Anotācija (ex-ante)

Pašlaik nepastāv valsts informācijas sistēma, kurā tiktu iekļautas ar regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu noteiktās ziņojumu kategorijas par tajā minētajām personām identiska mērķa sasniegšanai, kas atbilstoši iepriekš minētajam, proti, Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9. panta otrās daļas 1. punktam ir priekšnoteikums – ziņojuma iekļaušanai Šengenas informācijas sistēmā. 

Nolūkā nodrošināt regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d), c) un e) apakšpunkta, 4. punkta īstenošanu nacionālā līmenī, izstrādāti šādi grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos:
1) Regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta īstenošanai, gadījumos, kad līdztekus apdraudējumam personai netiek saskatīts valsts drošības apdraudējums, likumprojektā "Grozījumi likumā "Par policiju"" paredzēta kompetence Valsts policijas priekšnieka pilnvarotajam darbiniekam pieņemt lēmumu par aizliegumu attiecīgajai neaizsargātai personai izceļot no Latvijas Republikas.
2) Lai aptvertu arī regulas 2018/1862 32. panta 1. d) ii) un iii) apakšpunktā minētos gadījumus Nacionālās drošības likuma 18.¹ pants grozīts, paredzot kompetenci iekšlietu ministram, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, pieņemt lēmumu par aizliegumu personai (pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, bēglim, kā arī tās valsts valstspiederīgajam, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par personu brīvu pārvietošanos, bet kuram Latvijas Republikā izsniegta uzturēšanās atļauja, un citas valsts valstspiederīgajam, attiecībā uz kuru nav iespējams pieņemt lēmumu par aizliegumu ieceļot Latvijas Republikā) izceļot no Latvijas Republikas, ja pastāv konkrēts un acīmredzams risks personai tās neaizsargātības dēļ neapzinoties tikt iesaistītai bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs tās nacionālo drošību. Tādējādi minētajām darbībām var tikt pakļauta jebkura persona, proti, ne vien nepilngadīga, bet arī pilngadīga.
3) Ievērojot Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9. panta otrās daļas 1. punktu, kā arī, pamatojoties uz attiecīgu deleģējumu Nacionālās drošības likuma 18.¹ panta septītajā daļā un likumprojektā "Grozījumi likumā "Par policiju"", ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra noteikumi" (turpmāk – projekts).

Projekts paredz, ka Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrs (turpmāk – reģistrs) būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" apakšsistēma.
Projekts arī paredz, ka ziņas reģistrā iekļauj nolūkā novērst personas izceļošanu vai izvešanu no valsts.
Savukārt ziņu apstrāde reģistrā tiks veikta tiešsaistes datu pārraides režīmā, tādējādi nodrošinot iespējami ātru informācijas apriti, kas ir būtiski iepriekš minētā mērķa sasniegšanai.
Atbilstoši paredzētajam deleģējumam projekts satur nosacījumus par ziņu apjomu, kas par personu un neaizsargātu personu, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par aizliegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, un par bērnu, attiecībā uz kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par aizliegumu to izvest no valsts, iekļaujams Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā, kā arī šo ziņu iekļaušanas kārtību, glabāšanas termiņus, dzēšanas kārtību un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām.
Proti, projekts paredz, ka ziņas reģistrā iekļaus ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā:
a) Valsts policija attiecīgi - 1) pēc Valsts policijas priekšnieka pilnvarotā darbinieka pieņemtā lēmuma par aizliegumu neaizsargātai personai izceļot no valsts spēkā stāšanās; 2) pēc tiesas lēmuma par aizliegumu izvest bērnu no Latvijas Republikas saņemšanas;
b) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde - pēc ziņu saņemšanas no iekšlietu ministra par personu, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas.
Minētais nepieciešams, jo regulas 2018/1862 32. panta 1. panta c), d) un e) apakšpunktā noteiktajos gadījumos, jo īpaši, ja attiecīgā persona ir nepilngadīga, nepieciešams veikt iespējami ātru rīcību, lai primāri nodrošinātu pašas personas aizsardzību. Tādējādi operatīvi tiks informētas kompetentās institūcijas (iestādes), lai nodrošinātu pieņemtā lēmuma īstenošanu.
Vienlaikus, ievērojot, ka aizliegums personai vai neaizsargātai personai izceļot vai aizliegums izvest bērnu no Latvijas Republikas leģitīma mērķa sasniegšanai – pašas personas aizsardzībai pret attiecīgo apdraudējumu – ierobežo tās pārvietošanās brīvību, projektā paredzēts iespējami īss termiņš ziņu dzēšanai. Piemēram, gadījumos, kad būs zudis mērķis attiecīgu ziņu iekļaušanai reģistrā (tostarp lēmums par aizliegumu personai izceļot vai aizliegums izvest bērnu no Latvijas Republikas ir atcelts, jo nav vairs saskatāms iepriekš konstatētais apdraudējums personai, kā rezultātā zudis mērķis attiecīgu ziņu apstrādei reģistrā). Tādējādi tiks nodrošināta precizitāte nolūkā ievērot fizisko personu datu apstrādes ierobežojuma principu.
Paredzēts, ka, ja kļūs zināms, ka reģistrā iekļautās ziņas būs nepieciešams labot vai dzēst (aktualizēt) pirms lēmuma par aizliegumu personai un neaizsargātai personai izceļot no valsts vai aizliegums izvest bērnu no valsts termiņa beigām, tad institūcijai, kas attiecīgās ziņas iekļāva reģistrā, tās būs jāaktualizē ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā.
Projekts paredz, ka tiks nodrošināts iejaukšanās tiesībās uz privāto dzīvi samērīgums, piemēram, paredzētas procesuālās garantijas attiecībā uz personas datu aizsardzību, tai skaitā, piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, kā arī nodrošināta savlaicīga ziņu dzēšana, beidzoties vajadzībai tās saglabāt reģistrā, kā arī  ir paredzēts, ka piekļuve tiks nodrošināta tikai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei un, izpildot konkrētus nosacījumus, lai novērstu jebkādu ļaunprātīgu piekļuves izmantošanu. Attiecīgi tiks ievērotas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8. pantā (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) un 4. protokola 2. pantā (pārvietošanās brīvība) garantētās tiesības. Minētās tiesības nav absolūtas un var tikt ierobežotas, lai aizsargātu tostarp valsts vai sabiedrisko drošību, veselību vai tikumību, nepieļautu nekārtības un noziegumus, lai aizstāvētu citu cilvēku tiesības un brīvības. Reģistrā ietvertie dati tiks apstrādāti regulējumā noteiktajā apjomā, kārtībā un termiņā. Līdz ar to tiks īstenota iejaukšanās personas privātajā dzīvē tikai absolūti nepieciešamā ietvaros.

Projekts arī paredz noteikt reģistrā iekļaujamo ziņo apjomu par lēmumu, ar kuru personai vai neaizsargātai personai ir liegts izceļot vai aizliegums izvest bērnu no valsts. Attiecīgais ziņu apjoms noteikts, ņemot vērā ziņu kopumu, kas, tostarp, noteikts regulā 2018/1862 (32. panta 6. punkts), ar to saistītajos dokumentos (Komisijas 2021. gada 18. novembra Īstenošanas lēmums, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par SIRENE biroju uzdevumiem un papildinformācijas apmaiņu attiecībā uz Šengenas informācijas sistēmā ievadītiem ziņojumiem policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās ("SIRENE rokasgrāmata – policija" 8. nodaļa)) (turpmāk – Īstenošanas Lēmums), lai ziņojumu iekļautu Šengenas informācijas sistēmā. Tādējādi tiks nodrošināts datu minimizēšanas, likumīguma, godprātības un pārredzamības princips, kā arī no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta izrietošais princips par valsts rīcībā jau esošu fiziskās personas datu iespējamu nedublēšanu citās valsts informācijas sistēmās, lai ievērotu personas tiesiskās intereses.
Regulas 2018/1862 32. panta 6. punkts nosaka, ka ziņojuma izdevēja dalībvalsts nodrošina, ka Šengenas informācijas sistēmā tiek iekļautas šādas ziņas:
a) pie kuras no 32. panta 1. punktā minētajām kategorijām pieder persona, uz kuru attiecas ziņojums;
b) kāda veida gadījumā persona ir iesaistīta, ja gadījuma veids ir zināms;
c) ka attiecībā uz ziņojumiem, kas ievadīti saskaņā ar regulas 32. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu, SIRENE biroja rīcībā ir visa attiecīgā informācija ziņojuma izveides laikā.
Savukārt atbilstoši Īstenošanas lēmumam Šengenas informācijas sistēmā ir iekļaujama papildinformācija par personu, kas var palīdzēt novērst personas vai neaizsargātas personas izceļošanu vai bērna izvešanu no valsts, kā arī informācija, kas nepieciešama robežsardzei, policijai vai citai tiesībaizsardzības iestādei gadījumā, kad persona vai neaizsargātā persona tiek atrasta un tai nepieciešams sniegt palīdzību. Tādējādi SIRENE biroja rīcībā ir jābūt visai nepieciešamai informācijai par personu, jo ar tās palīdzību notiek informācijas apmaiņa ar citām tiesībaizsardzības iestādēm un dalībvalstīm. 
Īstenošanas Lēmums paredz, ka Šengenas informācijas sistēmā ir jāiekļauj visi ar attiecīgo ziņojumu saistītie dati (regulas 2018/1862 32. panta 6. punkts), kas norādīti regulas 2018/1862 20. pantā, proti, dati par konkrēto personu vai neaizsargāto personu un, ja tie ir pieejami, jo īpaši personas nesenākās fotogrāfijas (sejas, tetovējuma fotoattēls), kam ir izšķiroša nozīme, lai gadījumā, kad persona tiks konstatēta, varētu nodrošināt konkrētās personas ticamu identifikāciju. Tādēļ ir svarīgi arī pārbaudīt, lai valsts līmenī ir pieejami biometrijas dati par personu. Visi dati par personu arī tiek pievienoti konkrētajam ziņojumam Šengenas informācijas sistēmā.
Tādējādi arī reģistrā par personu ir jābūt iekļautiem par biometrijas (fotogrāfija) datiem. 
Īstenošanas Lēmums tostarp arī noteic, ka papildus fotogrāfijām ziņojumam par personu var pievienot citus personas apraksta datus, piemēram, informāciju par personas uzbūvi, sejas formu, acīm, ādas krāsu utt., bet tikai, ja šāda informācija ir absolūti nepieciešama attiecīgās personas identificēšanai.
Atbilstoši Īstenošanas lēmumam projektā arī paredzēts, ka reģistrā norāda arī informāciju par rīcību, konstatējot personu. Piemēram, ja ir aizdomas, ka bērna vecāki var to nolaupīt, tiesībaizsardzības iestādēm SIRENE birojam ir jāsniedz skaidra un konkrēta informācija par lietas apstākļiem. Tas ietver informāciju par tiesas nolēmumā norādīto, tostarp, kam ir tiesības uz vecāku aizgādību par pazudušo bērnu un, kam ir atļauts ceļot kopā ar bērnu. Tādējādi SIRENE birojs varēs ātri atbildēt uz citu dalībvalstu jautājumiem, ja bērns pašlaik atrodas kontrolē un to konstatēs dalībvalstī. Tādējādi, konstatējot personu, SIRENE birojs paziņos iniciatoram (amatpersonai, kura iekļāva ziņas reģistrā) par personas atrašanu un tās nogādāšanu drošā vietā.
Papildus norādāms, ka neaizsargātā personas var pazust kopā ar saviem vecākiem, radiniekiem, aizbildņiem vai draugiem, kā arī citām personām. Šādos gadījumos tiesībaizsardzības iestādes var nolemt iekļaut reģistrā ziņas arī par citām personām un priekšmetiem, kas saistīti ar tām vai to noziedzīgām darbībām.
Piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 37. panta ceturtā daļa noteic, ka bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē (līdz trim mēnešiem) pēc bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersoniska lēmuma, pēc policijas rīkojuma vai pašvaldības sociālā dienesta atzinuma. Ja bērnu aprūpes iestādē bērnu ņem īslaicīgā aprūpē pēc policijas rīkojuma, iestādes vadītājs ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē par to vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu un pašvaldības sociālo dienestu.
Tādējādi iestādei, kas iekļauj ziņas reģistrā, atbilstoši lēmumā norādītajam, gadījumā, ja neaizsargātā persona tiks konstatēta (atrasta), būtu iespējams veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus, piemēram, bērnu nogādāt attiecīgā bērnu aprūpes iestādē un par to paziņot bāriņtiesai un sociālajam dienestam, kā arī iestādei (iniciatoram), kas ziņas iekļāva reģistrā.
Papildus, ja ir informācija par personas būtiskām veselības problēmām, kas rada risku vai prasa īpašu uzmanību vai personai nepieciešami medikamenti, šo informāciju SIRENE birojs sistēmā iekļauj tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Amatpersonai, kura personu atrod, svarīgi ir savlaicīgi zināt par attiecīgās personas veselības stāvokli, proti, kādu palīdzību personai  ir nepieciešams sniegt. Tādējādi pašas personas aizsardzībai vēlams, lai SIRENE biroja rīcībā būtu informācija par personas veselības stāvokli. Attiecīgā informācija varētu saturēt ziņas, piemēram, par personas lietotajiem vai tai noteiktajiem medikamentiem, norādi, ka personu nepieciešams  nogādāt ārstniecības iestādē u.c.
Tādējādi minēto datu iekļaušana reģistrā ir būtiska, lai tiktu aizsargāta neaizsargātas personas dzīvība un veselība, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK 9. panta 2. c) un g) apakšpunktā noteiktajam, proti,  apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu; apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.
Projekts paredz noteikt institūcijas, kurām būs piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām. Proti, piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, atbilstoši normatīvajos aktos šīm institūcijām noteiktajai kompetencei, paredzēta valsts drošības iestādēm, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts robežsardzei un Valsts policijai.
Minētais iestāžu loks noteikts, ievērojot reģistrā iekļaujamās informācijas raksturu, tostarp sensitivitāti, attiecīgo ziņu iekļaušanas mērķi un ārējos normatīvajos aktos noteikto institūciju kompetenci, pildot dienesta pienākumus, lai amatpersona nepieciešamības gadījumā varētu noskaidrot personas identitāti.
Nacionālās drošības likuma 18.¹ panta piektā daļa noteic, ka  iekšlietu ministrs triju darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas, informē par to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Tādējādi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde būs tā iestāde, kas reģistrā iekļaus ziņas par personu, dokumentu un lēmumu attiecīgajos gadījumos.
Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9. panta pirmās daļas otrais punkts paredz, ka Valsts policija Šengenas informācijas sistēmā tostarp iekļauj ziņojumu par minētā likuma 7. panta devītajā daļā minētajam mērķim, proti, par personu attiecībā uz kuru Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks ir pieņēmis aizliegums tai izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu. Attiecīgi projekts paredz, ka Valsts policijai ir kompetence ievadīt ziņas Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā. Līdz ar to Valsts policijai ir nepieciešama piekļuve minētajai sistēmai.
Papildus likuma “Par policiju” 3. pants paredz, ka policijas uzdevums ir garantēt personu un sabiedrības drošību un novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Attiecīgi, pastāvot situācijai, kad ziņojums vēl nebūs iekļauts Šengenas informācijas sistēmā par aizliegumu personai izceļot vai izvest bērnu no valsts, Valsts policijas darbiniekam, satiekot personu, rodoties attiecīgām aizdomām, būs iespēja piekļūt reģistram nolūkā nodrošināt personas aizsardzību.
Proti, likuma "Par policiju" 1. pants, tostarp, noteic, ka Valsts policijas pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Minētā likuma 5. panta ceturtā daļa, tostarp, noteic, ka policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama, tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt likuma "Par policiju" 9. pantā, tostarp, noteikts, ka policijas darbinieka vispārīgie pienākumi ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa vēršas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei. Likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības identificēt personas, [..], personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai.
Tādējādi Valsts policijai ar likumu ir noteikts veikt personas un dokumentu pārbaudi, tostarp, veicot dienesta pienākumus pierobežā, un pārbaudīt, vai konkrētajai personai nav noteikts aizliegums izceļot no valsts.
Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 7. punkts paredz, ka robežsarga funkcijas ir, tostarp, novērst personu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu. Valsts robežsardzes likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības noskaidrot personas identitāti (1. punkts), robežšķērsošanas vietā pārbaudīt personu, transportlīdzekli un lietas (2. punkts) un izņemt nederīgu ceļošanas dokumentu un citu dokumentu, kura nepieciešamība noteikta normatīvajos aktos, kas regulē personu ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas kārtību un ceļu satiksmes jomu (6. punkts). Attiecīgi, ja attiecībā uz personu vai neaizsargātu personu būs pieņemts lēmums par aizliegumu tai izceļot no valsts vai aizliegums izvest bērnu no valsts, bet tas vēl nebūs iekļauts Šengenas informācijas sistēmā un persona mēģinās šķērsot valsts robežu, Valsts robežsardzei būs iespēja pārliecināties reģistrā un konstatēt, vai personai nav noteikts aizliegums izceļot vai izvest bērnu no valsts.
Valsts drošības iestādēm piekļuve Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistram ir nepieciešama, ievērojot, Valsts drošības iestādēm noteikto kompetenci Nacionālās drošības likuma 18.¹ panta otrajā daļā, kā arī ievērojot Valsts drošības iestāžu likuma 19. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. apakšpunktu, tostarp, atbilstoši kompetencei pieprasīt personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma; brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesējiem, tostarp, ar elektroniski uzkrātiem datiem, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem, un piekļūt tiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma; brīvi iepazīties ar reģistrētās datubāzēs esošo informāciju.
Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma 9. panta pirmās daļas ceturtais punkts paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iekļauj Šengenas informācijas sistēmā ziņojumu par minētā likuma 7. panta septītajā, astotajā un desmitajā daļā minētajiem mērķiem. Attiecīgi projekts tostarp paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir kompetence ievadīt ziņas Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par personu attiecībā uz aizliegumu tai izceļot no Latvijas Republikas, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka minētā persona pēc atgriešanās Latvijas Republikā apdraudēs nacionālo drošību. Līdz ar to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir nepieciešama piekļuve Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistram.
Proti, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 27. maija noteikumu Nr. 321 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums" 2. punktam, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbības mērķis ir nodrošināt valsts interesēm atbilstošu migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas procesu vadīšanu un īstenošanu. Kā arī šo noteikumu 4. punkts noteic, ka, lai īstenotu noteiktās funkcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tostarp veic normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus arī personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas jomā un veido, uztur un attīsta pārvaldes funkciju īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas un elektroniskos pakalpojumus.

Vienlaikus projekts paredz iespēju arī citām valsts pārvaldes iestādēm, tiesām un prokuratūras struktūrvienībām, vēršoties pie reģistra pārziņa, saņemt reģistrā iekļautās ziņas atbilstoši minēto iestāžu kompetencei.
Tādējādi tiks nodrošināta integritātes un konfidencialitātes principu ievērošana fizisko personu datu apstrādē.

Projektā arī paredzēts noteikt reģistrā iekļauto ziņu glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, proti, paredzēts, ka reģistrā ziņas tiks glabātas tādu laikposmu, uz kādu lēmumā personai noteikts aizliegums izceļot no Latvijas Republikas. Regulas 2018/1862 53. panta 4. punkts paredz, ka ziņojumu par aizliegumu izceļot Šengenas informācijas sistēmā var iekļaut uz laiku līdz vienam gadam. Attiecīgi Nacionālās drošības likums paredz iespēju iekšlietu ministram noteikt personai aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas uz laika posmu līdz vienam gadam.
Projekts paredz, ka vienu mēnesi pirms ziņu dzēšanas termiņa iestāšanās reģistrs automātiski nosūta attiecīgu paziņojumu institūcijai, kura iekļāva ziņas reģistrā. Ja institūcija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu, tā nekavējoties informē institūciju vai amatpersonu, kas ir kompetenta pieņemt attiecīgu lēmumu par ziņu uzturēšanu reģistrā.
Piemēram, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pamatojoties uz iekšlietu ministra lēmumu par aizliegumu personai izceļot no valsts, būs ievadījusi ziņas reģistrā, attiecīgi paziņojums par ziņu dzēšanas termiņa tuvošanos no reģistra tiks nosūtīts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Attiecīgi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde par minēto informēs iekšlietu ministru. Iekšlietu ministrs, savukārt, novērtēs nepieciešamību pieņemt jaunu lēmumu par aizliegumu personai izceļot no valsts un turpināt ziņu glabāšanu attiecīgajā reģistrā, par ko tiks informēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ja iekšlietu ministrs nesaskatīs nepieciešamību personai noteikt jaunu aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas, pēc ziņu glabāšanas termiņa beigām tās tiks no reģistra dzēstas.
Savukārt likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju""paredz, ka Valsts policijas priekšnieka pilnvarotais darbinieks var pieņemt lēmumu par aizliegumu neaizsargātai personai izceļot no Latvijas Republikas uz laiku līdz četriem mēnešiem.
Tādējādi tiks nodrošināta neaizsargātu personu tiesību aizsardzība vislielākajā mērā. 
Ievērojot minēto, ziņas reģistrā netiks glabātas ilgāk, nekā tas nepieciešams noteiktā mērķa sasniegšanai. Tādējādi tiks nodrošināta ziņu glabāšanas ierobežojuma principa ievērošana fizisko personu datu apstrādē.
Fiziskās personas, par kurām dati būs iekļauti reģistrā, kā arī to pārstāvji, informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām par minēto personu varēs pieprasīt un saņemt fizisko personu datu apstrādi regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī normatīvajos aktos par informācijas izpaušanu noteiktajos ietvaros un kārtībā.