Anotācija

1. Ņemot vērā dažādo militāro poligonu izveides statusu (izveidots, turpinās nekustamo īpašumu atsavināšana), ir jānošķir militāro poligonu teritorija, kas ir nodota NBS lietošanā, t.i. poligons ir militārs objekts, un militāro poligonu teritorija, kas nav nodota NBS lietošanā.
Iekļūšanu un pārvietošanos militāro poligonu teritorijā, kas ir nodota NBS lietošanā (militārā objektā), t.sk. lai persona piekļūtu savam nekustamajam īpašumam, regulē Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.¹ panta otrā daļa, kas nosaka, ka militārā objektā ir aizliegts iekļūt bez atļaujas; personai ir pienākums ievērot militārajā objektā noteikto uzturēšanās kārtību; persona, kas to neievēro, var tikt izraidīta no militārā objekta (4.¹ panta trešā daļa), kā arī ir noteikts piemērojamais naudas sods par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos (22. pants).
Minēto atļauju izsniedz attiecīgā militārā poligona administrācija. Gadījumā, ja ir nepieciešama regulāra pārvietošanās pa militāro objektu, lai īpašnieki, tiesiskie valdītāji un lietotāji piekļūtu saviem nekustamajiem īpašumiem, poligona administrācija var izsniegt atļauju, kas derīga noteiktam laika periodam izmantošanai vairākkārtēji.
Personu pārvietošanos, uzturēšanos un saimnieciskās darbības veikšanu militārā poligona teritorijā esošajos nekustamajos īpašumos, kuri nav nodoti NBS lietošanā (nav militāri objekti), ja tie atrodas valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā, regulē Aizsargjoslu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, papildus - ierobežojumi nekustamajos īpašumos militārā poligona "Sēlija" teritorijā, kuriem ir nodibināts servitūts, ir noteikti Militārā poligona "Sēlija" izveides likumā.
Personu pārvietošanos, uzturēšanos un saimnieciskās darbības veikšanu militārā poligona teritorijā esošajos nekustamajos īpašumos, kuri nav nodoti NBS lietošanā (nav militāri objekti, attiecīgi arī - nav apzīmēti ar speciālo informatīvo zīmi), neatrodas valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā vai kuriem nav nodibināts servitūts, nav nepieciešams ierobežot.

2. Pamatojoties uz prioritāro projektu izbūves termiņiem un jaunu, apjomīgu projektu (piemēram, ar ārējās sauszemes robežas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku stiprināšanu saistītie mobilitātes/pretmobilitātes pasākumi) pievienošanos jau esošajiem projektiem, Aizsardzības ministrija paredz, ka visu būvniecības projektu izbūve varētu netikt realizēta iepriekš noteiktajos termiņos. Proti, VAMOIC nav atbilstošas kapacitātes, lai savlaicīgi nodrošinātu visu plānoto valsts aizsardzības militāro objektu būvniecību. Tāpat trūkst resursu militāro objektu efektīvai apsaimniekošanai.

Saskaņā ar 15.09.2023. Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto valsts aizsardzība un drošība ir augstākā prioritāte. Attiecīgi Valdības rīcības plānā arī paredzēta militārās infrastruktūras izbūve, atbalstot kaujas spēju, valsts aizsardzības dienesta un uzņemošās valsts atbalsta ieviešanu. Latvijas nacionālās drošības interesēs ir nepieļaut kavēšanos ar militārās infrastruktūras izbūvi, jo īpaši, kas nepieciešama sabiedroto spēku uzņemšanas kapacitātes nodrošināšanai, jo sabiedroto spēku klātbūtnes pieaugums ir kritiski svarīgs Latvijas aizsardzībai.

1. Ņemot vērā, ka Nacionālo bruņoto spēku likumā jau ir ietverts regulējums attiecībā uz iekļūšanu un uzturēšanos militārajos objektos, kā arī, ja attiecināms (nekustamais īpašums atrodas valsts aizsardzības objekta aizsargjoslā vai tam ir nodibināts servitūts), nekustamajiem īpašumiem, kas nav militāri objekti, ir noteikti ierobežojumi, kas izriet no Aizsargjoslu likuma un Militārā poligona "Sēlija" izveides likuma, savukārt pārējos gadījumos nekustamajos īpašumos, kas ietilpst militāro poligonu teritorijā, nav nepieciešams noteikt pārvietošanās, uzturēšanās un saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumus, Aizsardzības ministrija ierosina svītrot Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.² panta otro daļu.

2. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, taču jāņem vērā šīs privātpersonas pieredze, reputācija, resursi, personāla kvalifikācija u.c. kritēriji. Lai paātrinātu valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību, Aizsardzības ministrijai ir priekšlikums atsevišķos gadījumos piešķirt tiesības organizēt būvniecību VNĪ vai LVRTC.

VNĪ ir viena no lielākajām kapitālsabiedrībām Latvijas Republikā, kas veic nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstīšanu, kā arī nodrošina valsts institūcijas ar publisko funkciju veikšanai nepieciešamajām telpām. VNĪ kapitāla daļas 100% apmērā pieder valstij, kapitāla daļu turētājs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija. VNĪ nodrošina profesionālu būvniecības projektu vadību visos posmos – no idejas izvērtēšanas līdz pat izbūvēta objekta nodošanai pasūtītājam, garantējot augstākās kvalitātes un efektivitātes standartus. Projekti tiek īstenoti ciešā sadarbībā ar pasūtītāju un iesaistītajām pusēm.
VNĪ vadībā 2024. gadā pabeigti 39 nekustamo īpašumu attīstības projekti ar kopējo budžetu ap 138 miljoniem eiro. Nozīmīgākie no tiem ir tādas Latvijas sabiedrībai nozīmīgas kultūras būves kā Jaunais Rīgas teātris, Valmieras teātris, Rakstniecības un mūzikas muzejs Vecrīgā un divi radošie kvartāli Rīgā – Tabakas fabrikas kvartālā Miera ielā 58a un prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace” A. Briāna ielā 13.
Vienlaikus pēdējo gadu ievērojamākais projekts, ko īsteno VNĪ, ir ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve (uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas sauszemes robežas un uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas sauszemes robežas), kuras ietvaros izbūvēts žogs, patruļtakas, koka laipas, betona pontoni un sakaru torņi. VNĪ robežas izbūvē ir guvis padziļinātu pieredzi un kompetenci saistībā ar specifiskajiem piekļuves apstākļiem, faktisko situāciju dabā, tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī normatīvo regulējumu, kas ļauj operatīvi īstenot arī citus projektus pierobežā.
VNĪ ir nodarbināti nepieciešamie speciālisti, lai nodrošinātu dažādu projektu īstenošanu, tostarp arī augsti kvalificēts inženiertehniskais resurss:
- Ēku būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība;
- Ēku ekspertīze;
- Ceļu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība;
- Tiltu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība;
- Ceļu projektēšana;
- Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (tostarp ugunsdzēsības sistēmu) būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība;
- Elektroietaišu izbūves darbu vadīšana un būvuzraudzība (līdz 1 kV);
- Elektronisko sakaru sistēmu un tīklu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība.
Ņemot vērā VNĪ kompetenci, atbilstošu personāla kvalifikāciju un pieredzi dažādu apjomīgu projektu izbūvē (piemēram, jau iepriekš minētā Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas - Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve, infrastruktūras izveide kontroles dienestu funkciju īstenošanai Uriekstes ielā 42B, Rīgā (Kundziņsalā), Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta infrastruktūras izbūve u.c.), ir secināms, ka VNĪ varētu efektīvi un operatīvi nodrošināt arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu, jo būvniecības projektu vadība, ieverot visus būvniecības posmus, ir viens no VNĪ piedāvātajiem pakalpojumiem. Tāpat Aizsardzības ministrijai jau ir veiksmīga sadarbība ar VNĪ, 2024. gadā ar NBS atbalstu nodrošinot ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi, tādējādi apliecinot spēju sekmīgi īstenot kopējus būvniecības projektus.

Arī LVRTC ir 100% Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, tās kapitāla daļu  turētājs ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija. LVRTC ir viens no vadošajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, un tā darbības veids ir radio un televīzijas programmu pārraidīšana, uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumi, datu pārraides, kiberdrošības risinājumu, datu centru, mākoņdatošanas un infrastruktūras nomas pakalpojumu sniegšana. LVRTC nodrošina kvalitatīvus un drošus telekomunikāciju risinājumus valsts institūcijām, kā arī nozīmīgākajiem Latvijā pārstāvētajiem mobilo sakaru, interneta un telekomunikāciju operatoriem. LVRTC ir atbilstoša pieredze, kapacitāte un gatavība organizēt elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras būvniecību aizsardzības resora vajadzībām, kā arī nodrošināt uzbūvētās infrastruktūras uzturēšanu un apkopi. Elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra ir inženierbūvju kopums, kas nodrošina elektronisko sakaru tīkla darbību un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un kas ietver kabeļu kanalizāciju (kabeļu kanalizācijas akas, caurules, pievadus ēkām), sakaru kabeļus, antenas, radioiekārtas, torņus, mastus, stabus un citas atbalsta konstrukcijas, kā arī citus kabeļu kanālus, šahtas, sadales skapjus un kastītes, kā arī elektronisko sakaru tīklu elementus ēkās.

Lai LVRTC sniegtu atbalstu ar militāro objektu būvniecību un apsaimniekošanu, ir nepieciešams veikt grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, papildinot likuma 4.¹ pantu un piešķirot pilnvaras LVRTC veikt militāro objektu apsaimniekošanu (iepriekš saņemot Ministru kabineta atļauju). Ar militāro objektu apsaimniekošanu tiek saprasta LVRTC elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras uzturēšanas, remonta, pārcelšanas, pārbūves, paplašināšanas un līdzīgu darbu veikšana, t.sk. jaunu pakalpojumu ieviešana un pieslēgšana gan Aizsardzības ministrijai, NBS un sabiedrotajiem, gan citiem Latvijas elektronisko sakaru komersantiem.
Tāpat nepieciešams papildināt Nacionālo bruņoto spēku likuma 18. pantu ar pilnvarojumu VNĪ un LVRTC organizēt valsts militārās aizsardzības objektu būvniecību, pirms tam saņemot Ministru kabineta atļauju. Proti, Aizsardzības ministrija virzītu priekšlikumu uz Ministru kabinetu par katru projektu, kurā valsts militārās aizsardzības objekta būvniecības organizēšana varētu tikt uzticēta VNĪ vai LVRTC (tādiem valsts militārās aizsardzības objektiem, kas ir elektronisko sakaru tīkla infrastruktūra). Primāri valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšana paliktu VAMOIC pienākums, taču pēc nepieciešamības tiktu piesaistīts VNĪ vai LVRTC.
Realizējot plānotos grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, LVRTC un VNĪ varēs veikt valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu un LVRTC arī minēto objektu apsaimniekošanu, kas tiks nodrošināts, attiecīgos uzdevumus VNĪ un LVRTC deleģējot Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.

Tāpat nepieciešams paredzēt VNĪ un LVRTC darbības ietvaru valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības procesā, proti, Aizsardzības ministrija (tās padotības iestādes vai NBS) definētu vajadzības, izstrādātu tehniskās prasības un iesniegtu tās VNĪ/LVRTC būvniecības  organizēšanai, t.i., VNĪ un LVRTC vadītu, īstenotu un uzraudzītu visus valsts militārās aizsardzības objektu būvniecībai nepieciešamos darbus, kā arī veiktu nepieciešamos iepirkumus (būvprojekts un būvdarbi), slēgtu iepirkumu līgumus utt.
Lai VNĪ un LVRTC varētu īstenot tām ar šo likumprojektu uzliktos pienākumus, nepieciešams vērtēt papildus resursu piešķiršanu iepriekš minētajām valsts akciju sabiedrībām. Proti, ņemot vērā aizsardzības resora vajadzības, VNĪ un LVRTC tiktu piešķirti finanšu līdzekļi papildus uzdevumu izpildei no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz VNĪ un LVRTC iesniegto līdzekļu pieprasījumu.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 16.pantā ir noteikts, ka par nekustamā īpašuma objektu nevar noteikt aizsardzības spēku speciālās nozīmes būvi, t.i., aizsardzības spēku speciālās nozīmes būves netiek reģistrētas valsts drošības apsvērumu dēļ. Nacionālo bruņoto spēku likuma 18. pantu nepieciešams papildināt ar nosacījumu, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējama valsts militārās aizsardzības objekta tiesiskais valdītājs ir Aizsardzības ministrija, savukārt Zemesgrāmatā reģistrējama valsts militārās aizsardzības objekta īpašuma tiesības nostiprināmas valstij Aizsardzības ministrijas personā. Tas nozīmē, ka  neatkarīgi no tā, kas būs būvniecības organizētājs (ierosinātājs), uzbūvētās būves, kuras paredzēts reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ir uzskatāmas par Aizsardzības ministrijas, nevis būvniecības ierosinātāja īpašumu.
Lai Valsts zemes dienests varētu konstatēt, ka konkrētajai būvei kā tiesiskais valdītājs Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā jāreģistrē Aizsardzības ministrija, būvniecības ierosinājumam un citiem būvniecības dokumentiem ir  jāsatur informācija par būves īpašnieku – Aizsardzības ministriju. Ja būvniecības dokumentos kā ierosinātājs vai īpašnieks ierakstīta cita persona, tad kopā ar ierosinājumu reģistrēt būvi Nekustamā īpašuma valsts informācijas sistēmā iesniedzama informācija, ka būve ir reģistrējama uz Aizsardzības ministrija vārda. Atzīmējams, ka Aizsardzības ministrijai būs jāsagatavo uzdevums attiecīgajām iestādēm un jāpilnvaro tās konkrētu uzdevumu veikšanai. Informācija par to, ka konkrēto objektu būvniecības ierosinātājs (realizētājs) ir kāda no minētajām iestādēm, bet objekti informācijas sistēmās reģistrējami uz Aizsardzības ministrijas vārda, var būt noteikta arī uzdevumā (pilnvarojumā), kas kopā ar būvniecības dokumentiem tiktu iesniegts objekta reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts informācijas sistēmā.

Paralēli grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likums”, kas paredzēs noteikt īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai nepieciešamajiem pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem un to ietvaros paredzēto materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai, infrastruktūras izbūvei, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanai un lietošanai pierobežā. Lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu, noteiktu uzdevumu izpildi ar šo likumprojektu plānots uzdot arī VNĪ. Tā kā elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras būvniecība pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ietvaros šobrīd nav paredzēta, LVRTC papildus pienākumi likumprojekta “Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likums” kontekstā netiks noteikti.