Anotācija (ex-ante)

Pašlaik nav spēkā esoša nacionālā regulējuma par valsts budžeta līdzekļu plānošanu un maksājumu veikšanu Interreg programmām un projektiem jaunajā 2021.-2027.gada plānošanas periodā.  
Saskaņā ar Interreg likuma 6.panta otro daļu, VARAM struktūrvienības pilda Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas visām Interreg programmām Latvijas Republikā 2021.-2027.gada plānošanas periodā, kā arī Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadošās iestādes funkcijas. Tāpat VARAM saskaņā ar Interreg likuma 7.panta devīto daļu, ar attiecīgās programmas partnervalstīm ir vienojusies par nacionālo kontaktpunktu funkciju nodrošināšanu Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā, URBACT IV un ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmās 2021.-2027.gadam.
Interreg programmu partnervalstīm ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums gan projektu īstenošanai, gan programmas administrēšanai (tehniskās palīdzības budžetam).
Saskaņā ar Interreg likuma 4.panta pirmo daļu, valsts budžeta līdzfinansējuma likme Interreg programmu ietvaros apstiprināto projektu īstenošanai nav augstāka par programmā noteikto Latvijas Republikai minimāli iespējamo likmi, ar kuru var nodrošināt EK lēmumā par programmas apstiprināšanu attiecīgajam programmas prioritārajam virzienam noteikto programmas finansējuma likmi. Ņemot vērā, ka ES atbalsta intensitāte Interreg programmām ir samazināta no 85% 2014.-2020.gada plānošanas periodā uz 80% 2021.-2027.gada plānošanas periodā, nacionālā līdzfinansējuma likmes paaugstināšana projektiem būtiski ietekmēs nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma apjomu, tai skaitā, Latvijas Republikā reģistrētajiem finansējuma saņēmējiem.
Lai nodrošinātu attiecīgās Interreg programmas administrēšanu, efektīvu pārvaldību un ieviešanu, papildus ERAF līdzfinansējumam partnervalstīm jānodrošina nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskās palīdzības budžetā ikgadējos maksājumos 2022.-2029. gadā. Tehniskās palīdzības nacionālā līdzfinansējuma apjoms katrai ES dalībvalstij ir noteikts atbilstoši tās ERAF ieguldījuma daļas proporcijai kopējā programmas finansējumā un ir noteikts atsevišķā piekrišanā programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši Interreg regulas 16.panta 5.punktam.
Papildus, ir jānodrošina valsts budžeta priekšfinansējums URBACT IV un ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmu 2021.-2027.gadam nacionālo kontaktpunktu darbībai Latvijā no 2022.-2027.gadam.[DH1]  Nacionālie kontaktpunkti ir Interreg programmu struktūras sastāvdaļa  un to darbība tiek finansēta no programmu tehniskās palīdzības budžeta. Nacionālo kontaktpunktu galvenās funkcijas ir veicināt programmas kā finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā, sniegt konsultācijas, atbalstu un informāciju projektu iesniedzējiem un projektu vadītājiem par projektu sagatavošanas un ieviešanas nosacījumiem, informācijas un publicitātes prasību ievērošanu, u.c.  Starp VARAM un attiecīgās programmas vadošo iestādi ir noslēgts apsaimniekošanas līgums, kas nosaka nacionāla kontaktpunkta darbību un finansēšanu. Atbilstoši programmu un apsaimniekošanas līgumu nosacījumiem par nacionālo kontaktpunktu darbību programmu partnervalstīs, līdzīgi kā 2014.-2020.gadu periodā, arī turpmāk saglabāsies nacionālo kontaktpunktu darbības pēcapmaksas princips (pēc pusgada atskaites iesniegšanas tiek atmaksāts pareizi izlietotais atskaitē pieprasītais finansējums).

Latvijas nacionālā līdzfinansējuma apjoms katras Interreg likuma 3.pantā noteiktās programmas tehniskajai palīdzībai un tās sadalījums pa gadiem plānošanas perioda ietvaros, kā arī nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums projektu īstenošanai ir nostiprināts attiecīgās programmas projektā un dokumentā, kas apliecina piekrišanu programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai (atbilstoši Interreg likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktam) apstiprināšanas laikā MK.

Lai nodrošinātu Interreg programmu un projektu īstenošanu saskaņā ar Interreg likumu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus un veic maksājumus Interreg programmu un projektu īstenošanai 2021.-2027.gadu plānošanas periodā, kas tiks finansētas no ERAF līdzekļiem. MK noteikumu projekts nosaka valsts budžeta līdzekļu plānošanas un pieprasījuma sagatavošanas kārtību Interreg programmām un projektiem, Interreg programmu tehniskajai palīdzībai un nacionālajiem kontaktpunktiem Latvijā.

MK noteikumu projekts definē Interreg programmu finansējuma saņēmējus, kā arī Interreg programmu vadības nodrošināšanā iesaistītās iestādes, kuri var plānot  līdzekļus valsts budžetā Interreg programmu un projektu īstenošanai.

Saskaņā ar MK noteikumu projektu, valsts budžetā plāno līdzekļus šādiem Latvijas Republikā reģistrētiem programmas finansējuma saņēmējiem (turpmāk – finansējuma saņēmēji):
valsts budžeta iestādēm;
no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām (tai skaitā plānošanas reģioniem) un to izveidotām iestādēm;
valsts kapitālsabiedrībām, kas īsteno projektu attiecībā uz valsts deleģēto funkciju veikšanu un plānotā valsts budžeta līdzekļu piešķiršana projektu īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē;
pašvaldībām un to izveidotām iestādēm;
pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas īsteno projektus attiecībā uz pašvaldību deleģēto funkciju veikšanu un plānotā valsts budžeta līdzekļu piešķiršana projektu īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē;
biedrībām un nodibinājumiem;
kā arī
programmas finansējuma saņēmējiem attiecīgās programmas partnervalstīs.
Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 74.panta 1.b).punktu, kas nosaka, ka programmas vadošā iestāde veic maksājumus finansējuma saņēmējiem programmas partnervalstīs. Ņemot vērā, ka VARAM pilda Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadošās iestādes funkcijas, valsts budžetā nepieciešams plānot ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus maksājumu veikšanai finansējuma saņēmējiem, tajā skaitā tiem, kuri atrodas ārpus Latvijas.
Interreg programmu finansēšanas avoti ir ERAF līdzfinansējums un valsts budžeta līdzekļi, kas nodrošināmi atbilstoši Latvijas nacionālā līdzfinansējuma apmēram vai piešķirami kā priekšfinansējums šajos noteikumos paredzētajos gadījumos.
MK noteikumu projekts nosaka, ka valsts budžeta līdzekļus plāno šādu programmu un projektu, ja tādi ir paredzēti atbilstoši programmas nosacījumiem, īstenošanai:
Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma;
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programma;
Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma;
INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma;
INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programma;
URBACT IV starpreģionu sadarbības programma;
ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programma;
INTERACT IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programma;
citas programmas, kurās var piedalīties finansējuma saņēmēji saskaņā ar attiecīgo programmu nosacījumiem.
Iepriekš minētās citas programmas, kurās var piedalīties finansējuma saņēmēji saskaņā ar attiecīgo programmu nosacījumiem, atbilst Interreg likuma 3.panta 11.punktā minētajām programmām. Tās ir citas Interreg programmas, kurās Latvijas Republika nav noteikta kā programmas partnervalsts, taču attiecīgās programmas nosacījumi atļauj arī to projektu partneru dalību programmas projektos, kas ir reģistrēti ārpus konkrētās programmas partnervalstu teritorijas, ja tas ir pamatots un sniedz pievienoto vērtību projekta un programmas mērķu sasniegšanā.

Attiecībā uz Interreg programmu īstenošanu:

VARAM kā Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadošās iestāde, savā budžetā kā valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un valsts budžeta ilgtermiņa saistības plāno valsts budžeta līdzekļus šīs programmas maksājumu naudas plūsmas priekšfinansēšanas nodrošināšanai.[DH1] 
Priekšfinansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktu finansējuma plūsmu Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021. – 2027.gadam projektiem. Ņemot vērā, ka programmas  sākumā  no EK pieejamo avansu summas nesedz prognozēto maksājumu summas, pastāv risks, ka VARAM nespēs savlaicīgi apmaksāt visus vadošajā iestādē iesniegtos maksājumu pieprasījumus. Šo risku atrisināšanai nepieciešami valsts budžeta līdzekļi no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kas kalpotu kā pagaidu finansējums līdz programmas projektu izdevumi tiks deklarēti EK un finansējums tiks saņemts programmas kontā. Papildus tam, arī līdzekļi programmas administrēšanai (tehniskā palīdzība) tiks  izmaksāti programmai kā projektu deklarētu izdevumu fiksētā procentuālā daļa. Tas nozīmē, ka ES līdzekļi tehniskajai palīdzībai būs pieejami tikai pēc deklarācijas iesniegšanas, līdz ar to vadošās iestādes funkcijas nodrošināšanai arī nepieciešams pagaidu finansējums. No valsts budžeta saņemtā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem tiks atgriezta kā atmaksa valsts pamatbudžetam.

Attiecībā uz ikgadējām iemaksām programmu tehniskajai palīdzībai, tās tiek plānotas atbilstoši MK apstiprinātajām programmām un parakstītiem dokumentiem, kas apliecina piekrišanu konkrētās programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai:

2021.gada 2.novembra MK rīkojums Nr.784 “Par Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projektu”;
2021.gada 2.novembra MK rīkojums Nr.788 “Par starpreģionu sadarbības programmas INTERREG EUROPE 2021.-2027.gadam projektu”;
2021.gada 14.decembra MK rīkojums Nr.941 “Par starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.-2027.gadam projektu”;
2021.gada 21.decembra MK rīkojums Nr.980 “Par Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.-2027.gadam projektu”;2022.gada 25.janvāra MK rīkojums Nr. 39 “Par starpreģionu sadarbības programmas "ESPON 2030" projektu”;
2022.gada 15.februāra MK rīkojums Nr.94 “Par INTERACT IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmas 2021.–2027. gadam projektu”.
2022.gada 2.marta MK rīkojums Nr.137 “Par Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projektu”;
2022.gada 9.marta MK rīkojums Nr.152 “Par Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projektu”.

Līdzīgi, kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, arī jaunajā 2021.-2027.gada periodā, atbilstoši Interreg regulas 3.panta 3.punkta b) un c) apakšpunktā noteiktam, ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programma un INTERACT IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programma neparedz projektu īstenošanu ar finansējuma saņēmēju dalību, ņemot vērā šo programmu specifiku. INTERACT IV programmas  būtība ir kapacitātes paaugstināšana un stiprināšana, zināšanu un pieredzes attīstība un nodošana, pārvaldot Interreg programmas un projektus. Visas aktivitātes pārvalda un attiecīgajai mērķauditorijai  īsteno programmas vadošā iestāde un kopīgais sekretariāts. Savukārt, ESPON 2030 programmas ietvaros tiek veikt attīstības tendenču izpēte un analīze saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem. Programmas īstenojamo aktivitāšu rezultāti ir pieejami visām ieinteresētām pusēm.  Tā pat kā citās Interreg programmās, kurās tiek īstenoti sadarbības projekti, arī šajās programmās Latvijai kā programmu partnervalsts ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums.  

Attiecībā uz Interreg programmu nacionālajiem kontaktpunktiem Latvijā, MK noteikumu projekts paredz, ka līdzīgi, kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā, arī 2021.-2027.gada plānošanas periodā, atbilstoši programmu nosacījumiem, tiks nodrošināts valsts budžeta priekšfinansējums URBACT IV, kā arī ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmu 2021.-2027.gadam nacionālo kontaktpunktu darbībai  Latvijā no 2022.-2027.gadam.[DH2]   Savukārt, Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšanai Latvijā VARAM budžetā plāno finansējumu kā ārvalstu finanšu palīdzību un valsts budžeta ilgtermiņa saistības atbilstoši apsaimniekošanas līgumam, līdzīgi, kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā.
Attiecībā uz projektu īstenošanu:

MK noteikumu projekts nosaka, ka nozaru ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes attiecīgās nozares ministrijas budžetā atsevišķā valsts budžeta programmā vai apakšprogrammā plāno līdzekļus MK noteikumu projekta 3.punktā minēto programmu apstiprinātajiem projektiem atbilstoši projektā paredzētajām prioritātēm un piešķirtā finansējuma sadalījumam pa gadiem un valsts budžeta ilgtermiņa saistības MK noteikumu projekta 2.1.1., 2.1.2. un 2.1.3. apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem.

MK noteikumu projekts nosaka, ka nozaru ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes valsts budžeta līdzekļu finansējumu projektu īstenošanai savā budžetā plāno, ņemot vērā attiecīgās Interreg programmas nosacījumus, kā arī:    
pamatojoties uz noslēgto projekta īstenošanas līgumu ar attiecīgās programmas vadošo iestādi vai vadošās iestādes lēmumu par projekta apstiprināšanu – ja finansējuma saņēmējs ir projekta partneris, kurš paraksta projekta īstenošanas līgumu ar vadošo iestādi;
pamatojoties uz noslēgto līgumu starp projekta partneriem par programmas projekta īstenošanu vai vadošā partnera parakstīto apliecinājumu par konkrētā finansējuma saņēmēja projekta finansēšanas apjomu – ja finansējuma saņēmējs ir projekta partneris.
MK noteikumu projekts nosaka, ka:

Ja MK noteikumu projekta 2.1.1. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmējs ir vadošais partneris, tad attiecīgā nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde savā budžetā plāno:
priekšfinansējumu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdz simts procentiem savas projekta daļas īstenošanai un izdevumus saskaņā ar līguma nosacījumiem;
no programmas vadošās iestādes saņemto Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma daļu, lai atmaksātu finansējumu projekta partneriem par viņu projekta daļu un nodrošinātu finansējuma atmaksu valsts budžetā par savu projekta daļu.
Ja MK noteikumu projekta 2.1.1. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmējs nav vadošais partneris, tad attiecīgā nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde savā budžetā plāno:
priekšfinansējumu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdz simts procentiem savas projekta daļas īstenošanai un izdevumus saskaņā ar līguma nosacījumiem;
no vadošā partnera saņemto Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma daļu, lai nodrošinātu finansējuma atmaksu valsts budžetā.
Ja MK noteikumu projekta 2.1.2. un 2.1.3. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmējs ir projektu partneris vai vadošais partneris, tad attiecīgās nozares ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžetā plāno:
priekšfinansējumu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem līdz simts procentiem MK noteikumu projekta 2.1.2. un 2.1.3. apakšpunktā minēto finansējuma saņēmēju projekta daļas īstenošanai;
Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma daļu, kas tiek saņemta ministrijas budžetā no MK noteikumu projekta 2.1.2. un 2.1.3. apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, lai nodrošinātu finansējuma atmaksu valsts budžetā.
Ja Interreg programmas projekta vadošais partneris, kas ir valsts budžeta iestāde, vai no valsts budžeta daļēji finansētā atvasinātā publiskā persona (tai skaitā plānošanas reģions) un tā izveidotā iestādē, vai valsts kapitālsabiedrība, atrodas Latvijā -  tā pienākums ir plānot valsts budžetā ERAF līdzfinansējuma daļu, kuru saņemot no programmas vadošās iestādes tas pārskaitīs tālāk citiem projekta partneriem, tajā skaitā tiem, kuri atrodas ārpus Latvijas. Tas veicams pamatojoties uz Interreg regulas 26.panta 2.punktu, kas nosaka vadošā partnera uzdevumu veikt maksājumus pārējiem partneriem no attiecīgā ES fonda.

Saglabājot 2014.-2020.gada perioda sistēmu, ir nepieciešams nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu 20% apmērā no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, lai atbalstītu un veicinātu to konkurētspēju un kapacitāti  aktīvai dalībai Interreg programmās, ņemot vērā programmās paredzēto aktivitāšu un darbību loku, kur to dalība ir būtiska programmas mērķu sasniegšanai.  Piemēram, ņemot vērā transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu specifiku un atbalstāmās darbības, projektu īstenošanai ir nepieciešama izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju iesaiste. Pamatojoties uz 2014.-2020. gada plānošanas perioda  rezultātiem, īstenojot kopumā 120 Interreg projektus, tādas no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas kā Latvijas Universitāte,  Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Jūras akadēmija, Ventspils augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte,  Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR u.c. ieguva ievērojamu starptautisko pieredzi, stiprināja institucionālo kapacitāti un veicināja savas institūcijas un to sniegto izglītības pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu  starptautiskajā mērogā. 

Plānošanas reģioni pārstāv Latvijas reģionālo līmenī projektos un ir pielīdzināmi valsts budžeta iestādēm valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanas gadījumā.

Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām, noteikumu projekts paredz, ka tās varēs pieteikties uz valsts budžeta līdzfinansējumu tikai gadījumā, ja projekts tiek īstenots attiecībā uz valsts deleģētās funkcijas veikšanu, tādējādi, valsts kapitālsabiedrībai šādā gadījumā valsts budžeta līdzfinansējuma nosacījumi jābūt līdzīgi, kā valsts budžeta iestādei, pildot tās funkcijas.
Attiecībā uz priekšfinansējuma no valsts budžeta nodrošināšanas nepieciešamību no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un valsts kapitālsabiedrībām (MK noteikumu projekta 2.1.2. un 2.1.3. apakšpunkti), ir norādāms, ka uzsākot projektu īstenošanu, programmu ieviešanas nosacījumi neparedz avansa maksājumus projektu partneriem no programmas līdzekļiem. Interreg programmu likviditāte veidojās tikai uz EK deklarēto izdevumu atmaksām. Priekšmaksājumu apjomi programmu kontos, ko veic EK ikgadēji atbilstoši Interreg regulas 51.pantam, avansus projektiem neparedz un nevar nodrošināt. To apjoms gadā ir no 1-3% un atlikumi dzēšas ikgadēji.
Ņemot vērā programmu procedūru laika grafiku (6 mēneši - projekta 1 perioda īstenošana,  1 mēnesis - projekta atskaites sagatavošana, 2- 3 mēneši  - finanšu kontroles institūcijas atzinumu saņemšana, kam seko konsolidētās atskaites par visiem projekta partneriem sagatavošana, izvērtēšana un apstiprināšana), atvasinātām publiskām personām un valsts kapitālsabiedrībām, kas īsteno valsts deleģētas funkcijas, nav pašu līdzekļu tik ilgam projektu priekšfinansēšanas periodam. Līdz ar to ir nepieciešams valsts budžeta priekšfinansējums, kas plānojams MK noteikumu projektā noteiktajā kārtībā un apjomā. Šāda sistēma pastāvēja iepriekšējā plānošanas periodā un veicināja aktīvu Latvijas partneru dalību, tādējādi piesaistot Latvijai lielāku finansējumu nekā sākotnējā formāli piešķirtā Latvijas ERAF aploksne Interreg programmām, tādējādi nodrošinot papildus investīcijas Latvijā. [DH3]  Sistēmas maiņa nozīmētu minēto finansējumu saņēmēju un, konkrēti, Latvijas konkurētspējas pasliktināšanos Interreg programmu projektu konkursos (mazāk interesentu dalībai), mazākas iespējas izvēlēties starp labākajiem projektiem un potenciāli arī kopējā piesaistītā finansējuma samazinājumu.

MK noteikumu projekts nosaka, ka VARAM un nozaru ministrijas sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par budžeta pieprasījumu sagatavošanu, ņemot vērā noteikumu projekta  II nodaļā noteiktos plānošanas nosacījumus.

MK noteikumu projekts nosaka, ka  nozares ministrija vai cita centrālā valsts iestāde ir atbildīga par tās budžetā ieplānotā valsts budžeta priekšfinansējuma līdzekļu izlietošanu un programmas daļas, kā arī neizlietotās valsts budžeta priekšfinansējuma, tai skaitā, līdzfinasējuma, līdzekļu daļas atmaksāšanu valsts pamatbudžetā.