25-TA-874: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts") (turpmāk – regula 2016/429).
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām" (turpmāk – noteikumi Nr. 291) jāizdara grozījumi biodrošības normās, kas attiecas uz pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 291 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām"" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, lai noteikumos Nr. 291 noteiktu pastāvīgas tiesību normas, kas jāievēro pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietās, lai novērstu galvenokārt A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību iekļūšanu un izplatību uzņēmīgo dzīvnieku ganāmpulkos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Regula 2016/429 stājās spēkā 2021. gada 21. aprīlī. Tās 10. pants nosaka operatora pienākumus, tam īstenojot dzīvnieku veselību un biodrošības pasākumus. Saskaņā ar regulas 10. panta 6. punktu Eiropas Komisija ar īstenošanas aktiem var paredzēt minimālās prasības 10. panta normas vienādai piemērošanai.
Lai atbilstoši izstrādātu un ieviestu regulā 2016/429 noteiktos deleģētos un īstenošanas aktus, Eiropas Komisija informēja Eiropas Savienības dalībvalstis par kārtību, kādā secībā tiks sagatavoti un pieņemti šie deleģētie un īstenošanas akti. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijai ir noteiktas prioritātes tiesību aktu sagatavošanā. Eiropas Komisija dažās darba grupās vairākkārt ir uzsvērusi, ka regulas 2026/429 10. panta 6. punktā noteiktais pienākums Eiropas Komisijai izstrādāt harmonizētas biodrošības prasības nav prioritāte.
Latvijas teritorijā kopš 2014. gada jūnija tiek konstatēts Āfrikas cūku mēris (turpmāk - ĀCM). ĀCM kontroles un apkarošanas pasākumus nosaka Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas regula (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605, kuras III pielikumā noteikti pastiprināti biodrošības pasākumi, kas veicami I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošos turētu cūku objektos.
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 291 ir noteiktas dzīvnieku sugas, kategorijas un populācijas, kuru turēšanas vietās jāievēro biodrošības pasākumi, kā arī prasības biodrošības pasākumu izstrādei atsevišķās dzīvnieku turēšanas vietās. Pašlaik noteikumos Nr. 291 ir noteiktas cūku, mājputnu un kažokzvēru turēšanas vietu biodrošības prasības.
Lai atbilstoši izstrādātu un ieviestu regulā 2016/429 noteiktos deleģētos un īstenošanas aktus, Eiropas Komisija informēja Eiropas Savienības dalībvalstis par kārtību, kādā secībā tiks sagatavoti un pieņemti šie deleģētie un īstenošanas akti. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijai ir noteiktas prioritātes tiesību aktu sagatavošanā. Eiropas Komisija dažās darba grupās vairākkārt ir uzsvērusi, ka regulas 2026/429 10. panta 6. punktā noteiktais pienākums Eiropas Komisijai izstrādāt harmonizētas biodrošības prasības nav prioritāte.
Latvijas teritorijā kopš 2014. gada jūnija tiek konstatēts Āfrikas cūku mēris (turpmāk - ĀCM). ĀCM kontroles un apkarošanas pasākumus nosaka Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas regula (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605, kuras III pielikumā noteikti pastiprināti biodrošības pasākumi, kas veicami I, II un III līmeņa ierobežojumu zonās esošos turētu cūku objektos.
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 291 ir noteiktas dzīvnieku sugas, kategorijas un populācijas, kuru turēšanas vietās jāievēro biodrošības pasākumi, kā arī prasības biodrošības pasākumu izstrādei atsevišķās dzīvnieku turēšanas vietās. Pašlaik noteikumos Nr. 291 ir noteiktas cūku, mājputnu un kažokzvēru turēšanas vietu biodrošības prasības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 291, lai apzīmētu vietu, kurā tiek turēti dzīvnieki, tiek lietoti divi termini: "dzīvnieku turēšanas vieta" un "novietne". Gatavojot noteikumu projektu, tika izdalīta vēl divas dzīvnieku turēšanas vietas, t. i., "ganības" un "dzīvnieku turēšana ārpus telpām", tāpēc noteikumos Nr. 291 ir jādod visu šo terminu skaidrojums.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1. punktā tiek paskaidrots termins "dzīvnieku turēšanas vieta", un skaidrojumā iekļauti vārdi "novietne", "dzīvnieku turēšana ārpus telpām" un "ganības". Tādējādi noteikumi Nr. 291 tiek papildināti ar jaunu 1.1 punktu, kura 1.11. apakšpunktā tiek paskaidrots termins "dzīvnieku turēšanas vieta".
Papildus noteikumos Nr. 291 tiek ieviests jauns termins "norobežots objekts" (noteikumu projekta 1. punktā izteiktais 1.13. apakšpunkts).
Papildus noteikumos Nr. 291 tiek ieviests jauns termins "norobežots objekts" (noteikumu projekta 1. punktā izteiktais 1.13. apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 291 tiek lietoti termini "novietne" un "dzīvnieku turēšanas vieta", kas saskaņā ar regulas 2016/429 4. panta 27. punkta definīciju ir "objekts". Līdzīgi ir ar terminu "dzīvnieku īpašnieks vai turētājs", kas saskaņā ar regulas 2016/429 4. panta 24. punktu ir "operators".
Risinājuma apraksts
Lai saskaņotu regulā 2016/429 un noteikumos Nr. 291 lietotos terminus, ir sagatavots grozījums (noteikumu projekta 1. punkts), kas papildina noteikumus Nr. 291 ar jaunu 1.1 punktu, nosakot, ka "novietne un dzīvnieku turēšanas vieta" atbilst regulā 2016/429 lietotajam terminam "objekts", bet "dzīvnieku īpašnieks vai turētājs" atbilst regulā 2016/429 lietotajam terminam "operators".
Tā kā noteikumu projekta 1. punktā izteiktajā jaunajā 1.11. apakšpunktā ir dots regulas 2016/429 saīsinājums, noteikumu projekta 2. punkts izsaka jaunā redakcijā noteikumu Nr. 291 2.1. apakšpunktu, kurā lietots regulas 2016/429 saīsinājums.
Tā kā noteikumu projekta 1. punktā izteiktajā jaunajā 1.11. apakšpunktā ir dots regulas 2016/429 saīsinājums, noteikumu projekta 2. punkts izsaka jaunā redakcijā noteikumu Nr. 291 2.1. apakšpunktu, kurā lietots regulas 2016/429 saīsinājums.
Problēmas apraksts
Mutes un nagu sērga (turpmāk – MNS) Eiropas Savienības teritorijā pēc ilgāka laika tika konstatēta ūdens bifeļiem 2025. gada janvārī Vācijā, Berlīnes tuvumā nelielā hobija novietnē. Vācijas īstenotie slimības apkarošanas pasākumi bija efektīvi, un slimība tālāk neizplatījās.
2025. gada 6. martā Ungārijā (Austrijas un Slovākijas pierobežā) lielā govju novietnē tika konstatēts jauns saslimšanas gadījums (ar Vāciju nesaistīts), un vēlāk slimība izplatījās uz Slovākiju. Līdz šim abās valstīs MNS uzliesmojumi konstatēti vienpadsmit lielās govju novietnēs, kurās kopā likvidēts 15 817 dzīvnieku. Papildus tam dzīvnieki ir likvidēti arī kontaktnovietnēs.
2026. gada sākumā MNS uzliesmojumi sākās Kiprā (Eiropas Savienības daļā) un Grieķijā. Slimība izplatījās no Kipras daļas, kuru kontrolē Turcija un kurā pirmie MNS gadījumi apstiprināti 2025. gada otrajā pusē. Abās valstīs tika konstatēts MNS vīrusa SAT1 serotips. Pašreizējie dati liecina par šādu situāciju: Kiprā (Eiropas Savienības daļā) slimība pirmo reizi tika apstiprināta 2026. gada 19.–20. februārī liellopu un aitu saimniecībās Larnakas apgabalā. Līdz šim Dienvidkiprā oficiāli ir konstatēti vismaz 85 uzliesmojumi (vīruss nesen izplatījās arī cūku novietnēs Nikosijas un Larnakas reģionā). Valstī tiek īstenota masveida vakcinācijas kampaņa, bet slimības skartajās un tieša kontakta novietnēs dzīvnieki tiek likvidēti. Kipras oficiālajos ziņojumos precīzs kopējais likvidēto dzīvnieku skaits mainās ik nedēļu, taču ierobežošanas pasākumi skar reģionus ar desmitiem tūkstošu uzņēmīgo dzīvnieku.
Grieķijā MNS uzliesmojums sākās 2026. gada 15.–16. martā Pelopi apkaimē Lesbas salā. Kopumā ir skartas vismaz 76 saimniecības dažādās Lesbas salas vietās. Saskaņā ar Grieķijas īstenoto pilnīgas ganāmpulku likvidēšanas politiku (angļu val. stamping-out) ir likvidēti un iznīcināti jau aptuveni 28 000 līdz 30 000 dzīvnieku (galvenokārt aitas un kazas un liellopi). Grieķijas kompetentās iestādes pagaidām atsakās no vakcinācijas, lai pēc iespējas ātrāk atgūtu no MNS brīvas valsts statusu.
Pēdējos gados novērotie A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību (MNS, aitu un kazu baku, mazo atgremotāju mēra, nodulārā dermatīta) uzliesmojumi Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā prasa atbildes uz daudziem jautājumiem. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuru pagaidām nav atbildes ir – kādā veidā šīs slimības ir nokļuvušas un pēc to apkarošanas atkal nokļūst Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā?
Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes pievērš lielu uzmanību starptautiskajai tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku barību, lai garantētu drošu dzīvnieku pārvietošanu un drošu pārtikas un dzīvnieku barības apriti.
A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību pārnesē no trešajām valstīm uz Eiropas Savienības dalībvalstīm nav izvērtēti pietiekami riska faktori cilvēku kustībā un viņu personīgās bagāžas kontrolē.
Nelegālā cilvēku migrācija un pārtikas produktu kontroles trūkums rokas bagāžā cilvēkiem, kas ceļo no trešajām valstīm, var būt viens no ceļiem, kā A kategorijas pārnēsājamās dzīvnieku slimības atkal un atkal iekļūst Eiropas Savienībā. Personas, kas ceļo vai imigrē no inficētajām trešajām valstīm (visi MNS gadījumi ir saistīti ar Turciju vai Ziemeļāfrikas reģionu), mēdz savā bagāžā pārvadāt dažādus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Pastāv ļoti liela varbūtība, ka trešajās valstīs, kurās šīs slimības ir endēmiskas (sastopamas visu laiku), to vietējā tirgū nonāk no slimiem dzīvniekiem iegūti pārtikas produkti, galvenokārt piena un gaļas produkti, kas nepilnīgas termiskas apstrādes dēļ kļūst par būtisku infekcijas slimību izplatības avotu. Tādējādi, šiem produktiem nokļūstot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, to iepakojums vai pārpalikumi nonāk atkritumos. Turklāt cilvēks inficē savas rokas ar produktos esošo ierosinātāju un tālāk to nodod uzņēmīgajiem dzīvniekiem.
2025. gada 6. martā Ungārijā (Austrijas un Slovākijas pierobežā) lielā govju novietnē tika konstatēts jauns saslimšanas gadījums (ar Vāciju nesaistīts), un vēlāk slimība izplatījās uz Slovākiju. Līdz šim abās valstīs MNS uzliesmojumi konstatēti vienpadsmit lielās govju novietnēs, kurās kopā likvidēts 15 817 dzīvnieku. Papildus tam dzīvnieki ir likvidēti arī kontaktnovietnēs.
2026. gada sākumā MNS uzliesmojumi sākās Kiprā (Eiropas Savienības daļā) un Grieķijā. Slimība izplatījās no Kipras daļas, kuru kontrolē Turcija un kurā pirmie MNS gadījumi apstiprināti 2025. gada otrajā pusē. Abās valstīs tika konstatēts MNS vīrusa SAT1 serotips. Pašreizējie dati liecina par šādu situāciju: Kiprā (Eiropas Savienības daļā) slimība pirmo reizi tika apstiprināta 2026. gada 19.–20. februārī liellopu un aitu saimniecībās Larnakas apgabalā. Līdz šim Dienvidkiprā oficiāli ir konstatēti vismaz 85 uzliesmojumi (vīruss nesen izplatījās arī cūku novietnēs Nikosijas un Larnakas reģionā). Valstī tiek īstenota masveida vakcinācijas kampaņa, bet slimības skartajās un tieša kontakta novietnēs dzīvnieki tiek likvidēti. Kipras oficiālajos ziņojumos precīzs kopējais likvidēto dzīvnieku skaits mainās ik nedēļu, taču ierobežošanas pasākumi skar reģionus ar desmitiem tūkstošu uzņēmīgo dzīvnieku.
Grieķijā MNS uzliesmojums sākās 2026. gada 15.–16. martā Pelopi apkaimē Lesbas salā. Kopumā ir skartas vismaz 76 saimniecības dažādās Lesbas salas vietās. Saskaņā ar Grieķijas īstenoto pilnīgas ganāmpulku likvidēšanas politiku (angļu val. stamping-out) ir likvidēti un iznīcināti jau aptuveni 28 000 līdz 30 000 dzīvnieku (galvenokārt aitas un kazas un liellopi). Grieķijas kompetentās iestādes pagaidām atsakās no vakcinācijas, lai pēc iespējas ātrāk atgūtu no MNS brīvas valsts statusu.
Pēdējos gados novērotie A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību (MNS, aitu un kazu baku, mazo atgremotāju mēra, nodulārā dermatīta) uzliesmojumi Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā prasa atbildes uz daudziem jautājumiem. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuru pagaidām nav atbildes ir – kādā veidā šīs slimības ir nokļuvušas un pēc to apkarošanas atkal nokļūst Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā?
Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes pievērš lielu uzmanību starptautiskajai tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku barību, lai garantētu drošu dzīvnieku pārvietošanu un drošu pārtikas un dzīvnieku barības apriti.
A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību pārnesē no trešajām valstīm uz Eiropas Savienības dalībvalstīm nav izvērtēti pietiekami riska faktori cilvēku kustībā un viņu personīgās bagāžas kontrolē.
Nelegālā cilvēku migrācija un pārtikas produktu kontroles trūkums rokas bagāžā cilvēkiem, kas ceļo no trešajām valstīm, var būt viens no ceļiem, kā A kategorijas pārnēsājamās dzīvnieku slimības atkal un atkal iekļūst Eiropas Savienībā. Personas, kas ceļo vai imigrē no inficētajām trešajām valstīm (visi MNS gadījumi ir saistīti ar Turciju vai Ziemeļāfrikas reģionu), mēdz savā bagāžā pārvadāt dažādus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Pastāv ļoti liela varbūtība, ka trešajās valstīs, kurās šīs slimības ir endēmiskas (sastopamas visu laiku), to vietējā tirgū nonāk no slimiem dzīvniekiem iegūti pārtikas produkti, galvenokārt piena un gaļas produkti, kas nepilnīgas termiskas apstrādes dēļ kļūst par būtisku infekcijas slimību izplatības avotu. Tādējādi, šiem produktiem nokļūstot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, to iepakojums vai pārpalikumi nonāk atkritumos. Turklāt cilvēks inficē savas rokas ar produktos esošo ierosinātāju un tālāk to nodod uzņēmīgajiem dzīvniekiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 4. un 5. punkts izsaka noteikumu Nr. 291 2.2. un 2.3. apakšpunktu jaunā redakcijā, paredzot, ka turpmāk pastāvīgas biodrošības prasības būs jāievēro pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietās. Papildus šajos punktos tiek saskaņotas normas atbilstoši regulai 2016/429, un
1) 8. punkts precizē noteikumu Nr. 291 4. punktu, nosakot, ka cūku sugas dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par biodrošības pasākumu ieviešanu;
2) noteikumu projekta 10. punkts papildina noteikumus Nr. 291 ar jaunu 4.4 punktu, nosakot, ka turpmāk biodrošības prasības būs jāievieš tiem dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas tur pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvniekus.
Lai noteiktu biodrošības prasības atbilstoši noteikumu projekta mērķī norādītajam, noteikumu projekta 14. punkts izsaka noteikumu Nr. 291 1. pielikumu jaunā redakcijā, kā arī papildina noteikumus Nr. 291 ar 4., 5. un 6. pielikumu (noteikumu projekta 15., 16. un 17. punkts).
1) 8. punkts precizē noteikumu Nr. 291 4. punktu, nosakot, ka cūku sugas dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par biodrošības pasākumu ieviešanu;
2) noteikumu projekta 10. punkts papildina noteikumus Nr. 291 ar jaunu 4.4 punktu, nosakot, ka turpmāk biodrošības prasības būs jāievieš tiem dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas tur pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvniekus.
Lai noteiktu biodrošības prasības atbilstoši noteikumu projekta mērķī norādītajam, noteikumu projekta 14. punkts izsaka noteikumu Nr. 291 1. pielikumu jaunā redakcijā, kā arī papildina noteikumus Nr. 291 ar 4., 5. un 6. pielikumu (noteikumu projekta 15., 16. un 17. punkts).
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 291 4.1 punktā noteiktas biodrošības prasības dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas tur cūku sugas dzīvniekus kā mājas (istabas) dzīvniekus savā mājoklī. Tā kā šiem dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem nav pienākuma šādus cūku sugas dzīvniekus reģistrēt Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku datubāzē, ir neiespējami atklāt to atrašanās vietu. Tas apgrūtina Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības darbības par biodrošības prasību ievērošanu šādās mājsaimniecībās.
Tā kā regulas 2016/429 I pielikumā dotajā lolojumdzīvnieku sarakstā nav iekļauti cūku sugas dzīvnieki, regulā 2016/429 un tai pakārtotajos deleģētajos un īstenošanas aktos, kas nosaka pārnēsājamo dzīvnieku slimību kontroles un izskaušanas pasākumus, netiek paredzētas atkāpes šo slimību kontroles un izskaušanas pasākumos saistībā ar minētajiem dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka tad, ja ĀCM tiks apstiprināts mājsaimniecībā, kurā kā lolojumdzīvnieks tiek turēta cūka, pārnēsājamo dzīvnieku slimības kontroles un izskaušanas pasākumi ar inficēto dzīvnieku likvidēšanu un ierobežojumu zonu noteikšanu tiks piemēroti pilnā apjomā.
Turklāt noteikumos Nr. 291 nav lietderīgi noteikt biodrošības prasības dzīvnieku grupai, par kuras lielumu un turēšanas veidu nav pieejama informācija.
Tā kā regulas 2016/429 I pielikumā dotajā lolojumdzīvnieku sarakstā nav iekļauti cūku sugas dzīvnieki, regulā 2016/429 un tai pakārtotajos deleģētajos un īstenošanas aktos, kas nosaka pārnēsājamo dzīvnieku slimību kontroles un izskaušanas pasākumus, netiek paredzētas atkāpes šo slimību kontroles un izskaušanas pasākumos saistībā ar minētajiem dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka tad, ja ĀCM tiks apstiprināts mājsaimniecībā, kurā kā lolojumdzīvnieks tiek turēta cūka, pārnēsājamo dzīvnieku slimības kontroles un izskaušanas pasākumi ar inficēto dzīvnieku likvidēšanu un ierobežojumu zonu noteikšanu tiks piemēroti pilnā apjomā.
Turklāt noteikumos Nr. 291 nav lietderīgi noteikt biodrošības prasības dzīvnieku grupai, par kuras lielumu un turēšanas veidu nav pieejama informācija.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 5. un 8. punkts paredz svītrot noteikumu Nr. 291 3.1. apakšpunktu un 4.1 punktu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 291 3. punkts nosaka pienākumu dzīvnieku īpašniekam vai turētājam izstrādāt un izpildīt biodrošības pasākumu kopumu jeb pasākumu plānu, kā arī izņēmumus, kad šāds pasākumu plāns nav vajadzīgs. Atsevišķiem dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, sevišķi tad, ja tie ir mazas jaudas ražotāji vai mājsaimniecības, kas patērē dzīvnieku izcelsmes produktus savā mājsaimniecībā, šī prasība uzliek lielu administratīvo slogu, kas neattaisno ieguvumus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 6. punkts papildina noteikumu Nr. 291 3. punktu ar 3.7. apakšpunktu, nosakot tos dzīvnieku īpašniekus vai turētājus, kuriem nav nepieciešams biodrošības pasākumu plāns. Šiem dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem būs jāievēro noteikumu Nr. 291 no jauna izveidotajā 4.5 punktā un 4., 5. un 6. pielikumā (noteikumu projekta 10., 15., 16. un 17. punkts) noteiktās biodrošības prasības.
Problēmas apraksts
Patlaban noteikumu 7. un 8. punktā noteikta Pārtikas un veterinārā dienesta rīcība situācijā, kad dzīvnieka īpašnieks vai turētājs neievēro noteiktās biodrošības prasības, kā arī rīcība, ja pārkāpums ir novērsts. Šo punktu normas dublē Veterinārmedicīnas likuma XII nodaļā noteikto par valsts veterinārās uzraudzības objekta darbības apturēšanu un atjaunošanu, kā arī Administratīvā procesa likuma normas, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi, pieņemot konkrētajai situācijai atbilstošu lēmumu.
Risinājuma apraksts
No noteikumiem Nr. 291 tiek svītrots 7. un 8. punkts (noteikumu projekta 12. un 13. punkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pašlaik nav alternatīvu risinājumu A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību riska mazināšanai. Prasības ir noteiktas samērīgas, ievērojot epidemioloģisko situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs un kaimiņvalstīs, un vērstas uz to, lai samazinātu A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatības risku no skartajiem reģioniem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Katru gadu ĀCM uzliesmojuma dēļ no valsts budžeta tiek izmaksāti lieli finanšu līdzekļi, lai apkarotu šīs A kategorijas pārnēsājamās dzīvnieku slimības uzliesmojumu un kompensētu dzīvnieku īpašniekiem radušos zaudējumus. Sagatavotais noteikumu projekts paredz stingrākus biodrošības pasākumus cūku sugas dzīvnieku turēšanas vietām. Tie tapuši, ņemot vērā epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātus un pēdējās zinātniskās atziņas par ĀCM vīrusa izplatības potenciālajiem ceļiem. Papildus noteikumu projekts ir sagatavots, ievērojot plašos MNS uzliesmojumus Vācijā, Ungārijā un Slovākijā 2025. gadā, kā arī pašreizējo slikto epidemioloģisko situāciju ar MNS sērgu Kiprā un Grieķijā. Noteikumu projekts palīdzēs mazināt A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatības risku.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku, (turpmāk – regula 2018/1882) pielikumu atsevišķām pārnēsājamām dzīvnieku slimībām ir piešķirta A + D + E kategorija. Nonākot tādu dzīvnieku ganāmpulkā, kuriem nav izveidota imunitāte, lai pasargātu tos no inficēšanās un saslimšanas, šīs slimības var ātri un plaši izplatīties, nopietni ietekmējot lopkopības nozari. Saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu prasībām pēc A + D + E kategorijas pārnēsājamās dzīvnieku slimības konstatēšanas visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jānogalina un iegūtie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiznīcina drošā veidā, kas novērš šīs slimības tālāku izplatīšanos. Papildus tiek ierobežota tirdzniecība ar dzīvniekiem un to izcelsmes produktiem, kā arī reproduktīvajiem produktiem un dzīvnieku barību, tādējādi radot lielus ekonomiskos zaudējumus nozarei.
Regulas 2018/1882 pielikumā ir iekļautas šādas A + D + E kategorijas pārnēsājamās dzīvnieku slimības:
1) Āfrikas cūku mēris;
2) MNS;
3) govju mēra vīrusa infekcija;
4) Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija;
5) nodulārā dermatīta vīrusa infekcija;
6) mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija);
7) aitu bakas un kazu bakas;
8) mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija;
9) kazu kontagiozā pleiropneimonija;
10) Āfrikas zirgu mēris;
11) burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši);
12) klasiskais cūku mēris;
13) īpaši patogēnā putnu gripa;
14) Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija.
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un publicējusi savā tīmekļvietnē informāciju, kas palīdzēs dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem atrast jaunāko informāciju par pārnēsājamo dzīvnieku slimību uzliesmojumiem Latvijā un pasaulē: https://www.zm.gov.lv/lv/celvedis-infekcijas-slimibu-uzliesmojumiem
Informācija var tikt izmantota kā palīglīdzeklis noteikumu projekta 4. pielikuma (jauns 6. pielikums noteikumos Nr. 291) sagatavošanai un aizpildīšanai.
Regulas 2018/1882 pielikumā ir iekļautas šādas A + D + E kategorijas pārnēsājamās dzīvnieku slimības:
1) Āfrikas cūku mēris;
2) MNS;
3) govju mēra vīrusa infekcija;
4) Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija;
5) nodulārā dermatīta vīrusa infekcija;
6) mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija);
7) aitu bakas un kazu bakas;
8) mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija;
9) kazu kontagiozā pleiropneimonija;
10) Āfrikas zirgu mēris;
11) burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši);
12) klasiskais cūku mēris;
13) īpaši patogēnā putnu gripa;
14) Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija.
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un publicējusi savā tīmekļvietnē informāciju, kas palīdzēs dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem atrast jaunāko informāciju par pārnēsājamo dzīvnieku slimību uzliesmojumiem Latvijā un pasaulē: https://www.zm.gov.lv/lv/celvedis-infekcijas-slimibu-uzliesmojumiem
Informācija var tikt izmantota kā palīglīdzeklis noteikumu projekta 4. pielikuma (jauns 6. pielikums noteikumos Nr. 291) sagatavošanai un aizpildīšanai.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kas tur pārnadžus
Ietekmes apraksts
Projekts noteic pastāvīgas biodrošības normas A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību profilaksei pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietās.
Juridiskās personas
- Zooloģiskie dārzi
- Dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kas tur pārnadžus un snuķaiņus
Ietekmes apraksts
Projekts noteic pastāvīgas biodrošības normas A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību profilaksei pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projektam būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietas tiks pasargātas no A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatības draudiem un iespēju robežās tiks novērsta šo dzīvnieku ganāmpulku likvidēšana. Papildus tam noteikumu projekts veicinās dzīvnieku īpašnieku vai turētāju atbildību un izpratni par profilaktisko pasākumu nozīmīgumu un drošu dzīvnieku pārvietošanu un tirdzniecību ar tiem. Turklāt piesardzības pasākumu efektīva īstenošana saglabās Latvijas teritoriju brīvu no daudzām A kategorijas pārnēsājamām dzīvnieku slimībām.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Zooloģiskie dārzi
palielinās
Vērtības nozīme:
12,12
Vidējā bruto darba samaksa eiro Latvijā par vienu nostrādāto stundu
0,50
stundas
1
subjekts
1,0
reize
6,06
Noteikumu projekta 10. punktā noteikts pienākums darbiniekiem atsevišķās situācijās aizpildīt 5. pielikumā noteikto apliecinājumu.
Aprēķinā pieņemts, ka prasības būs nepieciešams piemērot vienam darbiniekam, kas būs atgriezies no ceļojuma, kura galamērķis bija ārpus Latvijas.
Dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kas tur pārnadžus un snuķaiņus
palielinās
Vērtības nozīme:
12,12
Vidējā bruto darba samaksa Latvijā par vienu nostrādāto stundu
0,50
stundas
371
subjekti
1,0
reize
2 248,26
Noteikumu projekta 10. punktā noteikts pienākums darbiniekam atsevišķās situācijās aizpildīt 5. pielikumā noteikto apliecinājumu.
Aprēķinā pieņemts, ka prasības būs nepieciešams piemērot tiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti pie 20 un vairāk dzīvniekiem, un 371 subjektam vajadzēs aizpildīt apliecinājumu, ja viņš būs atgriezies no ceļojuma, kura galamērķis bija ārpus Latvijas.
Kopā
2 254,32
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
25 000,00
Dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kas tur pārnadžus
Jā
Vērtības nozīme:
25,00
eiro par vienu vienību
1 000
personas
25 000,00
Aprēķins izdarīts par noteikumu projektā noteiktajiem virsmu, roku, apavu, instrumentu dezinfekcijas pasākumiem (noteikumu projekta 15. punkts (noteikumu Nr. 291 jaunā 4. pielikuma 3.1., 3.2., 3.3., 1.3., 2.2. un 4.3. apakšpunkts, 5. un 6. punkts)). Aprēķinam ņemta vērā Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā pieejamā informācija par to, ka Latvijā ir aptuveni 1000 dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, kuri tur no 1 līdz 20 liellopiem, aitām un kazām.
Aptuvenais dezinfekcijas līdzekļu patēriņa daudzums uz šādu saimniecību gadā varētu būt līdz 5 litriem, kas saskaņā ar tīmekļvietnē pieejamo informāciju vidēji maksā 25,00 eiro par vienu vienību.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
526 750,00
Zooloģiskie dārzi
Nē
Dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kas tur pārnadžus un snuķaiņus
Jā
Vērtības nozīme:
125,00
5 vienības, safasētas pa 5 litriem; vienas vienības cena ir 25,00 eiro
4 214
personas
526 750,00
Aprēķins izdarīts par noteikumu projektā noteiktajiem transportlīdzekļu, virsmu, roku, apavu un instrumentu dezinfekcijas pasākumiem (noteikumu projekta 11. un 15. punkts (noteikumu Nr. 291 jaunā 4. pielikuma 3.1., 3.2., 3.3., 1.3., 2.2. un 4.3. apakšpunkts, 5. un 6. punkts)). Aprēķinā ņemta vērā Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā pieejamā informācija par to, ka Latvijā ir aptuveni 4214 dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, kuri tur no 20 un vairāk liellopu, aitu un kazu.
Aptuvenais dezinfekcijas līdzekļu patēriņa daudzums uz šādu saimniecību gadā varētu būt līdz 5 vienības, safasētas pa 5 litriem, un saskaņā ar tīmekļvietnē pieejamo informāciju vidējā cena ir 25,00 eiro par vienu vienību.
Kopā
551 750,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32016R0429
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts")
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R0594
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas Regula (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Komisijas 2018. gada 3. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 par dažu slimību profilakses un kontroles noteikumu piemērošanu attiecībā uz sarakstā norādīto slimību kategorijām un ar ko izveido sarakstu ar sugām un sugu grupām, kas rada sarakstā norādīto slimību ievērojamu izplatības risku, pielikumā noteikts Eiropas Savienībā harmonizēto pārnēsājamo dzīvnieku slimību saraksts. Šo slimību uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumi tiek stingri reglamentēti atbilstoši to noteiktajai kategorijai. Par cik A+D+E kategorijas pārnēsājamās dzīvnieku slimības ir noteiktas kā augstākā prioritāte, kuru izplatība Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā nes vislielāko sociālo un ekonomisko zaudējumu, to kontroles un apkarošanas pasākumi ir visbūtiskākie. Noteikumu projekts paredz A+D+E kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību izplatības un ierobežošanas pasākumus.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ("Dzīvnieku veselības tiesību akts")
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2016/429 4. panta 27. punkts
Noteikumu projekta 1. punkts (noteikumi Nr. 291 papildināti ar jaunu 1.11. apakšpunktu)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2016/429 4. panta 24. punkts
Noteikumu projekta 1. punkts (noteikumi Nr. 291 papildināti ar jaunu 1.22. apakšpunktu)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2016/429 4. panta 48. punkts
Noteikumu projekta 1. punkts (noteikumi Nr. 291 papildināti ar jaunu 1.23. apakšpunktu)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2016/429 4. panta 9. un 10. punkts
Noteikumu projekta 2. punkts (jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 291 2.1. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Regulas 2016/429 95. pants
Noteikumu projekta 4. punkts (jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 291 2.3. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2016/429 4. panta 9., 10., 24., 27. un 48. punkts un 95. pants, uz kuru dota atsauce noteikumu projektā, neparedz dalībvalsts rīcības brīvību.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijas Nr. 1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektu" 4.1. apakšpunktam.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 16. marta Īstenošanas Regula (ES) 2023/594, ar ko nosaka īpašus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz Āfrikas cūku mēri un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2021/605
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2023/594 III pielikums
Noteikumu projekta 14. punkts (noteikumu Nr. 291 1. pielikums papildināts ar jaunu 17. punktu)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2023/594 III pielikums, uz kuru dota atsauce noteikumu projektā, neparedz dalībvalsts rīcības brīvību.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijas Nr. 1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektu" 4.1. apakšpunktam.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas un veterinārais dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Biedrības "Latvijas zemnieku federācija", "Gaļas liellopu audzētāju biedrība", "Latvijas aitu audzētāju asociācija", "Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija" un "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija"Cits
Kooperatīvā sabiedrība "Latvijas cūku audzētāju asociācija", SIA "Rīgas nacionālais zooloģiskais dārzs"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/95cd4cd9-9e7b-4103-a249-accfa63e6902
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Biedrības "Gaļas liellopu audzētāju biedrība" (turpmāk - biedrība) iebildums par jaunā 4. pielikuma sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 4.2. apakšpunktā noteikto prasību. Biedrība uzskata, ka šo prasību nav iespējams attiecināt uz dzīvnieku tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un praktisko zināšanu apguves gadījumiem.
Biedrības viedoklis ņemts vērā (prasība svītrota).
Ievas Krustiņas iebildumi par:
1) terminu un prasību tvēruma precizēšanu ņemti vērā:
1. vārdi "novietnes teritorija" aizstāti ar noteikumu projekta 1. punktā skaidroto terminu "dzīvnieku turēšanas vieta";
2. noteikumu projekts papildināts ar jaunu 11. punktu, kurā precizētas prasības attiecībā uz transportlīdzekļu dezinfekciju. Turpmāk mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumi attieksies uz transportlīdzekļiem, kuri pārvadā dzīvniekus un barību;
3. no noteikumu projekta svītroti vārdi "ievestie dzīvnieki" un "pamatganāmpulks".
4. noteikumu projekta 15. punktā, kurš papildina noteikumus Nr. 291 ar jaunu 4. pielikumu, tā specifisko biodrošības pasākumu dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts, precizēta informatīvās zīmes uzstādīšanas vieta, nosakot, ka informatīvo zīmi uzstāda publisko ceļu tuvumā, lai cilvēki, kuri šķērso dzīvnieku turēšanas vietas teritoriju vai apmeklē to, ir informēti par ierobežojumiem.
2) 5. pielikumu – darbinieka apliecinājums pēc atgriešanās no ārvalstīm, ņemts vērā.
1. Noteikumu projekta 16. punktā izteiktais noteikumu Nr. 291 jaunais 5. pielikums ir precizēts atbilstoši iebildumam un:
1.1. attiecināms uz A kategorijas pārnēsājamām dzīvnieku slimībām;
1.2. turpmāk 5. pielikuma 2.2. un 2.3. apakšpunkts paredz brauciena laikā izmantotā apģērba mazgāšanu saskaņā ar ražotāja nosacījumiem;
1.3. noteikumu projekta 15. punktā izteiktajā noteikumu Nr. 291 jaunajā 4. pielikuma vispārīgo prasību 4. punktā noteikta rīcība gadījumos, kad darbinieks atsakās parakstīt apliecinājumu.
3) risku izvērtēšanas kritērijiem un prasību piemērošanu praksē ņemts vērā.
No noteikumu projekta 15. punktā izteiktā noteikumu Nr. 291 jaunā 4. pielikuma svītrotas prasības par riska izvērtēšanu. Tā vietā norma aizstāta ar konkrētu prasību ieviešanu.
Fiziskas personas iebildums par jaunā 4. pielikuma sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 4. punktu, ņemts vērā:
1. 4.1. apakšpunkts precizēts atbilstoši iebildumam.
2. 4.2. apakšpunkts svītrots.
Kristīnes Pilienas iebildumi par:
1) anotāciju ņemti vērā un:
1. izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums. Prasības ir samērīgas ņemot vērā epidemioloģisko situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs un kaimiņvalstīs, lai samazinātu riskus A kategorijas infekcijas slimību izplatībai no skartajiem reģioniem.
2. izvērtēti alternatīvie risinājumi. Nav alternatīvu risinājumu A kategorijas infekcijas slimību risku mazināšanai.
3. aprēķināts administratīvais slogs un atbilstības izmaksas. Apmeklētāju žurnālu uzturēšanas izmaksas. Apliecinājuma sagatavošana un saskaņošana. Dezinfekcijas līdzekļu iegāde.
2) noteikumu projekta prasībām, kuri ņemti vērā:
1. noteikumu projektā dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir tiesības neielaist personas, kuras nav nodrošinājušās ar viereizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu gadījumos, kad tas netiek nodrošināts dzīvnieku turēšanas vietā uz vietas;
2. noteikumu projekta 14. un 15. punktā izteiktajos noteikumu Nr. 291 1. un 4. pielikumā ir precizēts, kas ir nepiederoša persona;
3. svītrota prasība par ievesto dzīvnieku turēšanu nodalīti 2. nedēļas;
4. svītrotas prasības par loģistikas organizēšanu un riska izvērtējumu;
5. jaunā 4. pielikuma sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 4.2. apakšpunkts svītrots;
6. no noteikumu projekta 15. punktā izteiktā noteikumu Nr. 291 jaunā 4. pielikuma svītrotas normas par risku analīzi.
Nav izvērtētas iebildumā minētās jomas: anotācijā nav analizēta ietekme uz veterinārārstiem, zootehniķiem, ciltsdarba speciālistiem, dzīvnieku vērtētājiem, pārraugiem, apsēklošanas tehniķiem.
Zemkopības ministrija uzskat, ka šādi jautājumi var tikt izvērtēti zinātniskā pētījuma rezultātā,
kuru Zemkopības ministrija neplāno un neveiks.
Gadījumā, ja būs vajadzīgi grozījumi tiesiskajā regulējumā, nozare var sniegt savus priekšlikumus.
Biedrības viedoklis ņemts vērā (prasība svītrota).
Ievas Krustiņas iebildumi par:
1) terminu un prasību tvēruma precizēšanu ņemti vērā:
1. vārdi "novietnes teritorija" aizstāti ar noteikumu projekta 1. punktā skaidroto terminu "dzīvnieku turēšanas vieta";
2. noteikumu projekts papildināts ar jaunu 11. punktu, kurā precizētas prasības attiecībā uz transportlīdzekļu dezinfekciju. Turpmāk mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumi attieksies uz transportlīdzekļiem, kuri pārvadā dzīvniekus un barību;
3. no noteikumu projekta svītroti vārdi "ievestie dzīvnieki" un "pamatganāmpulks".
4. noteikumu projekta 15. punktā, kurš papildina noteikumus Nr. 291 ar jaunu 4. pielikumu, tā specifisko biodrošības pasākumu dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts, precizēta informatīvās zīmes uzstādīšanas vieta, nosakot, ka informatīvo zīmi uzstāda publisko ceļu tuvumā, lai cilvēki, kuri šķērso dzīvnieku turēšanas vietas teritoriju vai apmeklē to, ir informēti par ierobežojumiem.
2) 5. pielikumu – darbinieka apliecinājums pēc atgriešanās no ārvalstīm, ņemts vērā.
1. Noteikumu projekta 16. punktā izteiktais noteikumu Nr. 291 jaunais 5. pielikums ir precizēts atbilstoši iebildumam un:
1.1. attiecināms uz A kategorijas pārnēsājamām dzīvnieku slimībām;
1.2. turpmāk 5. pielikuma 2.2. un 2.3. apakšpunkts paredz brauciena laikā izmantotā apģērba mazgāšanu saskaņā ar ražotāja nosacījumiem;
1.3. noteikumu projekta 15. punktā izteiktajā noteikumu Nr. 291 jaunajā 4. pielikuma vispārīgo prasību 4. punktā noteikta rīcība gadījumos, kad darbinieks atsakās parakstīt apliecinājumu.
3) risku izvērtēšanas kritērijiem un prasību piemērošanu praksē ņemts vērā.
No noteikumu projekta 15. punktā izteiktā noteikumu Nr. 291 jaunā 4. pielikuma svītrotas prasības par riska izvērtēšanu. Tā vietā norma aizstāta ar konkrētu prasību ieviešanu.
Fiziskas personas iebildums par jaunā 4. pielikuma sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 4. punktu, ņemts vērā:
1. 4.1. apakšpunkts precizēts atbilstoši iebildumam.
2. 4.2. apakšpunkts svītrots.
Kristīnes Pilienas iebildumi par:
1) anotāciju ņemti vērā un:
1. izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums. Prasības ir samērīgas ņemot vērā epidemioloģisko situāciju Eiropas Savienības dalībvalstīs un kaimiņvalstīs, lai samazinātu riskus A kategorijas infekcijas slimību izplatībai no skartajiem reģioniem.
2. izvērtēti alternatīvie risinājumi. Nav alternatīvu risinājumu A kategorijas infekcijas slimību risku mazināšanai.
3. aprēķināts administratīvais slogs un atbilstības izmaksas. Apmeklētāju žurnālu uzturēšanas izmaksas. Apliecinājuma sagatavošana un saskaņošana. Dezinfekcijas līdzekļu iegāde.
2) noteikumu projekta prasībām, kuri ņemti vērā:
1. noteikumu projektā dzīvnieku īpašniekam vai turētājam ir tiesības neielaist personas, kuras nav nodrošinājušās ar viereizlietojamu aizsargapģērbu un galvassegu gadījumos, kad tas netiek nodrošināts dzīvnieku turēšanas vietā uz vietas;
2. noteikumu projekta 14. un 15. punktā izteiktajos noteikumu Nr. 291 1. un 4. pielikumā ir precizēts, kas ir nepiederoša persona;
3. svītrota prasība par ievesto dzīvnieku turēšanu nodalīti 2. nedēļas;
4. svītrotas prasības par loģistikas organizēšanu un riska izvērtējumu;
5. jaunā 4. pielikuma sadaļas "Specifiskie biodrošības pasākumi dzīvnieku turēšanas vietās, kuras nav norobežots objekts" 4.2. apakšpunkts svītrots;
6. no noteikumu projekta 15. punktā izteiktā noteikumu Nr. 291 jaunā 4. pielikuma svītrotas normas par risku analīzi.
Nav izvērtētas iebildumā minētās jomas: anotācijā nav analizēta ietekme uz veterinārārstiem, zootehniķiem, ciltsdarba speciālistiem, dzīvnieku vērtētājiem, pārraugiem, apsēklošanas tehniķiem.
Zemkopības ministrija uzskat, ka šādi jautājumi var tikt izvērtēti zinātniskā pētījuma rezultātā,
kuru Zemkopības ministrija neplāno un neveiks.
Gadījumā, ja būs vajadzīgi grozījumi tiesiskajā regulējumā, nozare var sniegt savus priekšlikumus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas un veterinārais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
