Anotācija

23-TA-184: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" izstrādāts, lai izpildītu Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 12. punkta otrajā apakšpunktā Ministru kabinetam doto uzdevumu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma "Par policiju" saskaņotību ar Pašvaldību likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Likums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, vienlaikus ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktu daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu laikmetīgu pārvaldību pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas tika izstrādāts un 2022. gada 20. oktobrī Saeimā pieņemts Pašvaldību likums. Pašvaldību likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Pašvaldību likuma izstrādes gaitā tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) identificēta nepieciešamība veikt grozījumus virknē citu likumu, lai tos saskaņotu ar Pašvaldību likumu. Likumu, tostarp likuma “Par policiju” grozījumu nepieciešamība pamatā saistīta ar atsauču precizēšanu normās, kurās ir norāde uz spēku zaudējušo likumu "Par pašvaldībām". Līdz ar to likuma Pārejas noteikumos noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. martam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos saskaņotu ar Pašvaldību likumu.

Pašvaldību likuma 4. panta (Autonomās funkcijas) pirmās daļas 14. punktā noteikts, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju.

Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu otrajam punktam Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punkts daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Arī spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 12. punktā bija noteikts, ka viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, taču nebija tiešā veidā noteikta pienākuma izveidot un finansēt pašvaldības policiju.

Secīgi  likuma "Par policiju" 19. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā panta otrās daļas 1., 2.1, 4. un 6. punktā minēto uzdevumu izpildi citai pašvaldībai. Pašvaldības saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" var izveidot kopīgu pašvaldības policiju.

Minēto likumu normas kopumā līdz šim tika interpretētas un piemērotas tā, ka pašvaldībām, piedaloties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (autonomā funkcija), ir iespēja izveidot pašvaldības policiju (brīvprātīgā iniciatīva).

Pašvaldības policiju šobrīd nav izveidojusi vai pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai nav deleģējušas tikai viena valstspilsēta (Rēzeknes valstspilsēta) un sešu novadu (Augšdaugavas, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Ventspils un Varakļānu novads) pašvaldības. Neviena pašvaldība nav vienojusies ar citām pašvaldībām par kopīgas pašvaldības policijas izveidi. Dažas pašvaldības līdz administratīvi teritoriālajai reformai bija deleģējušas pašvaldības policijas uzdevumu izpildi citai pašvaldībai (Ķekavas novadam).
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešami grozījumi likuma "Par policiju" 19. panta pirmajā daļā, lai to saskaņotu ar Pašvaldību likumā noteikto, proti, no 2024. gada 1. janvāra pašvaldības policijas izveide un finansēšana nav realizējama kā pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva, bet kā pašvaldības autonomā funkcija.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz noteikt, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, pašvaldībai ir pienākums saskaņā ar Pašvaldību likumu izveidot pašvaldības policiju. Likumprojektā, ievērojot Pašvaldību likuma 80. pantā noteikto, ir paredzēta iespēja arī turpmāk pašvaldībai savstarpēji vienojoties ar citām pašvaldībām izveidot kopīgu pašvaldības policiju. Tāpat likumprojektā, ievērojot Pašvaldību likuma 7. pantā noteikto, ir  paredzēta iespēja pašvaldībai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu atsevišķus pašvaldības policijas uzdevumus deleģēt citai pašvaldībai.
Problēmas apraksts
Likuma "Par policiju" 19. panta pirmās daļas otrajā teikumā noteikts, ka pašvaldības saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" var izveidot kopīgu pašvaldības policiju un 19. panta piektās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība vai likumā "Par pašvaldībām" noteiktā uzraudzības padome.
Nepieciešami grozījumi likuma "Par policiju" 19. panta pirmajā un piektajā daļā, lai aizstātu atsauces uz spēku zaudējušo likumu "Par pašvaldībām".
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz atsauču uz likumu "Par pašvaldībām" aizstāšanu ar atsaucēm uz Pašvaldību likumu.
Problēmas apraksts
Likuma "Par policiju" 19. panta trešā daļa paredz, ka, ja pašvaldība neveido savu vai kopīgu pašvaldības policiju, vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, šā panta otrās daļas 4. punktā minēto pienākumu attiecībā uz kontroli pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, izpilda Valsts policija.
Tā kā 2024. gada 1. janvārī stājas spēkā Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punkta norma daļā par pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju, vairs nevar veidoties situācija, ka pašvaldības policijas neesamības dēļ pašvaldību saistošo noteikumu, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, izpildes kontroli nodrošina Valsts policija.
Lai novērstu Valsts policijas un pašvaldības policijas funkciju dublēšanos, likuma "Par policiju" 19. panta trešo daļu nepieciešams izslēgt. Turklāt norādāms, ka kopš Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās Valsts policija nevar nodrošināt šī uzdevuma izpildi, jo saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115. panta trešo daļu administratīvā pārkāpuma procesu pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto sodu piemērošanai var veikt tikai pašvaldību iestāžu amatpersonas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izslēgt likuma "Par policiju" 19. panta trešo daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi