Anotācija (ex-ante)

Likumdevēja līdz šim izraudzītā izvēle visos gadījumos liegt tiesības kļūt par tiesneša amata kandidātu ikvienai personai, pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, neņemot vērā ne nereabilitējošo apstākļu dažādību, ne citus apsvērumus, piemēram, noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos personas vai sabiedrības interešu apdraudējumu raksturu un kaitīguma pakāpi, personas vainas formu, kā arī laiku, kas pagājis pēc nodarījuma izdarīšanas, norāda uz to, ka no tiesneša amata kandidātu loka varētu tikt izslēgtas arī tādas personas, kuras ir augsti kvalificēti juristi ar augsti attīstītām profesionālajām spējām un prasmēm, nevainojamu reputāciju un atbilstošām personiskajām īpašībām, un kuras neapdraudētu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un demokrātisku valsts iekārtu.
Kriminālprocesa izbeigšana uz nereabilitējoša pamata attiecas uz atšķirīgiem personas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru smaguma pakāpe ne vienmēr radītu draudus tiesu sistēmai un demokrātiskai iekārtai, ja personai atļautu kandidēt uz tiesneša amatu, taču likuma 55.pantā ietvertais regulējums neatkarīgi no nereabilitējošā apstākļa paredz automātisku aizliegumu personai būt par tiesneša amata kandidātu visos gadījumos, kad kriminālprocess izbeigts uz šāda pamata. Līdz ar to identificējot kaut vienu mazāk ierobežojošu līdzekli ir pamats atzīt, ka likuma 55.panta noteiktie ierobežojumi nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības.

Ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, likuma grozījuma ietvaros ir izstrādāts risinājums to personu individuālai izvērtēšanai, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata vai kuras ir izdarījušas kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu aiz neuzmanību un sodāmība ir dzēsta.
Izstrādātā mehānisma ietvaros izvērtēšanai var pieteikties personas, kuras:
1) agrāk sodītas par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
2) pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ja personas izdarītais kriminālpārkāpums vai noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags un tas ir izdarīts aiz neuzmanības, ja pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
Nosakot regulējumā personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpi, kā arī vainas formu, kā priekšnosacījumu, kas ļautu personai pieteikties izvērtēšanai un varētu neradīt apdraudējumu tiesu varas reputācijai un demokrātiskās iekārtas drošībai, ir ņemts vērā, ka tīša vainas forma nozīmē, ka persona ir apzinājusies savas darbības kaitīgumu, paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Līdz ar to personai, kura kādreiz ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, varētu rasties vērtību konflikts, proti, konflikts starp to, ka tiesnesim jābūt taisnīguma garantam, un to, ka viņš pats ir atļāvies ar tiesneša amata pienākumu izpildes ietvaros sargājamām tiesiskas valsts vērtībām nesavienojamu rīcību. Šādā gadījumā ir attaisnojams tas, ka attiecīgajai personai tiek liegts nākotnē kļūt par tiesneša amata kandidātu. Savukārt, izvērtējot kriminālpārkāpuma vai noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpi ir ņemts vērā, ka kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi nesasniedz tādu kaitīguma pakāpi, kas būtiski apdraudētu sabiedrības intereses, tai skaitā, citu personu dzīvības intereses, līdz ar to kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi varētu tikt pakļauti atsevišķai izvērtēšanai.
Grozījumā noteiktais astoņu gadu termiņš pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata ir noteikts vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, ņemot vērā Krimināllikuma 7.pantu un 63.pantu, nosakot, ka termiņam ir jābūt samērīgam ar sodāmības dzēšanas termiņu par aiz neuzmanības izdarītu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu. Otrkārt, likuma "Par tiesu varu" 51.pantā ir noteikts 30 gadu vecums, kāds personai ir jāsasniedz, lai varētu kandidēt uz tiesneša amatu, līdz ar to likuma grozījumā ietvertie 8 gadi kontekstā ar personas nodarījumu pirms pilngadības sasniegšanas vai nodarījumu līdz 25 gadiem, kas ir uzskatāms par vecumu, līdz kuram persona psiholoģiski nobriest, ir samērīgs. Tādējādi personai līdz 30 gadiem ir laiks pierādīt tās atbilstību tiesneša amatam, būtiski neietekmējot tās tiesības kļūt par tiesnesi. Treškārt, Satversmes tiesa 2019.gada 5. decembra spriedumā lietā nr. 2019-01-01 ir paudusi atziņu, ka kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Līdz ar to, ņemot vērā tiesneša , kā arī prokurora statusu demokrātiskā sabiedrībā un tiesneša un prokurora lomu tiesu sistēmas stiprināšanā un uzticības saglabāšanā, 8 gadi ir minimālais termiņš, lai pierādītu, ka attiecīgā persona ir mainījusi savu uzvedību un dzīvi, kā arī pietiekams termiņš, lai labotu un celtu savu reputāciju sabiedrības acīs.
Ņemot vērā Tieslietu padomes sastāvu, kas aptver dažādu tiesu varas institūciju un arī citu iestāžu pārstāvjus, personas izvērtēšanas kompetence tiek nodota Tieslietu padomes izveidotai pastāvīgai komisijai, kuras pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņš ir noteikts līdzvērtīgi citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, ka regulētas likumā “Par tiesu varu”. Pastāvīgas komisijas nepieciešamība ir pamatota ar apstākli, ka, pirmkārt, atļaujas saņemšana faktiski ir priekšnosacījums personas dalībai tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā un tai būtu jābūt jau saņemtai uz brīdi, kad persona piesakās tiesnešu vai prokuroru atlases konkursā. Līdz ar to izvērtējumam un atļaujas saņemšanai būtu jānotiek ārpus kandidātu atlases procesa, lai nekavētu un nepaildzinātu attiecīgo atlases procesu. Otrkārt, ņemot vērā identiskos vērtēšanas kritērijus un to, ka uz tiesnešiem un prokuroriem attiecināmas salīdzināmas reputācijas prasības, secināts, ka individuālo vērtējumu varētu veikt vienota komisija attiecībā uz personām, kas nākotnē izskata iespēju pieteikties tiesneša amata kandidātu atlases konkursā vai prokurora amata kandidātu atlasē. Vienota komisija novērstu arī dažādas iespējamās interpretācijas lēmuma pieņemšanā par vienu un to pašu personu vai dažādām personām, uz kurām attiecas līdzīgi faktiskie apstākļi.
Komisijas sastāvs ir nostiprināts likuma grozījumā, nosakot, ka tās sastāvā ir pārstāvji no tiesnešu un prokuroru biedrībām, komisijas, kas veic tiesnešu amata kandidātu atlasi, Tiesnešu ētikas komisijas un Prokuroru atestācijas komisijas. Līdz ar to komisijas sastāvā ir apvienotas tās tiesnešu un prokuroru amata kandidātu vērtēšanas institūcijas, kas šobrīd veic potenciālo amatu kandidātu profesionālo spēju, kā arī personisko īpašību izvērtējumu kandidātu atlases procesā, tādējādi ir kompetentas veikt personas un tās veiktā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīga nodarījuma ietekmi uz tiesu varas reputāciju. Papildus tam, komisijas sastāvā ir iekļauti pārstāvji no tiesnešu un prokuroru biedrībām, kas ir atbilstoši, lai papildus jau iepriekš minētajiem izvērtējuma mērķiem, būtu kompetenti izvērtēt personas kandidēšanas uz tiesneša vai prokurora amatu ietekmi uz sabiedrības uzticību attiecīgajai profesijai un personas ietekmi uz profesijas prestižu.
Kārtība, kādā komisija lemj par atļaujas sniegšanu, ir atstāta Tieslietu padomes pārziņā. Tomēr likumā ir noteikti izvērtējuma kritēriji. Lai noteiktu personas un tās izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīga nodarījuma ietekmi uz tiesu varas reputāciju, komisija izvērtē nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz tiesneša amata pienākumu veikšanu. Papildus tam tiek vērtēta personas darbība laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai, kā arī iespējamie riski un ietekme uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Pirmā vērtēšanas kritērija ietvaros tiek izvērtēta personas izdarītā kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe un aizskartās sabiedrības intereses, kā arī personas attieksme pret nodarījumu, lai secinātu vai minētie apstākļi nav tādi, kas nav savienojami ar tiesneša vai prokurora amatiem. Otrā kritērija ietvaros tiek vērtētas personas darbības pēc kriminālpārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lai noskaidrotu, vai persona ir izdarījusi kādus secinājumus pēc notikušā un, piemēram, mainījusi savu dzīvi, strādājusi sabiedrības labā, iemantojusi pozitīvu reputāciju sabiedrības vērtējumā. Savukārt, trešā kritērija ietvaros tiek izdarīti secinājumi, kādā veidā atļaujas izsniegšana personai kandidēt uz tiesneša vai prokurora amatu ietekmēs sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju. Likuma grozījumā komisijai ir noteiktas tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām, lai būtu iespējams veikt informācijas izvērtēšanu atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem. Pieprasāmās informācijas apjoms un subjekti, no kuriem var pieprasīt šādu informāciju, tiks noteikti papildus izstrādātos Ministru kabineta noteikumos, lai ievērotu visas normatīvajos regulējumos noteiktās datu aizsardzības, iegūšanas, apstrādes un uzglabāšanas prasības.
Ņemot vērā komisijas pieņemtā lēmuma raksturu, atļaujot vai aizliedzot personai piedalīties tiesneša vai prokurora amata kandidātu atlases procesā, persona būs tiesīga lēmumu pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.