Anotācija (ex-ante)

Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) infrastruktūras attīstības pamatojums balstās uz nacionālajiem attīstības plāniem un plānošanas dokumentiem[1] un Latvijas Republikas saistībām NATO, kas paredz nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kas izvērsti Latvijas Republikas teritorijā. NBS ir identificējuši, ka 2022. gada NATO samitā Madridē pieņemto lēmumu rezultātā plānotais sabiedroto spēku klātbūtnes pieaugums radīs būtisku papildu noslodzi esošajai NBS infrastruktūrai, tādēļ tā bez kavēšanās ir jāpaplašina. Gaidāmajam sabiedroto spēku pieaugumam kritiski nepieciešama papildu militārā infrastruktūra izmitināšanas un apmācību vajadzībām. Saskaņā ar minētajiem Aizsardzības ministrijas plānošanas dokumentiem un valdības deklarāciju, viena no valsts prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto militāro spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus, un Latvijas uzņemto saistību izpildi attiecībā uz NATO sabiedrotajiem. Lai NBS spētu nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēku vienībām atbilstoši NATO aizsardzības plānam un atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un saskaņotajiem standartiem, nepieciešams nodrošināt atbilstošu infrastruktūru. Latvijas Republikas teritorijā pašreiz saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 25. aprīļa rīkojumu Nr. 183 “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas atbalstu Latvijas drošības un aizsardzības spēju stiprināšanai miera laikā” atrodas NATO spēku paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kā arī Dānijas Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu karavīri, kas kopā sastāda aptuveni 3000 karavīru, kas izvietoti Ādažu militārajā bāzē. Turklāt uz aktīvāku mācību periodu karavīru skaits ir vēl lielāks. Papildu sabiedroto spēku uzņemšanas kapacitāte Ādažos ir izsmelta un ir problemātiski nodrošināt papildu karavīru izmitināšanu Ādažu militārajā bāzē un apmācību Ādažu poligonā. Aizsardzības ministrija ir vērtējusi iespēju papildu sabiedroto vienības izmitināt esošajos reģionālajos poligonos (Meža Mackeviči, Lāčusils, Mežaine), tomēr atbilstoši tehniskajām prasībām, kuras nepieciešams nodrošināt starptautiska līmeņa apmācībām (teritoriju tanku un haubiču kaujas šaušanas nodrošināšanai, papildus paredzot arī nepieciešamās drošības zonas, lai varētu nodrošināt drošu apmācību īstenošanu), to nav iespējams nodrošināt norādītajos reģionālajos poligonos.
Aizsardzības ministrija ir pieņēmusi lēmumu par jauna militārā poligona izveidi Aizkraukles un Jēkabpils novados, kur tiktu izvietoti sabiedroto spēki. Izvēlētā militārā poligona vieta ir piemērota starptautiska līmeņa apmācību nodrošināšanai. Teritorijas lielums un reljefs nodrošina atbilstību šāda līmeņa poligona tehniskajām prasībām, kā arī tā ir stratēģiski būtiska, lai varētu sniegt ievērojamu atbalstu NBS uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kas noteikts saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. panta pirmās daļas 1. punktu.
Militāro poligonu infrastruktūras izbūve ir ilgstošs process, jo tas ir saistīts ar būvniecības sagatavošanas darbiem pirms būvdarbu uzsākšanas, būvniecības procesu (tostarp projektēšanu un būvdarbiem), kā arī minēto procesu ietvaros veicamām darbībām un procedūrām. Pirms būvniecības uzsākšanas nepieciešams veikt visus sagatavošanās darbus, piemēram, jauniem militārajiem poligoniem nepieciešams apzināt nepieciešamo teritoriju, izstrādāt būvprojektu, veikt militārā poligona izbūvei nepieciešamās teritorijas attīrīšanu no koksnes apauguma vai atmežošanu.
Būvniecības dokumentu izstrāde, saskaņošana un iesniegšana (tostarp iespējamība apstrīdēt izsniegto būvatļauju, kas attiecīgi aptur būvniecības procesu), koku ciršanas un atsavināšanas process, kā arī citi procesi, kas veicami militārā poligona izbūves ietvaros, aizņem zināmu laika periodu. Nekustamie īpašumi, kas nepieciešami militārā poligona izbūvei nav Aizsardzības ministrijas valdījumā, kā arī ne visas zemes vienības, kas ir šo nekustamo īpašumu sastāvā, nepieciešamas visā to platībā, tāpēc pirms būvniecības uzsākšanas jāveic šo zemes vienību atsavināšana vai valdītāja maiņa no citas ministrijas uz Aizsardzības ministriju, un pēc nepieciešamības jāveic arī zemes ierīcības projekta izstrāde un zemes kadastrālā uzmērīšana, kas ir laikietilpīgs process.
Tāpat, ņemot vērā, ka ne visas platības, kas nepieciešamas militārā poligona izbūvei, atrodas valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas personā, ir jāveic šo platību atdalīšana, kadastrālā uzmērīšana un atsavināšana, vai jāveic valsts zemes valdītāja maiņa no citas ministrijas uz Aizsardzības ministriju pirms būvniecības uzsākšanas, kas arī ir laikietilpīgs process. Tāpat jāveic derīgo izrakteņu ieguves vietas, kas atrodas militārā poligona platībā, rekultivāciju. Vienlaikus arī pašu būvdarbu veikšana militārā poligona izbūves ietvaros aizņem zināmu laika periodu.
Ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un ar valsts aizsardzību un drošību saistīto risku pieaugumu, NATO sabiedroto militāro spēku pastāvīga klātbūtne ir Latvijas drošības garants, tāpēc ir nepieciešams iespējami īsā termiņā nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO sabiedroto militāro spēku atbilstošai uzņemšanai un apmācībai Latvijas teritorijā.


[1] 2020. gada 24. septembrī Saeimā apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns 2020.–2032. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.–2032. gadam”.

Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS ir izraudzījusies optimālāko vietu jauna militārā poligona izveidei tuvāko gadu laika posmā. Ņemot vērā to, ka infrastruktūras izbūve ir laikietilpīgs process, bet vajadzība pēc tās sabiedroto spēku uzņemšanai ir steidzama un jautājums skar nacionālo drošību, nepieciešams īpašs tiesiskais regulējums, lai maksimāli atvieglotu un paātrinātu jaunu militāro poligonu izveidi,  jaunas infrastruktūras izbūvi jau esošajos militārajos poligonos, kā arī efektīvu militāro poligonu apsaimniekošanu.
Ministru kabinets 2022. gada 21. jūnijā konceptuāli atbalstīja[1] jauna militārā poligona izveidi Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā.
Plānotais Sēlijas militārais poligons (Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā lietots nosaukums – Zalves militārais poligons) ir Latvijas ieguldījums reģiona drošībā ar militāro poligonu 24 540 ha un militāro bāzi 54,7 ha platībā.

1. Likumprojekta mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu jaunu militāro poligonu izveidei. Likumprojektā netiek noteikts konkrēts militārais poligons, kuram tiek noteikta izveides kārtība, lai speciālo likumu varētu attiecināt arī uz citu militāru poligonu izveidi.

2. Lai būtu saprotams likumprojekta priekšmeta tvērums, likumprojekta otrajā pantā ietverti termini, kas lietoti likumprojektā – militārā poligona, to izveides un infrastruktūras izbūves definīcijas. Ar terminu “izveide” saprotama militāro poligonu teritorijas robežu noteikšana, nekustamo īpašumu īpašuma vai lietošanas tiesību iegūšana un infrastruktūras izbūve. Vienlaikus likumprojektā atrunāts arī šaurāks militārā poligona izveides posms – izbūve, ar ko saprot visus ar būvniecību saistītos darbus, tajā skaitā sagatavošanas darbus būvniecības uzsākšanai (piemēram, koku ciršana un citi zemes vienības sagatavošanas darbi, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai, zemes ierīcības projektu izstrādāšana, zemes vienību kadastrālā uzmērīšana un atsavināšana), kā arī būvniecības procesu, un citus zemes vienību sagatavošanas darbus un  darbības, kas ir nepieciešamas turpmākai militāro poligonu teritorijas un infrastruktūras attīstībai un pilnveidošanai.

3. Likumprojekts paredz, ka militārajam poligonam domātā teritorija tiek apstiprināta ar Ministru kabineta rīkojumu. Ministru kabineta kompetencē ir noteikt likuma II un III nodaļā noteikto nosacījumu piemērošanu militāro poligonu izveidei. Paredzams, ka likuma III nodaļā iekļautie militāro poligonu izveides speciālie nosacījumi tiks piemēroti jaunā Sēlijas poligona izveidei, savukārt II nodaļa būtu attiecināma gan Sēlijas militārā poligona, gan arī citu militāro poligonu gadījumā, ja par to lemj Ministru kabinets. Ņemot vērā Sēlijas militārā poligona izveides steidzamību sabiedroto spēku izvietošanai, un nepieciešamību sākotnējo infrastruktūru izbūvēt jau 2024.-2025. gadā, nepieciešami likumprojektā noteiktie izņēmumi. Likumprojektā nav norādīts konkrēts militārais poligons, nosakot, ka tas, kuriem militārajiem poligoniem šie nosacījumi tiktu apstiprināti, būtu Ministru kabineta kompetencē, atbilstoši likumā noteiktajam deleģējumam. Plānots, ka Aizsardzības ministrija virzītu Ministru kabineta rīkojumu izskatīšanai Ministru kabinetā par speciālo nosacījumu noteikšanu Sēlijas militārajam poligonam vienlaicīgi ar likuma izskatīšanu Saeimā.

4. Likumprojektā noteikts, ka militārā poligona teritorija tiek noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem un tās izmantošanas nosacījumiem, paredzot, ka poligona infrastruktūras izbūves būvprojektam minimālā sastāvā un būvprojektam nav jāatbilst Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredzētajam teritorijas plānojumam un lokālplānojumam. Šī norma paredzēta, lai militāro poligonu izbūves gadījumos varētu nepiemērot Teritorijas attīstības plānošanas likumu, tā kā teritorijas plānojuma grozījumi un lokālplānojuma izstrāde ir laikietilpīgs process, kas kavē Latvijas aizsardzībai svarīgu militāro objektu izveidi. Ņemot vērā to, ka pārsvarā militārie poligoni tiek izveidoti meža zemē (visbiežāk pārņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā teritorijas no Zemkopības ministrijas (AS “Latvijas valsts meži”)), kurā saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem daudzos gadījumos nav pieļaujama valsts aizsardzības iestāžu apbūve, tad teritorijas plānojuma izmaiņas process būtiski kavēs infrastruktūras izbūvi.
Aizsardzības ministrijas pieredze rāda, ka, izstrādājot lokālplānojumu, un to nododot sabiedriskajai apspriešanai, var sastapties ar ievērojamu militārās infrastruktūras īstenošanas aizkavēšanos, tādēļ nepieciešams cits risinājums. Atkāpi no prasībām, ka poligona teritorijai jāatbilst teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, tajā skaitā vietējās pašvaldības attīstības stratēģijai, ir nepieciešams noteikt jau pašreiz, lai, piemēram, Sēlijas militārā poligona izveides gadījumā, varētu īstenot nepieciešamās infrastruktūras projektēšanu un būvprojekta saskaņošanu. Likumprojektā ietvertā norma paredz arī to, ka par katru jaunu nekustamo īpašumu vai to kopumu, kas iekļauts militāra poligona teritorijā un tiek pārņemts Aizsardzības ministrijas valdījumā, nebūs nepieciešams sagatavot Ministru kabineta rīkojumu par nacionālo interešu objekta noteikšanu, tādējādi taupot iesaistīto iestāžu administratīvos resursus.
Vienlaikus likumprojektā noteiktais neparedz, ka militāro poligonu izveides ietvaros var atkāpties no būtiskām normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā. Ievērojot minēto, likumprojektā ietverts speciāls tiesiskais regulējums, kas paredz izņēmumu atsevišķu procedūru piemērošanā attiecībā uz militāra poligona izveides projektu. Atbilstoši likumprojektā noteiktajam poligonu infrastruktūras izbūvei var nepiemērot tikai tādas normatīvo aktu prasības, kas paredz īstenot noteiktas procedūras un var kavēt militāra poligona izveidi. Līdz ar to militāru poligonu izveides ietvaros ir jāievēro tādas prasības, kas nodrošina būvniecības standartus, kā arī drošumu. Ņemot vērā minēto, institūcijai, atkāpjoties no atsevišķos normatīvajos aktos noteikto procedūru veikšanas, ir jābūt skaidri zināmam iemeslam jeb apstāklim, kādēļ attiecīgajā normatīvajā aktā noteiktās procedūras ievērošana var kavēt militārā poligona izveidi.
Likumprojektā paredzēts nosacījums, ka militāro poligonu izveidošanai un to infrastruktūras izbūvei neveic sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu. Šī norma iekļauta, lai atvieglotu militāro poligonu izveidošanu un nodrošinātu iespēju izmantot likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Eiropas Padomes un Parlamenta Direktīvā  2011/92/ES “Par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu” sniegtās iespējas nepiemērot to prasības militāro poligonu izveidošanā.
Saskaņā ar līdzšinējo Aizsardzības ministrijas pieredzi, pat sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma veikšana normatīvajos aktos norādītā viena mēneša vietā aizņem vairāk kā 6 mēnešus. Tādējādi būtiski tiek aizkavēta militāro poligonu infrastruktūras izbūve. Šobrīd likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta 7.daļā ir noteikts, ka “Ministru kabinets, izdodot atsevišķu rīkojumu, var nepiemērot ietekmes novērtējumu paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzību, ja ietekmes novērtējuma procedūras piemērošana var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo paredzēto darbību mērķu sasniegšanu”. Šajā likumā ietvertā norma nodrošinās, ka nav nepieciešams katram militāro poligonu infrastruktūras objektam sagatavot ikreizēju lēmumu, tādējādi ietaupot iesaistīto institūciju administratīvos resursus, kas nepieciešami lēmuma sagatavošanai, izvērtēšanai un apstiprināšanai.
2014. gada 16. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/52/ES ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu” preambulas 19.daļā ir norādīts, ka “pieredze rāda, ka to projektu vai projektu daļu gadījumā, kas kalpo aizsardzības nolūkiem, tostarp projektu, kuri ir saistīti ar sabiedroto spēku darbībām dalībvalstu teritorijā saskaņā ar starptautiskām saistībām, Direktīvas 2011/92/ES piemērošana varētu atklāt attiecīgu konfidenciālu informāciju, un šāda informācijas atklāšana var apdraudēt aizsardzības nolūkus”. Tā kā Latvijā izveidotajos militārajos poligonos uzturēsies ne tikai Nacionālie bruņotie spēki, bet arī sabiedroto spēki, tad tos izveidojot jānovērš visi iespējamie riski, tai skaitā gan militāro poligonu izveides aizkavēšanās, gan informācijas aizsardzības apsvērumi.

5. Likumprojekts nosaka, ka militārajos poligonos meža īpašniekam nav pienākums atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu. Šobrīd Meža likuma 21. pants paredz, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir atjaunot mežaudzi piecu gadu laikā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu, taču jāņem vērā, ka poligona primārā funkcija ir nodrošināt valsts aizsardzības spēju attīstību un pilnveidošanu.  Meža atjaunošana ietver veselu pasākumu kopumu – stādu iegāde, stādīšana, agrotehniskā un jaunaudžu kopšana un aizsargāšana pret pārnadžu postījumiem kas var ilgt vismaz vairākus gadus. Visi šie pasākumi šobrīd ir relatīvi dārgi un, to veikšanai, nepieciešamo pakalpojumu veikšanai nepieciešams roku darbs, kura piesaistīšana veicot iepirkumus šobrīd ir problemātiska. Meža atjaunošana jāveic piecu gadu laikā pēc ciršanas, līdz ar to, piemēram, plānotā infrastruktūras izbūve Sēlijas poligonā var tikt veikta jau uz tikko atjaunotajām platībām, kas būtu nesaimnieciska rīcība. Pilnīgi atteikties no meža atjaunošanas darbību un jaunaudžu kopšanas darbu veikšanas visās poligonu teritorijās netiek plānots. Meža atjaunošanu, kopšanu un koksnes ieguvi plānots veikt prioritāri tajās teritorijās, kurās netiek plānota jebkādas infrastruktūras izveide. Aizsardzības ministrija šādi rīkojas arī citās no Zemkopības ministrijas pārņemtajās teritorijās, kurās ir salīdzinoši liels atjaunojamo un kopjamo platību īpatsvars.
Jau pašreiz Meža likumā ir paredzēti izņēmumi: atmežošanai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslā, kā arī koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem militārajos objektos Aizsardzības ministrija var nodot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži". Šie atvieglojumi būtiski paātrina valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamo atmežošanu un koku ciršanu.

6. Likumprojekts paredz, ka militārajos poligonos neveido jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumus. Tā kā militārajos poligonos atšķirībā no pārējām mežu teritorijām jau pastāv stingri ierobežojumi attiecībā uz būvniecību, saimniecisko darbību, kā arī tajos ir būtiski ierobežota personu piekļuve, tad militārie poligoni ilgtermiņā paši par sevi ir dabas aizsardzībai labvēlīgas teritorijas, kurās nav nepieciešamība pēc papildus aizsardzības statusa, ko sniegtu jaunu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un mikroliegumu izveidošana. Līdzvērtīgu labvēlīgu aizsardzības statusu aizsargājamām sugām un biotopiem militārajos poligonos nodrošina pastāvošais apsaimniekošanas un izmantošanas režīms, kas nodrošināts ar Aizsardzības ministrijas izdotiem noteikumiem (AM 13.10.2021. noteikumi Nr. 47-NOT “Noteikumi par meža zemju apsaimniekošanu un koku ciršanu Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos” un  katra poligona individuālajiem vides un dabas aizsardzības noteikumiem), tādējādi  veicinot dabiskās ekosistēmas netraucētu attīstību. Piemēram, Ādažu militārajā poligonā vairāki Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopi plašās teritorijās izveidojušies tikai tādēļ, ka teritorijā ilgu laiku notikušas militārās mācības, kas poligona teritorijā ir klātesošas ilgi pirms aizsargājamas dabas teritorijas izveidošanas un ir varējušas saglabāties bez papildus aizsardzības statusa. Vienlaikus, lai būtu iespējams nodrošināt nepieciešamās statiskās militārās infrastruktūras izvietojumu atbilstoši Nacionālo bruņoto un sabiedroto spēku drošības prasībām, nepieciešams paredzēt, ka jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi, sevišķi, Sēlijas militārā poligona teritorijā netiks veidoti. Arī citu militāro poligonu infrastruktūras izbūvē, izmantojot gan nacionālos, gan sabiedroto (Amerikas Savienoto Valstu), gan NATO līdzekļus (Ādažu militārajā poligonā un militārajā poligonā “Meža Mackeviči” pašreiz tiek īstenoti NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) projekti), ar kuru palīdzību tiek izbūvēti objekti, kas prioritāri tiktu izmantoti NATO vienību vajadzībām Latvijas teritorijā gan miera laikā, gan krīzes gadījumā. Ja izbūvētajā infrastruktūrā tiek noteikts jauns mikroliegums, tas aizliedz turpmāku infrastruktūras izmantošanu, kas ir pretrunā ar NSIP finansējuma izlietošanas nosacījumiem.
Šī plānotā likuma norma neatbrīvo Aizsardzības ministriju no pienākuma ievērot citos normatīvajos aktos noteiktos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu izmantošanas noteikumus. Tāpat visiem militārajiem poligoniem tiek izstrādāti un apstiprināti Aizsardzības ministrijas noteikumi par dabas un vides aizsardzību, kuros tiek noteikti dažādi ierobežojumi un pasākumi, lai poligonā vienlaikus varētu nodrošināt gan labvēlīgu sugu un biotopu aizsardzības stāvokli, gan radītu piemērotus apstākļus militāro mācību norisei.

7. Paredzams, ka Likumprojekta III nodaļā iekļautie nosacījumi tiks piemēroti jaunā Sēlijas militārā poligona izveidei. Ņemot vērā to, ka pirms militārā poligona izveides uzsākšanas nepieciešams iegūt valsts īpašumā citu personu īpašumā esošu nekustamo īpašumu vai vienoties ar tām par izbūves uzsākšanu pirms attiecīgā  nekustamā īpašuma atsavināšanas, un minētais var aizņemt ilgstošu laika periodu, kā arī to, ka persona var nepiekrist nekustamā īpašuma atsavināšanai vai izbūves uzsākšanai pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, likumprojekts, ņemot vērā Civillikuma 1130. un 1231. pantā noteikto, paredz, ka līdz brīdim, kad citu personu īpašumā esošais nekustamais īpašums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu militārā poligona izveidi, tiek atsavināts atbilstoši normatīvajiem aktiem nekustamā īpašuma atsavināšanas jomā, ar šo likumu uz minētā nekustamā īpašuma sastāvā reģistrēto zemes vienību uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā tiek nodibināts servitūts. Ņemot vērā minēto, likumprojektā minētā servitūta izlietošana būs aprobežota ar militārā poligona infrastruktūrai nepieciešamo objektu izbūvi tam nepieciešamajās teritorijās. Teritorijas, uz kurām noteiks servitūtu, būs tās teritorijas, kas nepieciešamas militārā poligona infrastruktūras izveidei.  
Servitūta noteikšana ir nepieciešama, lai varētu nekavējoties uzsākt militārā poligona infrastruktūras izbūves procesu. Attiecīgi likumprojektā ietvertais attieksies gan uz privātpersonu īpašumā esošu zemi, gan pašvaldību, kā arī valsts īpašumā esošu zemi.
Tā kā servitūts uz attiecīgajām zemēm tiks noteikts uz valsts kā sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas vārda un servitūta noteikšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas ātrāku jaunā Sēlijas militārā poligona izveides procesu, likumprojektā minētais servitūts atbilstoši Civillikuma 1131. pantam ir uzskatāms par personālservitūtu.
Saskaņā ar Satversmes 105. pantu, īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Vienlaikus jāņem vērā, ka, ja nekustamā īpašuma īpašniekam pirms tā īpašuma atsavināšanas noteikts apgrūtinājums tā īpašumam, tad nekustamā īpašuma īpašniekam laikposmā līdz atsavināšanai ir tiesības uz atbilstošu atlīdzību par šāda aprobežojuma nodibināšanu, likumprojekts paredz atlīdzību par piespiedu servitūta nodibināšanu 4% apmērā no īpašuma zemes kadastra vērtības gadā, saskaņā ar  likumiskās zemes lietošanas tiesībām un ar tām paredzēto lietošanas maksu. Atlīdzība netiek noteikta valstij, pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām piederošiem nekustamiem īpašumiem.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka par servitūta noteikšanu pirms militārā poligona infrastruktūras izbūves darbu veikšanas ir nepieciešams informēt privātpersonu, ka uz tai piederošas zemes ir noteikts servitūts un, ka tiks uzsākti militārā poligona infrastruktūras izbūves darbi.
Lai nodrošinātu, ka militārā poligona izveides darbus varētu uzsākt nekavējoties, tiklīdz ir noteiktas ar servitūtu apgrūtinātās teritorijas, likumprojekts paredz, ka militārā poligona izveidei nepieciešamos darbus var uzsākt pirms servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā, tādējādi servitūta ierakstīšana zemesgrāmatā nebūs priekšnoteikums izbūves darbu uzsākšanai. Ņemot vērā, ka zemes ierīcība un kadastrālā uzmērīšana ir viens no militārā poligona izveides procesiem, šīs darbības varēs uzsākt arī pirms servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas sagatavoto un mērniekam vai komersantam, kas nodarbina mērnieku, izsniegto darba uzdevumu. Tāpat, lai iespējamie strīdi par servitūta noteikšanu neietekmētu militārā poligona izveides darbus, likumprojekts paredz noteikt, ka strīds par servitūta noteikšanu neietekmē militārā poligona infrastruktūras izbūvei nepieciešamo darbu uzsākšanu.
Latvijas Republikas Satversmes 105. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašumu piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Satversmes tiesa, raksturojot Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, ir norādījusi, ka šis pants, no vienas puses, paredz valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī tiesības noteiktajā apjomā un kārtībā iejaukties personu tiesību izmantošanā (skat. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 21. punktu). Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Latvijas Republikas Satversmes 105. panta saturs ir līdzīgs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā protokola 1. panta saturam, un paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu (skat. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 9. punktu). Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Pirmā protokola 1. pants nosaka, ka jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu, vai sodu samaksu.
No Satversmes tiesas atziņām izriet, ka tiesības uz īpašumu, ko privātpersonai garantē valsts, demokrātiskā un tiesiskā valstī nav absolūtas (skat. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 12. punktu). Pirmkārt, īpašumam ir jākalpo sabiedrības interesēm. Otrkārt, tiesības uz īpašumu var ierobežot, ja ierobežojumi ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (skat. Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2005-16-01 12. punktu). Latvijas Republikas Satversmes 105. pants, no vienas puses, ietver valsts pienākumu veicināt un atbalstīt īpašuma tiesības, proti, pieņemt tādus likumus, kas nodrošinātu šo tiesību aizsardzību, taču, no otras puses, valstij ir arī tiesības noteiktā apjomā un kārtībā iejaukties īpašuma tiesību izmantošanā (skat., piemēram, Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 11.1. punktu).
Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ir noteikts aizliegums īpašumu izmantot pretēji sabiedrības interesēm, kas norāda uz to, ka sabiedrības intereses prevalē pār atsevišķu indivīdu interesēm. No Latvijas Republikas Satversmes 116. panta izriet, ka personas tiesības uz īpašumu var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tādējādi arī īpašuma tiesību ierobežojumam ir jākalpo kādam no Latvijas Republikas Satversmē norādītajiem leģitīmajiem mērķiem.
Latvijas valsts var izdot nepieciešamos likumus, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar sabiedrības interesēm (skat. Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2002-01-03). Sēlijas militārā poligona izveide ir kritiski nepieciešama NATO un sabiedroto spēku klātbūtnes nodrošināšanai, lai tādējādi stiprinātu Latvijas valsts aizsardzību. Līdz ar to servitūta noteikšana uz privātpersonām piederošas zemes, kas nepieciešama militārā poligona izveidei, un attiecīgi militārā poligona izveides uzsākšana pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas no privātpersonas ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kas tiks noteikts uz likuma pamata un kuram ir leģitīms mērķis, proti, valsts drošība un aizsardzība.
Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma atsavināšana ir laikietilpīgs process, servitūta noteikšana uz privātpersonu īpašumā esošām zemes vienībām nepieciešama raitai militārā poligona izveidei.  Militārā poligona izveide (tostarp zemes vienības attīrīšana no apauguma) ir nepieciešama, lai radītu papildu sabiedroto spēku uzņemšanai nepieciešamos apstākļus un garantētu valsts aizsardzību. Līdz ar to leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar privātpersonas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Ņemot vērā, ka militārā poligona izveide ir nepieciešama, lai radītu nosacījumus sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai kā Latvijas valsts drošības garantam, kas ir visas sabiedrības būtiska interese, privātpersonu, kuru īpašumā atrodas zemes, kas  nepieciešamas militārā poligona izveidei, īpašumtiesību ierobežojums ir atbilstošs un, attiecīgi labums, ko iegūst sabiedrība ir lielāks par privātpersonas tiesībām nodarīto kaitējumu.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka pēc militārā poligona izveides sākšanas noteiktajā teritorijā Aizsardzības ministrija uzsāk nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu vai valsts nekustamā īpašuma tiesiskā valdītāja maiņas procesu. Aizsardzības ministrija privātpersonas īpašumā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu veiks atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam (turpmāk – Atsavināšanas likums). Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 8. panta otrās daļas 2. punktu, pēc Ministru kabineta konceptuālā lēmuma par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu pieņemšanas institūcijai ir tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 8. panta otrās daļas 2. punktu pēc Ministru kabineta konceptuālā lēmuma par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu pieņemšanas institūcijai ir tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus. Par būvju projektēšanas darbu uzsākšanu Aizsardzības ministrija informē nekustamā īpašuma īpašnieku, nosūtot paziņojumu.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka atbilstoši likumprojektā noteiktajam servitūtam attiecīgajā teritorijā tiks uzsākti militārā poligona izveides darbi pirms teritorijas atsavināšanas atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam, lai noteiktu atsavināmās teritorijas vērtību uz brīdi, kad ir noteikts servitūts un kad vēl nav uzsākts militārā poligona izveides process, nepieciešams fiksēt attiecīgās teritorijas stāvokli dabā, tādēļ likumprojekts paredz, ka pirms militārā poligona izbūves darbiem uz citām personām piederošās zemes būvdarbu veicējs veic šo zemes vienību apsekošanu, fiksē to stāvokli apsekošanas aktā un par to rakstveidā informē nekustamā īpašuma īpašnieku. Papildus būvdarbu veicējs nekustamā īpašuma īpašnieku informē par militārā poligona infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu tā nekustamajā īpašumā ne vēlāk kā 10 dienas pirms to uzsākšanas.
Tāpat, lai nodrošinātu taisnīgas atlīdzības noteikšanu un tiktu ņemts vērā ar servitūtu noteiktais īpašuma tiesību aprobežojums un arī aprobežojuma ilgums līdz attiecīgās teritorijas atsavināšanai, likumprojekts paredz, ka, nosakot atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, ņem vērā īpašuma tiesību aprobežojumu, kas bija noteikts ar likumprojektā minēto servitūtu. Pašvaldību īpašumā esošas zemes atsavināšanas process tiks nodrošināts atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam.

8. AS “Latvijas valsts meži” pēc Aizsardzības ministrijas lūguma ir identificējusi iespējamos riskus, kas varētu kavēt Sēlijas militārajam poligonam paredzēto nekustamo īpašumu pārņemšanu Aizsardzības ministrijas valdījumā. Plānotajā poligona teritorijā atrodas citām personām lietošanā esošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas būves vai būves ar nenoskaidrotu piederību. Lai šādi gadījumi nekļūtu par militārā poligona izveides kavēkli, likumprojektā noteikts, ka minētie faktori nav šķērslis valsts zemes valdītāja maiņai no Zemkopības uz Aizsardzības ministriju”
Papildus, lai paātrinātu Zemesgrāmatā uz akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” vārda reģistrētu, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz AS “Latvijas valsts meži”  tiesiskā valdījumā reģistrētu nekustamo īpašumu pārņemšanu, Aizsardzības ministrija atsavina saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma noteikumiem.

9. Lai nodrošinātu efektīvu militārā poligona izveides ietvaros nepieciešamo koku un krūmu ciršanas procesu un rīcību ar tiem, likumprojektā noteikts, ka koku un krūmu ciršanas meža un nemeža zemēs un īpašuma tiesības uz koksnes produktiem, kas sagatavoti militārā poligona izveidei nepieciešamās teritorijas, ir akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”, ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav izteicis vēlmi pašam veikt koku ciršanu un realizāciju vai paturēt viņa īpašumā esošos koksnes produktus un realizēt tos. Atšķirībā no Meža likuma 4. panta  2.2 daļā noteiktā likumprojektā paredzēts, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” cirtīs ne tikai kokus, bet arī krūmus, kā arī ciršanas darbus var veikt arī nemeža zemēs. Minētais ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka gan koku, gan krūmu ciršana notiek ātri un efektīvi un šo procesu veic viena institūcija. Vienlaikus, ņemot vērā likumprojektā noteikto, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” koku un krūmu ciršanu veiks visās militārā poligona izveidei nepieciešamajās teritorijās, neatkarīgi no šo teritoriju īpašumtiesību piederības, ievērojot zemes īpašnieka izteikto gribu.
Ņemot vērā, ka koku un krūmu ciršana tiks veikta arī nekustamajā īpašumā, kas apgrūtināts ar likumprojektā noteikto servitūtu, likumprojektā paredzēts noteikt, ka, ja nekustamā īpašuma īpašnieks Aizsardzības ministrijas padotības iestādei Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centram rakstiski ir izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus sev īpašumā vai realizēt tos, tie nododami nekustamā īpašuma īpašniekam. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks izteiks vēlmi paturēt koksnes produktus, tad minētais ir jāņem vērā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, nosakot taisnīgu atlīdzību, proti, no taisnīgas atlīdzības atņemot atdoto koksnes produktu vērtību. Savukārt, ja nekustamā īpašuma īpašnieks neizteiks vēlmi paturēt koksnes produktus, tad to vērtība ir ņemama vērā, nosakot taisnīgu atlīdzību nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā. Par akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nodotajiem nocirstajiem kokiem un koksnes produktiem īpašniekam atlīdzība tiek noteikta un izmaksāta, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Lai izvairītos no militārā poligona izveides kavēšanās, kas varētu rasties ar servitūtu apgrūtinātajos nekustamajos īpašumos pirms servitūta nodibināšanas uzsāktas mežizstrādes dēļ nepieciešams noteikt termiņu, pēc kura Valsts meža dienesta izsniegtie ciršanas apliecinājumi zaudē spēku. Šī norma paredzēta tamdēļ, lai izslēgtu iespēju, ka ar servitūtu apgrūtinātā nekustamā īpašuma īpašnieks savas saimnieciskās darbības rezultātā var novilcināt militārā poligona izveidi. Vienlaikus jāņem vērā, ka termiņam, kad privātpersona var realizēt viņa īpašumā esošos koksnes produktus, jābūt saprātīgam. Šī apsvēruma dēļ, likumprojektā noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks servitūtu apgrūtinātajos privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos Valsts meža dienesta privātpersonām izsniegtās ciršanas apliecinājumu koku ciršanai ciršanas atļaujas tiek anulētas zaudē spēku sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās Vienlaikus, nekustamā īpašuma īpašniekam tiek saglabāta 9.panta 2.daļā ietvertā tiesība paturēt savā īpašumā viņam piederošos koksnes produktus, ko sagatavojusi AS “Latvijas valsts meži”.
Gadījumā, ja ar servitūtu apgrūtinātajos nekustamajos īpašumos privātpersona 6 mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā nav realizējusi viņa nekustamajā īpašumā augošos koksnes produktus, tiesības saņemt ciršanas apliecinājumu koku ciršanai šajos īpašumos ir Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centram. Papildinot, likumprojekta 9.pants paredz, ka Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centram Valsts meža dienesta izsniegto ciršanas apliecinājumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" mežistrādes darbus militārā poligona izveides vajadzībām.
Tāpat, ņemot vērā, ka īpašuma tiesības uz koksnes produktiem tiks nodotas akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”, visas darbības ar koksnes produktiem (piemēram, novērtēšanu, realizāciju) veic akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” iegūtos koksnes produktus realizētu par iespējami augstāku cenu, likumprojekts paredz noteikt, ka, realizējot likumprojektā minētās tiesības, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina iegūtos kokus un krūmus, saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešajai daļu. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” Ministru kabineta noteiktajā apmērā maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no šajā daļā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas.
Vienlaikus, lai akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” koku un krūmu ciršanu nodrošinātu noteiktā termiņā, likumprojektā paredzēts, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” koku un krūmu ciršanas darbus uzsāk divu nedēļu laikā vai garākā termiņā, par to iepriekš vienojoties ar Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centru, pēc attiecīga darba uzdevuma saņemšanas no Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centra.
Lai nodrošinātu, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, veicot koku un krūmu ciršanu, zinātu teritoriju, kurā jāveic attiecīgie darbi, likumprojekts paredz, ka Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centrs darba uzdevumu izsniedz tad, kad dabā iezīmētas (redzamas) marķētas cirsmas robežas. Vienlaikus, lai akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” būtu informēta par likumprojektā minēto īpašnieka vēlmi koksnes produktus saglabāt savā īpašumā, Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centram atbilstoši likumprojektā noteiktajam minētā informācija būs jāietver darba uzdevumā, vienlaikus norādot attiecīgo koksnes produktu novietošanas vietu.
Lai atlīdzība par akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" nodotajiem nocirstajiem kokiem un koksnes produktiem īpašniekam tiktu noteikta un izmaksāta, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, nepieciešami aktuālie meža inventarizācijas dati, kuri attiecībā uz nekustamo īpašumu, ir Valsts meža dienesta informācijas sistēmā – Meža valsts reģistrs. Lai  Valsts aizsardzības militāro objektu  un iepirkumu centrs varētu noteikt Meža valsts reģistrā esošo datu atbilstību reālajai situācijai dabā, likumprojekts paredz pienākumu Valsts meža dienestam izsniegt informāciju un dokumentus par privātpersonu uzsākto saimniecisko darbību mežā ar servitūtu apgrūtinātajos privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos pēc Valsts aizsardzības militāro objektu  un iepirkumu centra pieprasījuma. Gadījumos, ja Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs konstatē, ka Meža inventarizācijas dati par ar servitūtu apgrūtinātajos nekustamajos īpašumos ir neaktuāli vai neatbilstoši, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram ir tiesības par saviem līdzekļiem organizēt meža inventarizāciju  ar servitūtu apgrūtinātajos privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos un īpašnieka vārdā iesniegt datus Valsts meža dienestā, ja īpašnieks nepiekrīt veikt  iepriekšminētās darbības.
10. Lai veiktu militārā poligona izveides darbus, var būt nepieciešamība nogādāt tehniku uz militārā poligona izveidei nepieciešamo zemi pa trešajai personai piederošu teritoriju, tādējādi neizslēdzot, ka tiks bojāta trešās personas īpašumā esošās teritorijas segumu, piemēram, izbraukājot to. Tāpat var rasties situācijas, ka, veicot militārā poligona izveides darbus, tiek bojātas blakus teritorijas. Vajadzības gadījumā, lai nekavētu tehnikas pārvietošanu, AS “Latvijas valsts meži” ir tiesīga cirst kokus un krūmus bez ciršanas apliecinājuma trešo personu īpašumos. Šī norma paredzēta, lai nebūtu nepieciešams saņemt ciršanas atļauju piekļuves nodrošināšanai infrastruktūras izbūves vietai relatīvi mazos apmēros līdzīgi kā tas paredzēts autoceļu zemes nodalījuma joslām, dzelzceļa zemes nodalījuma joslām u.c. Meža likuma 3.1 pantā. Likumprojektā paredzēts, ka pēc militārā poligona izveidei nepieciešamo darbu veikšanas, trešo personu īpašumā esošās zemes platības tiek sakārtotas, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, un nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiek atlīdzināti militārā poligona izveidei nepieciešamo darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās. Zaudējumi būtu atlīdzināmi vispārējā kārtībā, proti, atbilstoši Civillikumā noteiktajam. Ja pušu starpā nav strīds par nodarīto zaudējumu faktu un apmēru, tad zaudējumus var atlīdzināt arī ar starp abām pusēm noslēgtu vienošanos par zaudējumu atlīdzināšanu. Zaudējuma apmērs būtu nosakāms, pamatojoties uz pierādījumiem par faktiski nodarītajiem zaudējumiem, kurus attiecīgi izvērtē zaudējuma apmēra noteikšanas procesā. Līdz ar to gan trešajai personai, kurai ir nodarīti zaudējumi, gan personai, kas veic militārā poligona izveides darbus, nepieciešams fiksēt faktisko situāciju pirms militārā poligona izveides darbiem. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās. Likumprojektā minēto zaudējumu atlīdzināšana tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

11.  Militārā poligona izveides ietvaros nepieciešama sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī citām institūcijām, kuras saistībā ar militārā poligona infrastruktūras izbūves procesu pieņem kādus lēmumus, izsniedz atļaujas, sniedz nepieciešamo informāciju vai veic citas darbības (piemēram, izskata nostiprinājumu lūgumus, aktualizē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, izsniedz būvatļauju, izsniedz mērniekam normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā minēto informāciju, izsniedz atļauju par koku ciršanu). Ņemot vērā, ka militārā poligona infrastruktūras izveide ir svarīgs projekts, kas vērsts uz valsts aizsardzības nodrošināšanu un stiprināšanu, ar minētā projekta īstenošanu saistītie jautājumi ir risināmi pēc iespējas ātrāk. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī citas institūcijas nepieciešamos iesniegumus, jautājumus izskata un lēmumus pieņem pēc iespējas ātrāk, likumprojektā paredzēts noteikt, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī citas institūcijas visus iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar militārā poligona izveidei nepieciešamo darbu saskaņošanu, nodrošināšanu un veikšanu, kā arī militārā poligona infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatācijā, izskata un lēmumus pieņem 10 darbadienu laikā.  Likumprojektā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš nodrošinās, ka saistībā ar militārā poligona infrastruktūras izbūvi iesniegtais iesniegums vai jautājums tiks izskatīts prioritāri, bet ne ilgāk kā 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, tādējādi būtiski nekavējot militārā poligona infrastruktūras izveides procesu. Gadījumos, kad institūcijām normatīvajos aktos noteikts īsāks lēmumu pieņemšanas termiņš, saglabājas pastāvošā kārtība.

12. Būvniecības likuma 6.¹ panta 1.daļas 1¹ a) apakšpunkts nosaka, ka Būvniecības valsts kontroles birojs pilda Būvniecības likumā un citos būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas attiecībā uz Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā, ka Likumprojektā jāparedz arī būvniecības uzsākšana pirms īpašumu iegūšanas Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku valdījumā vai turējumā, Likumprojekts paredz vispārīgu regulējumu attiecībā uz militāro poligonu infrastruktūras izbūvi, t.i., nosakot, ka Militāro poligonu infrastruktūras izveidei un tai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās būvvaldes funkcijas veic Būvniecības valsts kontroles birojs. Šādi tiek nodrošināta efektīvāka militāro poligonu infrastruktūras izbūve un būvniecības kontroles uzraudzība.
Likumprojektā noteikts, ka militārā poligona infrastruktūras izbūvei izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur būvniecību. Šī norma iekļauta ar apsvērumu, ka būvatļaujas apstrīdēšana varētu būtiski apdraudēt tā nekavējošu izbūvi.

13. Likumprojektā noteikts, ka militārā poligona teritorijā spēkā līdz servitūta nodibināšanai slēgtie medību tiesību nomas līgumi, kas noslēgti ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, tiek pārjaunoti un tiek papildināti ar noteikumiem, kas nepieciešami Nacionālo bruņoto spēku vajadzību nodrošināšanai. Tā kā plānotās Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku apmācības un no tām izrietošie aizliegumi noteiktā laikā realizēt medību tiesības uzskatāmi par apgrūtinājumu, tad kā kompensācija tiek noteikta Ministru kabineta noteikumos nr. 1194 “Kārtība, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās” noteiktās nomas maksas samazinājums par 50%. Šāds samazinājums tiek noteikts paredzot, ka Nacionālo bruņoto spēku atļauto medību tiesību izlietošana Sēlijas militārā poligona teritorijā laika izpratnē tiks ierobežota kopskaitā uz pusgadu vai vairāk. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus pret tiem medību nomas tiesību izlietotājiem, kuru medību tiesību nomas līgumus pārņems Aizsardzības ministrija un atbilstoši akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” praksei būtu regulāri pagarināti pie nosacījuma, ja nomnieks ir izpildījis savas nomas saistības, tad likumā iekļauts nosacījums Aizsardzības ministrijai no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atsavinātajos un no Zemkopības ministrijas pārņemtajos īpašumos medību tiesību nomas līgums var tikt pagarināts, nerīkojot izsoles procedūru medību tiesību nomai, ja nomnieks ir izpildījis medību tiesību nomas līguma nosacījumus.

14. Likumprojekta 14.punkts paredz Akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” uz sava vārda tiesības iegādāties nekustamos īpašumus mežsaimniecībai, neievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, par Baltijas reģionā atbilstošas meža zemes un mežaudzes pirkuma cenas līmeni. Kopš 2017. gada valsts aizsardzības funkcijai nodotas 10 380 ha akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” platības. Šobrīd dažādās stadijās ir vairāki zemes nodošanas projekti 1146 ha platībā. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” LVM savas darbības laikā ir iegādājusies nedaudz vairāk kā 13 000 ha zemes meža audzēšanai.
Pēc Sēlijas militārā poligona izveidošanas par 1.5% samazināsies akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekoto platību apjoms. Atsavināmajā teritorijā to apsaimniekotā meža platība  ir 22315 ha. Mežaudžu vērtība tajā ir 86.8 milj. EUR, 1 ha vērtība sastāda 3888 EUR. Koksnes plūsmas samazinājums galvenajā (atjaunošanas) cirtē nākamajos 20 gados 2.08 milj. m³, krājas kopšanas cirtē 0.50 milj. m³, kuru plānots nodot Aizsardzības ministrijai plānoto nododamo akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” līdzšinējo (2000.-2021.gads) ieguldījumu apjoms Sēlijas militārā poligona teritorijā sastāda investīcijas meža ceļos 9.06 milj. EUR apjomā un investīcijas meža meliorācijas sistēmās 1.32 milj. EUR apjomā. AS “Latvijas valsts meži” ir uz peļņu orientēts uzņēmums, kura mērķis ir palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu no saimnieciskās darbības, kā arī palielināt uzņēmuma  apsaimniekojamo aktīvu un  kokaudžu vērtību. Līdz ar likumprojektā iekļauts risinājums, kā nodrošināt ražojošo platību nesamazināšanos. Tā kā Meža likuma 4. pants paredz, ka koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem militārajos objektos Aizsardzības ministrija var nodot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", tad būtu taisnīgi jāparedz iespēja, ka iegūtie līdzekļi var tikt izlietoti saprātīgas, bet Baltijas reģionā atbilstošas meža zemes pirkuma cenas samaksai darījumos. Skaidri nosakāms, ka uz zemes iegādi valsts meža zemes platību nesamazināšanās nodrošināšanai nav piemērojami Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta nosacījumi, ka rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu un ka manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par izdevīgāko cenu. Minēto nosacījumu ievērošana padara ļoti maziespējamu meža zemes iegādi Latvijā, kur konkurenci veido visas Baltijas reģiona meža apsaimniekotāji, ieguldījumu fondi u.c.
Lai mazinātu Sēlijas poligona izveides ietekmi uz AS “Latvijas valsts meži” saimnieciskās darbības plānu un paveiktajiem cirsmu plānošanas darbiem, atsevišķā sadarbības līgumā tiks paredzēts, ka AS “Latvijas valsts meži” ir tiesīga pabeigt visu plānoto cirsmu izstrādi līdz 2024. gada 30. jūnijam.

15. Likumprojektā paredzēts, ka militāro poligonu izveides teritorijā nav jāveic derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju atbilstoši derīgo izrakteņu ieguves projektam, jo līdz ar teritorijas pārņemšanu poligona izveides vajadzībām, mainās plānotā zemes turpmākā izmantošana un plānotais rekultivācijas veids nav aktuāls. Savukārt, militāra poligona izveides procesā, derīgo izrakteņu ieguves vietas teritorija tiks pārbūvēta atbilstoši militārā poligona būvniecības projektam. Rekultivācijas veikšana šādā gadījumā būtu novērtējama kā nelietderīga laika un naudas līdzekļu izmantošana.
Sēlijas militārā poligona izveides teritorijā atrodas derīgo izrakteņu ieguves vieta “Seces iecirkņa 139. kvartāls”, attiecībā uz kuru AS “Latvijas valsts meži” 2019. gada 12. jūnijā saņēmusi Jaunjelgavas novada domes bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju Nr. 14 un kurā AS “Latvijas valsts meži” veic derīgo izrakteņu ieguvi. Atbilstoši likumam “Par zemes dzīlēm” un saistītajiem normatīvajiem aktiem, derīgo izrakteņu ieguve notiek atbilstoši projektam un pēc ieguves pabeigšanas teritorijā veicama rekultivācija, sagatavojot zemi turpmākajam apsaimniekošanas veidam. Ņemot vērā šīs teritorijas nodošanu Sēlijas militārā poligona izbūvei, piemērojams izņēmums attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu, anulējot izsniegto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un Valsts vides dienesta izsniegto derīgo izrakteņu ieguves limitu un atbrīvojot AS “Latvijas valsts meži” no zemes rekultivācijas pienākuma. Zeme pēc tās pārņemšanas Aizsardzības ministrijas valdījumā tiks sagatavota Sēlijas militārā poligona vajadzībām un derīgo izrakteņu ieguve tur tiks izbeigta.
Sēlijas militārā poligona teritorijai piegulošajās zemēs notiek kūdras ieguve kūdras atradnēs Tīrais purvs un Sūnekļa (Liepu-Sūnākļu) purvs, par ko noslēgti zemes nomas līgumi ar AS “Latvijas valsts meži”. Ņemot vērā, ka kūdras ieguves teritorijas netiek pārņemtas militārā poligona izbūves vajadzībām, bet šīs teritorijas atradīsies tiešā tuvumā, Aizsardzības ministrija noteiks piekļuves un citus noteikumus, maksimāli samazinot saimnieciskās darbības apgrūtinājumus. Par šiem noteikumiem Aizsardzības ministrija informēs AS “Latvijas valsts meži”. Piekļuve kūdras ieguves teritorijām caur Sēlijas militārā poligona teritoriju kūdras ieguvējiem nodrošināma līdz kūdras ieguves teritorijas rekultivācijas pabeigšanai.