25-TA-738: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu"" (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.1 panta astotajā daļā ietverto deleģējumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi noteikt kārtību, kādā gadījumos, kad par labu valstij nodibināts servitūts uz citai personai piederošo nekustamo īpašumu nacionālo interešu objekta būvniecības īstenošanai, aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un izmaksā atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2025.gada 18.martā ir stājušies spēkā grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, kas paredz iespēju nacionālo interešu objektiem Ministru kabineta līmenī noteikt nepieciešamās attīstības robežas un pielietot servitūta iespējas, lai atsavināšanas procedūras izpildes laikā būtu iespējams veikt projektēšanas darbus un uzsākt objekta būvdarbus, vienlaikus paredzot, ka nekustamā īpašuma īpašniekam tiek maksāta atlīdzība par servitūta tiesību izlietošanu, kā arī nekustamā īpašuma īpašniekam par servitūta tiesību izlietošanu tiek atlīdzināti zaudējumi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.1 panta astotajā daļā minētās kārtības, kādā aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam, ir sagatavoti grozījumi spēkā esošajos Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.204) , kas reglamentē taisnīgas atlīdzības par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu noteikšanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķināšu un apstiprināšanu organizē valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kuras kompetencē ir attiecīgo sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosināšana (turpmāk -institūcija) un šīs institūcijas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.204 izveidotā atlīdzības noteikšanas komisija.
Atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanas organizēšanai institūcija vienlaikus ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.1 panta trešajā daļas pirmajā teikumā minēto paziņojumu lūdz nekustamā īpašuma īpašniekam noteiktā termiņā iesniegt informāciju par savu maksājuma kontu, kā arī informē par tiesībām sniegt informāciju par zaudējumiem, kādi var rasties par servitūta tiesību izlietošanu, to apmēru, kā arī apmēra pamatojošos dokumentus. Institūcija pēc noteiktā termiņa beigām jautājumu par atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanu virza komisijai izvērtēšanai. Komisija pēc saņemtās informācijas un dokumentācijas izvērtēšanas pieņem lēmumu, nosakot darba uzdevumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam un institūcija nosūta šo darba uzdevumu attiecīgajam sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam, nosakot termiņu, līdz kuram jāveic nekustamā īpašuma apsekošana un jāiesniedz institūcijā vērtējums, kurā aprēķināts atlīdzības vai zaudējumu apmērs par servitūta tiesību izlietošanu. Ar sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju tiek saprasts MK noteikumu Nr.204 18.punktā noteiktā kārtībā izvēlēts vērtētājs.
Atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs atbilstoši Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas izstrādātajai metodikai. Atlīdzības aprēķinu paredzēts veikt, pamatojoties uz vēlamo tirgus atdevi no investīcijām šādu nekustamā īpašumu iegādei, jo lielākā daļa no nacionālo interešu objektiem ir līnijbūves, un atsavināmie nekustamie īpašumi ir salīdzinoši nelielas platības un izstieptas konfigurācijas zemesgabali, kas patstāvīgi nav izmantojami saimnieciskā darbībā. Turklāt lielākā daļa no tiem jau šobrīd atrodas aizsargjoslās, kas nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus to teritorijās. Mērķa objekti var būt arī meža zeme ar mežaudzi, kas nav nomas objekts. Iepriekšminēto iemeslu dēļ šiem īpašumiem ir ārpustirgus raksturs, un nepastāv šādu nekustamo īpašumu nomas tirgus un atbilstoši nomas nosacījumi, kas ļautu aprēķināt to tirgus nomas maksu, pamatojoties uz tiešiem nomas tirgus pierādījumiem. Tāpēc alternatīva tirgus nomas maksas aprēķina metode varētu būt balstīta uz vēlamo tirgus atdevi no investīcijām šādu nekustamā īpašuma objektu iegādē.
Komisija pēc vērtējuma saņemšanas slēgtā sēdē organizē atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanu un apstiprināšanu. Komisija pieņemto lēmumu par atlīdzības un zaudējumu apmēru par servitūta tiesību izlietošanu iesniedz apstiprināšanai institūcijai.
Pēc komisijas lēmuma par atlīdzības un zaudējumu apmēru par servitūta tiesību izlietošanu apstiprināšanas atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu laikposmā no būvdarbu uzsākšanas līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai uz atsavināto nekustamo īpašumu uz valsts vārda zemesgrāmatā institūcija reizi mēnesī atbilstoši faktiskajai servitūta tiesību izlietošanai ieskaita nekustamā īpašuma īpašnieka norādītājā maksājuma kontā vai maksājuma kontā, kas minēts Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.1 panta septītajā daļā. Vienlaikus, pēc komisijas lēmuma apstiprināšanas institūcija pārskaita atlīdzību par zaudējumiem uz nekustamā īpašuma īpašnieka norādīto maksājumu kontu.
Institūcijas lēmumu par noteikto atlīdzības un zaudējumu apmēru par servitūta tiesību izlietošanu nekustamā īpašuma īpašnieks var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā. Strīdu par institūcijas noteikto atlīdzību un zaudējumu apmēru par servitūta tiesību izlietošanu izskata tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
Atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanas organizēšanai institūcija vienlaikus ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.1 panta trešajā daļas pirmajā teikumā minēto paziņojumu lūdz nekustamā īpašuma īpašniekam noteiktā termiņā iesniegt informāciju par savu maksājuma kontu, kā arī informē par tiesībām sniegt informāciju par zaudējumiem, kādi var rasties par servitūta tiesību izlietošanu, to apmēru, kā arī apmēra pamatojošos dokumentus. Institūcija pēc noteiktā termiņa beigām jautājumu par atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanu virza komisijai izvērtēšanai. Komisija pēc saņemtās informācijas un dokumentācijas izvērtēšanas pieņem lēmumu, nosakot darba uzdevumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam un institūcija nosūta šo darba uzdevumu attiecīgajam sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam, nosakot termiņu, līdz kuram jāveic nekustamā īpašuma apsekošana un jāiesniedz institūcijā vērtējums, kurā aprēķināts atlīdzības vai zaudējumu apmērs par servitūta tiesību izlietošanu. Ar sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju tiek saprasts MK noteikumu Nr.204 18.punktā noteiktā kārtībā izvēlēts vērtētājs.
Atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs atbilstoši Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas izstrādātajai metodikai. Atlīdzības aprēķinu paredzēts veikt, pamatojoties uz vēlamo tirgus atdevi no investīcijām šādu nekustamā īpašumu iegādei, jo lielākā daļa no nacionālo interešu objektiem ir līnijbūves, un atsavināmie nekustamie īpašumi ir salīdzinoši nelielas platības un izstieptas konfigurācijas zemesgabali, kas patstāvīgi nav izmantojami saimnieciskā darbībā. Turklāt lielākā daļa no tiem jau šobrīd atrodas aizsargjoslās, kas nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus to teritorijās. Mērķa objekti var būt arī meža zeme ar mežaudzi, kas nav nomas objekts. Iepriekšminēto iemeslu dēļ šiem īpašumiem ir ārpustirgus raksturs, un nepastāv šādu nekustamo īpašumu nomas tirgus un atbilstoši nomas nosacījumi, kas ļautu aprēķināt to tirgus nomas maksu, pamatojoties uz tiešiem nomas tirgus pierādījumiem. Tāpēc alternatīva tirgus nomas maksas aprēķina metode varētu būt balstīta uz vēlamo tirgus atdevi no investīcijām šādu nekustamā īpašuma objektu iegādē.
Komisija pēc vērtējuma saņemšanas slēgtā sēdē organizē atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanu un apstiprināšanu. Komisija pieņemto lēmumu par atlīdzības un zaudējumu apmēru par servitūta tiesību izlietošanu iesniedz apstiprināšanai institūcijai.
Pēc komisijas lēmuma par atlīdzības un zaudējumu apmēru par servitūta tiesību izlietošanu apstiprināšanas atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu laikposmā no būvdarbu uzsākšanas līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai uz atsavināto nekustamo īpašumu uz valsts vārda zemesgrāmatā institūcija reizi mēnesī atbilstoši faktiskajai servitūta tiesību izlietošanai ieskaita nekustamā īpašuma īpašnieka norādītājā maksājuma kontā vai maksājuma kontā, kas minēts Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.1 panta septītajā daļā. Vienlaikus, pēc komisijas lēmuma apstiprināšanas institūcija pārskaita atlīdzību par zaudējumiem uz nekustamā īpašuma īpašnieka norādīto maksājumu kontu.
Institūcijas lēmumu par noteikto atlīdzības un zaudējumu apmēru par servitūta tiesību izlietošanu nekustamā īpašuma īpašnieks var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā. Strīdu par institūcijas noteikto atlīdzību un zaudējumu apmēru par servitūta tiesību izlietošanu izskata tiesa Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts skars nekustamā īpašuma īpašnieku, ja Ministru kabinets saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.1 pantu nodibinās servitūtu uz tai piederošo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts skars nekustamā īpašuma īpašnieku, ja Ministru kabinets saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.1 pantu nodibinās servitūtu uz tai piederošo īpašumu.
Valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kuras kompetencē būs organizēt atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanu un apstiprināšanu, kā arī izmaksāt atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam.
Valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība, kuras kompetencē būs organizēt atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšanu un apstiprināšanu, kā arī izmaksāt atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Atlīdzības un zaudējumu apmēra par servitūta tiesību izlietošanu aprēķināšana, apstiprināšana un izmaksāšana nekustamā īpašuma īpašniekam tiks nodrošināta institūcijai piešķirtā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, VSIA "Latvijas Valsts ceļi"Nevalstiskās organizācijas
Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju AsociācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Publiskas personas institūcijas, kuras veic nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
