22-TA-1184: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/2001 prasību par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva Nr. 2018/2001) 15. panta 4. punkta 1. teikumu un nomainītu esošās atsauces uz standartiem pret atsaucēm uz tulkotajiem standartiem valsts valodā. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" (turpmāk 231-15) noteiktās prasības ventilācijas sistēmām un ugunsdrošībai ir pretrunā ar Eiropas savienības standartiem, tādēļ jāsvītro novecojošās normas un vēdināšanas sistēmas ar atbilstošiem risinājumiem jāprojektē balstoties uz attiecīgajiem standartiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 1. teikuma īstenošana un esošo atsauču uz standartiem nomainīšana pret atsaucēm uz tulkotajiem standartiem valsts valodā. Svītroti punkti, kas ir novecojuši, noteiktās prasības ventilācijas sistēmām un ugunsdrošībai ir pretrunā ar Eiropas savienības standartiem, projektējot apkures un ventilācijas sistēmas jāņem vērā tehnoloģiskā attīstība un projektu risinājumu daudzveidība.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd ir zaudējuši spēku Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"" (turpmāk – LBN 211-15), kur ar būvnormatīva 98. punktu bija pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (turpmāk – Direktīva Nr. 2009/28/EK) 13. panta 4. punkta nosacījumi. Direktīvas 2018/2001 15. panta 4. punkts pēc būtības pārņem un turpina Direktīvas Nr. 2009/28/EK 13. panta 4. punkta nosacījumus (abās direktīvās iekļautie nosacījumi pēc būtības ir gandrīz identiski). Līdz ar to, ņemot vērā to, ka Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 1. teikums ir jāpārņem nacionālajā normatīvajā regulējumā un ņemot vērā to, ka līdzīgi nosacījumi, kas bija iekļauti spēku zaudējušajā Direktīvas Nr. 2009/28/EK 13. panta 4. punktā ir zaudējuši spēku arī nacionālajā normatīvajā regulējumā, ir nepieciešams minēto regulējumu pārņemt no jauna (atkārtoti).
Spēku zaudējušā LBN 211-15 struktūra bija veidota tā, ka šajā normatīvā tika noteiktas speciālas prasības dzīvojamo ēku ugunsdrošībai un inženiertīkliem. Jānorāda, ka, piemēram, attiecībā uz ugunsdrošības prasību piemērošanu, Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 333) (turpmāk – LBN 201-15) ir ietverts vispārējais normatīvais regulējums attiecībā pret LBN 211-15, kurā ir ietverts speciālais normatīvais regulējums. Attiecībā par būvnormatīviem, kuros noteiktas prasības inženiertīkliem, norādāms, ka tajos ir ietverts vispārējais normatīvais regulējums attiecībā pret LBN 211-15, kurā ir ietverts speciālais normatīvais regulējums. Ņemot vērā, ka LBN 211-15 zaudējis spēku, ugunsdrošības prasības no šī būvnormatīva tika pārceltas uz LBN 201-15, bet prasības apkurei un vēdināšanai tika pārceltas uz LBN 231-15. Savukārt prasības pārējiem inženiertīkliem tika pārceltas uz atbilstošas jomas būvnormatīviem.
Spēku zaudējušā LBN 211-15 struktūra bija veidota tā, ka šajā normatīvā tika noteiktas speciālas prasības dzīvojamo ēku ugunsdrošībai un inženiertīkliem. Jānorāda, ka, piemēram, attiecībā uz ugunsdrošības prasību piemērošanu, Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 333) (turpmāk – LBN 201-15) ir ietverts vispārējais normatīvais regulējums attiecībā pret LBN 211-15, kurā ir ietverts speciālais normatīvais regulējums. Attiecībā par būvnormatīviem, kuros noteiktas prasības inženiertīkliem, norādāms, ka tajos ir ietverts vispārējais normatīvais regulējums attiecībā pret LBN 211-15, kurā ir ietverts speciālais normatīvais regulējums. Ņemot vērā, ka LBN 211-15 zaudējis spēku, ugunsdrošības prasības no šī būvnormatīva tika pārceltas uz LBN 201-15, bet prasības apkurei un vēdināšanai tika pārceltas uz LBN 231-15. Savukārt prasības pārējiem inženiertīkliem tika pārceltas uz atbilstošas jomas būvnormatīviem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Šobrīd ir zaudējis spēku LBN 211-15 un tā vietā izstrādāts jauns būvnormatīvs - Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”. Ņemot vērā, ka LBN 211-15 bija noteiktas arī prasības dzīvojamo ēku ugunsdrošībai un inženiertīkliem, tika veikti grozījumi arī atbilstošas jomas būvnormatīvos, pārceļot uz šiem būvnormatīviem attiecīgās jomas prasības.
Veicot jau iepriekš grozījumus (21-TA-1503) netika pārcelts LBN 211-15 98.punkts, jo starpinstitūciju sanāksmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai bija iebildumi par šī punkta pārcelšanu.
Veicot jau iepriekš grozījumus (21-TA-1503) netika pārcelts LBN 211-15 98.punkts, jo starpinstitūciju sanāksmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai bija iebildumi par šī punkta pārcelšanu.
Risinājuma apraksts
[1] Prasība par to, ka ēku apsildīšanā priekšroka ir jādod ekonomiski pamatotām apkures sistēmām, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tai skaitā vietējo kurināmo, ir iekļaujama LBN 231 – 15, tādējādi atjaunojot tos nosacījumus, kas bija noteikti LBN 211-15 un attiecinot šos nosacījumus arī uz publiskām būvēm, ņemot vērā, ka pēc būtības ēku apkures un ventilācijas nosacījumus dzīvojamām un publiskām ēkām nebūtu jānosaka atšķirīgus (ko nevarētu arī izdarīt, ja ēkas ir pieslēgtas centralizētai siltumapgādes sistēmai).
Ar Noteikumu projekta 1. punktu tiek pārņemts Direktīvas Nr.2018/2001 15. panta 4. punkta 1. teikums “Member States shall introduce appropriate measures in their building regulations and codes in order to increase the share of all kinds of energy from renewable sources in the building sector.”, kur ir konkrēti noteikts, ka dalībvalsts ievieš pasākumus to būvniecības regulējumos un kodeksos, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ēku sektorā. Tādējādi viens no minētajiem pasākumiem, tad ir izteikts arī Noteikumu projekta 1. punktā.
Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 2. teikumā ir uzskaitīti iespējamie pasākumi, kā var īstenot Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 1. teikums “In establishing such measures or in their support schemes, Member States may take into account, where applicable, national measures relating to substantial increases in renewables self-consumption, in local energy storage and in energy efficiency, relating to cogeneration and relating to passive, low-energy or zero-energy buildings. Noteikumu projekta 2. punktā nosakot, ka ēku apkures sistēmās priekšroka ir jādod vietējam kurināmajam, kas Latvijas gadījumā absolūti lielākajā gadījumā būs cietais biomasas kurināmais vai gāzveida biomasas kurināmai (biogāze),t.s. atjaunojamajai enerģijai, tiek veicināta atjaunojamās enerģijas izmantošana pašpatēriņam.
Ar Noteikumu projekta 1. punktu tiek pārņemts Direktīvas Nr.2018/2001 15. panta 4. punkta 1. teikums “Member States shall introduce appropriate measures in their building regulations and codes in order to increase the share of all kinds of energy from renewable sources in the building sector.”, kur ir konkrēti noteikts, ka dalībvalsts ievieš pasākumus to būvniecības regulējumos un kodeksos, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ēku sektorā. Tādējādi viens no minētajiem pasākumiem, tad ir izteikts arī Noteikumu projekta 1. punktā.
Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 2. teikumā ir uzskaitīti iespējamie pasākumi, kā var īstenot Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 1. teikums “In establishing such measures or in their support schemes, Member States may take into account, where applicable, national measures relating to substantial increases in renewables self-consumption, in local energy storage and in energy efficiency, relating to cogeneration and relating to passive, low-energy or zero-energy buildings. Noteikumu projekta 2. punktā nosakot, ka ēku apkures sistēmās priekšroka ir jādod vietējam kurināmajam, kas Latvijas gadījumā absolūti lielākajā gadījumā būs cietais biomasas kurināmais vai gāzveida biomasas kurināmai (biogāze),t.s. atjaunojamajai enerģijai, tiek veicināta atjaunojamās enerģijas izmantošana pašpatēriņam.
Problēmas apraksts
[2] Esošajā regulējumā LBN 231 – 15 ir tiešās atsauces uz standartiem. Ņemot vērā, ka ir pieejama šo standartu tulkotā versija valsts valodā, atsauces jānomaina pret atsaucēm uz tulkotajiem standartiem valsts valodā.
Risinājuma apraksts
[2] Tiešās atsauces uz standartiem, kas bija pieejami angļu valodā ir nomainītas pret atsaucēm uz standartiem, kuri ir tulkoti valsts valodā (skat. Noteikumu projekta 3., 5., 6., 7., 10., 11., 12. un 13. punktu).
Problēmas apraksts
[3] Lai novērstu pretrunas ar normatīviem aktiem ēku energoefektivtiātes jomā, noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar tiešām atsaucēm uz standartiem šai jomā.
Risinājuma apraksts
[3] Būvnormatīvs papildināts ar tiešām atsaucēm uz standartiem, ja tiek projektētas apkures sistēmas, ņemot vērā apkures sistēmas apakšsistēmu (siltuma atdeves, sadales akumulācijas, ģenerācijas) efektivitātes izvērtējumu. Apkures siltumslodzes telpām ievēro saskaņā ar tiešo atsauci uz standartiem, ņemot vērā, ka LBN 231-15 3. pielikums ir svītrots, kurā bija noteiktas gaisa temperatūras. Tāpat ir noteikts, ka apkures sistēmu jaudām jānodrošina iekštelpu temperatūras nosacījumi apkures periodā vismaz II kategorijas līmenī saskaņā ar piemērojamo standartu (skat. Noteikumu projekta 3. punktu).
Problēmas apraksts
[4] Ēku norobežojošo konstrukciju aprēķins ir Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"”, ar tiešajām atsaucēm uz nepieciešamajiem standartiem šī būvnormatīva prasību izpildei. Savukārt LBN 231-15 3. pielikumā noteiktās vērtības ir pārņemtas no PSRS Celtniecības komitejas 1963. gadā pieņemtā standarta СНиП II-Л.1-62. «Жилые здания. Нормы проектирования», kurš tika izmantots tipveida daudzdzīvokļu ēku projektēšanai bijušajā PSRS un neņem vērā kopš tā laika notikušās normatīvās izmaiņas, tehnoloģisko attīstību un projektu risinājumu daudzveidību.
Risinājuma apraksts
[4] Svītroti LBN 231-15 3. pielikums un 25.2 un 25.3 punkti, kuros bija atsauces uz 3. pielikumu. Norādām, ka 3. pielikumu aizstāj standarts "LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis". Šajā standartā ir visi nepieciešamie dati ventilācijas, apkures, dzesēšanas sistēmu projektēšanai - gan par temperatūru telpās, gaisa kvalitātes, mitruma rādītājiem telpās u.c. (skat. Noteikumu projekta 4. un 14. punktu).
Problēmas apraksts
5] Izvērtējot pieaugošo dažādo gaisa vadu materiālu klāstu – tekstilmateriāli, plastikāti un kompozīta materiāli, ir pārskatīti LBN 231 – 123., 124. un 129. punkti, un cik pamatota prasība pielietot tikai A1 ugunsreakcijas klases (degtnespējīgus) gaisa vadus telpās un telpu grupās, kurās nav normēta ugunsslodze, un kurās pieļaujama degtspējīgu būvizstrādājumu, mēbeļu un citu materiālu novietošana.
Pirmkārt, nav pamatota prasība, kāpēc gaisa vadiem jābūt no degtnespējīgiem materiāliem. Ugunsgrēka gadījumā nav būtiski, vai gaisa vadi sadegs vai nesadegs. Pirmkārt, būtiska ir prasība, lai ugunsgrēks caur gaisa vadiem nenokļūst blakus citā ugunsdrošā nodalījumā vai ugunsdroši atdalītā telpā. To nodrošinās nevis gaisa vada materiāls, bet gaisa vada šķērsojumā ar ugunsdrošā nodalījuma vai ugunsdroši atdalītās telpas sienu uzstādītais ugunsdrošais vārsts. Jāpiebilst, ka jau sen ventilācijas sistēmās tiek izmantoti tekstila, putu poliuretāna u.c materiālu gaisa vadi, kas nevar lepoties ar lielu ugunsizturību. Gaisa vadu ugunsizturība ir būtiska dūmu novadīšanas sistēmās, nevis ventilācijas sistēmās.
Otrkārt, nav pamata nosacījumam, ka telpā vai sistēmā gaisa vadiem pie difuzoriem, konfuzoriem, ventilācijas restīšu pievienojuma vietām, kā arī ventilatoru elastīgajos savienojumos metra garumā jābūt no degtnespējīgiem materiāliem, bet pārējie gaisa vadi tajā pat telpā var būt ar ugunsreakcijas klasi zemāku, kā A1, tad daži no gaisa vadu posmiem konkrētā telpā ātrāk sadegs, bet daži izturēs ilgāk.
Ņemot vērā, ka LBN 231-15 noteiktās prasības ventilācijas sistēmām un ugunsdrošībai ir pretrunā ar Eiropas savienības standartiem, tādēļ jāsvītro novecojošās normas un vēdināšanas sistēmas ar konkrētiem risinājumiem jāprojektē atbilstoši attiecīgajiem standartiem.
LBN 231-15 123., 124., 129.punkta svītrošana saskaņota ar sertificēšanas iestāžu Latvijas Siltuma, Gāzes un Ūdens Tehnoloģijas Inženieru Savienības un Latvijas Būvinženieru savienības ekspertiem, piedaloties arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem.
Pirmkārt, nav pamatota prasība, kāpēc gaisa vadiem jābūt no degtnespējīgiem materiāliem. Ugunsgrēka gadījumā nav būtiski, vai gaisa vadi sadegs vai nesadegs. Pirmkārt, būtiska ir prasība, lai ugunsgrēks caur gaisa vadiem nenokļūst blakus citā ugunsdrošā nodalījumā vai ugunsdroši atdalītā telpā. To nodrošinās nevis gaisa vada materiāls, bet gaisa vada šķērsojumā ar ugunsdrošā nodalījuma vai ugunsdroši atdalītās telpas sienu uzstādītais ugunsdrošais vārsts. Jāpiebilst, ka jau sen ventilācijas sistēmās tiek izmantoti tekstila, putu poliuretāna u.c materiālu gaisa vadi, kas nevar lepoties ar lielu ugunsizturību. Gaisa vadu ugunsizturība ir būtiska dūmu novadīšanas sistēmās, nevis ventilācijas sistēmās.
Otrkārt, nav pamata nosacījumam, ka telpā vai sistēmā gaisa vadiem pie difuzoriem, konfuzoriem, ventilācijas restīšu pievienojuma vietām, kā arī ventilatoru elastīgajos savienojumos metra garumā jābūt no degtnespējīgiem materiāliem, bet pārējie gaisa vadi tajā pat telpā var būt ar ugunsreakcijas klasi zemāku, kā A1, tad daži no gaisa vadu posmiem konkrētā telpā ātrāk sadegs, bet daži izturēs ilgāk.
Ņemot vērā, ka LBN 231-15 noteiktās prasības ventilācijas sistēmām un ugunsdrošībai ir pretrunā ar Eiropas savienības standartiem, tādēļ jāsvītro novecojošās normas un vēdināšanas sistēmas ar konkrētiem risinājumiem jāprojektē atbilstoši attiecīgajiem standartiem.
LBN 231-15 123., 124., 129.punkta svītrošana saskaņota ar sertificēšanas iestāžu Latvijas Siltuma, Gāzes un Ūdens Tehnoloģijas Inženieru Savienības un Latvijas Būvinženieru savienības ekspertiem, piedaloties arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem.
Risinājuma apraksts
[5] Svītroti LBN 231 – 15 123., 124. un 129. punkti, jo tie ir pretrunīgi un uzliek nepamatotu slogu investoriem, būvju īpašniekiem. Prasība par gaisa vadu materiālu un biezuma izvēli, lai nodrošinātu nepieciešamo ugunsizturību ir noteikta LBN 231-15 125.punktā. Līdz ar šo punktu svītrošanu, gaisa vadus projektē atbilstoši standartiem:
LVS EN 12101-2:2019 Dūmu un karstuma kontroles sistēmas 2. daļa Dabiska dūmu un karstuma ventilācija.
LVS EN 13403:2003 Ēku ventilācija - Nemetāla gaisa vadi - No izolācijas plātnēm izgatavoti gaisa vadi.
LVS EN 15423:2008 Ēku ventilācija. Ugunsdrošība gaisa sadales sistēmām ēkās.
LVS EN 15650:2020 Ēku ventilācija. Ugunsdrošie vārsti.
LVS EN 17192:2019 Ēku ventilācija. Gaisvadi. Nemetāliski gaisvadi. Prasības un testa metodes.
(skat. Noteikumu projekta 8. un 9. punktu).
LVS EN 12101-2:2019 Dūmu un karstuma kontroles sistēmas 2. daļa Dabiska dūmu un karstuma ventilācija.
LVS EN 13403:2003 Ēku ventilācija - Nemetāla gaisa vadi - No izolācijas plātnēm izgatavoti gaisa vadi.
LVS EN 15423:2008 Ēku ventilācija. Ugunsdrošība gaisa sadales sistēmām ēkās.
LVS EN 15650:2020 Ēku ventilācija. Ugunsdrošie vārsti.
LVS EN 17192:2019 Ēku ventilācija. Gaisvadi. Nemetāliski gaisvadi. Prasības un testa metodes.
(skat. Noteikumu projekta 8. un 9. punktu).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- būvspeciālisti
Ietekmes apraksts
Projektētāji, kuri projektējot apkures un vēdināšanas sistēmas izmantoja esošo regulējumu, ņemot vērā veiktajos grozījumos svītrotos punktus, projektēs atbilstoši noteiktajiem standartiem, uz Noteikumu projektā dotajām tiešajām atsaucēm.
Juridiskās personas
- būvspeciālisti
Ietekmes apraksts
Projektētāji, kuri projektējot apkures un vēdināšanas sistēmas izmantoja esošo regulējumu, ņemot vērā veiktajos grozījumos svītrotos punktus, projektēs atbilstoši noteiktajiem standartiem, uz Noteikumu projektā dotajām tiešajām atsaucēm.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L2001
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) 15. panta 4. punkta 1. teikums.
Apraksts
Noteikumu projektā daļēji pārņemts Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkts – tiek pārņemts Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 1. teikums.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) 15. panta 4. punkta 1. teikums.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
15. panta 4. punkta 1. teikums
Noteikumu projekta 1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 2. teikums noteic iespējamos pasākumus, kurus dalībvalstis var izvēlēties, lai īstenotu Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 1. teikumā noteikto pienākumu būvniecības noteikumos vai būvnormatīvos ieviest tādus pasākumus, lai palielinātu visa veida atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ēku sektorā. Ņemot vērā Direktīvas Nr. 2018/2001 15. panta 4. punkta 2. teikuma nosacījumus, Noteikumu projektā ir noteikts nosacījums, ka ēku sistēmām primāri priekšroka ir jādod vietējam kurināmajam un atjaunojamajai enerģijai.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvijas Siltuma, Gāzes un Ūdens Tehnoloģijas Inženieru Savienība, Latvijas Būvinženieru savienībaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/f140a1c8-dbc2-4b6c-b441-c6701d89a94f
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
A/S "Rīgas Siltums" sniedza 4.1 punkta precizētu redakciju.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta izstrādē piedalījās sertificēšanas iestāžu Latvijas Siltuma, Gāzes un Ūdens Tehnoloģijas Inženieru Savienības un Latvijas Būvinženieru savienības eksperti, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- būvspeciālisti
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Eiropas Vides Aģentūra novērtē arī prognozējamo guvumu videi, ko rada atjaunojamo energoresursu daļas palielināšanās visu energoresursu ražošanā. Savos pārskatos Eiropas Vides Aģentūra ziņo par to, kā dažādi biomasas izmantošanas veidi transportā, apkurē un elektroenerģijas ražošanā uzlabo vidi vai to ietekmē.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atjaunojamie enerģijas avoti (vēja enerģija, saules enerģija, hidroelektroenerģija, okeāna enerģija, ģeotermālā enerģija, biomasa un biodegviela) ir fosilā kurināmā alternatīvas, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, dažādot energoapgādi un samazināt atkarību no nedrošajiem un nepastāvīgajiem fosilā kurināmā, jo īpaši naftas un gāzes, tirgiem. Aizvadītajos 15 gados ir būtiski paplašināts ES tiesiskais regulējums, kas veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu. ES vadītāji 2009. gadā nosprauda mērķi – līdz 2020. gadam panākt, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 20 % no visa ES energopatēriņa. Savukārt 2018. gadā tika nolemts, ka līdz 2030. gadam ir jāpanāk, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars būtu 32 % no visa ES energopatēriņa.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi