Anotācija

1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) ir ierosinājusi finansējuma pārdales  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam, paredzot papildu finansējumu 1.1.1.8. pasākuma īstenošanai no 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Prasmju attīstīšana viedās specializācijas,  industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai"  1.1.2.1. pasākuma "RIS3 industriālās prasmes" (turpmāk – 1.1.2.1. pasākums) 1 063 800 euro,  tai skaitā ERAF finansējumu – 904 230 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 159 570 euro.

2025. gada 22. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 474 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai" 1.1.2.1. pasākuma "RIS3 industriālās prasmes" īstenošanas noteikumi (turpmāk – 1.1.2.1. pasākuma noteikumi) paredz, ka 1.1.2.1. pasākuma mērķis ir stiprināt kiberdrošības zināšanu kapacitāti valsts izglītības sistēmas ietvaros, akadēmisko un pētniecības izcilību Latvijā, lai  veicinātu augsta līmeņa digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu valsts drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai kiberdrošības jomā. 1.1.2.1. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir Latvijas Universitāte, kas projektu īsteno sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Viena no 1.1.2.1. pasākuma atbalstāmajām darbībām ir profesūras tenūras amata vietu kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā izveide un darbības nodrošināšana projekta iesniedzēja un sadarbības partnera zinātnes universitātē, tai skaitā, nodrošinot tenūras profesora zinātniskās grupas izveidi un darbību. Šīs darbības ietvaros paredzēts attīstīt akadēmisko un pētniecisko kapacitāti kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā attiecīgajā zinātnes universitātē ilgtermiņā, tai skaitā katram tenūras profesoram piesaistīt vismaz trīs doktorantus, kas specializējas šajās jomās un nodrošināt to iesaisti projekta darbībās, paredzot, ka projektā var tikt iesaistīti abās zinātnes universitātēs (Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē) esošie doktoranti, kuri sadarbojas ar projektā iesaistīto tenūrprofesoru gan akadēmiskajā darbā gan pētniecības projektos t.i. kļūst par tenūrprofesora zinātniskās grupas dalībniekiem. 1.1.2.1. pasākuma noteikumi paredz, ka viens no nacionālajiem rādītājiem ir tenūras profesoriem piesaistīto doktorantu skaits – 12 doktoranti. 1.1.2.1. pasākuma noteikumu anotācijā norādīts, ka katrai no abām universitātēm tenūras profesoriem plānots piesaistīt 6 doktorantus (katram no 2 plānotajiem tenūras profesoriem piesaistīt 3 doktorantus).

1.1.2.1. pasākuma nosacījumu izstrādes procesā sākotnējā versijā (1. versija izsludināta Tiesību aktu portālā 2025. gada 8. aprīlī) kā viena no atbalstāmajām darbībām tika paredzēta doktorantu izglītības, pētniecības un attīstības aktivitāšu īstenošana, lai attīstītu pētniecisko kapacitāti kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera augstskolā vismaz 12 mēnešus projekta ietvaros, nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes. Vienlaikus tika paredzēts attiecināmajās izmaksās iekļaut atlīdzību doktorantam par studiju vai zinātniski pētnieciskā darba veikšanu, ievērojot, ka atlīdzība par pilnu darba slodzi nepārsniedz 2 600 euro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pētniecības izmaksas doktorantam atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienas vienības izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Minētie nosacījumi attiecībā uz doktorantu iesaisti, atlīdzību un pētniecības izmaksām būtiski neatšķīrās no tiem nosacījumiem, kas paredzēti 1.1.1.8. pasākumā. Tas radīja situāciju, ka 1.1.2.1. pasākumā tika iekļauta darbība, kura jau tiek īstenota 1.1.1.8. pasākuma ietvaros.
Lai novērstu attiecīgās darbības un izmaksu pārklāšanos, tika pieņemts lēmums 12 doktorantiem paredzēto atlīdzības un pētniecības izmaksu finansējumu (doktorantūras grantu) no 1.1.2.1. pasākuma pārdalīt uz 1.1.1.8. pasākumu.  

2. MK noteikumu Nr. 811 7. punkta redakcija neatbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajām vadlīnijām "Vadlīnijas par viedās specializācijas stratēģijas jomas noteikšanu un monitoringa veikšanu" (turpmāk – RIS3 vadlīnijas), kurās veicamie grozījumi paredz pētniecības un attīstības atbalsta personālu izdalīt atsevišķi no pētniecības un attīstības tehniskā personāla, kā arī atteikties no detalizētāku datu uzkrāšanas par pētniecības un attīstības tehnisko personālu, kam nav būtiskas statistiskas nozīmes un kas rada papildu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 811 7.1.2. un 7.2.2. apakšpunktus, lai nodrošinātu atbilstību aktuālajām RIS3  vadlīnijām. Vienlaikus nepieciešams novērst tehnisku neprecizitāti MK noteikumu Nr. 811 7.1.1. un 7.2.1. apakšpunktā, lai finansējuma saņēmējam, uzkrājot datus par pētniekiem, būtu iespējas detalizētāk norādīt ne tikai doktora grāda ieguvējus, bet arī doktorantus.

3. Lai izpildītu MK rīkojuma Nr. 308 4.1. apakšpunkta prasības, nepieciešams grozīt MK noteikumu Nr. 811 18.4 apakšpunktu, svītrojot norādi uz Banku augstskolu kā Latvijas Universitātes sadarbības partneri. Lai izpildītu MK rīkojuma Nr. 297 4.1. apakšpunkta prasības, nepieciešams grozīt MK noteikumu Nr. 811 18.6. apakšpunktu, svītrojot norādi uz Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju kā Rīgas Tehniskās universitātes sadarbības partneri.

 4. 2025. gada 9. jūnijā stājās spēkā Finanšu ministrijas vadlīniju Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā" (turpmāk – attiecināmo izmaksu vadlīnijas) 3. versija, kura turpmāk neparedz projekta personāla daļlaika noslodzes apmēra ierobežojumus (vismaz 30 procenti), ja vien tas nav noteikts attiecīgā pasākuma normatīvajā regulējumā. MK noteikumu Nr. 811 39. punktā noteiktais daļlaika slodzes ierobežojums ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika ir nesamērīgs un ierobežo iespējas piesaistīt personālu uz mazāku slodzi. Sevišķi aktuāli tas ir projektos, kur atbalstāmo doktorantu skaits ir neliels un projekta īstenošanas personālam samērīga darba slodze projektā ir mazāka par 30 procentiem mēnesī. Līdz ar to  MK noteikumu Nr. 811 39. punktu nepieciešams precizēt, lai nodrošinātu lielāku elastību attiecībā uz personāla piesaistes nosacījumiem.

1. Lai nodrošinātu atbalstu papildu 12 doktorantiem, noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 811 10. un 11. punktu, palielinot kopējo pieejamo finansējumu par 1 063 800 euro,  tai skaitā ERAF finansējumu par 904 230 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu par 159 570 euro. Tā kā 1.1.2.1. pasākumam nav plānots elastības finansējums, 1.1.1.8. pasākuma elastības finansējums paliek nemainīgs. Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 811 19.4. un 20.4. apakšpunktu, palielinot Latvijas Universitātei pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 531 900 euro, kā arī precizēt 19.6. un 20.6. apakšpunktu, palielinot Rīgas Tehniskajai universitātei pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu par 531 900 euro. Ņemot vērā to, ka tiek palielināts projektu īstenošanai pieejamais finansējums, noteikumu projekts paredz palielināt arī rezultāta rādītāju un nacionālo rādītāju. Līdz ar to noteikumu projekts paredz precizēt  MK noteikumu Nr. 811 6.1. apakšpunktu, palielinot to par 3 (plānots, ka katrs atbalstītais doktorants palielina rezultāta rādītāju par 0,25 PLE, līdz ar to 12 doktoranti x 0,25 PLE = 3 PLE) un 6.2.2. apakšpunktu, palielinot to par 12 doktorantiem. Vienlaikus noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 811 21.4. un 21.6. apakšpunktu, palielinot Latvijas Universitātei un attiecīgi Rīgas Tehniskajai universitātei minimālo sasniedzamo rezultāta rādītāju par 1,5 PLE, kā arī 22.4. un 22.6. apakšpunktu, palielinot Latvijas Universitātei un attiecīgi Rīgas Tehniskajai universitātei minimālo sasniedzamo nacionālo rādītāju par 6 doktorantiem, kā arī minētos apakšpunktus papildinot ar norādi, ka vismaz 6 doktoranti pētniecisko darbu veic kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā.  
Tas nodrošinās iespēju Latvijas Universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei 1.1.1.8. pasākuma projekta ietvaros katrai atbalstīt papildu 6 doktorantus, kas pētniecisko darbu veic tieši kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā, piešķirot doktorantūras grantus, tādā veidā nodrošinot sinerģiju un papildinātību ar 1.1.2.1. pasākuma projektu. Latvijas Universitātes (LU) projektā un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projektā sasniedzamais rezultāta rādītājs "Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darbvietas" PLE izteiksmē (LU projektā - vismaz 24,25 PLE un RTU projektā - vismaz 23,5 PLE), kā arī nacionālais rādītājs "Doktorantūras granta saņēmēju īpatsvars, kas ieguvuši zinātnes doktora grādu, – 25 procenti" ir jāsasniedz no kopējā projektā atbalstīto doktorantu skaita, neizvirzot prasības attiecībā uz šo rādītāju vērtības sasniegšanu arī atsevišķi papildu atbalstīto 6 kiberdrošības doktorantu līmenī. 
MK noteikumu Nr. 811 35. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka doktorants ir iesaistīts arī citā ar promocijas darba tematiku saistītā pētniecības un attīstības darbā pie finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera vai ir nodarbināts citā ar doktorantūras studijām saistītā darbā, nodrošinot papildu darba slodzi vismaz 25 procentu apmērā no pilnas darba slodzes (kas netiek finansēta no 1.1.1.8. pasākuma projekta). Papildu darba slodzes ietvaros doktorants var tikt iesaistīts pētnieciskajos projektos, tai skaitā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektos, Valsts Pētījumu programmu projektos, citos ES fondu vai Atveseļošanas fonda projektos. Līdz ar to plānots, ka 12 doktorantiem papildu slodze vismaz 25 procentu apmērā tiks nodrošināta 1.1.2.1. pasākuma projektā.

2. Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 811 7. punktā ietvertos RIS3 rādītājus, lai samazinātu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem un nodrošinātu atbilstību aktuālajām RIS3 vadlīnijām (MK noteikumu Nr. 811 7.1.1., 7.2.1., 7.1.2. un 7.2.2. apakšpunkts).

3. Noteikumu projekts paredz svītrot norādi uz Banku augstskolu kā Latvijas Universitātes sadarbības partneri un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju kā Rīgas Tehniskās universitātes sadarbības partneri (MK noteikumu Nr. 811 18.4. un 18.6. apakšpunkts).

4. Noteikumu projekts paredz svītrot ierobežojumu personāla izmaksu daļlaika noslodzei, lai nodrošinātu elastīgāku cilvēkresursu plānošanu un piesaisti (MK noteikumu Nr. 811 39. punkts).

Ierosinātie grozījumi MK noteikumos Nr. 811 ietekmēs Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes 1.1.1.8. pasākuma projektu īstenošanu. Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā būs jāveic grozījumi vienošanās par projektu īstenošanu, palielinot projektu pieejamo finansējumu, kā arī rezultāta un nacionālo rādītāju. Katra projekta budžeta kopsavilkumā būs jāpalielina mērķa grupas nodrošinājuma izmaksas (atlīdzība doktorantam un pētniecības izmaksas) par 518 400 euro ((1300 + 500) x 12 mēn. x 4 gadi x 6 doktoranti), savukārt par 13 500 euro jāpalielina administratīvās izmaksas.

Papildu ERAF finansējuma 1.1.1.8. pasākumam 904 230 euro apmērā sadalījums pa intervences kodiem veidojas šādi: 452 115 euro attiecas uz 11. intervences kodu un 452 115 euro attiecas uz 12. intervences kodu.