24-TA-2184: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Leļļu teātris" peļņas daļu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumu Nr.72 „Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.72) 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 9 396 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Leļļu teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2023.gadā gūtās peļņas novirzīšana kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.
Kapitālsabiedrība ir lielākais profesionālais leļļu teātris Latvijā, kura darbība galvenokārt ir vērsta uz profesionālās teātra mākslas pieejamības nodrošināšanu bērnu un jauniešu auditorijai, iestudējot izrādes tikai latviešu valodā, tādējādi veicinot jaunās skatītāju paaudzes izglītošanu un audzināšanu. Kapitālsabiedrība atbilstoši kultūrpolitikas prioritātēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu teātra mākslas jomā. Kapitālsabiedrības stratēģiskais mērķis ir radīt mākslinieciski augstvērtīgus leļļu teātra iestudējumus un nodrošināt to pieejamību primāri bērnu un jauniešu auditorijai. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2024.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – Latvijas Leļļu teātra labiekārtošanai.
Kapitālsabiedrības 2023. un 2024.gada deviņu mēnešu darbību raksturojošie finanšu rādītāji:
Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 9 396 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2024.gada 3.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-8 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas leļļu teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt teātra mākslas pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, primāri – bērnu un jauniešu auditorijai, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Saskaņā ar 2023.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā bija 639 918 euro, kas veidoja 26,81% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (2 387 308 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt saskaņā ar darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gada deviņos mēnešos bija 538 382 euro, kas veidoja 30% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (1 813 894 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2024.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības 2024.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.
Turklāt teātra repertuāru veido izrādes tikai latviešu valodā, tās netiek reklamētas ārvalstīs, kā arī valodas barjeras dēļ izrādes nepiesaista ievērojamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un 2024.gadā arī to nepārsniegs, kā arī to, ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Kapitālsabiedrība ir lielākais profesionālais leļļu teātris Latvijā, kura darbība galvenokārt ir vērsta uz profesionālās teātra mākslas pieejamības nodrošināšanu bērnu un jauniešu auditorijai, iestudējot izrādes tikai latviešu valodā, tādējādi veicinot jaunās skatītāju paaudzes izglītošanu un audzināšanu. Kapitālsabiedrība atbilstoši kultūrpolitikas prioritātēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu teātra mākslas jomā. Kapitālsabiedrības stratēģiskais mērķis ir radīt mākslinieciski augstvērtīgus leļļu teātra iestudējumus un nodrošināt to pieejamību primāri bērnu un jauniešu auditorijai. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2024.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – Latvijas Leļļu teātra labiekārtošanai.
Kapitālsabiedrības 2023. un 2024.gada deviņu mēnešu darbību raksturojošie finanšu rādītāji:
Rādītāji | Fakts 2023. pārskata gadā | Fakts 2024.gada 9 mēnešos |
Neto apgrozījums, euro | 639 890 | 538 382 |
Bilances kopsumma, euro | 548 971 | 750 487 |
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā | 309 796 | 542 873 |
Pamatkapitāls, euro | 54 328 | 54 328 |
Iepriekšējos gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro | 234 708 | 249 390 |
Peļņa, euro | 14 682 | 233 077 |
Pašu kapitāla atdeve (ROE), % | 4.74 | 42.93 |
Kopējās likviditātes rādītājs | 1.17 | 1.81 |
Saistības pret pašu kapitālu | 0.77 | 0.38 |
Pamatdarbības naudas plūsma, euro | 1 679 668 | 1 280 899 |
Kultūras ministrijas piešķirtā valsts budžeta dotācija, euro | 1 762 781 | 1 492 205 |
Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 9 396 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2024.gada 3.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-8 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas leļļu teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt teātra mākslas pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, primāri – bērnu un jauniešu auditorijai, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Saskaņā ar 2023.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā bija 639 918 euro, kas veidoja 26,81% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (2 387 308 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt saskaņā ar darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gada deviņos mēnešos bija 538 382 euro, kas veidoja 30% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (1 813 894 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2024.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības 2024.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.
Turklāt teātra repertuāru veido izrādes tikai latviešu valodā, tās netiek reklamētas ārvalstīs, kā arī valodas barjeras dēļ izrādes nepiesaista ievērojamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un 2024.gadā arī to nepārsniegs, kā arī to, ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kapitālsabiedrība no 2023.gada novembra ir atsākusi darbību Latvijas Leļļu teātra telpās Rīgā, K.Barona ielā 16/18, kurās sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību „Valsts nekustamie īpašumi” tika īstenots Latvijas Leļļu teātra ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekts. Uzlabotajās telpās un uz teātra fasādes nepieciešami reklāmas objekti – gaismas kastes pie teātra galvenajām durvīm 2 400 euro vērtībā un baneru stiprinājumi pie teātra fasādes 1 200 euro vērtībā, kas būs izvietoti pret K.Barona ielu Rīgā. Šie reklāmas objekti nepieciešami, lai informētu sabiedrību par to, ka telpās atrodas Latvijas Leļļu teātris, kur atrodas tā ieeja un kāds ir tā mākslinieciskais piedāvājums.
Atjaunotajās telpās nepieciešams izveidot dekorāciju glabāšanas sastatnes, kuru plānotās izmaksas ir 3 000 euro un kuru izveidošana kapitālsabiedrībai nākotnē sniegs iespēju ietaupīt, samazinot nomas noliktavu platību un transporta izdevumus par dekorāciju pārvadāšanu.
Kapitālsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā nav bijusi iespēja atjaunot mārketinga tehniku. Lai Latvijas Leļļu teātris varētu veidot mūsdienu prasībām atbilstošus reklāmas materiālus un piesaistīt vairāk skatītāju, nepieciešams iegādāties video un skaņas tehniku – prožektorus, statīvus, gaismas statīvu aksesuārus, audio ierakstītājus un vēja filtrus 3 000 euro vērtībā. Atlikušo pirkuma vērtību kapitālsabiedrība plāno segt no tās pašu ieņēmumiem.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta pirmajā daļā un arī Noteikumu Nr.72 4.punktā noteikts, ka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, lai nodrošinātu to, ka tiek veiktas ilgtspējīgas un kapitālsabiedrības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas investīcijas. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 57.panta ceturtās daļas 8.apakšpunkts nosaka, ka stratēģijā tiek iekļauts arī kapitālsabiedrības attīstībai atbilstošs naudas plūsmas plāns. Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrībai nav spēkā esošas vidēja termiņa darbības stratēģijas (iepriekšējā kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija bija spēkā līdz 2021.gadam), kapitālsabiedrība 2024.gada 15.oktobrī ir iesniegusi Kultūras ministrijā vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu. Pēc kapitālsabiedrības veiktajiem precizējumiem vidēja termiņa darbības stratēģijas projektā, kurā plānots iekļaut arī investīciju plānu, tai skaitā iepriekš minētās investīcijas valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai, Kultūras ministrija plāno vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu iesniegt Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentam atzinuma sniegšanai.
Atjaunotajās telpās nepieciešams izveidot dekorāciju glabāšanas sastatnes, kuru plānotās izmaksas ir 3 000 euro un kuru izveidošana kapitālsabiedrībai nākotnē sniegs iespēju ietaupīt, samazinot nomas noliktavu platību un transporta izdevumus par dekorāciju pārvadāšanu.
Kapitālsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā nav bijusi iespēja atjaunot mārketinga tehniku. Lai Latvijas Leļļu teātris varētu veidot mūsdienu prasībām atbilstošus reklāmas materiālus un piesaistīt vairāk skatītāju, nepieciešams iegādāties video un skaņas tehniku – prožektorus, statīvus, gaismas statīvu aksesuārus, audio ierakstītājus un vēja filtrus 3 000 euro vērtībā. Atlikušo pirkuma vērtību kapitālsabiedrība plāno segt no tās pašu ieņēmumiem.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta pirmajā daļā un arī Noteikumu Nr.72 4.punktā noteikts, ka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, lai nodrošinātu to, ka tiek veiktas ilgtspējīgas un kapitālsabiedrības stratēģiskajiem mērķiem atbilstošas investīcijas. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 57.panta ceturtās daļas 8.apakšpunkts nosaka, ka stratēģijā tiek iekļauts arī kapitālsabiedrības attīstībai atbilstošs naudas plūsmas plāns. Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrībai nav spēkā esošas vidēja termiņa darbības stratēģijas (iepriekšējā kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija bija spēkā līdz 2021.gadam), kapitālsabiedrība 2024.gada 15.oktobrī ir iesniegusi Kultūras ministrijā vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu. Pēc kapitālsabiedrības veiktajiem precizējumiem vidēja termiņa darbības stratēģijas projektā, kurā plānots iekļaut arī investīciju plānu, tai skaitā iepriekš minētās investīcijas valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai, Kultūras ministrija plāno vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu iesniegt Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentam atzinuma sniegšanai.
Risinājuma apraksts
Lai kapitālsabiedrība spētu īstenot valsts deleģētos pārvaldes uzdevumus un nodrošinātu tās tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju, kā arī augstvērtīgu māksliniecisko darbību, nepieciešams papildu atbalsts Latvijas Leļļu teātra reklāmas objektu un telpu labiekārtošanas objektu iegādei, līdz ar to Kultūras ministrija ierosina Ministru kabinetam noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 9 396 euro novirzīt deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
382 942 220
-9 396
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
382 942 220
-9 396
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
382 942 220
-9 396
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
382 942 220
-9 396
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-9 396
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-9 396
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumā „Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” 2024.gadā ir ieplānoti ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) 382 942 220 euro. Projekta pieņemšanas gadījumā 2024.gadā valsts budžets negūs ieņēmumus no dividendēm 9 396 euro apmērā. Uzņēmuma ienākuma nodoklis no dividendēs sadalītās peļņas daļas un valsts deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem novirzāmās summas tiks aprēķināts un nomaksāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts attiecas uz dividenžu izlietošanas kārtību, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Leļļu teātris”
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pieņemot lēmumu par dividendēs izmaksājamās peļņas daļas novirzīšanu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izmaksu segšanai, 9 396 euro tiks novirzīti kapitālsabiedrībai, kā arī uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts un nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta kapitālsabiedrībai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu, atbilstoši palielinot Kultūras ministrijas un kapitālsabiedrības 2024.gada 17.janvārī noslēgtā līguma Nr.2.5-11-6 „Par valsts budžeta finansējuma izlietošanu” 1.punktā minēto finansējumu un norādot konkrētu finansējuma izlietošanas mērķi, kā arī palielinot minētā līguma 2.5.4.apakšpunktā noteiktā rezultatīvā rādītāja „Ieguldījumi tehniskās un tehnoloģiskās darbības ilgtspējas nodrošināšanā, tai skaitā mākslinieciskai darbībai nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā un mākslinieciski tehniskās bāzes pilnveidošanā (skaņu tehnikas, gaismu tehnikas, video tehnikas, skatuves tehnoloģiju u.c. atjaunošanā)” summu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi