Anotācija (ex-ante)

Kā minēts iepriekš, 2022. gada LM veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 40% Latvijas sabiedrības pārstāvju ir saskārušies ar diskrimināciju. Sabiedrībā kopumā diskrimināciju vecuma dēļ vairāk ir piedzīvojuši jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 gadiem (65%), kā arī pirmspensijas vecuma respondenti no 55 līdz 64 gadiem (60%). Tāpat minētā aptauja liecina, ka kopējais vienlīdzību veicinošu pasākumu efektivitātes vērtējums sabiedrībā ir zem vidējā – 4,7 punkti (10 punktu skalā). Aptaujā iegūtie dati norāda, ka 20% sabiedrības locekļu uzskata, ka vienlīdzība Latvijā tiek veicināta efektīvi, no tiem 26% vīriešu un 16% sieviešu, 30% – drīzāk efektīvi, savukārt 33% uzskata, ka darbs pie vienlīdzības veicināšanas norit neefektīvi. Minētie dati liecina, ka būtiska iedzīvotāju daļa ir saskārušies ar diskrimināciju, vienlaikus līdzšinējie īstenotie atbalsta pasākumi vienlīdzības veicināšanā nav pietiekoši un efektīvi. Augstāks pasākumu efektivitātes vērtējums ir bērnu un jauniešu vidū – 5,2 punkti (10 punktu skalā), bet viszemākais – lesbiešu, geju, biseksuālu personu un transpersonu (turpmāk – LGBT) kopienai piederīgo vidū - 3,9 punkti (10 punktu skalā).

Problēmas, ar kurām saskaras diskriminācijas riskam pakļautās personas:
1)         personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam invaliditātes dēļ:
Latvijā 2022. gadā kopumā bija 206 386 personas ar invaliditāti (54% sievietes un 46% vīrieši). Starp personām ar invaliditāti lielākā daļa ir darbspējas vecumā (apmēram 53%), tomēr būtiskāks pieaugums pēdējo gadu laikā ir novērojams tieši vecuma grupā 64 + (apmēram 43%). Bērnu ar invaliditāti īpatsvars starp personām ar invaliditāti jau vairākus gadus ir 4% robežās, un arī absolūtos skaitļos bērnu ar invaliditāti skaits ir stabils.
Analizējot personu ar invaliditāti skaitu un statistisko portretu pēc funkcionālo traucējumu veida pazīmes, personas ar dzirdes traucējumiem ir 1% no kopējā personu ar invaliditāti skaita, personas ar redzes traucējumiem – 5 %, personas ar kustību traucējumiem – 19%, personas ar psihiskiem traucējumiem – 14% un personas ar cita veida traucējumiem – 61%. Nereti šie funkcionālie traucējumi var arī kombinēties, kas nozīmē, ka ikdienā personai ir jāspēj pielāgoties faktiskajai situācijai.
Personas ar invaliditāti ir pakļautas augstam sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam. Viens no galvenajiem sociālās atstumtības faktoriem ir materiālā atstumtība. Līdzekļu trūkums tostarp saistīts ar grūtībām atrast darbu, zemu atalgojumu, vides piekļūstamības ierobežojumiem, kas savukārt ietekmē dažādu pakalpojumu saņemšanas iespējas u.c. faktoriem. Personu ar invaliditāti nodarbinātības iespējas kavē vides un informācijas nepieejamība. Piemēram, cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir nepieciešami specializētā transporta pakalpojumi un speciāli aprīkotas darba vietas. Savukārt personām ar redzes traucējumiem ir nepieciešama informācija audio formātā, Braila rakstā, kā arī vadlīnijas, kas palīdz orientēties apkārtējā vidē. Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir nepieciešama vizuālā informācija un skaņu slāpējošas ierīces ēkās, kas ļauj lietot dzirdes aparātus. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgi pārvietoties un orientēties vidē palīdz piktogrammas, informācija vieglā valodā un atbalsta personas.
Darba devēji dažkārt nav gatavi nodarbināt personas ar invaliditāti, ņemot vērā papildu izdevumus, kas rodas, iekārtojot vai pielāgojot darba vidi personai ar invaliditāti. Ļoti nozīmīgs sociālās atstumtības faktors šajā grupā ir sociālā atsvešinātība, kas ietver retus kontaktus ar citiem cilvēkiem, nedrošības sajūtu, draugu trūkumu, nomāktības sajūtu un citus aspektus, un sociālā izolētība, kas saistīta ar cilvēka nespēju un/vai nevēlēšanos piedalīties sabiedrības dzīvē.
Būtiski ir tas, ka katrai funkcionālo traucējumu grupai ir nepieciešami atšķirīgi pakalpojumi un atbalsts, lai nodrošinātu šo personu tiesības un vienlīdzīgas iespējas iekļauties sabiedrībā. Tādējādi pakalpojumu attīstīšana un pilnveidošana personām ar invaliditāti ir ciešā sasaistē ar iespēju personām ar invaliditāti šos pakalpojumus izmantot, ņemot vērā dažādos funkcionālo traucējumu veidus un to ietekmi uz personas funkcionēšanu.
2) personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam vecuma dēļ:
ja pret personu vai personu grupu tiek vērsta atšķirīga attieksme, pamatojoties uz viņu vecumu, tādējādi liedzot iespējas saņemt savām vajadzībām un interesēm atbilstošus pakalpojumus, piedalīties dažādos sabiedriskajos procesos, izteikt savu viedokli un pieņemt gan sev, gan sabiedrībai būtiskus lēmumus, tad uzskatāms, kad persona ir pakļauta vecuma diskriminācijai. Vecuma diskriminācija jeb “eidžisms” attiecas gan uz sabiedrībā esošajiem stereotipiem un aizspriedumiem, diskriminējošu attieksmi, kas ir vērsta gan pret citiem, gan pret sevi pašu. Tāpat “eidžismu” var skatīt gan no personiskās, gan starppersonu, gan arī institucionālas prizmas. Jebkura diskriminācija vecuma dēļ rada tiešas un negatīvas sekas uz personu, jo tas kavē vai pat pilnībā liedz īstenot personas tiesības un brīvības. Diskriminācija vecuma dēļ ir sastopama vairākās jomās, kā, piemēram, nodarbinātības, veselības, sociālā, pakalpojumu piekļūstamības u.c. jomās. Gados vecākām personām viens no sociālās atstumtības cēloņiem ir bezdarbs. 2022.gada 31.decembrī Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk – NVA) bija reģistrēti 53 536 bezdarbnieki, no tiem 21 039 bezdarbnieki bija vecumā no 50 gadiem, kas ir 39,3 % no kopējā reģistrētā bezdarbnieku skaita valstī. No reģistrēto bezdarbnieku (vecumā no 50 gadiem un vairāk) kopskaita (21 480) 2023. gada marta beigās 50,9% (10 931) bija sievietes, bet 49,1% (10 549) - vīrieši. Gados vecākiem cilvēkiem, kuriem tuvojas pensijas vecuma sasniegšana vai jau sasniegts pensijas vecums, samazinās konkurētspēja darba tirgū un viņi ir pakļauti lielākai nedrošībai un sociālās atstumtības riskam. Tam par cēloni var būt sabiedrībā valdošie stereotipi, prasmju un zināšanu trūkums, darba devēju zemā ieinteresētība nodarbināt gados vecākas personas, kā arī šo personu zemais pašnovērtējums. Darba zaudējums vai grūtības atrast darbu daudziem cilvēkiem nozīmē arī dzīves līmeņa pazemināšanos, kas savukārt izraisa trauksmes sajūtu, veicina nepārliecinātību par sevi un savām spējām. Minētā rezultātā cilvēks bieži norobežojas no apkārtējās sabiedrības.
Tāpat uzmanība jāpievērš bērnu un jauniešu grupai, kas ir pozitīvo pārmaiņu “vēstnesis”, jo šajā grupā šobrīd ir vērojama augstākā aktivitāte, ziņojot par diskriminācijas gadījumiem, kā arī ir lielāka atvērtība proaktīvai darbībai diskriminācijas mazināšanā. Pētnieki rekomendē izstrādāt skaidru mehānismu (vadlīnijas par to, kā atpazīt diskrimināciju, kam ziņot par piedzīvoto vai novēroto diskrimināciju, kā norit tālākā procesu gaita u.tml.), ko laika gaitā ieviest izglītības programmās, piemēram, sociālajās zinībās, kur galvenais mērķis būtu veicināt bērnu un jauniešu proaktivitāti un iesaisti vienlīdzības veicināšanā un tēmas aktualizēšanā.
No reģistrēto bezdarbnieku (jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem) kopskaita (3 891) 2023. gada marta beigās 53,8% (2 093) bija sievietes, bet 46,2% (1 798) - vīrieši. Saskaņā ar EUROSTAT datiem 2021.gadā ES  vidēji 13,1% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem neatradās ne izglītībā, ne nodarbinātībā, ne mācībās (NEET). Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem 2022.gadā Latvijā no 30,5 tūkst. NEET jauniešu vecumā no 15-29 gadiem 15,2 tūkst. ir bijuši vīrieši un 15,3 tūkst. sievietes. Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020.gadā šis rādītājs pieauga līdz 11,9% (33,2 tūkst.), turpinot pieaugt arī 2021.gadā līdz 12,1% (32,8 tūkst.). Jauniešu loma un vieta sabiedrībā tika īpaši izcelta 2022.gadā, kad Eiropas Komisija (turpmāk – EK) to pasludināja par Eiropas Jaunatnes gadu ar mērķi rosināt domāt par jauniešu nākotni, viņu lomu un nozīmi Eiropas kopējās labklājības un ilgtspējas veidošanā.
3) personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam dzimuma dēļ:
dzimumu līdztiesība nozīmē sieviešu un vīriešu līdzvērtīgas iespējas un tiesības sabiedrībā un valstī, tajā pašā laikā apzinoties, ka vīrieši un sievietes nav vienādas būtnes. Jēdziens “dzimums” ir jāsaprot gan kā personu raksturojošs bioloģisko pazīmju kopums, gan kā sociāla parādība. Praksē tas nozīmē, ka personu ietekmē ne tikai tās piederība pie sieviešu vai vīriešu dzimuma, bet arī sabiedrībā nostiprinājušies vai paša cilvēka uzskati un pieņēmumi par sieviešu un vīriešu sociālo lomu, pienākumiem, atbildību un vajadzībām.
Dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas sociālo tiesību pīlāriem, un ES ir apņēmusies veicināt vienlīdzīgu attieksmi un iespējas sievietēm un vīriešiem visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, noteikumiem un nosacījumiem, veicināt labākus nodarbinātības apstākļus un karjeras virzību, kā arī nodrošināt vienādu samaksu par vienādas vērtības darbu sievietēm un vīriešiem. LESD 8. pants paredz, ka, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību. Savukārt Regula (ES) 2021/1060 paredz, ka izmantojot Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) finansējumu, dalībvalstis un Komisija tiecas palielināt sieviešu nodarbinātību, kā arī uzlabot darba un privātās dzīves saskaņošanu, cīnoties pret nabadzības feminizāciju un dzimumu diskrimināciju darba tirgū un izglītībā. Lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību praksē, kā arī novērtētu esošo situāciju kādā jomā, tiek izmantota dzimumu perspektīva. Tas nozīmē, ka, analizējot jebkuras norises sabiedrībā, uzmanība tiek pievērsta dzimumam, tā atklājot atšķirības sieviešu un vīriešu situācijā. Atšķirības un dažādo sieviešu un vīriešu situāciju Latvijā atklāj statistikas dati, rādītāji dalījumā pēc dzimuma, pētījumi.
Saskaņā ar CSP datiem 2022. gadā Latvijā sieviešu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā bija 53,6%, bet vīriešu – 46,4%. Latvijā katru gadu zēnu piedzimst vairāk nekā meiteņu. Vīriešu skaits ir lielāks kā sieviešu vidēji līdz 40 – 44 gadu vecumu grupai. Vēlāk sieviešu īpatsvars strauji palielinās, jo sieviešu paredzamais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešu. Attiecīgi sievietēm – 79,39 gadi, bet vīriešiem 69,4 gadi[7]. Šīs atšķirības skaidrojamas ar augstāku priekšlaicīgu mirstību vīriešiem, ko savukārt ietekmē daudz dažādu faktoru, t.sk., neveselīgāks dzīvesveids, pārgalvīgāka uzvedība, novēlota vēršanās pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un atbilstošu ārstēšanu u.c. Gan sieviešu, gan vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis. Kopš 2014. gada kopējais nodarbinātības līmenis Latvijā, kā arī sieviešu nodarbinātības līmenis pārsniedza ES-27 vidējo rādītāju (2021. gadā – 63,4 %). Uz 2023.gada 1.ceturksni sieviešu nodarbinātības līmenis  Latvijā vecuma grupā 20-64 gadi sasniedza 74,6%, savukārt vīriešu – 78,9%.[8]
Darba samaksas atšķirības ir uzskatāmas kā viens no galvenajiem šķēršļiem sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības nodrošināšanā, jo tās pakļauj sievietes lielākam nabadzības riskam un būtiski ietekmē individuālās izvēles saistībā ar darba veidu un ilgumu, karjeras pārtraukumu vai mājas un ģimenes pienākumu sadali. Darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, kas 2022.gadā veidoja 17,1 % , īpaši ietekmē sieviešu dzīves kvalitāti arī vēlāk, sasniedzot pensijas vecumu. ES pensiju atšķirības starp sievietēm un vīriešiem 2019. gadā veidoja 29,4%, savukārt Latvijā pensiju atšķirība 2019. gadā starp vīriešiem un sievietēm veidoja 14,8%[9].
Gan izglītībā, gan darba tirgū Latvijā ir izteikts sieviešu un vīriešu nozaru un profesiju dalījums. Visizplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir rūpniecības (16%), transporta un uzglabāšanas (17,5%), būvniecības (15%), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (6,3%), savukārt sievietes – tirdzniecības (18,1%), izglītības (15,2%) un veselības (11,4%) nozarēs[10].
Sievietes retāk ieņem augstus amatus lēmumus pieņemošās pozīcijās. Tomēr, salīdzinot ar ES, Latvija ir līderu pozīcijās pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Lai arī šis rādītājs ir salīdzinoši augsts, tomēr Latvijas lielāko uzņēmumu valdēs ir nedaudz mazāk par vienu ceturto daļu (23,3 %) sieviešu. Savukārt Latvijas biržā kotēto uzņēmumu valdēs ir nedaudz vairāk par vienu ceturto daļu (25,7 %) sieviešu[11].
4) personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam etniskās piederības dēļ (t.sk. romi, musulmaņi, ebreji, krievvalodīgie, cilvēki no Diendivāzijas u.c. etniskās minoritātes): nacionālā līmeņa ziņojumos un pētījumos ir konstatēts, ka romi ir uzskatāmi par sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautu iedzīvotāju grupu, kura darba tirgū tiek diskriminēta un kuras nodarbinātības iespējas ir ierobežotas, ņemot vērā romu izteikti zemo izglītības līmeni. [12]
2022. gadā novērojams, ka romu vidū lielāks īpatsvars starp dzimumiem bija sievietēm (54 %). Atšķirībā no Latvijas vispārējās iedzīvotāju vecuma struktūras, romu kopienā bērnu īpatsvars bija augstāks (21 %) nekā Latvijas iedzīvotāju vidū (19 %), savukārt romu jauniešu grupā vecumā no 15 līdz 24 gadiem īpatsvars ir vairāk nekā 15 % (Latvijā iedzīvotāju vidū tikai 9 %). Romu īpatsvars personu grupā, kas vecākas par 50 gadiem (35,8 %), ir salīdzinoši zemāks, kā vidēji Latvijā (41,9 %), jo romiem Latvijā ir zemāks vidējais mirušo vecums – 62,6 gadi, bet Latvijā kopumā vidēji mirušo vecums bija 75,2 gadi 2022. gadā. Vairāk nekā pusei no aptaujātajiem romiem 57,5 % ir piešķirts maznodrošinātās vai trūcīgās mājsaimniecības statuss (2015. gadā tas bija 53,7 %). Lielāks īpatsvars starp aptaujas respondentiem ir tiem, kuriem ir piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss (34,6 %), savukārt ar maznodrošinātās mājsaimniecības statusu bija 22,9 % aptaujāto respondentu.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) datiem romu skolēnu skaits, kas neieguva obligāto pamatizglītību, 2017.gadā bija 7,5%[13]. Salīdzinājumā ar kopējo situāciju valstī, romu kopienas vidū cilvēku bez pamatskolas izglītības īpatsvars ir būtiski lielāks kā vidēji valstī. Romu aptaujas dati norāda uz zemo izglītības līmeni romu kopienā, lielākā daļa (44 %) aptaujāto romu ir ar zemāku izglītības līmeni kā pamatizglītība.  Galvenie iemesli mācību pārtraukšanai ir ģimeņu aizbraukšana no valsts vai skolēni ir sasnieguši 18 gadu vecumu.[14] 2021.gada beigās 43,8 % visu reģistrēto romu bezdarbnieku bija ilgstošie bezdarbnieki, bet 2022.gadā –  43,9 %.[15] 2022.gadā 90,3 % NVA reģistrēto romu tautības bezdarbnieku bija pamatizglītības vai zemākas izglītības līmenis. Aptaujas dati liecina, ka 2021.gadā 27,2% iedzīvotāju negribētu strādāt ar romiem vienā darba kolektīvā, savukārt 35%[16] uzskata, ka diskriminācija pret romu tautības cilvēkiem ir izplatīta. Vienlaikus 29% iedzīvotāju būtu iebildumi, ja viņiem kaimiņos dzīvotu romi un 42% domā, ka romiem nevar uzticēties[17].
Saskaņā ar Sabiedrības saliedētības radara pētījumu 2023[18] Latvijas sabiedrībai ir aizspriedumi pret dažām sabiedrības grupām. Piemēram, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji nevēlētos dzīvot kaimiņos musulmaņiem (sevišķi vecākās paaudzes pārstāvji un cilvēki ar zemiem ienākumiem), romiem, seksuālo minoritāšu pārstāvjiem (sevišķi vecāko paaudžu pārstāvji un krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji), kā arī cilvēkiem no Dienvidāzijas valstīm, kuri pēdējos gados Latvijā daudz studē un strādā kurjerdienestos un informācijas tehnoloģiju sektorā. Tikai viena trešdaļa (34%) Latvijas iedzīvotāju saka, ka viņiem nebūtu pretenzijas dzīvot kaimiņos jebkuras no šo grupu pārstāvjiem. Tik zems iecietīgu Latvijas iedzīvotāju īpatsvars rada problēmas saliedētas sabiedrības veidošanai, jo šādas attieksmes traucē integrēt marginalizētās sabiedrības grupas, kā arī veicina stereotipus un diskrimināciju. Laika gaitā šādu attieksmju dēļ sabiedrība var fragmentēties un starp iedzīvotāju grupām nostiprināties savstarpējā neuzticēšanās.
Aizliegta ir tiešā un netiešā diskriminācija, kā arī personas aizskaršana un norādījums diskriminēt, pamatojoties uz personas rasi vai etnisko piederību, aptverot arī tādus pamatus kā ādas krāsa, etniskā un nacionālā izcelsme un tautība. Diskriminācijas uz rases vai etniskās piederības pamata aizliegums attiecas gan uz valsts un indivīda attiecībām, gan uz privāttiesību jomu.[19]
5) personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam reliģiskās pārliecības dēļ:
tiesības ticēt jāsaprot kā iekšējs (forum internum) individuāls un dziļi personisks pārdzīvojums, cilvēkam pievēršoties (lūdzot, apcerot, meditējot, domājot utt.) vienam vai vairākiem pārdabiskiem, pārcilvēciskiem spēkiem, ko viņš izjūt un pārdzīvo kā svētumu. Šāda darbība pēc būtības ir neaktīva un intraverta, kas tādējādi attiecas uz cilvēka privātās dzīves jomu. Tā faktiski ir absolūta jeb neierobežojama.
Satversmes 99. pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Šī reliģijas brīvības klauzula ietver divas koncepcijas – „tiesības ticēt” un „tiesības darboties”. Savādāk ir ar tiesībām darboties jeb „ārēju ticības manifestāciju”, reliģisku ceremoniju izpildīšanu, sludināšanu u.tml. Reliģijas brīvību ierobežot var tikai likumā paredzētajā kārtībā un apjomā, kad tas demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams saskaņā ar ierobežojuma pamatprincipiem, kas noteikti Satversmes 116. pantā, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Reliģijas brīvības aizsardzība attiecināma gan uz fiziskām personām (ikvienu ticīgo neatkarīgi no tā attiecībām ar valsti), gan arī uz juridiskām personām (cilvēku apvienībām, reliģiskām organizācijām vai biedrībām).
ES reliģijas brīvība ir nostiprināta Pamattiesību hartas 10. panta 1. punktā. Tāpat šīs tiesības ir atzītas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. panta 1. punktā. Tāpēc saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu šo tiesību nozīme un apjoms ir jānoskaidro, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas šajā ziņā attīstīto judikatūru. Eiropas Cilvēktiesību tiesas ieskatā reliģijas brīvība ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Savā ziņā šeit ir runa par ticīgo identitāti un viņu dzīves uzskatu, kā arī nozīmīgu vērtību ateistiem, agnostiķiem, skeptiķiem vai vienaldzīgajiem. No vienas puses, reliģijas brīvība izpaužas kā iekšēja apziņa, t.i., kā brīvība izvēlēties reliģiju, neizvēlēties vai mainīt to.
Reliģijas jēdziens ir interpretējams plaši, jo tas, kā tas atklāts ES tiesībās, aptver teisma, neteisma un ateisma pārliecības. Tas ietver ne vien tradicionālās reliģijas, kā, piemēram, katoļu un musulmaņu, bet arī jaunākas vai mazākas reliģijas. Reliģijas paušana nav nodalāma no ticības un tā ir būtiska reliģijas brīvības sastāvdaļa neatkarīgi no tā, vai reliģiju piekopj publiski vai privāti. Tiesību normās paredzētā alternatīva “publiski vai privāti” nenozīmē neko citu kā to, ka ticīgajam vienā un/vai otrā veidā ir atļauts paust savu ticību, un šī alternatīva nav jāinterpretē kā savstarpēji izslēdzoša vai arī tā, ka izšķiršanās ir valsts iestāžu ziņā. Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no savas reliģiskās pārliecības ir aizsargājama tiesība arī saskaņā ar Satversmes 91. pantu. Vienlīdzības principa pārkāpums, balstoties uz reliģiju, ir aizliegts, kā arī tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta.
6) personas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam seksuālās orientācijas dēļ:
seksuālā orientācija nozīmē personas spēju uz dziļi emocionālu piesaisti un seksuālu pievilcību, kā arī intīmas un seksuālas attiecības ar pretēja dzimuma vai tā paša dzimuma pārstāvjiem.[20]
Par homoseksualitāti un homoseksuāliem cilvēkiem pastāv ļoti dažādas attieksmes un aizspriedumi, kas var veicināt neiecietību un diskrimināciju. Kā liecina 2019.gadā veiktā Eurbarometer[21] aptaujas rezultāti Latvijā, 45%  (ES – 18%) no aptaujātajiem norādīja, ka viņi justos neērti, ja kādu no publiski ievēlētajiem amatiem ieņemtu homoseksuāla persona. Nedaudz mazāk – 29% (ES -12%) norādīja, ka viņi justos neērti, ja kāds no darba kolēģiem būtu homoseksuāla persona. Savukārt jautājumā par to vai darbavietā tiek darīts pietiekami, lai veicinātu dažādību seksuālās orientācijas dēļ, 38% (ES-35%) norādīja, ka nav pietiekami, līdzīgi rādītāji bija vēl tikai par invaliditāti (41%) un ādas krāsu (39%).
Sabiedriskās domas aptaujā par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem[22] tika noskaidrots, ka cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju visbiežāk diskrimināciju asociē ar nepamatotu cilvēka tiesību ierobežošanu, cilvēku grupas noliegšanu, ignorēšanu un emocionālu pāridarījumu. Pēc LGBT kopienai piederīgo domām, kā biežāk sastopamie diskriminācijas veidi Latvijā ir tieši seksuālā orientācija – vidējais vērtējums 3,7 (5 punktu skalā) un dzimuma identitāte – vidējais vērtējums 3,7 (5 punktu skalā).  LGBT kopienai piederīgo grupā kā biežāk piedzīvotās diskriminācijas pieredzes min tās, kas saistītas ar seksuālo orientāciju un fiziskā ārējā izskata dēļ. LGBT kopienai piederīgie, vērojot situāciju sev apkārt, kā vietas, kur visbiežāk tiek novērota diskriminācija attiecībā pret citiem, arī piemin publiskās vietas, meklējot darbu, sabiedriskajā transportā, veselības aprūpes iestādēs, veikalos. Vienlaikus LGBT kopienai piederīgie visaktīvāk iesaistās diskriminācijas mazināšanā. Piemēram, 41% kopienai piederīgo pēdējo 12 mēnešu laikā ir publiski aizstāvējuši kādu, pret kuru tika vērsta diskriminācija. Tāpat šīs kopienas pārstāvji salīdzinoši aktīvi dalās ar saturu plašsaziņas līdzekļos par diskriminējošas attieksmes gadījumiem (38%), pievienojas asociācijām, kampaņām, kas aizsargā cilvēkus pret diskrimināciju (25%), kā arī aktualizē jautājumu par diskrimināciju darbavietā (24%). LGBT kopienai piederīgie (48%) kā būtisku šķērsli min arī sabiedrībā pastāvošas normas, valdošo iecietības trūkumu u.tml.
Dažādības pieeja, kas ir balstīta cieņpilnas attieksmes veicināšanā un dažādu sabiedrības grupu iekļaušanā un ļauj bez aizspriedumiem izturēties pret citādo, ir veids, kā nodrošināt atvērtāku sabiedrību, kurai vienlīdzīgu tiesību principa nodrošināšana ir vērtība.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas LGBT vienlīdzības stratēģiju 2020–2025. gadam[23] Eiropa ir vieta, kurā cilvēki, neatkarīgi no to dažādības, ir vienlīdzīgi un var brīvi dzīvot savu dzīvi bez diskriminācijas seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes vai dzimuma pazīmju dēļ, kā arī nevienlīdzības izkaušanu Eiropas savienībā tiek atzīta par kopīgu atbildību, kas prasa kopīgus centienus un rīcību visos līmeņos.


[7]https://data.stat.gov.lv:443/sq/15899

[8]https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLB/NBL020c/

[9]https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20210203-1

[10]https://data.stat.gov.lv:443/sq/15903

[11]https://eige.europa.eu/gender-statistics/dgs/indicator/wmidm_bus_bus__wmid_comp_compex

[12]KM mājas lapa https://www.km.gov.lv/lv/romi

[13]https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20210203-1

[14]Civitta “Pētījums par romu situāciju latvijā” (2023) 41 lpp. Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/35865/download?attachment

[15]NVO sniegtie dati liecina, kopējais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars starp visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 2022.gada beigās bija  19,2 %. Pieejams: NVA tīmekļvietne https://www.nva.gov.lv/lv.

[16]M.Kaprāns, I.Mieriņa, A.Saulītis (2021). Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.
Pieejams: https://www.integration.lv/uploads/files/informativie-materiali/lu_petijums_sapc.pdf

[17]Eirobarometra 2019.gada pētījums par diskrimināciju Eiropas Savienībā. Pieejams: https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2251

[18]https://www.sif.gov.lv/lv/sabiedribas-saliedetibas-radars

[19] Informācija pieejama Latvijas Republikas tiesībsarga tīmekļa vietnē: https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/diskriminacijas-noversana/pamati-uz-kadiem-aizliegta-diskriminacija

[20] https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-hdgso-report-part2_lv.pdf

[21] https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2251

[22] https://www.lm.gov.lv/lv/media/22110/download?attachmen

[23] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52020DC0698

Lai mazinātu iepriekš minēto sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu diskriminācijas riskus, veicinātu to vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, veicinātu starpkultūru dialogu, kā arī veicinātu iecietību un mazinātu ksenofobiju dažādos Latvijas reģionos, un ņemot vērā konkrētās mērķa grupas situāciju un vajadzības, 4.3.4.2. pasākumā paredzēts īstenot šādus atbalsta pasākumu veidus, piemēram, konferences, konsultācijas, lekcijas, seminārus, diskusijas, domnīcas, darbnīcas, interešu grupu nodarbības, atbalsta grupas, aktīvās atpūtas pasākumus ārpus mājas,  kā arī citus atbalsta pasākumu veidus (piemēram, jaunus pakalpojumus vai pilnveidotus esošos) un sniegt pakalpojumus.
Ar atbalsta pasākumiem un pakalpojumiem tiks veicināta sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšana dažādās dzīves jomās, piemēram, pilsoniskā līdzdalība, saskarsmes prasmes, līderība, nodarbinātība, finanšu un digitālā pratība, izglītība, veselība, ģimenes un darba dzīves saskaņošana un saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēja,  izpratne un zināšanas par iespējamajiem diskriminācijas riskiem un to atpazīšanu.
Atbalsta pasākumos paredzēts ietvert vismaz šādas būtiskākās tēmas, piemēram, nediskriminācija un vienlīdzīgu iespēju veicināšana un savu tiesību īstenošana dažādās dzīves jomās, vides un pakalpojumu piekļūstamības veicināšana, sabiedrībā valdošo stereotipu mazināšana par diskriminācijas riskam pakļautajām personām, cieņpilnas attieksmes, tolerances, iecietības un dažādības veicināšana, pašapziņas celšana, socializēšanās prasmju attīstība, cilvēktiesību ievērošanas un naida runas [24] mazināšana, dzimumu segregācijas mazināšana izglītībā un nodarbinātībā, saskarsmes prasmju attīstība.
Atbalsta pasākumu mērķis ir veicināt sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu izpratni un zināšanas par iespējamajiem diskriminācijas riskiem un to atpazīšanu, aktivizējot šo personu rīcībspēju, veicinot to sociālo iekļaušanos, kā arī spēju apzināties savas problēmas un risināt tās. Tāpat atbalsta pasākumu mērķis ir veicināt mērķa grupas personu un motivāciju jeb vēlmi mainīt savu līdzšinējo situāciju, vienlaikus veicinot iekļaušanos sabiedrībā, izglītības sistēmā un darba tirgū, tādējādi uzlabojot šo personu dzīves kvalitāti un labbūtību.
Pasākuma mērķa grupa ir personas, kuras pakļautas sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam invaliditātes, vecuma, dzimuma, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas dēļ.
4.3.4.2. pasākuma mērķa grupa noteikta atbilstoši tvērumam, kas izriet no šādiem tiesību aktiem:
1) Regulas (ES) 2021/1060 preambulas 6.punktu “Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk - LES) 3. pantā un Līguma par Eiropas savienības darbību (turpmāk – LESD) 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām izklāstītie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar minētās konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Šajā sakarībā fondu apguvei būtu jānotiek tā, ka tiek veicināta pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ”  un 9.pantu, kurš nosaka, ka  dalībvalstis un Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai programmu sagatavošanas, īstenošanas uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas laikā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā piekļūstamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1057 [25] 28.pantu “Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai to darbību, kas saņem atbalstu no Nodarbinātības un sociālo inovāciju (turpmāk - EaSI)  programmas sadaļas, sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā, ziņošanā par tām un to izvērtēšanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā EaSI sadaļas sagatavošanā un īstenošanā jo īpaši ņem vērā nepieciešamību nodrošināt piekļuves iespējas personām ar invaliditāti;
3) LESD Konsolidētā versijas 10. pantu Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

4.3.4.2. pasākumu paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Sadarbības iestāde (CFLA) atklātu projektu iesniegumu atlasi organizē kārtās, atlases termiņus saskaņojot ar atbildīgo iestādi. Visās plānotajās projektu iesniegumu atlases kārtās tiek paredzēti vienādi projektu īstenošanas nosacījumi, tāpēc katrai projektu iesniegumu atlases kārtai nav paredzēts izstrādāt atsevišķus īstenošanas MK noteikumus.
Viens no veiksmīgas valsts ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumiem ir aktīva pilsoniskā sabiedrība. 2022. gada sākumā Latvijā Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā kopumā bija reģistrētas 25 048 biedrības un nodibinājumi, tomēr pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jomā darbojas aptuveni 1 000 biedrību un nodibinājumu[26]. Lai novērstu finansējuma samazināšanos biedrībām un nodibinājumiem, kas novājina pilsonisko sabiedrību, nepieciešams nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību pilsoniskās sabiedrības attīstībai dažādām sabiedrības grupām, kas sasniedzams, ieviešot sabiedrības drošumspējas jeb “no apakšas uz augšu” iniciatīvu, lai uzlabotu sociālo situāciju, stiprinātu cilvēkkapitālu un veicinātu tautsaimniecības attīstību. Ņemot vērā minēto, kā finansējuma saņēmēji 4.3.4.2. pasākumā tiek noteiktas biedrības un nodibinājumi, kuri pārstāv kādu no (t.i. vismaz vienu) 4.3.4.2. pasākumā noteikto diskriminācijas riskam pakļauto mērķa grupas personu intereses. Biedrību un nodibinājumu atbilstība iepriekš minētajam nosacījumam tiks vērtēta pret to statūtos norādītā darbības mērķa. Finansējuma saņēmējs, kas nodrošina diskriminācijas mazināšanas pasākumus pārstāvot kādu no pasākumā  minētās mērķa grupas personu interesēm, veiksmīgāk spēs nodrošināt gan šo personu sasniedzamību, gan labāk izpratīs šo personu vajadzības. Tāpat speciālisti, kas pārzina mērķa grupas personu problemātiku un vajadzības veiksmīgāk veidos savstarpējo uzticēšanos, kas ir būtisks aspekts kvalitatīvu un efektīvu atbalsta pasākumu nodrošināšanā. Biedrības un nodibinājumi (nevalstiskās organizācijas) nodrošinās būtisku pienesumu un atbalstu mērķa grupas personām, tādējādi mazinot diskriminācijas riskus un veicinot vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju.
Pasākuma plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 582 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums – 4 744 700 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 837 300 euro. Savukārt atklātu projektu iesniegumu atlases kārtu izsludina par ne vairāk kā 1 860 668 euro, t.sk.  ESF Plus finansējumu – 1 581 568 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 279 100 euro. Vadoties pēc biedrību un nodibinājumu izrādītās aktivitātes pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, tiks plānotas turpmākās projektu iesniegumu atlases kārtas. Ja pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā netiks apstiprināti projekti par visu pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai plānoto finansējumu, tas tiks novirzīts nākamajām projektu iesniegumu atlases kārtām. Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota, projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 45 000 euro[27]. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektu īsteno ne ilgāk par 18 mēnešiem no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu. Vienā projektā nodrošina vismaz 150 sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto mērķa grupas personu dalības.[28] Pasākuma atbalsta veids ir grants.
Biedrība vai nodibinājums (t.i., NVO) varēs iesniegt projekta iesniegumus katrā no projektu iesniegumu atlases kārtām, tādējādi 4.3.4.2. pasākuma ietvaros viena biedrība un nodibinājums varēs saņemt atbalstu vairākas reizes. Tādā gadījumā arī programmas iznākuma rādītājā tā var tikt ieskaitīta vairākkārt. Šādos gadījumos īpaša uzmanība tiks pievērsta, ka netiek pieļauta dubultfinansēšana. Pastāv arī iespēja, ka vienai biedrībai vai nodibinājumam var pārklāties īstenošanā esoši projekti, jo projektu atlases kārta var tikt izsludināta pirms noslēgušies iepriekšējās projektu iesniegumu atlases kārtā apstiprinātie projekti. Tādā gadījumā biedrībai vai nodibinājumam, kuras projektu īstenošana pārklājas, ir jānodrošina cita veida atbalsta pasākumi vai jāseko līdzi, lai vienādi atbalsta pasākumi nenotiek vienā laika periodā un tajos netiek iesaistītas vienas un tās pašas mērķa grupas personas. Savukārt vienas projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros biedrība vai nodibinājums varēs iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.
Projektiem, kuru kopējās izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN)) ir mazākas par 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), PVN izmaksas ir attiecināmas, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Lai atbalstītu biedrību un nodibinājumu apstiprināto projektu sekmīgu īstenošanu, tiek paredzēts, ka projekta atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksu veikšanai CFLA finansējuma saņēmējam var veikt avansa un starpposma maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projekta apstiprinātā kopējā attiecināmā finansējuma. Vienlaikus konkrētajam avansa maksājuma pieprasījumam ir jābūt pamatotam, jo CFLA vērtēs tā pieprasīšanai iesniegtos pamatojošos dokumentus un citus ar pamatotību saistītos riskus, tai skaitā finansējuma saņēmēja spēju izlietot avansu pieprasītajā apmērā.

4.3.4.2. pasākuma ESF Plus investīcijām 4 744 700 euro apmērā piemērots 152. intervences kods “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā”, atbilstoši programmai, finansējuma veids – 01, dotācija, teritoriālie sasniegšanas mehānismi – 33, bez teritoriālā mērķa, ESF Plus sekundārās tēmas – 05 – nediskriminēšana, dzimumu līdztiesība – 02 –  dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.
4.3.4.2. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.4.2. pasākumam paredzētajā apmērā (t.i., 880 701 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 748 596 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3. prioritātei “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 28 772 500 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 11 900 000 euro apmērā.
Tiek paredzēts, ka 4.3.4.2. pasākuma ietvaros līdz 2024. gada 31. decembrim atbalstu (t.i., finansējumu projekta īstenošanai) saņems 31 biedrība un nodibinājums, savukārt līdz 2029. gada 31. decembrim – 124 biedrības un nodibinājumi, Tāpat tiek paredzēts, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 18 600 diskriminācijas riskam pakļautām personām būs mazināts diskriminācijas risks un veicināta iekļaušanās sabiedrībā.
4.3.4.2. pasākumā plānotām atbalstāmām darbībām (t.i. konsultācijas, semināri un citi vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanas pasākumi, t.sk. pakalpojumi) nav ekonomisks raksturs. Pat pieņemot, ka atsevišķu atbalsta pasākumu nodrošināšana varētu tikt uzskatīta par ekonomiska rakstura aktivitātēm, vietējo biedrību un nodibinājumu (t.i.NVO) atbalstam ir maza mēroga ietekme uz ES iekšējo tirgu, jo balstās uz sociālās dimensijas (sociālā kapitāla), nevis ekonomiskas attīstības veicināšanu. Tāpat, potenciālo atbalsta saņēmēju personāla izmaksām ir jāatbilst Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Ņemot vērā to, ka 4.3.4.2. pasākuma ietvaros gala labuma saņēmēji ir sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautās personas, uzskatāms, ka 4.3.4.2. pasākums tiek nodrošināts ierobežotā apmērā, neietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Papildus jāatzīmē, ka atbalsts 4.3.4.2. pasākuma ietvaros ir limitēts arī pēc atbalsta pasākumu sniegšanas ilguma un apjoma (piemēram, reizes, dienas vai stundas). Maksimālais pieejamais finansējums vienam finansējuma saņēmējam 45 000 un euro un vienā projektā paredzētas 150 sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu dalības. 4.3.4.2. pasākumam ir limitēta ietekme uz pārrobežu sadarbību, jo:
1)         4.3.4.2. pasākuma tiešais mērķis nav atbalstīt biedrības un nodibinājumus, kas ietekmētu to izvēli veidot filiāli/struktūrvienību Latvijā, bet gan sniegt atbalsta pasākumus sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautām personām;
2) valodas barjeras samazina iespēju, ka citu valstu šāda veida atbalsta pasākumu sniedzēji būs ieinteresēti sniegt tos Latvijā, jo tie nespēs nodrošināt kvalitatīvus atbalsta pasākumus (t.sk. komunikāciju ar mērķa grupas personām un atbildīgajām iestādēm) bez nepieciešamajām valodas (t.i., latviešu) prasmēm. Savukārt, lai spētu sniegt atbalsta pasākumus latviešu valodā, potenciālajam pakalpojuma sniedzējam no cita tirgus būtu nepieciešams apmācīt esošos darbiniekus vai pieņemt jaunus darbiniekus ar nepieciešamajām valodas zināšanām, kas rada papildu administratīvo slogu. Tāpat minētās valodas barjeras samazina iespēju, ka sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautās personas vēlēsies saņemt atbalsta pasākumus ārpus Latvijas vai arī tādā valodā, kas tām nav saprotama. Izvērtējot iepriekš minētos faktorus, novērojams, ka 4.3.4.2. pasākuma ietvaros atbalsta pasākumi tiks nodrošināti tikai Latvijas rezidentiem specifiskajos reģionos. Atbalsta pasākumus nodrošinās biedrības un nodibinājumi, kas darbojas tikai ierobežotā lokālā līmenī un tie konkurē tikai vietējā līmenī, kas padara ietekmi uz ES tirgu par marginālu.
Ņemot vērā minēto, 4.3.4.2. pasākums nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, tādēļ tādēļ TA projekts paredz, ka pasākuma ietvaros netiek plānots atbalsts tādām finansējuma saņēmēja darbībām, kurām atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajam būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja finansējuma saņēmējs vienlaikus īsteno pasākuma atbalstāmās darbības un veic saimniecisko darbību, kurai saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumu būtu jāpiemēro komercdarbības atbalsta nosacījumi, finansējuma saņēmējs nodrošina šo darbību nodalīšanu.

4.3.4.2. pasākumā ir paredzētas šādas atbalstāmās darbības:
1. atbalsta pasākumu īstenošana pasākumā noteiktajām sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās;
2. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
3. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.

4.3.4.2. pasākuma ietvaros paredzētas šādas attiecināmās izmaksas:
1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kas ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Personāla atlīdzības izmaksām jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja iestādes atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai pēc Latvijas Republikas CSP datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver, tai skaitā personāla atlīdzības izmaksas, kas rodas, noslēdzot darba līgumu starp darba devēju un darbinieku un noslēdzot uzņēmuma līgumu par konkrēta uzdevuma veikšanu. Minētais nozīmē, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver arī finansējuma saņēmēja uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma (t.i. ārpakalpojumā) piesaistīta projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. [29] Tādējādi biedrība vai nodibinājums var piesaistīt ārpakalpojumā personālu atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai 4.3.4.2. pasākuma ietvaros. Vienlaikus uzņēmuma (pakalpojuma) līgumā personāla izmaksām ir jābūt skaidri identificējamām. Piemēram, ja finansējuma saņēmējs (t.i. biedrība vai nodibinājums) ārpakalpojuma līgumā ar personālu uztic ārējam pasniedzējam iekšējo mācību sesiju vadīšanu, dažādie izmaksu veidi ir jānorāda rēķinā. Pasniedzēja alga tiks uzskatīta par ārēja personāla izmaksām. Ja personāla izmaksas par pasniedzēja darbu nav identificējamas kā kategorija, kas atšķiras no tādām citām izmaksu kategorijām kā, piemēram, mācību materiālu nodrošināšana, tās nevar izmantot par pamatu vienotajām likmēm, piemēram, vienotajai likmei 40 % apmērā;

2.pārējās attiecināmās izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 40 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām[30]. Tās būs izmaksas, kas nepieciešamas projekta darbību īstenošanai, piemēram, pasākuma sniegšanai nepieciešamo palīgmateriālu, kancelejas preču, telpu nomas, horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanas izmaksas (t.sk. pandusu nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju valodas tulku un vieglās valodas tulkošanas pakalpojumu izmaksas, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumu izmaksas, ja tas ir nepieciešams vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai), kā arī netiešās attiecināmās izmaksas u.c. izmaksas.

Ņemot vērā, ka 4.3.4.2. pasākumā tiek piemērota 40 procentu vienotā likme, lai segtu parējās projekta izmaksas, tad saskaņā ar Regula (ES) 2021/1060 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, bāzes izmaksas, no kurām rēķina vienoto likmi var būt kā faktiskās izmaksas.

Attiecībā uz citu vienkāršoto izmaksu piemērošanu 4.3.4.2. pasākumā papildus TA projektā noteiktajam, jāatzīmē, ka šobrīd tās nav iespējams piemērot. Vienas vienības izmaksas personāla atlīdzībai nav iespējams noteikt, ņemot vērā, ka nav zināmas biedrības un nodibinājumi, kas iesniegs projektus finansējuma saņemšanai pasākuma ietvaros, tāpat nav zināms, kādus atbalsta pasākumus mērķa grupas personām tās īstenos. Uzkrājot projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas datus, atbildīgā iestāde izvērtēs iespēju izstrādāt vienoto likmi un tās piemērošanas metodiku personāla atlīdzības izmaksām.

Tāpat finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā plānotās atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk., tiks nodrošināta PVN dubultā finansējuma riska novēršana. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot FM izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu (pieejama šeit: https://matrica.fm.gov.lv/)


[24]Jaunākā naida runas definīcija, ko lieto Eiropas padome: naida runa ir visi izteiksmes veidi, kas izraisa, veicina, izplata vai attaisno vardarbību, naidu vai diskrimināciju pret personu vai personu grupu, vai noniecina to, tādēļ, ka tai ir raksturīga noteikta rase/ādas krāsa, etniskā izcelsme, valoda, reliģiskā pārliecība, vecums, dzimums, seksuālā orientācija, invaliditāte u.tml. pazīmes. Avots: Eiropas Padomes rekomendācijas cīņai ar naida runu (pieejams: https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectId=0900001680a67955)-

[25]Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013

[26] Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” pētījums “Pilsoniskās sabiedrības organizāciju resursi: esošā situācija un vajadzības” (2022). Pieejams:
https://nvo.lv/uploads/pilsoniskas_sabiedribas_organizaciju_resursi_esosa_situacija_un_vajadzibas_2022946.pdf

[27]Finansējuma apmērs vienam projektam noteikts, pamatojoties uz SIF “NVO fonds” 2020” un “NVO fonds 2021” vienam projektam vidējo finansējuma apmēru mēnesī, proti -– 2 500 euro, attiecīgi 18 mēnešu periodā finansējums sastāda 45 000 euro.

[28]Ar mērķa grupas personu skaitu tiek saprasts mērķa grupas personu dalību skaits atbalsta pasākumos, jo viena persona varēs iesaistīties vairākos atbalsta pasākumos.

[29] FM izstrādātās vadlīnijas Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā". Pieejamas: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda

[30]Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 56. panta 1.punktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.