Anotācija

Atbalsta centra noteikumi  paredz pienākumu atbalsta centriem nodrošināt pasākumu kopumu, kas veicina bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību, patstāvību, kā arī audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu (turpmāk visas kopā – uzņemošās ģimenes) skaita pieaugumu. Līdz ar to atbalsta centriem ir noteikta konkrēta atbildība par ārpusģimenes aprūpes sistēmā nonākušu bērnu pamattiesību uz ģimeni nodrošināšanu[1], kā arī deleģēta nozīmīga loma uzņemošo ģimeņu kontekstā, stiprinot uzņemošo ģimeņu kapacitāti bērna vajadzībās balstītas aprūpes nodrošināšanā, kā arī sniedzot psihosociālo atbalstu ģimenēm, kuras savā aprūpē uzņēmušas ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus.
Atbilstoši Atbalsta centra noteikumiem un ar atbalsta centriem noslēgtā līguma nosacījumiem, sniegtais atbalsts, neatkarīgi no tajā ievietoto bērnu skaita vienai audžuģimenei ir 1 519,84 euro vidēji gadā un specializētai audžuģimenei  1 763,11 euro vidēji gadā. Minētajā summā iekļauts audžuģimenei un specializētajai audžuģimenei pieejamais atbalsts - psihologa konsultācijas,  12 atbalsta grupu nodarbības gadā, ikgadējās zināšanu pilnveides (astoņu stundu apjomā) izmaksas, kā arī atbalsta centra koordinatora/vadītāja, sociālā darbinieka, psihologa atlīdzība, degviela un sakaru nodrošinājums atbalsta centra speciālistu komunikācijai ar pakalpojuma saņēmējiem, apmācība, supervīzija atbalsta centra darbiniekiem un citi izdevumi. Lai atbalsta centriem nodrošinātu finansējumu maksājumiem speciālistu pieejamībai un transporta izdevumu kompensēšanai par pakalpojumiem audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, kuras izvietojušās ārpus lielajām pilsētām un novadiem, finansējumam par atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm piemērots koeficients 1,25., t.i. par vienu audžuģimeni 379,96 euro vidēji gadā un vienu specializēto audžuģimeni 440,78 euro vidēji gadā. Finansējuma apmērs faktiski uz vienu audžuģimeni vai specializēto audžuģimenei var būt mazāks vai lielāks, atbilstoši katras ģimenes individuālajām atbalsta plānam,  bet valsts finansējums nepārsniedz vidējo apmēru gadā, kas plānots uz vienu ģimeni. Viens no atbalsta centra sociālā darbinieka uzdevumiem saskaņā ar Atbalsta centra noteikumiem ir izstrādāt un īstenot audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes atbalsta plānu (turpmāk – audžuģimenes atbalsta plāns) un tajā ievietotā bērna individuālās attīstības plānu (turpmāk – bērna attīstības plāns). Atbalsta centra sociālais darbinieks, atbilstoši audžuģimenes atbalsta plānam un bērna attīstības plānam, var novirzīt iepriekš minēto finansējumu citu speciālistu apmaksai, piemēram, kanisterapijai, deju, kustības terapijai, smilšu terapijai, audžuģimeņu mentora u.c. speciālistiem, kas sniedz atbalstu audžuģimenei, specializētajai audžuģimenei un tajā ievietotajiem bērniem. Apzinot atbalsta centru gadu laikā uzkrāto pieredzi, noskaidrots, ka nereti, izstrādājot bērna attīstības plānu, atbalsta centra sociālajam darbiniekam nākas konstatēt, ka audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem nepieciešamais atbalsts ievērojami pārsniedz iespējas, ko paredzēts segt no vienai ģimenei paredzētā finansējuma, kas īpaši aktualizējas situācijās, kad tiek konstatēts, ka bērna vajadzību nodrošināšanai nepieciešams ievērojami lielāks finansējums, proti, ortodontijas pakalpojumi, redzes korekcija, ārstu – speciālistu (piemēram, atkarību speciālists, psihiatrs, ginekologs) apmeklējumam. Gadījumos, kad audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotajam bērnam nepieciešams nodrošināt speciālista apmeklēšanu, kurš pieejams arī kā valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums, rūpīgi izvērtējams, vai individuālais gadījums ir steidzams un tiešām nav iespējams gaidīt iespēju tikt pie speciālista par valsts finansējumu. Piemēram, ilgs rindas gaidīšanas laiks pie nepieciešamā speciālista.
Audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem aktuāls arī jautājums par interešu izglītības nodrošināšanu, īpaši situācijās, ja konstatēta vajadzība atbalstīt talantīgus bērnus, kuriem talanta attīstībai nepieciešama īpaša ekipējuma iegāde. 
Bērni audžuģimenēs nereti nonāk ar ielaistām un nerisinātām fiziskās un mentālās veselības problēmām, kā arī mācīšanās traucējumiem, ko pastiprina stress, kas saistīts ar dzīvesvietas maiņu un jaunajiem apstākļiem, kas nereti nozīmē, ka speciālista palīdzību nepieciešams saņemt nekavējoties, un bērna interesēs nav gaidīt vairākus mēnešus terapijas uzsākšanai. Vienlīdz aktuāli tas ir gadījumos, kad bērnam nepieciešams nodrošināt atbalstu mācībās, lai veiksmīgi spētu iekļauties jaunajā mācību vidē.
Individuālām vajadzībām atbilstoša atbalsta nodrošināšana un pakalpojumi veselības uzlabošanai, attīstībai un prasmju pilnveidošanai šiem bērniem dotu iespēju laikus saņemt pakalpojumu, atrisināt ielaistas problēmas un sniegtu iespēju veiksmīgi integrēties jaunajā vidē. Savukārt detalizēti nosacījumi, tai skaitā, ka pakalpojums tiks saņemts tikai balstoties uz speciālistu vai ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru sociālo darbinieku vērtējumu vai rekomendācijām tiks iestrādāts Centra speciāli izveidotās vadlīnijās (turpmāk – vadlīnijas), kuras regulāri tiks pilnveidotas un  pielāgotas praksei. Vadlīnijas paredzēs, ka šis atbalsts ir secīgi izrietošs no bērna attīstības plāna izstrādes laikā konstatētajām bērna vajadzībām un paredzēs, ka uz individuālajām vajadzībām vērstais atbalsts tiek plānots un tā piešķiršanas pamatotība ir pārskatāmi izsekojama.
Ārpusģimenes aprūpes sistēmā nonāk bērni, kuru dzīves pieredzes un vajadzības ir ļoti dažādas. Viņus nevar aprakstīt tikai ar vispārīgiem kritērijiem, tamdēļ arvien lielāka nozīme atbalsta pakalpojumu veidošanā šiem bērniem ir pilnvērtīgai vajadzību izvērtēšanai un individuālās vajadzībās balstītu pakalpojumu piesaistei. Līdzšinēji bērnu vajadzībām tika plānots pakalpojumu grozs, kurā audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un tajās ievietotajiem bērniem tiek nodrošinātas psihologa konsultācijas, 12 atbalsta grupu nodarbības gadā, sociālā darbinieka konsultācijas un vidēji 10 citu atbalsta speciālistu konsultācijas gadā. Konstatēts, ka šobrīd atbalsta pakalpojumu klāsts veido nevienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, proti, audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un tajās ievietotajiem bērniem paredzētais finansējums individuālajās vajadzībās balstītu speciālistu piesaistei ir nepietiekošs. Iedziļinoties bērnu vajadzībās, audžuģimenes, specializētās audžuģimenes un sociālie darbinieki secina, ka audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs esošajiem bērniem nepieciešami ilgstoši, bērnu vecumposmam atbilstoši, attīstību veicinoši pakalpojumi un atbalsts, kā piemēram, redzes korekcijas līdzekļi, ortodonta pakalpojumi, smilšu, mākslas terapijas, Montessori, logopēds, audiologopēds, ABA terapija, papildus pedagoga atbalsts un citi. Pašvaldības šādus pakalpojumus audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem bieži nenodrošina, jo pakalpojumi šai mērķa grupai nav ietverti pašvaldību saistošajos noteikumos.  Dažādo pakalpojumu veidi detalizētāk tiks aprakstīti arī vadlīnijās.
BTAL 27. panta trešā daļa paredz, ka, šķirot bērnu no ģimenes, ārpusģimenes aprūpe viņam tiek nodrošināta pie aizbildņa vai audžuģimenē. Minētā likuma 36.¹ panta otrā daļa paredz, ka atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā nodrošina atbalsta centrs. Atbalsta centri sniedz atbalstu un dažādus pakalpojumus audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem un viņu ģimenēs ievietotajiem bērniem, kā arī nodrošina mācību programmu īstenošanu audžuģimenēm, aizbildņiem un potenciālajiem adoptētājiem. Atbalsta centru sniegtie pakalpojumi ir mērķēti uz dažāda veida atbalsta sniegšanu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem un viņu ģimenēs ievietotajiem bērniem. Ņemot vērā minēto, līdz ar grozījumiem Noteikumu projektā, tie tiek papildināti ar 12.21. punktu. Papildinot Noteikumu projektu ar 12.21. punktu tiks nodrošināts, ka atbalsta centri saņems ziņas par bāriņtiesā pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar personas atzīšanu par atbilstošu aizbildņa pienākumu pildīšanai, aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas un atcelšanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas. Tāpat atbalsta centri būs tiesīgi pieprasīt un saņemt ziņas par bāriņtiesu pieņemtajiem lēmumiem par personu (laulāto) atzīšanu par atbilstošiem audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanai, par bērnu ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, par bērna uzturēšanās izbeigšanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē un par personas (laulāto) atzīšanu par adoptētāju, par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un par bērna adopcijas atbilstību bērna interesēm.
2023. gada 7. decembrī pieņemti grozījumi BTAL, kur pārejas noteikumu 54. punkts paredz, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos lietotais termins "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" (attiecīgā locījumā) atbilst šajā likumā lietotajam terminam "Bērnu aizsardzības centrs" (attiecīgā locījumā). Līdz  ar to nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Atbalsta centra noteikumos, salāgojot šajos noteikumos lietoto institūcijas nosaukumu ar BTAL.
Atbalsta centra noteikumu 12.5.¹ apakšpunkts nosaka, ka atbalsta centrs iesniedz bāriņtiesā adoptētāja raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, lai gan atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr.667 “Adopcijas kārtība” 23.¹ punktam, pēc tam, kad persona ir apguvusi potenciālā adoptētāja mācību programmu, atbalsta centram jāiesniedz bāriņtiesai ne tikai informācija par mācību programmas apguvi un personas (potenciālā adoptētāja) raksturojums, bet arī personas (potenciālā adoptētāja) kompetenču pašvērtējums, psihologa atzinums, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par personas piemērotību adoptētāja statusam, un, ja persona (potenciālais adoptētājs) ir sekmīgi apguvusi potenciālā adoptētāja mācību programmu, apliecību par mācību programmas apguvi. Līdz ar to secināms, ka Atbalsta centra noteikumu 12.5.¹ apakšpunkts nosaka daudz šaurāku atbalsta centra pienākumu loku, nekā Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr.667 “Adopcijas kārtība” 23.¹ punkts, kā rezultātā veidojas tiesību normu kolīzija.
Vienlaikus ir konstatēta nepieciešamība veikt tehniskus labojumus, lai saskaņotu Atbalsta centra noteikumos lietotos terminus un normas atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem, piemēram,  ar 2023. gada 20. aprīļa grozījumiem BTAL 36.¹ panta trešā daļā vārdi “reģistrēšanas kārtību” tika aizstāti ar vārdiem “statusa piešķiršanas un atcelšanas nosacījumus un kārtību”, Atbalsta centra noteikumu 1.1. apakšpunkts un II nodaļas nosaukums maināms atbilstoši BTAL deleģējumam.



[1] ANO Bērnu tiesību konvencijas 20. panta 1. un 2. punkts nosaka, ka bērnam, kuram īslaicīgi vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kuru viņa paša interesēs nedrīkst atstāt ģimenē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina šādam bērnam alternatīvu aprūpi. Arī Latvijas normatīvais regulējums uzliek valstij pienākumu pievērst īpašu vērību bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības – Latvijas Republikas Satversmes 110. pants nosaka bērna tiesības līdztekus laulībai, ģimenei un vecāku tiesībām akcentētas kā valsts aizsargājamas, īpaši uzsverot nepieciešamību rūpēties par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 20.augusta lēmumu (MK 20.08.2024. sēdes prot. Nr.32 61.§ 62.punkts, 63.apakšpunkts) ir piešķirts finansējums 2025. gadā 555 430 euro apmērā un 2026. gadā un turpmāk ik gadu 580 840 euro apmērā, lai, balstoties uz ārstniecības personu rekomendācijām vai atbalsta centru sociālo darbinieku vērtējumu vai rekomendācijām audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem nodrošinātu individuālām vajadzībām atbilstošu atbalstu un pakalpojumus, kuri nav valsts un pašvaldību finansēti, vai kuri, balstoties uz ārstniecības personu rekomendācijām vai atbalsta centra sociālā darbinieka vērtējumu, nepieciešami papildus valsts un pašvaldību jau finansētajam apjomam Noteikumu projekts paredz paplašināt ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra pakalpojumu klāstu – sniegt papildu atbalstu audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem, uzsvaru liekot uz medicīnas ārstniecības pakalpojumiem, kuriem atbalsts no pašvaldībām netiek sniegts, vai netiek sniegts pilnībā, interešu izglītības nodarbībām un aktivitātēm, lai veicinātu bērnu talantus un intereses, palīdzot viņiem attīstīt sociālās prasmes un veidot pozitīvas attiecības ar citiem. Pamatojoties uz augstāk minēto, noteikumu projekts papildināts ar 12.20. apakšpunktu. Pieejamais finansējums atbalsta centriem individuālām vajadzībām atbilstoša atbalsta nodrošināšanai un pakalpojumu veselības uzlabošanai, attīstībai un prasmju pilnveidošanai, audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem tiks aprēķināts atbilstoši audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs esošo bērnu skaitam nosakot likmi, kuras apmērs tiks aprēķināts atkarībā no kopējā bērnu skaita audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs pārskata gadā. Centrs veiks aprēķinu un turpmākajos periodos pārrēķinu pamatojoties uz atbalsta centru sniegto informāciju par bērnu skaitu audžuģimenēs, specializētajās audžuģimenēs uz pārskata gada 1.janvāri un 1.jūniju. Finansējuma apmērs faktiski uz vienu bērnu var būt mazāks vai lielāks, atbilstoši bērna attīstības plānam, bet valsts finansējums nepārsniedz apmēru gadā, kas aprēķināts uz vienu bērnu.
Atbalsta centri pārskatus par finansējuma atbalstam bērniem faktiskajiem izdevumiem reizi ceturksnī sniegs Labklājības ministrijas pārziņā esošajā Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS), kur Centrs norādīs likmes apmēru par vienu bērnu pārskata periodā un attiecīgi sistēma aprēķinās atbalsta centram kopējo pieejamo finansējuma apmēru atbilstoši bērnu skaitam audžuģimenēs, specializētajās audžuģimenēs kopā ar administrēšanas izdevumiem 20% apmērā pakalpojuma nodrošināšanai.
Uzsākot pakalpojumu finansēšanu audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem, pirmajā pārskata gadā, pēc vienošanās pie līguma starp Centru un atbalsta centru abpusējas parakstīšanas, Centrs 5 darba dienu laikā atbalsta centram veic avansa maksājumu I pusgadam 50% apmērā no aprēķinātā finansējuma atbalstam bērnam kopā ar no pārskaitāmās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem 20% apmērā.
Atbalsta centrs SPOLIS iesniedz pārskatu par faktiskajiem izdevumiem reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 10. datumam. Centrs izvērtē veikto izdevumu pamatotību. Pēc pārskata izvērtēšanas par periodu uz 30. jūniju, ja atbalsta centra faktiskie izdevumi atzīti par pamatotiem, Centrs 10 darba dienu laikā pēc pārskata iesniegšanas, veic avansa maksājumu 25% apmērā no aprēķinātā finansējuma gadam atbalstam bērnam kopā ar 20% no pārskaitītās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem atbalsta nodrošināšanai. Ja faktiskie izdevumi uz 30. jūniju ir mazāki par 50% no pārskaitītā avansa I pusgadam, avansa maksājums 25% apmērā izdevumiem nākamajam ceturksnim atbalsta centram netiek pārskaitīts. Pēc pārskata izvērtēšanas par periodu uz 30. septembri, ja atbalsta centra faktiskie izdevumi atzīti par pamatotiem un faktiskie izdevumi nav mazāki par 70% no kopējā pārskata gadā pārskaitītā finansējuma,  Centrs 10 darba dienu laikā pēc pārskata iesniegšanas, veic avansa maksājumu 25% apmērā no aprēķinātā finansējuma gadam atbalstam bērnam kopā ar no pārskaitāmās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem 20% apmērā.
Ja pēc atbalsta centra plānotā/ bērnam nepieciešamā atbalsta pārskata gada beigās, atbalsta centram pieejamais finansējums ir nepietiekams, atbalsta centrs līdz pārskata gada 10. decembrim sniedz Centram pamatotu pieprasījumu papildu finansējuma piešķiršanai. Ja Centrs atzīst iesniegto pieprasījumu par pamatotu, izvērtējot pārskata gadā piešķirtā budžeta iespējas, 5 darba dienu laikā veic avansa maksājumu atbalsta centram pieprasījumā norādītā finansējuma apmērā kopā ar no pārskaitāmās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem 20% apmērā.
Centrs 10 darba dienu laikā pēc pārskata iesniegšanas par iepriekšējo pārskata gadu, veic avansa maksājumu atbalsta nodrošināšanai izdevumiem nākamā pārskata gada I pusgadam 50% no aprēķinātā pieejamā finansējuma gadam kopā ar no pārskaitāmās summas aprēķinātajiem administrēšanas izdevumiem 20% apmērā.
Ja faktiskie izdevumi iepriekšējā pārskata gadā pamatoti pārsniedz aprēķināto pieejamo finansējumu atbalsta centram, finansējuma iztrūkums tiek segts no nākamā gada atbalstam plānotā budžeta.
Ja atbalsta centram palicis atlikums no iepriekšējā pārskata gadā pārskaitītā avansa, nākamā pārskata gadā aprēķinātais pieejamais finansējums atbalsta nodrošināšanai tiek samazināts par iepriekšējā gada atlikuma summu.
Ja atbalsta centra iesniegtajā pārskatā Centrs konstatē nepilnības vai neatbilstības, Centrs uzdod atbalsta centram novērst konstatētos trūkumus un norāda termiņu trūkumu novēršanai. Pēc trūkumu novēršanas Centrs pārskaita atbalsta centram nepieciešamos maksājumus.
Korekcijas finansējuma izlietojumā  par iepriekšējo pārskata gadu var veikt līdz kārtējā gada 15. janvārim.
Individuālām vajadzībām atbilstoša atbalsta nodrošināšanai un pakalpojumu veselības uzlabošanai, attīstībai un prasmju pilnveidošanai, audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem, balstoties uz speciālistu vai ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru  sociālo darbinieku vērtējumu vai rekomendācijām, paredzēts, ka sākot ar 2025. gadu būs iespēja nodrošināt papildu individuālos atbalsta pasākumus bērnu (audžuģimenēs, specializētajās audžuģimenēs) veselības uzlabošanai, attīstībai un prasmju pilnveidošanai. Izdevumi vienam bērnam 2025. gadā vidēji plānoti 350,12 euro. Savukārt, ņemot vērā izdevumu sadārdzinājumu 2026. gadā un turpmākajos gados, izdevumi vienam bērnam sākot ar 2026. gadu plānoti vidēji 366,14 euro gadā. Plānots, ka atbalstu gadā saņems vidēji 1  323 bērni. Vienlaikus nepieciešams paredzēt administratīvos izdevumus atbalsta centram 20 % apmērā.
Ar grozījumiem Noteikumu projektā, papildinot tos ar 12.21. punktu, tiks nodrošināts informācijas apmaiņas process starp bāriņtiesu un atbalsta centru un pakalpojumu un atbalsta sniegšana ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem un adoptētājiem, un viņu ģimenēs ievietotajiem bērniem, tiktu uzsākta (nodrošināta) nekavējoties. Ziņu nodošana tiks nodrošināta automātiski ar web servisa (API) starpniecību, proti, atbalsta centri pieprasīs informāciju par konkrētu bērnu un ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāju (aizbildņi, audžuģimenes u.c.), kuri ir konkrētā Atbalsta centra klienti. Bāriņtiesām informācija papildus manuāli nebūs jāsagatavo un jāsniedz, līdz ar to administratīvais slogs netiek palielināts.
Noteikumu projekts paredz  redakcionālas izmaiņas atbilstoši BTAL terminoloģijai, iestādes nosaukumu "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" aizstājot ar "Bērnu aizsardzības centrs".
Lai vienādotu normas ar BTAL noteikto,  labots noteikumu 1.1. apakšpunkts un II. Nodaļas nosaukums, aizstājot “centra reģistrēšana” ar “centra statusa piešķiršanu”.
Atbalsta centra noteikumu 12.2.¹ un 12.5.¹ apakšpunkti noteikumu projektā izteikti jaunā redakcijā, lai būtu atbilstība augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos ietvertajām tiesību normām un neradītu tiesību normu kolīziju.
Ar noteikumu projektu papildus tiek veikti atsevišķi tehniski precizējumi noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā, 10. punktā, 11. punktā, 22. punktā.
Arī papildus tiek veikti atsevišķi tehniski precizējumi:
1.1. apakšpunktā veikts grozījums, papildinot aiz vārda “ārpusģimenes” ar vārdu “aprūpes”;
10. punkts papildināts ar 18.punkta regulējumu, lai novērstu normatīvā akta piemērotājiem neskaidrības un grūtības tā piemērošanā;
11. punktā labots vārds no “atņemts” uz “atcelts”, lai vienādotu lietoto terminu ar BTAL noteikto.