Anotācija

Šobrīd nav normatīvā akta, kas nosaka kārtību, kādā augstskolai tiek piešķirtas tiesības veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, turklāt jānosaka tās ārvalstis, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas valstis, kuru izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi veiks augstskola.

       Tiesību akta projektā termins “kvalifikācija” lietots atbilstoši Eiropas reģiona konvencijai par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (Lisabonas konvencija), kur 1. pantā noteikts, ka ar terminu “kvalifikācija” tiek saprasts jebkurš grāds, diploms vai cits dokuments, ko piešķir kompetenta iestāde, apliecinot augstākās izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu vai jebkurš kompetentas iestādes izsniegts diploms vai cits dokuments, kas apliecina izglītības programmas sekmīgu pabeigšanu un piešķir kvalifikācijas dokumenta turētājam tiesības iestāties augstskolā.
      Tiesību akta projekts nosaka kārtību, kādā augstskolai tiek piešķirtas tiesības veikt noteiktu ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, kā arī tās ārvalstis, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas valstis, kurās no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi veic augstskola.
      Iegūt vai nē tiesības veikt ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi ir augstskolas izvēle. Tiesību veikt ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi neesamība neietekmēs augstskolu spējas piesaistīt ārzemniekus. Katrai augstskolai ir izvēles iespēja turpināt līdzšinējo praksi, kad ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs vai arī sasniegt tiesību akta projektā noteiktās prasības, lai iegūtu tiesības veikt ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi. Augstskolas, kuras vēlēsies iegūt tiesības veikt ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi netiek ierobežotas nosakot konkrētas iestādes vai organizācijas, kuru rīkotajos kursos vai semināros jāapgūst zināšanas diplomatzīšanā.
        Tiesību akta projektā  noteiktas tās ārvalstis, izņemot Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstis un Šveices Konfederācijas, kuru no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi veic augstskola. Ārvalstis noteiktas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas un valstis, kuru pilsoņiem nav nepieciešamas vīzas ieceļojot Eiropas Savienībā, jo nepastāv imigrācijas riski vai tie vērtējami kā zemi. Līdztekus tam šajās valstīs ir salīdzinoši liela Latvijas diasporas kopiena, no kurām, iespējams, noteiktās studiju jomās varētu vairāk piesaistīt studentus studijām Latvijā. Vienlaikus tiesību akta projektā noteiktās valstis attiecināmas uz izsniegtajiem izglītības dokumentiem nevis dokumentu īpašnieka pilsonību, tādējādi, reflektanta citas pilsonības gadījumā augstskolai tāpat būs jāņem vērā imigrācijas nosacījumi.
        Ja augstskola vēlēsies iegūt tiesības veikt noteiktu ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, tad tai būs vispirms jāizpilda vai jāatbilst tiesību akta projektā noteiktajām prasībām, lai kvalificētos ekspertīzes veikšanai. Tiesību akta projekts nosaka, ka, iesniedzot pieteikumu Izglītības un zinātnes ministrijā, lai iegūtu tiesības veikt ekspertīzi noteiktiem ārvalstīs izsniegtiem izglītības dokumentiem, augstskola var apliecināt ilgstošu stratēģisku virzienu darbā ar ārvalstu studentiem un augstu internacionalizācijas pakāpi, kā arī atbilstošu augstskolas kapacitāti šīs funkcijas veikšanai, kas ir gan tehniskie resursi, gan jo īpaši atbilstoši sagatavots un apmācīts personāls. Jāuzsver, ka augstskolai ir jāapzinās atbildība gan ekspertīzes veikšanā, gan attiecīgā lēmuma pieņemšanā par izglītības dokumentu atzīšanu, tāpēc ir būtisks arī augstskolas izstrādāts dokuments iekšējiem procesiem institūcijā, ietverot kvalitātes kontroli.
       Tiesību akta projekta 3.1.1. apakšpunkts nosaka, ka augstskolā ir izstrādāta starptautiskās sadarbības vai internacionalizācijas stratēģija vai tā ir iekļauta augstskolas attīstības stratēģijā. Augstskolu likuma 1. panta 18. punkts nosaka, ka augstskola izstrādā attīstības stratēģiju, balstoties uz tās dibinātāja apstiprināto stratēģisko specializāciju, kā arī augstskolas satversmē noteikto misiju, augstskolas senātā apstiprināto studiju procesa attīstības plānu un zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības attīstības plānu, veido savas attīstības plānošanai un kura ir terminēts — piecu gadu — augstskolas attīstības plāns, kas ietver konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus augstskolas studiju, zinātnes, mākslinieciski radošās, kā arī institucionālās attīstības jomās. Līdz ar to augstskola tiesību akta projekta 3.1.1. apakšpunktā noteikto apliecinās ar starptautiskās sadarbības vai internacionalizācijas stratēģiju vai augstskolas attīstības stratēģijas daļu.
      Tiesību akta projekts nosaka, ka augstskolas internacionalizācijas pakāpi apliecina pēdējo piecu gadu laikā katrā no studiju gadiem piesaistīti ārvalstu studenti pilna laika studijām augstskolā īstenojamo augstākās izglītības ciklu studiju programmās no dažādām ārvalstīm. Tiesību akta projektā noteiktais nav pretrunā ar Izglītības likuma 11.¹ pantā noteikto, ka Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Ministru kabineta noteiktā ārvalstī no 2016. gada 1. janvāra izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi veic augstskola, jo piesaistīt ārvalstu studentus augstskolas var no dažādām ārvalstīm, bet veikt izglītības dokumentu ekspertīzi varēs tikai noteiktās ārvalstīs izsniegtiem izglītības dokumentiem.
       Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto “Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2022. gadā” kopējam ārvalstu studējošo skaitam kopš 2010. gada ir tendence pieaugt, kas liecina, ka arī augstskolās ārvalstu studējošo skaits pieaug. Līdz ar to tiesību akta projekta 3.2.1. apakšpunktā attiecīgais gadu skaits kā atskaites punkts augstskolas internacionalizācijas pakāpes apliecināšanai tika izvēlēts 10 gadu periods, kas ir pietiekams, lai pārliecinātos, vai augstskolā ārvalstu studējošo skaitam ir tendence pieaugt. Īsāks periods var neatainot patieso stāvokli augstskolā, jo tā laikā ārvalstu studentu skaitu augstskolā var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, finanšu krīze pasaulē, pandēmijas utml. Savukārt tiesību akta projekta 3.2.2. apakšpunktā piecu gadu periods tika izvēlēts, jo saskaņā ar Augstskolu likuma 1. panta 18. punktā noteikto, augstskola veido piecu gadu attīstības stratēģiju balstoties uz tās dibinātāja apstiprināto stratēģisko specializāciju, kā arī augstskolas satversmē noteikto misiju, augstskolas senātā apstiprināto studiju procesa attīstības plānu un zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības attīstības plānu. Līdz ar to augstskolas attīstības stratēģijā būtu jāparedz, ka katrā no studiju gadiem jāpiesaista ārvalstu studentus no dažādām ārvalstīm pilna laika studijām augstskolā īstenojamo augstākās izglītības ciklu studiju programmās un praksē tam realizētam.
      Tiesību akta projektā noteikts, lai iegūtu tiesības veikt noteiktu ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi, augstskolai, iesniedzot Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, tajā jānorāda personas, kuras veiks ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi, personas kods. Personas kods ir nepieciešams, lai varētu nekļūdīgi identificēt personas, kuras veiks ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi, pārliecināties par katras konkrētās personas kvalifikāciju un vai iesniegumam pievienotie katras personas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti attiecināmi uz konkrēto personu, kā arī pēc tiesību piešķiršanas augstskolai nodrošināt iesniegumā norādītajām personām piekļuvi Valsts izglītības informācijas sistēmai. Izglītības un zinātnes ministrija personas datus saņems no datu pārziņa – augstskolas, un tie netiks nodoti trešajai personai.
       Tiesību akta projektā ir noteikts, ka personālam, kas veiks ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi, būs jāapgūst noteikts zināšanu un prasmju kopums. Augstskola, kura vēlēsies iegūt tiesības veikt ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi, lai iegūtu atbilstošas zināšanas, personālu varēs nosūtīt uz apmācībām Akadēmiskās informācijas centrā. Pēc apmācības sekmīgas pabeigšanas Akadēmiskais informācijas centrs izsniegs dokumentu, kas apliecinās personas iegūtās zināšanas un prasmes, lai veiktu ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu ekspertīzi. Šīs zināšanas un prasmes būs jāpilnveido vismaz reizi trīs gados. Šo pakalpojumu Akadēmiskās informācijas centrs sniegs par maksu, kas tiks noteikta Akadēmiskās informācijas centra cenrādī. Akadēmiskais informācijas centrs uzsāks nodrošināt iespēju iegūt zināšanu un prasmju kopumu, kas nepieciešamas ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes veikšanai un par zināšanu un prasmju kopuma apgūšanu izsniegs apliecinošu dokumentu sākot no 2025. gada 1. janvāra.
      Tiesību akta projektā ir noteikta kārtība, kādā Izglītības un zinātnes ministrijā tiek izskatīts augstskolas iesniegtais pieteikums, izveidojot komisiju. Tā kā ārvalstu studentu piesaiste ir saistīta ar imigrācijas jautājumiem, kas nav Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jautājumi, komisijā tiks pieaicināti pārstāvji no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Ārlietu ministrijas. Lēmumu par tiesību piešķiršanu augstskolai veikt noteiktu ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu ekspertīzi pieņem Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz komisijas ieteikumu. Komisija viedokļa sniegšanai varēs piesaistīt pārstāvi no Ārlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Augstākās izglītības eksporta apvienības, un ekspertus ar kompetenci diplomu atzīšanā bez balsstiesībām no Akadēmiskās informācijas centra un Rektoru padomes. Ārlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji tiks pieaicināti viedokļu sniegšanai, jo komisija lems par Eiropas reģiona konvencijā par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību kompetentu atzīšanas iestāžu loka paplašināšanu, kuru darbības (pieņemto lēmumu) rezultātā var palielināties ārvalstnieku skaits, kas ieceļo Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā. Turklāt, nekvalitatīvi veiktas ārvalstīs izsniegta izglītības dokumenta ekspertīzes rezultātā var tikt apšaubīta nākamajā izglītības posmā iegūtā izglītības dokumenta leģitimitāte un Latvijas Republikas tēls ārvalstīs.
       Ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu veiktai ekspertīzei, kur jāievēro Lisabonas konvencijas nosacījumi un godprātīga lēmuma pieņemšana, ir jābūt augstā līmenī. Pilnībā nenodrošinot Lisabonas konvencijā noteikto pasākumu ievērošanu un piemērošanu, nekvalitatīvi veiktas ārvalstīs izsniegta izglītības dokumenta ekspertīzes rezultātā var tikt apšaubīta nākamajā izglītības posmā iegūtā izglītības dokumenta leģitimitāte. Līdz ar to tiesību akta projektā ir ietverti nosacījumi, kādā augstskolai anulē piešķirtās tiesības.
      Tiesību akta projektā paredzēts, ka tā tiesību normas stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. Šāds termiņš paredzēts, lai augstskola, kura vēlēsies pieteikties ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzei, varētu sagatavot infrastruktūru, materiāltehniskos resursus un personālu atbilstoši tiesību akta projektā noteiktajām prasībām, kā arī, lai varētu veikt labojumus Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātē, lai Ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistrā augstskolas varētu ierakstīs ziņas.