Anotācija (ex-ante)

23-TA-951: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Satversmes tiesa 2022. gada 15. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2021-41- 01 (turpmāk - Spriedums), atzīstot likuma "Par tiesu varu" (turpmāk - likums) 55. panta 3. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam. Ievērojot Spriedumā noteikto, ir nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par tiesu varu" 55. pantā, nosakot iespēju izvērtēt un noteikt, kādos kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata gadījumos apstākļi ir tādi, kas, neapdraudot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju, tomēr pieļauj personas kļūšanu par tiesneša amata kandidātu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījums ir izstrādāts, lai izpildītu Spriedumu, pilnveidojot likuma 55. pantu. Grozījumu mērķis ir likumā nostiprināt tādu izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos grozījumā noteiktajos gadījumos, piedalīties tienešu kandidātu atlases procesā, vienlaikus nodrošinot, ka personas dalība tiesnešu kandidātu atlases procesā vai tiesneša amata ieņemšana negatīvi neietekmēs sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
Satversmes tiesa 2022.gada 15. decembra spriedumā Nr. 2021-41- 01 ir noteikusi, ka šī brīža likuma "Par tiesu varu" 55.panta regulējums atzīstams par spēkā neesošu no 2024. gada 1. janvāra.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likuma 55.pantā ir noteikti kritēriji personām, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu, cita starpā paredzot, ka par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Līdz ar to norma paredz absolūtu aizliegumu, proti, tā paredz attiecīgā ierobežojuma attiecināšanu uz visām pie noteiktas grupas piederošām personām, nosakot šādu ierobežojumu uz mūžu, nepieļaujot izņēmumus un neizvērtējot ietekmi, tai skaitā, uz tiesu varu un demokrātiskās iekārtas drošību, ko varētu radīt attiecīgās personas kļūšana par tiesneša amata kandidātu, vai tieneša amata ieņemšana.
Satversmes tiesā tika iesniegts personas pieteikums apstrīdot likuma 55. panta 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101.panta pirmajai daļai un 106.panta pirmajam teikumam. Spriedumā Satversmes tiesa ir atzinusi, ka normā ietvertā aizlieguma leģitīmo mērķi līdzvērtīgā kvalitātē ir iespējams sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem, līdz ar to, ir nepieciešams grozīt likuma 55.pantu, lai izpildītu Spriedumu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumdevēja līdz šim izraudzītā izvēle visos gadījumos liegt tiesības kļūt par tiesneša amata kandidātu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neņemot vērā ne nereabilitējošo apstākļu dažādību, ne citus apsvērumus, piemēram, noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos personas vai sabiedrības interešu apdraudējumu raksturu un kaitīguma pakāpi, personas vainas formu, kā arī laiku, kas pagājis pēc nodarījuma izdarīšanas, norāda uz to, ka no tiesneša amata kandidātu loka varētu tikt izslēgtas arī tādas personas, kuras ir augsti kvalificēti juristi ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām, un kuras neapdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un demokrātisku valsts iekārtu.
Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata attiecas uz atšķirīgiem personas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru smaguma pakāpe ne vienmēr radītu draudus tiesu sistēmai un demokrātiskai iekārtai, ja personai atļautu kandidēt uz tiesneša amatu, taču likuma 55.pantā ietvertais regulējums neatkarīgi no nereabilitējošā apstākļa paredz automātisku aizliegumu personai būt par tiesneša amata kandidātu visos gadījumos, kad kriminālprocess izbeigts uz šāda pamata. Līdz ar to identificējot kaut vienu mazāk ierobežojošu līdzekli ir pamats atzīt, ka likuma 55.panta noteiktie ierobežojumi nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, likuma grozījuma ietvaros ir izstrādāts risinājums to personu individuālai izvērtēšanai, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata vai kuras ir izdarījušas kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu aiz neuzmanību un sodāmība ir dzēsta.
Izstrādātā mehānisma ietvaros izvērtēšanai var pieteikties personas, kuras:
1) agrāk sodītas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
2) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ja personas izdarītais kriminālpārkāpums vai noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags un tas ir izdarīts aiz neuzmanības, ja pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
Nosakot regulējumā personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpi, kā arī vainas formu, kā priekšnosacījumu, kas ļautu personai pieteikties izvērtēšanai un varētu neradīt apdraudējumu tiesu varas reputācijai un demokrātiskās iekārtas drošībai, ir ņemts vērā, ka tīša vainas forma nozīmē, ka persona ir apzinājusies savas darbības kaitīgumu, paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Līdz ar to personai, kura kādreiz ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, varētu rasties vērtību konflikts, proti, konflikts starp to, ka tiesnesim jābūt taisnīguma garantam, un to, ka viņš pats ir atļāvies ar tiesneša amata pienākumu izpildes ietvaros sargājamām tiesiskas valsts vērtībām nesavienojamu rīcību. Šādā gadījumā ir attaisnojams tas, ka attiecīgajai personai tiek liegts nākotnē kļūt par tiesneša amata kandidātu. Savukārt, izvērtējot kriminālpārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpi ir ņemts vērā, ka kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi nesasniedz tādu kaitīguma pakāpi, kas būtiski apdraudētu sabiedrības intereses, tai skaitā, citu personu dzīvības intereses, līdz ar to kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi varētu tikt pakļauti atsevišķai izvērtēšanai.
Grozījumā noteiktais astoņu gadu termiņš pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata ir noteikts vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, ņemot vērā Krimināllikuma 7.pantu un 63.pantu, nosakot, ka termiņam ir jābūt samērīgam ar sodāmības dzēšanas termiņu par aiz neuzmanības izdarītu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu. Otrkārt, likuma "Par tiesu varu" 51.pantā ir noteikts 30 gadu vecums, kāds personai ir jāsasniedz, lai varētu kandidēt uz tiesneša amatu, līdz ar to likuma grozījumā ietvertie 8 gadi kontekstā ar personas nodarījumu pirms pilngadības sasniegšanas vai nodarījumu līdz 25 gadiem, kas ir uzskatāms par vecumu, līdz kuram persona psiholoģiski nobriest, ir samērīgs. Tādējādi personai līdz 30 gadiem ir laiks pierādīt tās atbilstību tiesneša amatam, būtiski neietekmējot tās tiesības kļūt par tiesnesi. Treškārt, Satversmes tiesa 2019.gada 5. decembra spriedumā lietā nr. 2019-01-01 ir paudusi atziņu, ka kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Līdz ar to, ņemot vērā tiesneša , kā arī prokurora statusu demokrātiskā sabiedrībā un tiesneša un prokurora lomu tiesu sistēmas stiprināšanā un uzticības saglabāšanā, 8 gadi ir minimālais termiņš, lai pierādītu, ka attiecīgā persona ir mainījusi savu uzvedību un dzīvi, kā arī pietiekams termiņš, lai labotu un celtu savu reputāciju sabiedrības acīs.
Ņemot vērā Tieslietu padomes sastāvu, kas aptver dažādu tiesu varas institūciju un arī citu iestāžu pārstāvjus, personas izvērtēšanas kompetence tiek nodota Tieslietu padomes izveidotai pastāvīgai komisijai, kuras pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņš ir noteikts līdzvērtīgi citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, ka regulētas likumā “Par tiesu varu”. Pastāvīgas komisijas nepieciešamība ir pamatota ar apstākli, ka, pirmkārt, atļaujas saņemšana faktiski ir priekšnosacījums personas dalībai tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā un tai būtu jābūt jau saņemtai uz brīdi, kad persona piesakās tiesnešu vai prokuroru atlases konkursā. Līdz ar to izvērtējumam un atļaujas saņemšanai būtu jānotiek ārpus kandidātu atlases procesa, lai nekavētu un nepaildzinātu attiecīgo atlases procesu. Otrkārt, ņemot vērā identiskos vērtēšanas kritērijus un to, ka uz tiesnešiem un prokuroriem attiecināmas salīdzināmas reputācijas prasības, secināts, ka individuālo vērtējumu varētu veikt vienota komisija attiecībā uz personām, kas nākotnē izskata iespēju pieteikties tiesneša amata kandidātu atlases konkursā vai prokurora amata kandidātu atlasē. Vienota komisija novērstu arī dažādas iespējamās interpretācijas lēmuma pieņemšanā par vienu un to pašu personu vai dažādām personām, uz kurām attiecas līdzīgi faktiskie apstākļi.
Komisijas sastāvs ir nostiprināts likuma grozījumā, nosakot, ka tās sastāvā ir pārstāvji no tiesnešu un prokuroru biedrībām, komisijas, kas veic tiesnešu amata kandidātu atlasi, Tiesnešu ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas. Līdz ar to komisijas sastāvā ir apvienotas tās tiesnešu un prokuroru amata kandidātu vērtēšanas institūcijas, kas šobrīd veic potenciālo amatu kandidātu profesionālo spēju, kā arī personisko īpašību izvērtējumu kandidātu atlases procesā, tādējādi ir kompetentas veikt personas un tās veiktā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīga nodarījuma ietekmi uz tiesu varas reputāciju. Papildus tam, komisijas sastāvā ir iekļauti pārstāvji no tiesnešu un prokuroru biedrībām, kas ir atbilstoši, lai papildus jau iepriekš minētajiem izvērtējuma mērķiem, būtu kompetenti izvērtēt personas kandidēšanas uz tiesneša vai prokurora amatu ietekmi uz sabiedrības uzticību attiecīgajai profesijai un personas ietekmi uz profesijas prestižu.
Kārtība, kādā komisija lemj par atļaujas sniegšanu, ir atstāta Tieslietu padomes pārziņā. Tomēr likumā ir noteikti izvērtējuma kritēriji. Lai noteiktu personas un tās izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīga nodarījuma ietekmi uz tiesu varas reputāciju, komisija izvērtē nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz tiesneša amata pienākumu veikšanu. Papildus tam tiek vērtēta personas darbība laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai, kā arī iespējamie riski un ietekme uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Pirmā vērtēšanas kritērija ietvaros tiek izvērtēta personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe un aizskartās sabiedrības intereses, kā arī personas attieksme pret nodarījumu, lai secinātu vai minētie apstākļi nav tādi, kas nav savienojami ar tiesneša vai prokurora amatiem. Otrā kritērija ietvaros tiek vērtētas personas darbības pēc kriminālpārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lai noskaidrotu, vai persona ir izdarījusi kādus secinājumus pēc notikušā un, piemēram, mainījusi savu dzīvi, strādājusi sabiedrības labā, iemantojusi pozitīvu reputāciju sabiedrības vērtējumā. Savukārt, trešā kritērija ietvaros tiek izdarīti secinājumi, kādā veidā atļaujas izsniegšana personai kandidēt uz tiesneša vai prokurora amatu ietekmēs sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Likuma grozījumā komisijai ir noteiktas tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām, lai būtu iespējams veikt informācijas izvērtēšanu atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem. Pieprasāmās informācijas apjoms un subjekti, no kuriem var pieprasīt šādu informāciju, tiks noteikti papildus izstrādātos Ministru kabineta noteikumos, lai ievērotu visas normatīvajos regulējumos noteiktās datu aizsardzības, iegūšanas, apstrādes un uzglabāšanas prasības.
Ņemot vērā komisijas pieņemtā lēmuma raksturu, atļaujot vai aizliedzot personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, persona būs tiesīga lēmumu pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Nosaukums
Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedums lietā Nr. 2021-41- 01
Apraksts
Satversmes tiesa spriedumā ir atzinusi, ka likuma "Par tiesu varu" 55. panta 3. punkts ir neatbilstošs Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un 106. panta pirmajam teikumam.

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Likuma grozījums ietekmēs tās fiziskās personas, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata vai kuras agrāk sodītas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, un kuras vēlas piedalīties tiesneša amata kandidātu atlases procesā, ievērojot likuma grozījumā paredzētos atļaujas saņemšanas priekšnosacījumus.    
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Likumprojekts "Grozījums Prokuratūras likumā"

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā tiesnešu un prokuroru amatu nozīmi demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzībā, kā arī Prokuratūras likuma 37. panta regulējuma līdzību ar likuma "Par tiesu varu" 55. panta regulējumu, līdzās likuma "Par tiesu varu" grozījumiem atbilstoši Spriedumam, ir izstrādājami līdzvērtīgi grozījumi arī Prokuratūras likuma 37. pantā, tādējādi saglabājot līdzvērtīgas prasības abiem tiesu sistēmas amatiem.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Tieslietu ministrija, Tiesībsarga birojs, Ģenerālprokuratūra
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Latvijas Tiesnešu biedrība, Tieslietu padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Tieslietu padome

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Tieslietu padomei tiek nostiprinātas tiesības izveidot jaunu komisiju, kas izvērtēs atļaujas piešķiršanu personai piedalīties tiesneša amata kandidātu atlases procesā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Grozījuma ietvaros personai, pret kuru kriminālprocess ir ticis izbeigts uz nereabilitējoša pamata vai sodāmība ir tikusi dzēsta, tiks radīta iespēja pie noteiktiem nosacījumiem saņemt atļauju piedalīties tiesnešu kandidātu atlases procesā un potenciāli ieņemt tiesneša amatu. Šāda atļaujas saņemšanas iespējamība rada personai iemeslu pēc attiecīgā nodarījuma izdarīšanas sakārtot savu dzīvi, veidot pozitīvu tēlu sabiedrībā, ieguldot tās attīstībā un izkopt savas prasmes un iemaņas, lai nākotnē varētu radīt pati sev nosacījumus tiesneša amata ieņemšanai. Papildus tam mehānisms, kas paredz iespēju personai ieņemt tiesneša amatu kā augstāko amatu tiesu sistēmā pat pēc kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata vai sodāmības dzēšanas, no vienas puses sekmē personas turpmāku vēlmi iekļauties demokrātiskā sabiedrībā, un no otras puses veicina gan personā, gan sabiedrībā pārliecību, ka šādas personas var būt pilntiesīgi sabiedrības locekļi un pārstāvēt sabiedrības demokrātiskās vērtības, kā arī sekmēt pilsoniskās sabiedrības attīstību.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Komisijai, kura izvērtēs atļaujas piešķiršanu personai piedalīties tiesneša amata kandidātu atlases procesā, būs tiesības pieprasīt normatīvajā regulējumā noteiktu informācijas apjomu no definētiem datu pārziņiem par attiecīgās personas sodāmību, lai veiktu personas izvērtējumu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi