Anotācija

1. Ienākumi, kas apliekami ar algas nodokli un kas ir atbrīvojami no aplikšanas ar nodokli (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18.¹ punkta, 18.² 3.1. un 18.² 8. apakšpunkta precizēšana un 18.² 9. un 18.² 10. apakšpunkta izslēgšana)
Likuma “Par iedzīvotāju ienākumu ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 32. un 32.¹ punktā ietvertās normas nosaka ar nodokli neapliekamos ienākumus, t.i. darba devēja dāvanas, kuru vērtība nepārsniedz noteikto slieksni un darba devēja darbiniekam piešķirtie apbalvojumi (arī atzinības raksts, goda raksts, pateicības raksts, diploms, medaļa, piemiņas kauss), kam nav atlīdzības nozīmes rakstura, bet ir morāla novērtējuma raksturs.  Vienlaikus šāds pats regulējums ir ietverts arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18.² 9. un 18.² 10. apakšpunktā, nosakot ienākumus, kas netiek ietverti ar algas nodokli apliekamajā objektā, - attiecīgi normas dublējas.
Tāpat pašreiz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.¹³ daļa nosaka, ka darba devēja — ārstniecības iestādes — apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām rezidentūrā nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē, ja ir izpildīts 9. panta pirmās daļas 8.² daļā noteiktais kritērijs. Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 8. panta 2.¹⁴ daļa nosaka, ka algota darba ienākumā nav ietverama mācību maksa, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam un ir izpildīts  9. panta pirmās daļas 32.³ daļā noteiktais kritērijs. Tādējādi, ņemot vērā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ noteikto, darba devēja maksājumi par darbinieka augstākās izglītības iegūšanas izdevumu segšanu, izpildoties likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktiem nosacījumiem, netiek ietverti algota darba ienākumā. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18.² 3.1. apakšpunkts nosaka, ka ar algas nodokli nav apliekami darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Kā izņēmums tiek norādīti izdevumi par vispārējās izglītības iegūšanu un par augstākās izglītības iegūšanu. Tādējādi minētais regulējums attiecībā uz darba devēja apmaksātājiem izdevumiem par augstākās izglītības vairs neatbilst likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam.

1. Ienākumi, kas apliekami ar algas nodokli un kas ir atbrīvojami no aplikšanas ar nodokli (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18.¹ punkta, 18.²  3.1. un 18.² 8. apakšpunkta precizēšana un 18.² 9. un 18.² 10. apakšpunkta izslēgšana)
Precizēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18.¹ punkts, 18.²  3.1. un 18.² 8. apakšpunkts, izsakot to jaunā redakcijā un papildinot ar normu, kas nosaka, ka ienākumos, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, neietver likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  8. panta 2.¹³, 2.¹⁴, piecpadsmitajā un 19.¹ daļā minētos ienākumus, ja ir izpildīti attiecīgajam atbrīvojumam noteiktie kritēriji. Ienākumos, par kuriem jāmaksā algas nodoklis neietver arī  likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 9.panta pirmās daļas 8.², 32.,32.¹, 32.², 32.³, 41.un 43.punktā minētos ienākumu veidus. 
Izslēgts Ministru kabineta noteikumu Nr.899 18.² 9. un 18.² 10. apakšpunkts, kas dublē likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ietvertās normas.

2. Darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darbinieka dzīvesvietā darba devēja piederošam transportlīdzeklim (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18.² punkta 12. apakšpunkts)
Nacionālas enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumu Nr. 573) 3.1.1. apakšsadaļā iekļautais pasākums ar kodu “3.1.1.8” paredz izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja elektrotransportlīdzekļa uzlādi, nosakot noteiktus kritērijus, kas veicinātu darba devēja motivāciju attiecībā uz elektrotransportlīdzekļa iekļaušanu savā uzņēmuma autotransporta parkā.
Darbinieks darba devējam piederošu elektrotransportlīdzekli var uzlādēt trīs veidos – darba vietā, publiski pieejamā uzlādes stacijā vai darbinieka dzīvesvietā. Saistībā ar darba devējam piederoša elektrotransportlīdzekļa uzlādes procesu darbinieka dzīvesvietā šobrīd normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti kritēriji izdevumu kompensācijas apmēra noteikšanai.

2. Darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darbinieka dzīvesvietā darba devēja piederošam transportlīdzeklim (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18.² punkta 12. apakšpunkts)
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar 18.² punkta 12. apakšpunktu un noteikt, ka ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis ir darbinieka izdevumu kompensācija par darbinieka veikto elektroenerģijas uzlādi darbinieka dzīvesvietā darba devēja piederošam transportlīdzeklim, kam transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība, neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzeklim ražotāja izsniegtā transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā (“EC Certificate of Conformity”) norādīto augstāko elektroenerģijas patēriņa normu, kura nav pārsniegta vairāk par 20 procentiem, ja ir izpildīti noteikti kritēriji:
1) par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu;
2) līgums ar elektroenerģijas piegādātāju darbinieka dzīvesvietā ir noslēgts starp darbinieku un elektroenerģijas piegādātāju;
3) ja transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi var veikt arī darba vietā, darba devējs izdod uzņēmuma iekšējās vadlīnijas attiecībā uz elektroenerģijas uzlādi un nodrošina atsevišķu uzskaites kārtību par šā transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādi darba vietā;
4) darbinieks iesniedz darba devējam elektroenerģijas piegādātāja izsniegtu rēķinu par elektroenerģijas piegādi darbinieka dzīves vietā un darba devējs kompensē grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā to izdevumu daļu, kas attiektos uz elektroenerģijas uzlādi transportlīdzeklim (nosakot izdevumu daļu, darba devējs, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, samazina kompensējamās elektroenerģijas daļu par elektroenerģijas daudzumu, kas atbilst transportlīdzekļa elektroenerģijas uzlādes apjomam citā veidā (t.sk. darba vietā, publiskā uzlādes stacijā).
Ievērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  8.panta otrajā daļā un 2.¹ daļā noteikto, par darbinieku minētās normas piemērošanā uzskatāmi arī kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļi, ar kuriem nav darba tiesisko attiecību, bet ir uz cita veida līguma pamata nodibinātas attiecības, uz kuru pamata kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekļi pilda savus pienākumus kapitālsabiedrībā.
Minētā normatīvais regulējums tiek piemērots tikai tādiem transportlīdzekļiem, kam transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība, nevis hibrīdauto, kam transportlīdzekļu reģistrā kā degvielas veids norādīta elektrība un benzīns vai dīzeļdegviela.

3. Ārstniecības izdevumu jēdziena vienveidīgs lietojums (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 34.³ punkts un 50.¹ punkts).
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  8. panta piecpadsmito daļu no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ārstniecības izdevumus, ja tiek izpildīti likumā noteiktie nosacījumi.
Tāpat saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  9. panta pirmās daļas 27. punktu gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta palīdzība naudā vai citās lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, — 3000 euro gadā. Palīdzība naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas ārstniecības izdevumu segšanai (tai skaitā lai nodrošinātu slimnieka un to pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei), gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta, ja attiecīgās summas izlietojums ārstniecības mērķiem ir apliecināts ar attaisnojuma dokumentiem, ko uzglabā sabiedriskā labuma organizācija.
Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  10. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu. Minēto izdevumu sastāvu un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumi Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”.
Pašlaik likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  regulējums skaidri nepaskaidro, kādi ārstniecības izdevumi ir paredzēti likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā un 9. panta pirmās daļas 27. punktā.

3. Ārstniecības izdevumu jēdziena vienveidīgs lietojums (Ministru kabineta noteikumu Nr.899 34.³ punkts un 50.¹ punkts)
Lai nodrošinātu vienveidīgu izpratni par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  8. panta piecpadsmitajā daļā un 9. panta pirmās daļas 27. punktā minētajiem ārstniecības izdevumiem, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar 34.³ un 50.¹ punktu un noteikt, ka, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  8. panta piecpadsmito daļu un 9. panta pirmās daļas 27. punktu, ar ārstniecības izdevumiem saprot tādus ārstniecības izdevumu veidus, kādus var iekļaut nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  10. panta pirmās daļas 2. punktu.

4. Darba devēja atbilstoši koplīgumam apmaksāto ēdināšanas, ārstniecības, pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumu tvērums (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 34.⁴, 34.⁵ un 34.⁶ punkts, grozījumi 117.¹ punktā un 1.³ pielikums).
Saeima 2024. gada 4. decembrī pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz no 2025. gada 1. janvāra paplašināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  8. panta piecpadsmitajā daļā noteikto nodokļa atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, ar pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem, nosakot, ka visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 euro.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  ir ietverts minētā atvieglojuma ietvars, bet nav paskaidrots detalizētāk par minētā atvieglojuma piemērošanu, piemēram, konkrēti kādus izdevumus darba devējs var apmaksāt darbiniekam u.tml.

4. Darba devēja atbilstoši koplīgumam apmaksāto ēdināšanas, ārstniecības, pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumu tvērums (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 34.⁴, 34.⁵ un 34.⁶ punkts, grozījumi 117.¹ punktā un 1.³ pielikums).
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar 34.4 punktu, kas nosaka, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  8. panta piecpadsmitajā daļā minētajos izdevumos tiek ietverti šādi darbinieka izdevumi, ja tie ir noteikti darba kopīgumā un ir pamatoti ar attiecīgos izdevumus apliecinošiem ārējiem attaisnojuma dokumentiem: 
1. ēdināšanas izdevumi (izdevumi par pārtikas produktu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, pagatavotu ēdienu iegādi u.tml.); 
2. ārstniecības izdevumi, kas minēti šo noteikumu 34.³ punktā; 
3. izdevumi, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu (transporta izdevumi, izdevumi par darbinieka īpašumā esošās iedzīves pārvešanu u.tml.); 
4. izmitināšanas izdevumi (viesnīcas, naktsmītnes, dienesta viesnīcas, dzīvokļa īres izdevumi u.tml.); 
5. transporta izdevumi (izdevumi par sabiedriskā transporta biļetēm, degvielas izdevumi, izdevumi par taksometra izmantošanu u.tml., lai darbinieks nokļūtu no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu).
Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 7. panta ceturto daļu vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot sabiedrībā (koncernam – konsolidācijā iesaistāmajās sabiedrībās) strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. Vidējo darbinieku skaitu norāda finanšu pārskata pielikumā. Lai darba devējiem būtu viennozīmīgi skaidrs, kādu vidējo darbinieku skaitu izmantot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”   8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa atvieglojuma aprēķinam, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar 34.⁵ punktu, kas nosaka, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā visu darbinieku izdevumu apmēra (to kopsummas) aprēķinam izmanto vidējo darbinieku skaitu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā, kas sagatavots par pirmstaksācijas gadu. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā visu darbinieku izdevumu apmēra (to kopsummas) aprēķinam izmanto vidējo darbinieku skaitu, kuru aprēķina, saskaitot pie darba devēja strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. Attiecīgi, ja darba devējs 2025. gadā būs piemērojis likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piecpadsmitajā daļā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu, minētā atvieglojuma aprēķinam izmanto darbinieku skaitu, kas norādīts Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā gada pārskatā par 2024. gadu. Savukārt, ja darba devējs gada pārskatu par 2024. gadu nebūs iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam, darba devējs minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu 2025. gadā piemērot nevarēs, jo nav zināma informācija par vidējo darbinieku skaitu. Attiecīgi šajā gadījumā piemērojams likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 8. panta septiņpadsmitajā daļā noteiktais regulējums.
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta septiņpadsmitajā daļā noteikto, ja netiek izpildīti minētā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā minētie nosacījumi, izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots šā panta piecpadsmitajā daļā minētais atbrīvojums, uzskatāma par citiem labumiem dalībniekiem un darbiniekiem, kas nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar nodokli apliekamajā ienākumā, un ir iekļaujama ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.
Tādējādi, ja tiks pārsniegts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piecpadsmitajā daļā noteiktā nodokļa atvieglojuma apmērs (t.i, visu darbinieku izdevumu apmēra kopsumma gadā pārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 euro vai pārsniedz piecus procentus no darba devēja konkrētā gada kopējā bruto algu fonda), darba devējam par minētā atvieglojuma apmēra pārsnieguma daļu būs jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis kā ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem.
Lai nodrošinātu nepārprotamu izpratni, ka šāda pārsnieguma summa nav jāattiecina uz kāda konkrēta darbinieka ar algas nodokli apliekamo ienākumu (kas var būt problemātiski, tā kā darbiniekiem – saskaņā ar noslēgto koplīgumu – var būt segti atšķirīgi izdevumi (piemēram, vienam darbiniekam medicīnas izdevumi, bet citam – izmitināšanas izdevumi) atšķirīgos apmēros un laika periodos gadā),  Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 papildināti ar 34.⁶ punktu, paredzot, ka, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 8. panta septiņpadsmito daļu, izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots likuma 8. panta piecpadsmitajā daļā minētais atbrīvojums un kura tiek iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, nav uzskatāma par darbinieka labumu, kas jāpersonificē un jāapliek ar algas nodokli.
Vienlaikus, lai varētu izvērtēt, kādus izdevumus darba devēji sedz saviem darbiniekiem, kā arī varētu izvērtēt minētā nodokļa atvieglojuma kopējo lietderīgumu, tiek precizēts Ministru kabineta noteikumu 117.¹ punkts, paredzot, ka darba devējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām par darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem, minētajā paziņojumā izdalot informāciju atsevišķi par katru minēto izdevumu veidu. 
Tāpat Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar 1.³ pielikumu, kur iekļauti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  8. panta piecpadsmitās daļas piemērošanas piemēri.

5. Kompensācijas apmēra, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa nolietošanos, un apgādes natūrā apmēra pārskatīšana (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 43. punkts un 44. punkts)
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 43. punktā noteikts kompensācijas apmērs (neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 16.punktu), ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos – 0,04 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 euro mēnesī. Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 43. punktā noteiktais kompensāciju apmērs nav mainīts gandrīz piecpadsmit gadus (kopš Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās) un minētajā laika posmā (2010.-2024. gads) patēriņa cenu pārmaiņas ir bijušas 59,9% apmērā[1].
Ministru kabineta Nr. 899 44. punktā noteikta apgāde natūrā (neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 17.punktu) – kuģu īpašnieku nodrošinātā to zvejnieku un tirdzniecības kuģu komandu locekļu ēdināšana, kuri, pildot darba pienākumus, nepārtraukti atrodas uz kuģa vismaz 48 stundas. Kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī ir 7 euro (kuģis atrodas Latvijas Republikas ostā, kuģis atrodas reisā vai ārvalstu ostā). Minētās apgādes natūrā apmērs tikai noteikts jau 2006.gadā un netika mainīts, izdodot Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 2010. gadā. Minētajā laika posmā (2006.-2024. gads) patēriņa cenu pārmaiņas ir bijušas 110,9% apmērā[2]. Arī Latvijas Jūrniecības savienība 2023. gadā vērsa Finanšu ministrijas uzmanību, ka minētais apgādes natūrā apmērs nav mainīts kopš 2006.gada.

[1] Centrālās statistikas pārvaldes izstrādātais Inflācijas kalkulators (Inflācijas kalkulators)

[2] Centrālās statistikas pārvaldes izstrādātais Inflācijas kalkulators (Inflācijas kalkulators)

5. Kompensācijas apmēra, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa nolietošanos, un apgādes natūrā apmēra pārskatīšana (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 43. punkts un 44. punkts)
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz paaugstināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 899:
1) 43. punktā noteikto kompensācijas apmēru – no 0,04 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 euro uz 0,08 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 115 euro.
2) 44. punktā noteikto apgādi natūrā – no 7 euro uz 18 euro (kuģa komandas viena locekļa ēdināšanas izdevumu norma diennaktī).

6. Ierobežojumi veikto ieguldījumu iekļaušanai kapitāla pieauguma aprēķinā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 85.¹ punkta izslēgšana)
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹ panta pirmā daļa nosaka, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 85.¹ punkts nosaka, ka, piemērojot minētā likuma 11.⁹ panta pirmo daļu, nosakot kapitāla pieaugumu, vērā netiek ņemta kapitāla aktīva turēšanas laikā kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtība, ja, nosakot nekustamā īpašuma iegādes vērtību, tiek ņemta vērā aktuālā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā.
Pašlaik, ņemot vērā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹ pantā un Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 85.¹ punktā noteikto regulējumu, ir iespējamas neviennozīmīgas minēto tiesību normu interpretācijas iespējas.

6. Ierobežojumi veikto ieguldījumu iekļaušanai kapitāla pieauguma aprēķinā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 85.¹ punkta izslēgšana).
Lai nodrošinātu viennozīmīgu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹ pantā noteikto tiesību normu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 85.¹ punktā noteiktā regulējuma piemērošanu, Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 85.¹ punktā noteiktais regulējums tiks ietverts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Attiecīgi no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 899 tiek svītrots 85.¹ punkts.

7. Normu precizēšana saistībā ar nodokļa progresīvo likmju apmēra un piemērošanas izmaiņām un attiecīgajiem grozījumiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. pantā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 22.² , 48., 96.¹, 96.³ , 96.⁸ un 96.¹⁰ punkta precizēšana, 96.², 96.⁴ , 96.⁵, 96.⁹ punkta izslēgšana, 4.⁴pielikums).
Ar Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” likuma 15. panta trešā daļa paredz 25,5% algas nodokļa likmes piemērošanu līdzšinējo 20% un 23% nodokļa likmju vietā. Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  15. panta otrā daļa nosaka, ka, ja šajā pantā nav noteikts citādi, gada ienākuma daļai, kas nepārsniedz likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru ir piemērojama nodokļa likme 25,5 %, bet tai daļai, kas pārsniedz – 33%. Līdz veiktajiem grozījumiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta septiņpadsmitā daļa skaidroja iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu, ja ienākuma izmaksātājam nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, astoņpadsmitā daļa – piemērojamo nodokļa likmi taksācijas gadā autoratlīdzībām, deviņpadsmitā daļa - 15. panta otrajā daļā noteiktās likmes piemērošanu rezumējošā kārtībā, divdesmit trešā daļa - nodokļa maksātāja tiesības taksācijas gada laikā izdarīt izvēli par 23% likmes piemērošanu 20% nodokļa likmes vietā. Ar veiktajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, no likuma 15. panta izslēgta šā panta septiņpadsmitā, astoņpadsmitām, deviņpadsmitā un divdesmit trešā daļa. Attiecīgi nepieciešams izslēgt vai precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 punktus, kuros skaidrota minēto likuma normu piemērošana, aktualizējot nodokļa likmes un nodokļa aprēķināšanas kārtību.
Ienākumam no kapitāla, tai skaitā kapitāla pieauguma, no 2025. gada 1. janvāra ir piemērojama nodokļa likme 25,5% (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 15. panta piektā daļa). Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 48. punktā ir norādīta nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma 20% apmērā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.
Pašreiz Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹ punktā ir skaidrota likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”15. panta trešajā daļā noteiktās progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes piemērošana, izmaksājot ienākumu par nepilnu kalendāra mēnesi. Ņemot vērā veiktos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“, šajā punktā ietvertā norma ir zaudējusi savu aktualitāti.
Ministru kabineta 96.⁸ punktā iekļautā norma skaidro likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta piecpadsmitajā daļā minēto saistībā ar nodokļa pārmaksu. Minēto punktu nepieciešams precizēt, ņemot vērā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  15. panta piecpadsmitajā daļas aktuālo redakciju (maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 25,5 procentu apmērā).
Ministru kabineta Nr. 899 96.¹⁰ punkts skaidro ienākumu izmaksātāja, kas ir komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, rīcību, izmaksājot fiziskajai personai, kurai nav reģistrēta saimnieciskā darbība, saimnieciskās darbības ienākumu.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” papildus 11.panta divpadsmitajā daļā noteiktajām situācijām ir noteikti arī citi izņēmumu gadījumi, kad fiziskā persona, gūstot ienākumu no saimnieciskās darbības, ir tiesīga to nereģistrēt. Piemēram, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 11. panta astoņpadsmitā daļa paredz, ka saimniecisko darbību fiziskā persona ir tiesīga nereģistrēt, ja tā tiek nodarbināta uz uzņēmumu līguma pamata un to nodarbina subjekts, kuram saskaņā ar šā likuma 17.panta desmito daļu ir noteikts nodokļa ieturēšanas pienākums. Šajā gadījumā saimnieciskās darbības ienākuma izmaksātājs izmaksas brīdī piemēro likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 15.panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi, kā arī, ievērojot likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.panta 2.punktā noteikto, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju.
Papildus ir iespējama situācija, ka fiziskā persona, kas saņem samaksu uz nomas līguma pamata, nav reģistrējusi saimniecisko darbību, kā arī nav informējusi Valsts ieņēmumu dienestu, ka vēlas izmantot likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajā daļā noteiktās tiesības. Šajā gadījumā nomas maksas izmaksātājam ienākuma izmaksas brīdī ir pienākums ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 15.panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi.
Ņemot vērā veiktos grozījumus likumā, ir jāveic precizējumi šajā punktā attiecībā uz nodokļa aprēķināšanu un piemērojamām nodokļa likmēm taksācijas gada laikā.
Papildus minētajam, saistībā ar veiktajiem grozījumiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta trešajā daļā, kā arī, izslēdzot šā panta astoņpadsmito, un divdesmit trešo daļu, zaudē aktualitāti arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.²,96.⁴ 96.⁵ un 96.⁹ punktā ietvertās normas.
Turklāt, ņemot vērā, ka ar minētajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” no likuma 15. panta izslēgta septiņpadsmitā un deviņpadsmitā daļa, uz kurām atsauci satur Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 22.² punkts, kas nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu izložu un azartspēļu laimestiem, šajā punktā nepieciešams veikt precizējumus

7. Normu precizēšana saistībā ar nodokļa progresīvo likmju apmēra un piemērošanas izmaiņām un attiecīgajiem grozījumiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. pantā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 22.² , 48., 96.¹, 96.³ , 96.⁸ un 96.¹⁰ punkta precizēšana, 96.², 96.⁴, 96.⁵, 96.⁹ punkta izslēgšana, 4.⁴pielikums).
Precizēta Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 22.² punkta redakcija, izslēdzot no tās atsauci uz izslēgto likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta septiņpadsmito un deviņpadsmito daļu.
Precizēta Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 48. punkta redakcija, aktualizējot nodokļa likmi ienākumam no kapitāla pieauguma atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajai spēkā esošajai nodokļa likmei.
Precizēta Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹punktā ietvertā norma ar skaidrojumu par to, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”15. panta trešajā daļā noteikto 25,5 % nodokļa likmi taksācijas gada laikā piemēro ienākuma izmaksātājs, izmaksājot  algota darba ienākumu, pensiju, pārejošu darba nespējas pabalstu, likumā noteiktajos gadījumos, atskaitot likuma 12. pantā noteikto neapliekamo minimumu un likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru attiecīgais ienākums ir aprēķināts.
Papildus precizēts arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.³ punkts ar skaidrojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, neapliekamā minimuma un nodokļu atvieglojumu atskaitīšanas kārtību, ja maksātājs taksācijas gada laikā pie viena ienākumu izmaksātāja, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, saņem algota darba ienākumus un cita veida ienākumus.
Precizēts arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.⁸ punkts attiecībā uz nodokļa pārmaksu (maksātājam nodokli atmaksā, piemērojot nodokļa likmi 25,5 procentu apmērā) un 96.¹⁰ punkts attiecībā uz nodokļa piemērošanu maksātājam, kuram nav reģistrēta saimnieciskā darbība. (Minētās normas ilustratīvs piemērs 4.⁴pielikumā)
Izslēgts Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.², 96.⁴, 96.⁵ un 96.⁹ punkts.

8. Pensionāra neapliekamā minimuma dalīta piemērošana pensijas saņēmējiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.⁷ un 148.punkts)
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.⁷ punkts nosaka mēneša ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanu, ja nodokļa maksātājs taksācijas gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju un tam darba vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.
Līdz Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” likuma 12. panta divpadsmitā daļa noteica, ka pensionāra neapliekamo minimumu piemēro pensijas izmaksātājs. Pēc minēto grozījumu veikšanas likuma 12. pants papildināts ar 12.¹ daļu, kas paredz iespēju taksācijas gada laikā piemērot pensionāra neapliekamo minimumu dalīti līdzīgās daļās starp darba devēju un pensijas izmaksātāju. Attiecīgi ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.⁷ punktu.

8. Pensionāra neapliekamā minimuma dalīta piemērošana pensijas saņēmējiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.⁷ un 148.punkts)
Precizēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.⁷ punkts ar skaidrojumu, kā piemēro nodokli, ja maksātājs taksācijas gada laikā saņem gan algota darba ienākumu, gan pensiju un tam darba vietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Atbilstoši likumā noteiktajam pensionāra neapliekamā minimuma dalīta piemērošana līdzīgās daļās tiek uzsākta ar algas nodokļa grāmatiņas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša  pirmo datumu, ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba devējam līdz kalendāra mēneša 15. datumam, vai ar grāmatiņas iesniegšanas mēnesim sekojošā aiznākamā mēneša pirmo datumu, ja algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba devējam pēc kalendāra mēneša 15. datuma. Vienlaikus tiek noteikts, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  13.  panta pirmās daļas 1. punktā minētos atvieglojumus un 4. punktā minēto papildu atvieglojumu algota darba vietā piemēro no algas nodokļa grāmatiņas iesniegšanas dienas, ievērojot tādu pašu principu, kas tiek izmantots attiecībā uz pensionāra neapliekamā minimuma dalītu piemērošanu.Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar 148. punktu, kas paredz, ka grozījums šo noteikumu 96.⁷ punktā attiecībā uz tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2026. gada 1. martā.

9. Apliecinājums reģistrācijai saimnieciskās darbības veicēja statusā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹⁰, 105., 107. 107.¹ punkts, 106. punkta izslēgšana).
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta desmitās daļas 7. punkts, nosaka ienākumu izmaksātāja- komersanta, individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājuma un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, pienākumu, izmaksājot fiziskajai personai, kurai nav reģistrēta saimnieciskā darbība, ienākumu, ieturēt nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹⁰,105. , 106. un 107. punkts satur atsauci ar norādi, kā var pārliecināties par fiziskās personas reģistrāciju saimnieciskās darbības veicēja statusā. Atbilstoši noteiktajam, maksātāja reģistrāciju saimnieciskās darbības veicēja statusā apliecina publiski pieejamā informācija nodokļu maksātāju reģistrā vai, ja tā nav pieejama - Valsts ieņēmumu dienesta izsniegts apliecinājums.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 22. punkts nosaka, nodokļu administrācijas pienākumu nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par šā likuma 15.¹ panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām. Tādējādi norāde uz Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu apliecinājumu ir zaudējusi savu aktualitāti.

9. Apliecinājums reģistrācijai saimnieciskās darbības veicēja statusā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹⁰, 105., 107. un 107. ¹ punkts, 106. punkta izslēgšana).
Precizēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹⁰,105. un 107. punkts, papildināts ar 107.¹ punktu un izslēgts 106. punkts.

10. Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimests, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos taksācijas gada laikā vai arī tā paša laimesta izmaksa vairākos maksājumos turpinās pēctaksācijas gadā (gados) (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹¹ punkts un 1.² pielikuma papildināšana).
Azartspēļu un izložu likums no 2025. gada 1. janvāra ir papildināts ar:
1) 60. panta ceturto daļu, kas paredz, ka Latvijas Republikā valsts mēroga izlozes, tai skaitā interaktīvās izlozes un izložu papildspēles, organizē arī kā attiecīgās izlozes starptautisku kopprojektu sadarbībā ar citu valstu izložu (loteriju) organizētājiem, ar kuriem noslēgts līgums par izložu starptautisko kopprojektu īstenošanu;
2) 68. panta 2.¹ daļu, kas paredz, ka uz laimestu izmaksām izlozēs, kas tiek organizētas Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā minētā līguma ietvaros, nav attiecināmi 68. panta otrajā daļā noteiktie termiņi (noteiktie laimesta izmaksu nosacījumi). Laimestu izmaksā atbilstoši līgumā un izlozes noteikumos paredzētajiem nosacījumiem.
Minētie papildinājumi Azartspēļu un izložu likumā paredz, ka nodokļa maksātājam (laimesta saņēmējam) laimests var tikt sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos taksācijas gada laikā vai arī tā paša laimesta izmaksa vairākos maksājumos turpinās pēctaksācijas gadā (gados).

10. Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimests, kas tiek sadalīts un izmaksāts vairākos maksājumos taksācijas gada laikā vai arī tā paša laimesta izmaksa vairākos maksājumos turpinās pēctaksācijas gadā (gados) (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹¹ punkts un 1.² pielikuma papildināšana).
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar 96.¹¹ punktu, kas paredz, kārtību kā izlozes organizētājs, izmaksājot Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimestu, taksācijas gadā un pēctaksācijas gadā (gados) piemēro:
1) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo daļu 3 000 euro apmērā (arī tādā situācijā, ja maksājums (daļa no laimesta) ir mazāks par 3 000 euro);
2) likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta otrajā daļā noteiktās likmes – 25,5% un 33% apmērā.
Tāpat Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 1.² pielikumu ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta divdesmit ceturtās daļas piemērošanas piemēru, ja izlozes organizētājs izmaksā Azartspēļu un izložu likuma 60. panta ceturtajā daļā noteiktās valsts mēroga izlozes laimestu.

11. Nodokļa papildu likmes 3% apmērā piemērošana kopējam taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹² un 96.¹³ punkts,  4.⁵pielikums).
Ar Saeimā 2024. gada 4. decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ieviesta nodokļa papildu likme 3% apmērā, kura piemērojama ienākumiem virs 200 000 euro gadā. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē ietvert ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, kā arī atsevišķus ienākumus no kapitāla, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli  (dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu, nosacītās dividendes, likvidācijas kvotu). Tādējādi nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar normām par nodokļa papildu likmes piemērošanu.

11. Nodokļa papildu likmes 3% piemērošana kopējam taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹² un 96.¹³ punkts,  4.⁵pielikums).
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 papildināti ar 96.¹² un 96.¹³ punktu.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹² punkts paskaidro, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.¹ pantā noteikto papildu likmi 3% apmērā taksācijas gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro piemēro fiziskās personas-rezidenti, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Minētajā punktā noteikts, ka, nosakot taksācijas gada ienākumu pārsniegumu, ienākumos tiek ietverti ar nodokli apliekami ienākumi, t.sk. likuma 24. pantā noteiktie apliekamie ienākumi, kuriem piemērojams atbrīvojums no nodokļa saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kā arī likuma 9. panta pirmās daļas 2.¹ un 2.² punktā minētie ienākumi (dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu, nosacītās dividendes, likvidācijas kvotu). 
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 96.¹³ punkts skaidro, kādi ienākumi netiek ietverti ar papildu likmi apliekamajā bāzē. Ievērojot noteikto, netiek iekļauti ar nodokli neapliekamie ienākumi (izņemot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 9. panta pirmās daļas 2.¹ un 2.² punktā minētos ienākumus), ienākumi no mikrouzņēmuma, ienākumi par kuriem samaksāts nodoklis samazināmās patentmaksas veidā, kā arī ienākums, kuram, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, tiek piemērots likuma pārejas noteikumos noteiktais īpašais režīms autoratlīdzības saņēmējiem.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 papildināti ar 4.⁵ pielikumu, kurā ietverti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  15.¹panta piemērošanas piemēri. 

12. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. pantā izmantotā jēdziena “ienākumu izmaksātājs” skaidrojums (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 102. punkts).
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 17. panta desmitajā daļā ir noteikts, ka no šajā daļā minētajiem fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, šo ienākumu izmaksātājiem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis ienākuma izmaksas vietā un jāiemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, savukārt, vienpadsmitajā daļā noteikta kārtība un termiņi paziņojuma Valsts ieņēmumu dienestam par izmaksātajiem ienākumiem un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli nosūtīšanai.
Pamatā par ienākumu izmaksātāju par ienākumu izmaksātāju tiek uzskatīts komersants, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība vai citi šā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 17. panta desmitās daļas ievaddaļā minētie subjekti, kas ir tiešie izmaksājamā ienākuma izcelsmes avoti. Vienlaikus ienākumu izmaksu var veikt arī starpnieks, kas veic noteiktu ienākumu summu iekasēšanu, administrēšanu un izmaksu konkrētai fiziskajai personai vai fizisko personu lokam. Tādējādi likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ piemērošanas nolūkā par ienākumu izmaksātāju būtu atzīstams arī starpnieks. Šāda pieeja likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“  jau pašreiz tiek realizēta attiecībā pret personāla nomnieku, ja personāla  iznomātājs nav Latvijas rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā[1], kā arī ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kurš atvēris finanšu instrumentu kontu (vai ar kura starpniecību atvērts finanšu instrumentu konts) un kurš apkalpo šo kontu, izmaksājot dividendes par publiskajā apgrozībā esošām akcijām[2], ir pienākums ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli un ieskaitīt to valsts budžetā.

[1] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”17.¹pants

[2] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.¹panta astotā daļa

12. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. pantā izmantotā jēdziena “ienākumu izmaksātājs” skaidrojums (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 102. punkts).
Precizēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 102. punkts, nosakot, ka, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 17. panta desmito un vienpadsmito daļu, par ienākuma izmaksātāju uzskata arī personāla nomnieku, šā likuma 16.¹ panta astotajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kurš atvēris finanšu instrumentu kontu (vai ar kura starpniecību atvērts finanšu instrumentu konts) un kurš apkalpo šo kontu, kā arī starpnieku, kas bez darba devēja iesaistes nodrošina atsevišķu ienākumu veidu (piemēram, pakalpojumu sniegšanas jomā - dzeramnaudu) administrēšanu (to iekasēšanu un izmaksu).

13. Administratīva sloga mazināšana – piemērot vispārējo normatīvo regulējumu attiecībā uz informācijas par fiziskai personai izmaksātās stipendijas no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 116. un 117. punkts un 118.¹ apakšpunkta izslēgšana).
Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 iekļautais vispārējais normatīvais regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskai personai izmaksātiem ar nodokli neapliekamiem ienākumiem paredz, ka:
- ienākuma izmaksātājs (komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, iestāde, biedrība, nodibinājums, cita privāto tiesību juridiskā persona, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība un fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja), izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamos ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju" par fiziskajai personai izmaksātajām summām (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 116. punkts);
- izņēmums – Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 116. punktā minēto paziņojumu ienākuma izmaksātājs neiesniedz, ja fiziskajai personai taksācijas gada laikā izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir bijusi mazāka par 300 euro ( Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 117. punkts).
 - specifiski izņēmumi – Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 118. punkts paredz, ka par šajā punktā definētajiem ienākuma veidiem (atsevišķiem no tiem ir noteikti konkrēti limiti), ienākuma izmaksātājs var nesniegt 116. punktā minēto paziņojumu.
Attiecībā uz stipendiju, kas izmaksāta no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 118.¹ apakšpunkts paredz, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 116. punktā minēto paziņojumu var nesniegt par izmaksāto stipendiju, kuras apmērs nepārsniedz 100 euro. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 8. punktu ar nodokli neapliek stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprinātas biedrības vai nodibinājuma līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets. Tas nozīmē, ka ienākumu izmaksātājiem, kas izmaksā stipendijas no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem ir noteikts zemāks ienākuma apmēra slieksnis (pārsniedz 100 euro), pie kura jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam, nekā vispārējā normatīvajā regulējumā par ar nodokli neapliekamiem ienākumiem (pārsniedz 300 euro).

13. Administratīva sloga mazināšana – piemērot vispārējo normatīvo regulējumu attiecībā uz informācijas par fiziskai personai izmaksātās stipendijas no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 116. un 117. punkts un 118.¹ apakšpunkta izslēgšana).
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 izslēdzot 118.¹ apakšpunktu. Tādējādi ienākumu izmaksātājam, kas izmaksās stipendiju no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, būs jāpiemēro Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 116. un 117.punktā noteiktais vispārējais normatīvais regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskai personai izmaksātiem ar nodokli neapliekamiem ienākumiem.

14. Valsts ieņēmumu dienestā sniedzamā informācija par fiziskajām personām izmaksātajiem ienākumiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 118.⁵ apakšpunkts)
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta vienpadsmitā daļa nosaka komersantu, individuālo uzņēmumu, (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību), kooperatīvo sabiedrību un citu šajā panta daļā minēto subjektu pienākumu iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par fiziskajām personām izmaksāto ienākumu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 118. punktā ir noteikti ienākumu veidi par kuriem minēto paziņojumu var nesniegt. Starp minētajiem ienākumiem 118.⁵ apakšpunktā ir minētas  kompensāciju summas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā, izņemot ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs. 
Ņemot vērā, ka Nodarbinātības valsts aģentūra, īstenojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumus, kompensē bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām izglītības (atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvāto augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādāto izglītības programmu apguve[1]) un ārstniecisko pakalpojumu (obligātās veselības pārbaudes pirms darba tiesisko attiecību jeb dalības atbalsta pasākumos uzsākšanas[2]) izdevumus, var izveidoties situācija, ka vēlāk minētās personas šos kompensētos izdevumus deklarē vēlreiz kā attaisnotos izdevumus Valsts ieņēmumu dienestā.

[1] Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75 par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem 33.³, 43.10. un 46.² apakšpunkts

[2] Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75 par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem 43.5., 91.¹ , 109.4, 109.¹⁸, 109.²⁵, 136.2.2. un 141.⁹ apakšpunkts

14. Valsts ieņēmumu dienestā sniedzamā informācija par fiziskajām personām izmaksātajiem ienākumiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 118.⁵ apakšpunkts)
Precizēta Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 118.⁵ apakšpunkta redakcija, nosakot, ka atbrīvojums sniegt paziņojumu par izmaksātajām  kompensāciju summām, nav attiecināms uz Nodarbības valsts aģentūras izmaksātajām izglītības un ārstniecisko izdevumu kompensācijām. 

15. Nodokļa likmes piemērošana darījumiem ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 142.⁵ punkts)
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Pārejas noteikumu 196. punkts paredz, ka ienākumam no darījumiem ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim, ja par tiem ir iesniegts pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma pielikums "Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā", 2025., 2026. un 2027. gadā piemēro nodokļa likmi 20% apmērā.

15. Nodokļa likmes piemērošana darījumiem ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 142.⁵ punkts)
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar 142.⁵ punkts, nosakot, ka kapitāla aktīvu atsavināšanas darījumos, kuri ir uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet nav pabeigti līdz minētam datumam, ja par tiem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma ar informāciju par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā, 2025., 2026. un 2027. gadā piemēro nodokļa likmi 20 procentu apmērā.

16. Informācijas sniegšana par nerezidenta neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 142.⁶ punkts un precizējums Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 4. pielikumā)
Saeima 2025. gada 10.aprīlī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Nr. 841/Lp14), kas paredz, ka, piemērojot likuma 3. panta trešās daļas 7.¹ punktu, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ar nodokli neapliek ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ienākumu, kas gūts no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Vienlaikus minētais likumprojekts paredz uzdevumu Ministru kabinetam izvērtēt un līdz 2027. gada 30.septembrim iesniegt Saeimai ziņojumu par minētā regulējuma turpmākās piemērošanas lietderīgumu. Lai varētu izvērtēt minētā nodokļa atbrīvojuma lietderīgumu, nepieciešams iegūt informāciju par ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.

16. Informācijas sniegšana par nerezidenta neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 142.⁶ punkts un precizējums Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 4. pielikumā)
Lai iegūtu informāciju par ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas un vienlaikus neradītu lielu administratīvo slogu minētā ienākuma izmaksātājiem, Ministru kabineta noteikumu projekts paredz regulējumu, ka ienākuma izmaksātājam informācija par minēto ienākumu ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienu reizi gadā, norādot visu taksācijas gadā izmaksāto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējo apmēru. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 899 ar 142.⁶ punktu, kas nosaka, ka ienākuma izmaksātājs, kas izmaksā fiziskajai personai – nerezidentam likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 203. punktā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas, līdz pēctaksācijas gada 15. janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šo noteikumu 110. punktā minēto pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (šo noteikumu 4. pielikums) par taksācijas gada pēdējo mēnesi, tajā norādot visu taksācijas gadā izmaksāto ar nodokli neapliekamo minēto ienākumu kopējo apmēru.  Pārskata 11. aili – izmaksas datums – neaizpilda. Piemēram, ja fiziskā persona – ārvalsts nodokļa maksātājs (nerezidents) guvis ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas 2025. gada augustā un novembrī, tad minētā ienākuma izmaksātājam līdz 2026. gada 15. janvārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 110. punktā minētais pārskats (šo noteikumu 4. pielikums) par decembra mēnesi, kurā norāda visu 2025. gadā (augustā un novembrī) izmaksāto ienākumu kopējo apmēru.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 4. pielikums tiek papildināts ar jaunu ienākuma veidu kodu -  22 – ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.

17. Ienākuma gūšanas dienas noteikšana saistībā ar kriptoaktīvu maiņu (Ministru  kabineta noteikumu Nr. 899 97.1⁴ punkts).
Virtuālā valūta (kriptoaktīvs) kapitāla aktīvs[1]. Attiecīgi ienākums no kriptoaktīvu atsavināšanas vispārējā gadījumā ir ienākums no kapitāla pieauguma[2]. Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.¹ pantā nav noteikts citādi[3]. Ministru kabinets paredz kārtību, kādā nosakāma ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā[4].
Attiecībā uz kriptoaktīvu maiņu nodokļu maksātājiem ir sniegts viedoklis, ka ja kriptoaktīvi tiek mainīti pret citām precēm, kas nav kriptoaktīvi, vai pakalpojumiem, tad ienākuma gūšanas diena ir brīdī, kad kriptoaktīvi šādi tiek atsavināti, un to vērtība – apmaiņas rezultātā gūto preču vai pakalpojumu vērtība euro.


[1] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹ panta otrās daļas 8. punkts.

[2] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹ panta pirmā daļa.

[3] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.¹ panta pirmā daļa.

[4] Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.¹ panta ceturtā daļa.
 

17. Ienākuma gūšanas dienas noteikšana saistībā ar kriptoaktīvu maiņu (Ministru  kabineta noteikumu Nr. 899 97.1⁴ punkts).
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 16.¹ panta ceturto daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ienākuma gūšanas diena, ja diena, kad noslēgts līgums par darījumu ar kapitāla aktīviem, naudas saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, nav vienā taksācijas periodā, kriptoaktīvu maiņas gadījumā nosakāma šādi: ja kriptoaktīvu tiek mainīti pret citiem kriptoaktīviem, nesaņemot citu atlīdzību naudā vai naturālā izteiksmē, tad par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad maiņas rezultātā iegūtie kriptoaktīvi tiek atsavināti, saņemot naudu, preces vai pakalpojumus.

18. Aktualizēti un papildināti Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 pielikumos iekļautie piemēri saistībā ar aktuālajām nodokļa likmēm un to piemērošanu  (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 1.², 4.⁶, 5. un 8. pielikums)
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 1.² pielikumā iekļauti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.⁴ punkta piemērošanas piemēri (azartspēļu un izložu laimesti).
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 4.⁶ pielikumā iekļauti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta 11.⁵ daļas 3. punkta piemērošanas piemēri (ieguldījumu konta izraksta forma, sniedzot informāciju par iemaksām, izmaksām un apliekamo ienākumu).
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 5. pielikumā iekļauts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta divpadsmitās un septiņpadsmitās daļas piemērošanas piemērs (fiziska persona (nerezidents) pārdod nekustamo īpašumu juridiskai personai (rezidentam).
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 8. pielikumā iekļauti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.¹ panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas piemēri (saistībā ar iznomāta personāla ienākumu vai tam pielīdzināts ienākumu).
Minētajos Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 pielikumos iekļauti piemēri ar nodokļa likmēm, kas bija spēkā līdz 2024.gada 31.decembrim.

18. Aktualizēti un papildināti Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 pielikumos iekļautie piemēri saistībā ar aktuālajām nodokļa likmēm un to piemērošanu  (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 1.², 4.⁶, 5. un 8. pielikums)
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz aktualizēt un papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 1.², 4.⁶, 5. un 8.pielikumu (aktualizējot esošos piemērus ar spēkā esošajām nodokļa likmēm vai papildinot pielikumu ar jaunu piemēru, kur iekļautas spēkā esošās nodokļa likmes).

19. Tehnisks precizējums attiecībā uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka ar algas nodokli apliekamos ienākumus (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 17. punkts)
Pašreiz Ministru kabineta noteikumu 17. punkts satur atsauci, kas nosaka, ka  kalendāra mēneša apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp algota darba ienākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, un mēneša neapliekamā minimuma, nodokļa atvieglojumu un attiecīgajam mēnesim aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu. Ienākumu veidi, ko ietver algota darba ienākumos, ir noteikta šajos noteikumos, integrējot uz tiem no Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumiem Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”, kas ir zaudējuši spēku, attiecīgās normas. Tādējādi atsauce Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 17. punktā uz normatīvajiem aktiem par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis nav nepieciešama.

19. Tehnisks precizējums attiecībā uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka ar algas nodokli apliekamos ienākumus (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 17. punkts)
Precizēta Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 17. punkta redakcija, izslēdzot vārdus” saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”.

20. Tehnisks precizējums Ministru kabineta noteikumos Nr. 899, nosakot, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18. punktā iekļautais attiecas uz fiziskām personām – rezidentiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18. punkts)
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18. punkts paredz, ka šo Ministru kabineta noteikumu 12., 14., 15. un 17. punkts nav attiecināms uz fiziskajām personām – Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā: iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) un ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

20. Tehnisks precizējums Ministru kabineta noteikumos Nr. 899, nosakot, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18. punktā iekļautais attiecas uz fiziskām personām – rezidentiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18. punkts)
Precizēta Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18. punkta redakcija, nosakot, ka šajā punktā esošā norma ir attiecināma uz fiziskām personām – rezidentiem.

21. Tehnisks precizējums attiecībā uz ienākumu no intelektuālā īpašuma (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 20. punkts)
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 20. punkts nosaka, ka, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 8. panta trešās daļas 8. punktu, par ienākumu no intelektuālā īpašuma un no tiesībām uz intelektuālo īpašumu uzskata jebkuru maksājumu, ko fiziskā persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz zinātnes, literatūras vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi. Vienlaikus ar Saeimā 2020. gada 27. novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” likuma 8. pants tika papildināts ar 11.² daļu, kurā arī ir sniegts skaidrojums attiecībā uz to, kas šā likuma izpratnē ir uzskatāms par samaksu par intelektuālo īpašumu. Tādējādi Ministru kabineta noteikumos ietvertā norma dublē likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 8. panta 11.² daļā noteikto skaidrojumu, kas ir ienākums no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to.

21. Tehnisks precizējums attiecībā uz ienākumu no intelektuālā īpašuma (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 20. punkts)
Izslēgts Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 20. punkts.

22. Tehnisks precizējums, aktualizējot atsauces uz normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 26., 79., 86. un 118.8 punkts)
Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 ir ietvertas atsauces uz likumu “Par apdrošināšanas līgumu”, kas zaudējis spēku 2018. gada 1. jūnijā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kas zaudēja spēku 2016. gada 1. janvārī, likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas zaudēja spēku 2018. gada 1. janvārī, likumu “Par privātajiem pensiju fondiem”, kas zaudēja spēku 2020. gada 13. janvārī un likumu "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", kas zaudēja spēku 2020. gada 6. martā.

22. Tehnisks precizējums, aktualizējot atsauces uz normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 26., 79., 86. un 118.8. punkts)
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 26. punktā un 118.8.  punktā atsauce uz likumu “Par apdrošināšanas līgumu” aizstāta ar atsauci uz Apdrošināšanas līguma likumu. 26. punktā atsauce uz Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums aizstāta ar atsauci uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu. 26. punktā atsauce uz likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" aizstāta ar atsauci uz Privāto pensiju fondu likumu.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 79. punktā likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” aizstāts ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu un 86. punktā likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" aizstāts ar Preču zīmju likumu.

23. Tehnisks precizējums attiecībā uz limitu dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmijām un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmijām, kas netiek ietvertas ar algas nodokli apliekamā ienākumā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 28., 29., 31., 32. un 34.punkts).
Ar 2023. gada 7. decembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piektajā daļā ir pārskatīts apmērs dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmijām un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmijām, kas netiek ietvertas ar algas nodokli apliekamajos ienākumos. Atbilstoši noteiktajam tās nevar pārsniegt 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 euro gadā, ja izpildās arī citi daļā noteiktie nosacījumi. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 28., 29., 31., 32. un 34.punktā ir noteikts ienākuma apmēra ierobežojums 426,86 euro,  kas bija spēkā līdz 2024. gada 1. janvārim, kad minētie likuma grozījumi stājās spēkā.

23. Tehnisks precizējums attiecībā uz limitu dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmijām un veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmijām, kas netiek ietvertas ar algas nodokli apliekamā ienākumā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 28., 29., 31., 32. un 34.punkts).
Precizēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 28.,29.,31.,32. un 34.punkts, kas nosaka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piektās daļas piemērošanu, aizstājot skaitli “426,86” ar  skaitli “750”.

24. Tehnisks precizējums, aktualizējot vieglā reprezentatīvā automobiļa vērtību atbilstošu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajam (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 79.⁷punkts)
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 1. panta septiņpadsmitajā daļā ir noteikts, ka reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 75 000 euro.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 79.⁷ punktā attiecībā uz reprezentatīvo automobili ir noteikta vērtība 50 000 ^euro un līdz ar to nepieciešams precizēt minētā punkta redakciju.

24. Tehnisks precizējums, aktualizējot vieglā reprezentatīvā automobiļa vērtību atbilstošu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajam (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 79.⁷ punkts)
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 79.⁷ punktā aktualizēta vieglā automobiļa iegādes vērtība, 50 000 euro aizstājot ar 75 000 euro, kad vieglais automobilis tiek klasificēts par reprezentatīvo automobili, kam piemērojami Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktie ierobežojumi saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanā.

25. Tehnisks precizējums saistībā ar pārskata par nerezidenta gūto ienākumu un samaksāto nodokli aizpildīšanas kārtības pilnveidošana (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 110. punkts).
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 39. panta 9. punktu likuma normu piemērošanai Ministru kabinets nosaka veidlapas paraugu un kārtību, kādā aizpildāms apliecinājums par nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā taksācijas gadā un par šiem ienākumiem aprēķināto un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”17. panta 12.¹ daļā minētajā gadījumā (t.i., nodoklis no nerezidenta ienākumiem ir ieturams izmaksas vietā vai aprēķināšanas brīdī).
No pārskatā par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (Ministru kabineta noteikumu Nr.899 4. pielikums) noteiktās struktūras izriet, ka katra nerezidentam veiktā ienākuma izmaksa, kas notikusi dažādos datumos viena mēneša ietvaros, ir jānorāda atsevišķā pārskata rindā. Ministru kabineta noteikumos nav paredzēta iespēja, ka gadījumā, ja ienākuma izmaksātājs nerezidentam divas vai vairākas reizes izmaksā viena veida ienākumu mēneša dažādos datumos, tad šo ienākumu un no ienākuma ieturēto nodokli varētu summēt un norādīt vienā pārskata rindā.
Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka situācijā, kad Latvijas uzņēmuma Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā minētā pārskata atsevišķās rindās tiek ietverta informācija par lielu skaitu nerezidentu, kuriem mēneša ietvaros katru dienu ir izmaksāts procentu ienākums, no kura ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, būtiski samazinās Valsts ieņēmumu dienestā informācijas sistēmas darbības ātrums.

25. Tehnisks precizējums saistībā ar pārskata par nerezidenta gūto ienākumu un samaksāto nodokli aizpildīšanas kārtības pilnveidošana (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 110. punkts).
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 110. punktu ar otro teikumu, kas nosaka, ka, ja vienai fiziskai personai – nerezidentam mēneša laikā vairākas reizes izmaksā viena veida ienākumu, tad ienākuma summu un no tā ieturēto nodokļu summu norāda vienā rindā un kā ienākuma izmaksas datumu norāda mēneša pēdējo datumu.

26. Tehnisks precizējums, izslēdzot normu, kas zaudējusi aktualitāti (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 133.punkta izslēgšana).
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 133. punkts paredz, ka tad, ja nodokļa maksātājam ir domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu par tirgus cenas vai tirgus vērtības novērtējumu darījumam ar personu, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodokļa maksātājs atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 39.pantam var pieprasīt Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu. Ar Saeimā 2012. gada 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”” no likuma par “Par nodokļiem un nodevām” izslēgts 39. pants, kas noteica lēmumu pārsūdzēšanas kārtību Darījumu novērtējuma komisijā. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 133. punkts ir zaudējis savu aktualitāti.

26. Tehnisks precizējums, izslēdzot normu, kas zaudējusi aktualitāti (Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 133. punkts).
Izslēgts Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 133. punkts.

27. Tehniski precizējumi Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 4. pielikumā.
Nepieciešams tehniski un redakcionāli precizēt Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 4. pielikumu –  iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā – atbilstoši aktuālajai situācijai.

27. Tehniski precizējumi Ministru kabineta noteikumu 4. pielikumā.
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz veikt šādus precizējumus Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 4. pielikumā:
- iekļaut pārskatā papildu aili 4a, piezīmēs paskaidrojot tās aizpildīšanas kārtību;
- no piezīmēm izslēgt 5. punktu “Dokumenta rekvizītu “paraksts” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.”;
- papildināt piezīmes ar skaidrojumu, ka pārskata 12.ailē  “Ienākuma summa (EUR)” norāda bruto summu.

28. Tehniski precizējumi Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 14. pielikumā
Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 14. pielikumā iekļauti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17. panta piektās daļas piemērošanas piemēri (darba devēja pienākumi saistībā ar algas nodokļa aprēķināšanu, ieturēšanu un iemaksāšanu vienotajā nodokļu kontā.

28. Tehniski precizējumi Ministru kabineta noteikumu 4. pielikumā.
Ministru kabineta noteikumu projekts paredz veikt precizējumus Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 14. pielikumā, aktualizējot tajā iekļautos piemērus saistībā ar darba devēja pienākumiem (algas nodokļa aprēķināšana, ieturēšana un iemaksāšana vienotajā nodokļu kontā).