Anotācija

Pārskatot Direktīvu 2008/48, paplašināts tās darbības tvērums. Šobrīd vairāki kreditēšanas līgumu veidi, uz ko neattiecas spēkā esošās prasības patērētāju kreditēšanas jomā, var kaitēt patērētājiem ar to augstajām izmaksām vai augsto maksu kavētu maksājumu gadījumā. Līdz šim atliktie maksājumi un "pērc tagad, maksā vēlāk" piedāvājumi, kas ir jauni digitāli finanšu rīki, kuri ļauj patērētājiem veikt pirkumus un atmaksāt tos laika gaitā, nebija iekļauti Direktīvas 2008/48 tvērumā. Vienlaikus šādi pirkumi bieži vien ir saistīti ar liela apmēra kredītu ar samērā ilgu atmaksas termiņu, tādēļ uz tiem arī būtu attiecināmas patērētāju kreditēšanas regulējuma prasības, tostarp patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšana.

Lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, prasības patērētāju kreditēšanas jomā, kas noteiktas Likumā un Noteikumos Nr.691, turpmāk spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanas prasības tiks attiecinātas arī uz tādiem kreditēšanas līgumiem, ja kredītu piešķir kā pārtēriņa iespēju un ja tas ir jāatmaksā viena mēneša laikā; kreditēšanas līgumiem, kuros nav paredzēti ne procenti, ne citas maksas un kreditēšanas līgumi, kuros paredzēts, ka kredīts jāatmaksā trīs mēnešu laikā un par kuriem tiek prasīta nenozīmīga samaksa. 
Kopumā prasības patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtējumam paliek nemainīgas. Direktīva paskaidro, ka izvērtējumā iekļautajā informācijā var būt iekļauti pierādījumi par ienākumiem vai citiem atmaksas avotiem, informācija par finanšu aktīviem un saistībām vai informācija par citām finanšu saistībām. PTAC izstrādātās vadlīnijas patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšanai kredīta devējiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumu patērētājiem, ietver plašu skaidrojumu un sniedz ieteikumus labas prakses īstenošanai. Aicinām komersantus, kuri piedāvā tādus kreditēšanas līgumus, kuri turpmāk būs Direktīvas tvērumā, izmantot PTAC vadlīnijas.

Uz dažiem atliktajiem maksājumiem, kad preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs patērētājam dod laiku samaksāt par preci vai pakalpojumu bez procentiem un bez jebkādām citām maksām, prasības patērētāju kreditēšanas jomā netiks attiecinātas. Taču tikai gadījumā, ja izpildās visi šie kritēriji:
1) kredīts tiek piešķirts, lai patērētājs norēķinātos par preci vai pakalpojumu;
2) netiek iesaistīts cits kredīta devējs, kā tas ir, piemēram, "pērc tagad, maksā vēlāk" gadījumos; un
3) maksājums ir pilnībā jāveic ierobežotā 50 dienu termiņā pēc preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas.
Šādi atliktie maksājumi ir uzņēmējdarbības prakse, ko parasti izmanto, lai patērētājiem ļautu maksāt tikai pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas, kas ir izdevīgi patērētājiem, piemēram, atliktas medicīnisko rēķinu apmaksas gadījumā, kad slimnīcas patērētājiem dod laiku samaksāt medicīniskos izdevumus.
Attiecībā uz lieliem tiešsaistes preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir piekļuve lielam klientu lokam, prasības patērētāju kreditēšanas jomā netiek attiecinātas tikai gadījumos, kad maksājums ir pilnībā jāveic 14 dienu laikā pēc preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas bez procentiem (kā arī bez citu kredīta devēju iesaistīšanas un bez jebkādām citām maksām, izņemot ierobežotas maksas, kas patērētājam jāmaksā par maksājumu kavējumiem). Pretējā gadījumā šādi lieli tiešsaistes piegādātāji atliktus maksājumus varētu piedāvāt ļoti plaši, ņemot vērā to finansiālās spējas, mudinot patērētājus uz impulsīvu iepirkšanos un, iespējams, pārmērīgu patēriņu. Šāds ierobežojums patērētājiem ļautu norēķināties par preci vai pakalpojumu 14 dienu laikā, vienlaikus nodrošinot, ka gadījumos, kad lieli tiešsaistes preču piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji vēlas piešķirt liela apmēra kredītu ar ilgāku atmaksas termiņu, uz tiem attiektos visas prasības patērētāju kreditēšanas jomā.
Attiecīgi ir precizēts Likuma 8.panta 4.³ daļas 10. punkts un ieviests jauns 10.¹ punkts.

Likuma 8.pantā tiek iekļauta jauna 3.² daļa, kura nosaka, ka ir atļauta komplektēšanas prakse, bet ir aizliegta sasaistīšanas prakse. Šī daļa novērš tādu praksi, kuras rezultātā patērētāji tiek mudināti noslēgt kreditēšanas līgumus, kas neatbilst viņu interesēm (piemēram, produktu sasaistīšanu), tomēr neierobežo produktu kompleksu piedāvāšanu, kas var radīt patērētājiem priekšrocības. Vienlaikus ir paredzēts izņēmums attiecībā uz sasaistīšanu - kredīta devējs var pieprasīt patērētājam atvērt vai uzturēt maksājumu kontu vai krājkontu, ja šāda konta vienīgais mērķis ir:
1) uzkrāt kapitālu, lai atmaksātu kredītu;
2) apkalpot kredītu;
3) apvienot līdzekļus kredīta saņemšanai;
4) sniegt papildu nodrošinājumu kreditoram saistību neizpildes gadījumā.
Vienlaikus šīs izmaksas ir jāiekļauj gada procentu likmē.

Pārtēriņa iespēja un pārsniegšana ir arvien izplatītāki patēriņa kredītu veidi, tādēļ tiek noteiktas patērētāju tiesības attiecībā uz šiem finanšu produktiem, lai paaugstinātu patērētāju aizsardzības līmeni un nepieļautu viņu nonākšanu pārmērīgās parādsaistībās. 
Ja ievērojama pārsniegšana pārsniedz viena mēneša periodu, kredīta devējam nekavējoties jāsniedz patērētājam informācija par pārsniegšanu, tostarp par attiecīgo summu, aizņēmuma likmi un piemērojamām sankcijām, maksām vai nokavējuma procentiem. Regulāras pārsniegšanas gadījumā kredīta devējam būtu patērētājam būtu jāsniedz individuāli ieteikumi (padomi), ja tie ir pieejami, lai palīdzētu patērētājam noteikt lētākas alternatīvas, un jānovirza patērētājs uz konsultāciju pakalpojumiem parādu jautājumos.

1) 2023.gada 18.decembrī stājās spēkā Direktīva 2023/2673, ar ko tiks atcelts spēkā esošais Eiropas Savienības (ES) normatīvais akts, kas regulē prasības distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (Eiropas Parlamenta un padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu). Šīs prasības ir pārņemtas Ministru kabineta 2014.gada 21.oktobra noteikumos Nr.648 “Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” (turpmāk - Noteikumi Nr. 648).

2) Šobrīd Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvā 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (turpmāk – Patērētāju tiesību direktīva) noteiktais termins "finanšu pakalpojums" ir pārņemts un skaidrots Noteikumu Nr. 648 3.punktā, bet vienlaikus tiek lietots arī PTAL. 
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 121.punkts paredz, ka noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā. 
Līdz ar to esošā situācija, kad noteikts termins tiek skaidrots normatīvajā aktā ar zemāku juridisko spēku neatbilst normatīvo aktu sagatavošanas regulējumam. 

1) Ņemot vērā, ka Direktīvā 2023/2673 ir paredzētas būtiskas jaunas prasības (prasības pirms distances līguma sniegtajai informācijai patērētājam, kā arī paredzētas jaunas prasības, ja finanšu pakalpojumus tiek sniegts tiešsaistes saskarnē), esošais deleģējums PTAL 10.panta otrajā daļā Noteikumiem Nr.648 šo prasību pārņemšanai nav pietiekams un atbilstošs. Tomēr uz šī deleģējuma pamata ir izdoti arī Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumi Nr.255 “Noteikumi par distances līgumu” (turpmāk – Noteikumi Nr.255), kur nav skartas Direktīvas 2023/2673 prasības, izņemot sadaļā par papildus prasībām nodrošināt atteikuma funkciju distances līgumiem, kas noslēgti izmantojot tiešsaistes saskarni.
Līdz ar to Likumprojektā paredzēts, ka PTAL 10.panta otrajā daļā esošais deleģējums tiek papildināts, iekļaujot tajā norādi par papildus prasībām atteikuma funkcijai distances līgumiem. Attiecīgi tiks grozīti Noteikumi Nr.255.
Papildus tam Likumprojektu ir paredzēts papildināt ar jaunu deleģējumu PTAL 10.panta trešajā daļā, pamatojoties uz ko tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi, ar ko tiks pārņemtas Direktīvas 2023/2673 prasības un ar ko Noteikumi Nr.648 tiks atzīti par spēku zaudējušiem.  
Direktīvas 2023/2673 2.pantā paredzēts, ka ES Dalībvalstis līdz 2025.gada 19.decembrim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Attiecīgi, ar Likumprojektu paredzēts papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, nosakot, ka Ministru kabinets izdod PTAL 10.panta trešajā daļā minētos noteikumus līdz 2025.gada 18.decembrim.

2) Likumprojekts papildina PTAL 1.pantu ar terminu “finanšu pakalpojums”, attiecīgi pārņemot Patērētāju tiesību direktīva 2.panta 12.punktu. Termins tiks dzēsts no MK noteikumiem Nr.648.

Patērētāju informēšanai ir būtiska loma, jo tas ir nepieciešams, lai patērētājs izprastu sniegto pakalpojumu būtību un varētu izdarīt apzinātu izvēli, kas atbilst viņa individuālajām vajadzībām. Tāpat Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapa tika izstrādāta 2008.gadā un tā neatbilst mūsdienu prasībām tehnoloģiju jomā. Arvien pieprasītākas ir tieši dokumentu digitālās versijas, tādēļ visai būtiskākajai informācijai jābūt pieejamai vienkopus un viegli uztveramai, tai skaitā patērētāja viedierīcē.
Arvien plašāk tiek izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas, tostarp, personalizējot piedāvājumu konkrētajam patērētājam, bet šobrīd nav paredzēts pienākums patērētāju par to informēt.

Mākslīgā intelekta (turpmāk - MI) sistēmas arvien straujāk attīstās un tiek ieviestas dažādās ekonomikas nozarēs un uzņēmējdarbībā. Tādēļ Likuma 8.panta jaunajā 1.⁵ daļā tiek paredzēts pienākums kredīta devējiem un kredīta starpniekiem, personalizējot savu piedāvājumu konkrētiem patērētājiem vai konkrētām patērētāju kategorijām ar automatizētas lēmumu pieņemšanas starpniecību, informēt patērētāju, ka viņiem piedāvātā cena ir personalizēta, pamatojoties uz automatizētu personas datu, tostarp atvasināto datu apstrādi, lai patērētāji varētu ņemt vērā iespējamos riskus, pieņemot lēmumu.
Likuma 8. panta 4.¹³ daļa paredz, ka arī gadījumā, ja MI sistēmas izmanto patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanai, ikreiz, kad izvērtēšana ietver automatizētu datu apstrādi, patērētājam ir tiesības panākt cilvēka līdzdalību no kredīta devēja puses. Patērētājam ir tiesības saņemt jēgpilnu, saprotamu paskaidrojumu par veikto novērtējumu un izmantotās automatizētās apstrādes darbību, tostarp par galvenajiem mainīgajiem lielumiem, ietverto loģiku un riskiem, kā arī tiesībām paust savu patērētāja viedokli un pieprasīt, lai tiktu pārskatīts spējas atmaksāt kredītu novērtējums un tiktu pārskatīts lēmums par to, vai piešķirt kredītu. Patērētājam ir tiesības tikt informētam par minētajām tiesībām. 


Kreditēšanas līgumi un papildpakalpojumi ir jāpiedāvā skaidrā un pārredzamā veidā. Nedrīkst būt situācija, kurā netieši var secināt, ka patērētājs piekrīt noslēgt kreditēšanas līgumu vai iegādāties papildpakalpojumus. Jebkāda šāda patērētāja dota piekrišana būtu jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, kas nozīmē brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu norādi par patērētāja piekrišanu. Klusēšana, atturēšanās no darbības vai tāda noklusējuma iespēja kā iepriekš atzīmētas ailes netiek uzskatītas par patērētāja dotu piekrišanu.
Tāda kredīta piešķiršana, ko patērētājs nav pieprasījis, dažos gadījumos var būt saistīta ar patērētājam kaitīgu praksi. Tādēļ ir aizliegts piešķirt nepieprasītu kredītu, tostarp, nepieprasītas, iepriekš apstiprinātas kredītkartes, kas nosūtītas patērētājiem, vienpusēji ieviest jaunas pārtēriņa iespējas vai pārsniegšanu vai vienpusēji palielināt patērētāja pārtēriņa, pārsniegšanas vai kredītkaršu tērēšanas limitu. Šī prasība ir iekļauta Likuma 8.panta jaunajā 1.⁶ daļā.

Noteikumi Nr.691 paredz to, kāda informācija ir jāiekļauj kreditēšanas līgumā. Tostarp līgumā ir jāietver informācija par atteikuma tiesībām no kreditēšanas līguma, laikposmu, kurā var izmantot atteikuma tiesības, un citus minēto tiesību izmantošanas nosacījumus. Vispārīgajā gadījumā patērētājs drīkst 14 dienu laikā izmantot atteikuma tiesības un atkāpties no kreditēšanas līguma, nesniedzot nekādus paskaidrojumus. Taču gadījumā, ja patērētājam nav sniegta informācija par atteikuma tiesībām, patērētāja atteikuma tiesībām nav termiņa ierobežojuma. Lai palielinātu juridisko noteiktību, Likuma 12.¹ panta desmitajā daļā ir paredzēts, ka atteikuma tiesību termiņš beidzas 12 mēnešus un 14 dienas pēc kreditēšanas līguma noslēgšanas, ja patērētājs ir saņēmis informāciju par atteikuma tiesībām, taču nav saņēmis tos normatīvajā regulējumā noteiktajā laikā. 

Ir būtiski novērtēt un pārbaudīt patērētāja spēju un gatavību atmaksāt kredītu, pirms tiek noslēgts kreditēšanas līgums, lai izvairītos no situācijām, kad patērētājs nevar izpildīt uzņemtās saistības.

Kopumā prasības patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšanai netiek mainītas, bet nedaudz precizētas.
Tiek precizēta Likuma 8.panta 4.¹ daļa, paredzot, ka patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšana ir jāveic samērīgā veidā un patērētāja interesēs, lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības, un būtu jāņem vērā visi nepieciešamie un būtiskie faktori, kas varētu ietekmēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Atmaksas grafiks ir jāpielāgo konkrētā patērētāja vajadzībām un atmaksas spējai. Pozitīvs novērtējums neskar kredīta devēja līgumslēgšanas brīvību attiecībā uz kredīta piešķiršanu. 

Patērētāja spējas atmaksāt kredītu novērtēšana ir jāpamato ar informāciju par patērētāja finanšu un ekonomisko situāciju. Šāda informācija ir nepieciešama un samērīga ar kredīta veidu, darbības ilgumu, vērtību un riskiem, kas rodas patērētājam, tajā skaitā ar riskiem, kas saistīti ar ienākumu saņemšanu nākotnē. Šādai informācijai ir jāietver vismaz patērētāja izdevumus un dokumentāri pamatotos ienākumus, tostarp tajā būtu pienācīgi jāņem vērā patērētāja pašreizējās saistības un saistību neizpildes. Šādai informācijai nevajadzētu ietvert īpašu kategoriju personas datus, piemēram, datus par veselību, tostarp datus par saslimšanu ar vēzi, kā arī informāciju, kas iegūta no sociālajiem tīkliem. 

Šobrīd pienākums reģistrēties ir paredzēts tikai kredīta starpniekiem un kredīta starpnieka pārstāvjiem, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu. Un licencēšanas prasības netiek attiecinātas uz atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Direktīvas 2023/2225 prasības nosaka, ka kredīta devējiem un kredīta starpniekiem, tostarp iestādēm, kas nav kredītiestādes, piemēro pienācīgu atzīšanas procedūru, tostarp atļaujas piešķiršanas procedūru vai to iekļaušanu reģistrā, un uzraudzības pasākumus, ko īsteno kompetentā iestāde. 
Likuma 8.² pantā  tiek paredzēts, ka jāreģistrē ir visi starpnieki, ne tikai starpnieki, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, kā tas bija līdz šim.
Par kredīta starpnieku nav uzskatāma persona, kas tikai tieši vai netieši iepazīstina patērētāju ar kredīta devēju vai kredīta starpnieku.
Vienlaikus 8.² panta 1¹ daļa nosaka, ka kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, un kas jau ir reģistrēts reģistrā, ir tiesības sniegt arī citu patērētāja kredītu starpniecības pakalpojumus atkārtoti nereģistrējoties.

Turpmāk lielajiem uzņēmumiem, kuri piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā savu preču un pakalpojumu iegādei, tiek attiecinātas atzīšanas un reģistrācijas prasības un tiem būs jāreģistrējas. No šīs prasības tiek atbrīvoti preču piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji, kuri uzskatāmi par mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK (C(2003) 1422) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (turpmāk – Komisijas Ieteikums 2003/361/EK) un kuri rīkojas kā kredīta palīgstarpnieki, vai kuri piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā sevis piedāvāto preču un pakalpojumu iegādei, ja kredīts ir piešķirts bez procentiem un citām maksām, un ja netiek iesaistīti citi kredīta devēji. Šo atbrīvošanu nepiemēro lieliem uzņēmumiem. Šobrīd identificēts, ka uzņēmumi, uz ko varētu attiekties prasība reģistrēties, ir telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji (piemēram, LMT, BITE, TELE2). Šie uzņēmumi piedāvā atlikta maksājuma veidā iegādāties gan telefonus, datorus u.c. preces. Šādi kredītlīgumi tika ietverti Direktīvas 2025/2225 tvērumā ar mērķi nodrošināt lielāku pārredzamību un labāku patērētāju tiesību aizsardzību, kā rezultātā palielināsies patērētāju uzticēšanās, ņemot vērā varbūtēju kaitīgu ietekmi, ko patērētājiem rada to augstās izmaksas vai augstā maksa nokavētu maksājumu gadījumā. 
8.⁶ pants nosaka, ka atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējiem ir jāreģistrējas reģistrā, ko uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Šā panta trešā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā reģistrē atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējus. Ekonomikas ministrija izstrādās šos noteikumus līdz 2026. gada 30.oktobrim. 

Krāpšana digitālajā vidē ir identificēta Nacionālajā risku novērtējumā[1] ar novērtējumu - vidēji augsti draudi. Šobrīd spēkā esošais patērētāju kreditēšanas regulējums neparedz pienākumu kredīta devējiem ņemt vērā patērētāja veikto atzīmi par nevēlēšanos saņemt kredītu.

Pašlaik Latvijas Republikā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji – AS “Kredītinformācijas Birojs” un AS “CREFO Birojs”, un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi.
Jau pašlaik AS “CREFO Birojs” savā mājas lapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. AS “CREFO Birojs” šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt AS “Kredītinformācijas Birojs” ir uzsācis darbu pie šādas funkcionalitātes ieviešanas un tā patērētājiem būs pieejama jau tuvākajā laikā.

[1] Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022.gadu https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACION%C4%80LAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOV%C4%92RT%C4%92%C5%A0ANAS%20ZI%C5%85OJUMS%20PAR%202020.%E2%80%932022.%20GADU.pdf

Patērētājiem tiks dota iespēja atteikties no kredīta saņemšanas, nodrošinot to caur kredītinformācijas birojiem. Arī citās valstīs iespēju personām atteikties no kredīta saņemšanas un šo datubāžu uzturēšanu nodrošina kredītinformācijas biroji vai institūcijas, kas veic līdzīgas funkcijas. Attiecīgi, ja kredītinformācijas biroji ir pašatteikušos personu reģistra pārziņi, tad kredīta devējiem nav jāpieslēdzas pie vēl kādām citām sistēmām un datubāzēm, lai konstatētu, ka patērētājs ir liedzis sev tiesības slēgt kreditēšanas līgumus - pieprasot informāciju par maksātspējas datiem kredītinformācijas birojiem, kredīta devējam uzreiz tiek sniegta informācija par liegumu. Attiecīgi juridiskās personas, kuras jau veic personu finanšu datu uzglabāšanu un kurām ir tieša sadarbība ar patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, ir vispiemērotākie pārziņi pašatteikušos personu reģistrācijai.
Likumprojekts nosaka kredīta devējiem pienākumu ņemt vērā šādas atzīmes kredīta pieteikuma izskatīšanas procesā - ja patērētājs ir izdarījis šādu atzīmi, kredītu viņam piešķirt nedrīkst. Savukārt likumprojekts "Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā" (25-TA-315) paredz patērētāja tiesības kredītinformācijas biroju datubāzēs veikt atzīmi par to, ka viņš nevēlas saņemt kredītu.  Šo grozījumu mērķis ir patērētāju aizsardzība no krāpšanas digitālajā vidē, kad prettiesiski piesavinās autentifikācijas līdzekļus, kā rezultātā tiek noslēgti krāpnieciski patērētāju kreditēšanas līgumi. Tādejādi tiks nodrošināta iespēja vienkāršā veidā veikt atzīmi par nevēlēšanos saņemt kredītu, kas ne tikai mazinās nepārdomātu patērētāja kreditēšanas līgumu slēgšanu, bet arī dos iespēju atzīmi veikt tādam patērētāju lokam, kas vēlas pasargāt sevi no krāpnieciskiem gadījumiem, kad tiek nozagti personas dati un/vai bankas autentifikācijas ierīces, lai noslēgtu kreditēšanas līgumus personas vārdā un tad izkrāptu naudas līdzekļus.
Vienlaikus šāda atzīme attiecas uz jauna finansējuma piešķiršanu. Pirms atzīmes veikšanas noslēgtos kreditēšanas līgumus, tostarp jauna finansējuma piešķiršanu esošā līguma grozījumu ietvaros, piemēram, restrukturizācijas, vai pārfinansēšanas gadījumā, atzīme neietekmē. 
Grozījumi 8.panta 4⁸ daļa paredz, ka kredītinformācijas biroji apmainās arī ar informāciju par patērētāja veikto atzīmi, lai atteikšanās no kredīta saņemšanas darbotos arī gadījumā, ja patērētājs atzīmi ir veicis tikai vienā no kredītinformācijas birojiem.

Šobrīd spēkā esošais patērētāju kreditēšanas normatīvais regulējums tieši neparedz pienākumu kredīta devējam kavētu maksājumu gadījumā piemērot iecietības pasākumus, pirms tiek uzsāktas parādu atgūšanas vai piedziņas darbības.
Patērētājam, kas saskaras vai varētu saskarties ar maksājumu grūtībām, netiek nodrošināta atbilstoša specializēta palīdzība.

Kredīta devējiem un patērētājiem parādu atgūšanas vai piedziņas darbības rada būtiskas sekas, tādēļ kredīta devējiem būtu jāizrāda saprātīga iecietība pirms parādu atgūšanas vai piedziņas darbību uzsākšanas. Lemjot par to, vai ir lietderīgi īstenot iecietības pasākumus un vai ir pamatoti tos piedāvāt atkārtoti, kredīta devējam cita starpā būtu jāņem vērā patērētāja personīgā situācija, piemēram, patērētāja intereses un tiesības, tā spēja atmaksāt kredītu un saprātīgi vajadzīgie iztikas līdzekļi, turklāt kredīta devējam būtu jāierobežo patērētāja izmaksas saistību neizpildes gadījumā. Ja patērētājs saprātīgā termiņā neatbild uz kredīta devēja piedāvājumu, no kredīta devēja netiek prasīts, lai viņš piedāvātu iecietības pasākumus atkārtoti. 

Ja iecietības pasākumi tiek uzskatīti par piemērotiem, tajos būtu jāietver sākotnējā kreditēšanas līguma noteikumu grozījumi un tajos varētu cita starpā iekļaut pilnīgu vai daļēju kreditēšanas līguma pārkreditēšanu. Minēto noteikumu grozījumos var iekļaut: kreditēšanas līguma termiņa pagarināšanu; kreditēšanas līguma veida maiņu; visas maksājuma summas vai tās daļas atmaksājuma atlikšanu uz laiku; aizņēmuma likmes samazināšanu; maksājumu brīvdienu piedāvāšanu; maksājumu sadalīšanu; valūtas konvertēšanu; daļēju parāda atlaišanu un parādu apvienošanu. Ja iecietības pasākumi tiek uzskatīti par piemērotiem, nebūtu jāprasa, lai kredīta devēji, grozot kreditēšanas līguma noteikumus, izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu, ja vien tiek samazināts ikmēneša maksājums un kopējā summa, kas jāmaksā patērētājam, ar minētajiem noteikumu grozījumiem netiek būtiski palielināta. Par būtisku ir uzskatāms kredīta kopējās summas palielinājums virs 20%.

Patērētājiem, kuriem ir grūtības izpildīt savas finansiālās saistības, ir jānodrošina specializēta palīdzība parādu pārvaldībā. Likumprojekts paredz, ka konsultāciju pakalpojumus parādu jautājumos valsts vārdā nodrošina institūcija, kurai Ministru kabinets noteicis vai deleģējis pildīt šo valsts pārvaldes uzdevumu.
Direktīvas pārņemšanai izveidotajā darba grupā šā pakalpojums sniegšanai potenciāli tika iezīmēta Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācija, ņemot vērā, ka tā ir lielākā patērētāju organizācija Latvijā, tai ir pieredze konsultāciju un palīdzības sniegšanā patērētājiem, reģionāls pārklājums un tādā veidā tiktu stiprinātas patērētāju organizācijas. Attiecīgi tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks noteikta institūcija, kurai tiks deleģēts pildīt šo valsts pārvaldes uzdevumu. Šajos noteikumos tiks norādītas arī pakalpojuma sniegšanas izmaksas.

Parādu jautājumos sniegto konsultāciju mērķis ir palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, vienlaikus ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu. Parādu konsultācijas ietver katra individuālā patērētāja situācijas izvērtēšanu un palīdzību, piemēram, budžeta plānošanā, ieteikumus saistību apvienošanai vai pārkreditēšanai u.c. 
Kredīta devējiem ir noteikta loma pārmērīgu parādsaistību nepieļaušanā, laikus apzinot un atbalstot patērētājus, kuri nonākuši finansiālās grūtībās. Tādēļ kredīta devējiem ir jāievieš procesi un politikas, kas ļauj identificēt šādus patērētājus un nodrošinātu, ka viņi patērētājiem iesaka izmantot konsultāciju pakalpojumus parādu jautājumos.

Lai atvieglotu parādu konsultāciju norises gaitu, PTAL tiek iekļauta 8.panta 4.⁹ daļa, kas paredz iespēju patērētājam vienkopus saņemt visu informāciju par savām saistībām un saistību izpildes gaitu, vēršoties kādā no kredītinformācijas birojiem.
Lai arī uz šo brīdi patērētājam kā datu subjektam jau pastāv iespējas vērsties pie dažādiem pārziņiem un pieprasīt pie tiem apstrādāto informāciju, tomēr ņemot vērā, ka ar kredītinformāciju saistītās organizācijas ir vairākas, kas datu subjektiem apgrūtina informācijas savākšanu. Šie grozījumi neaizliedz patērētājam arī turpmāk vērsties arī pie katra pārziņa ar individualizētu datu subjekta pieprasījuma, bet ļautu arī “vienas pieturas aģentūras” principa izpratnē saņemt savus datus pie viena kredītinformācijas biroja vienā vietā un pārskatāmā struktūrā.
Šādu informāciju kredīta devējs jau šobrīd saņem no kredītinformācijas birojiem patērētāja kredītspējas izvērtēšanai pirms kredīta piešķiršanas. Grozījumu mērķis ir nodrošināt iespēju šādu informāciju apkopotā veidā iegūt arī pašam patērētājam savas kredītspējas izvērtēšanai.
Lai arī varētu uzskatīt, ka šāds regulējums paredz starpposmu starp patērētāju un kādu no datu sniedzējiem, tomēr šāds pakalpojums patērētājam ērti un vienkopus sniedz viņam visu par sevi nepieciešamo informāciju, kuru tas tālāk var iesniegt parādu konsultantam. Jānorāda, ka parādu konsultēšanas pamatā ir arī svarīgi novērtēt visu pieejamo informāciju, apkopojot ne tikai to, ko deklarē patērētājs, bet arī iegūstot informāciju no dažādiem datu sniedzējiem, lai konsultācijas būtu maksimāli objektīvas un tiešām sniegtu specializētu, pilnvērtīgu un ticamu katra individuālā patērētāja situācijas izvērtēšanu un palīdzību.

Līdz šim noteikts zināšanu un kompetences līmenis kredīta devēju, kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju personālam līdz šim tika prasīts tikai hipotekāro kredītu devējiem.

Patērētājiem ir jābūt pārliecībai, ka kredīta devēji un kredīta starpnieki ievēro patērētāja intereses, tostarp viņu iespējamo neaizsargātību un grūtības saprast pakalpojumu, pamatojoties uz informāciju, kas kredīta devējam vai kredīta starpniekam pieejama attiecīgā laikā, un uz pamatotiem pieņēmumiem par riskiem attiecībā uz patērētāja situāciju piedāvātā kreditēšanas līguma darbības laikā. Svarīgs aspekts šādas patērētāju uzticēšanās panākšanai ir prasība nodrošināt šajā nozarē augstu taisnīguma, godīguma un profesionalitātes līmeni, kas ietver arī atbildīgu rīcību, lai izvairītos no prakses, kas negatīvi ietekmē patērētājus, un interešu konfliktu, tostarp pienācīgu atlīdzības radīto interešu konfliktu pārvaldību, kā arī sniegt patērētāju interesēm maksimāli atbilstošas konsultācijas. Arī veidam, kādā kredīta devējs atalgo savu personālu un kredīta starpniekus, kā arī veids, kādā kredīta starpnieks atalgo savu personālu un kredīta starpnieka pārstāvjus, nedrīkst būt par šķērsli darbinieku pienākumam rīkoties godīgi, taisnīgi, pārredzami un profesionāli, ņemot vērā patērētāja tiesības un intereses.

Kredīta devēju un kredīta starpnieku darbiniekiem ir jānodrošina atbilstošs zināšanu un kompetences līmenis, lai sasniegtu augsta līmeņa profesionalitāti. Tāpēc kredīta devējiem un kredīta starpniekiem ir jāpierāda, ka viņiem ir attiecīgās zināšanas un kompetence uzņēmuma līmenī, pamatojoties uz minimālajām zināšanu un kompetences prasībām. Šīm prasībām ir jāattiecas gan uz klientu apkalpošanas struktūrvienību darbiniekiem, gan atbalsta struktūrvienību darbiniekiem, tostarp, vadības un attiecīgā gadījumā kredīta devēju un kredīta starpnieku valdes locekļiem, kas pilda svarīgu lomu kreditēšanas līguma procesā. Personas, kuras veic atbalsta funkcijas, kas nav saistītas ar kreditēšanas līguma procesu, tostarp darbinieki, kas strādā cilvēkresursu jomā un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā, nebūtu jāuzskata par darbiniekiem, uz kuriem jāattiecina šīs prasības. 
Šīs prasības noteiktas PTAL 8.pantā no astoņpadsmitās līdz divdesmit trešajai daļai.

Šobrīd ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad kredīta devējs patērētājam liek segt izmaksas par atgādinājumu nosūtīšanu par maksājumu kavējumu, kas būtiski pārsniedz reālās izmaksas un faktiski ir papildus ienākumu gūšanas avots.

Lai novērstu situācijas, kad patērētājam, kurš jau ir nonācis finansiālās grūtības, tiek papildus piemērotas arī nesamērīgi augstas maksas par atgādinājumu ziņu, vēstuļu nosūtīšanu (par ziņām, kas faktiski ir patērētāja rīcībā, proti, patērētāji apzinās, ka viņiem ir saistību kavējums), kas kopumā var radīt ievērojamas izmaksas patērētājam, PTAL 8.pantā paredzēts iekļaut 3.¹ daļu, kas paredz, ka kredīta devējs par maksājuma kavējumu vai parāda atgūšanu ārpustiesas kārtībā patērētājam drīkst piemērot tikai samērīgas un objektīvi pamatotas faktiskās kredīta devēja izmaksas. 
Nebūtu atbalstāma prakse, kad finansiālās grūtībās nonākušam patērētājam kavētu maksājumu rezultātā tiek papildus piemērotas nepamatoti augstas maksas, jo tas patērētāju var novest pārmērīgās parādsaistībās. Iespēju robežās kredīta devējiem būtu jāizmanto citi saziņas kanāli (piemēram e-pasts, telefons u.c.), nesūtot ierakstītas vēstules. Tāpat nebūtu atbalstāma prakse, kad patērētājam vēstules pa pastu tiek sūtītas ātrāk kā 60 dienas no kavējuma dienas, it īpaši, ja pastāv alternatīvi kanāli saziņai ar patērētāju. Un gadījumā, ja vēstules tiek sūtītas, tad faktiskajās izmaksās, ko piemēro patērētājam, būtu jāiekļauj tikai pasta izdevumi, neiekļaujot tajā citas kredīta devēja administratīvās izmaksas, piemēram, telpu īri, darbinieku atalgojumu utt.

Šobrīd PTAL nav noteikts termiņš, kādā kredīta devējam pēc patērētāja pieprasījuma ir jāsniedz informācija par provizorisko saistību atlikumu uz konkrētu dienu, kas kavē pārkreditēšanas procesu.

Lai novērstu pārkreditēšanās problemātiku, kad process tiek paildzināts no sākotnējā kredīta devēja puses, PTAL 8. pantā paredzēts iekļaut 4.¹⁷ daļu, kas paredz pienākumu kredīta devējam 7 darbdienu laikā pēc patērētāja pieprasījuma sniegt bezmaksas informāciju par provizorisko saistību atlikumu uz konkrētu dienu. Šāds termiņš ir noteikts arī hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā.

Esošā likuma 8. panta 4.³ daļas 12. apakšpunkta redakcija, kas paredz, ka, veicot hipotekāro pārkreditēšanu, ja patērētājam ikmēneša maksājumi nemainās vai samazinās, pieļauj situāciju, ka patērētāja spēja atmaksāt kredītu nav jāvērtē arī gadījumā, ja ikmēneša maksājumi patērētājam tiek samazināti uz kredīta termiņa pagarinājuma rēķina, bet ne obligāti samazinot procentu likmi, kā arī situāciju, ka pārkreditējot, tiek pagarināts kredīta termiņš un palielināta kredīta summa, kā rezultātā patērētāja kopējās izmaksas par kredītu var pieaugt, lai gan ikmēneša maksājumi nemainās vai sarūk.
Ja patērētājam, uzņemoties papildu saistības, netiek izvērtēta patērētāja spēja atmaksāt kredītu, tiek pārkāpta patērētāja tiesību aizsardzība, kā arī aizdevējs uzņemas papildu kredītrisku, kas nav novērtēts.
Pārkreditēts kredīts ir jauns kredīta līgums, kuru noslēdzot patērētāja kredītspēja ir jāvērtē no jauna. Patērētāja kredītspējas nevērtēšana pieļaujama tikai tad, ja jaunā kredīta līguma nosacījumi neparedz patērētāja kopējo saistību pieaugumu (ne tikai ikmēneša maksājumu samazināšanos vai nemainīšanos).

Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību un arī aizdevēju pārmērīga kredītriska uzņemšanos, precizēta 8. panta 4.³ daļas 12. apakšpunkta redakcija, paredzot, ka, veicot hipotekāro pārkreditēšanu, patērētāja spēja atmaksāt kredītu nav jāvērtē gadījumā, ja procentu likme nemainās vai samazinās, un citi sākotnējā kredīta līguma nosacījumi netiek mainīti tādā veidā, kas palielinātu kredīta kopējās izmaksas patērētājam.

Šobrīd nav pilnīgas tiesiskās skaidrības par patērētāju tiesību aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību attiecināmību kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, pēc šīs licences darbības beigām. Šobrīd var rasties situācijas, kad pēc speciālās atļaujas (licences) darbības termiņa, kapitālsabiedrība turpina apkalpot tās rīcībā esošo kredītportfeli, bet šajā situācijā nav tiesiskās skaidrības par patērētāju tiesību aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību attiecināmību uz šo kapitālsabiedrību.

Likumprojekts paredz papildināt PTAL 8.pantu ar jaunu 1⁵ daļu, lai uzlabotu tiesisko skaidrību par patērētāju tiesību aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto prasību attiecināmību, kurām kapitālsabiedrībai jāatbilst visā speciālās atļaujas (licences) darbības termiņā, kā arī paredz, ka prasībām jāatbilst, ja pēc speciālās atļaujas (licences) darbības termiņa, tā turpina apkalpot tās rīcībā esošo kredītportfeli. 
Iekļaujot PTAL skaidru un nepārprotamu norādi, ka kapitālsabiedrībai ir jānodrošina atbilstība noteikumos noteiktajām prasībām visā speciālās atļaujas (licences) spēkā esamības un izsniegtā kredītportfeļa apkalpošanas laikā, tiek radīta tiesiskā skaidrība, ka visas normatīvajos aktos izvirzītās prasības, kas noteiktas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un patērētāju tiesību aizsardzībai, ir attiecināmas un izpildāmas visā speciālās atļaujas (licences) darbības periodā. Savukārt normatīvajos aktos noteikto pienākumu attiecināmība, ja kapitālsabiedrības rīcībā pēc speciālās atļaujas (licences) anulēšanas paliek neizstrādāts kredītportfelis, uzliek par pienākumu komersantam nodrošināt gan visu iekšējo kārtību funkcionēšanu (piemēram, kārtību, kas nosaka kredītu piešķiršanu un izsniegto kredītu uzraudzību, patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtību, lai saprātīgā termiņā nodrošinātu saņemto sūdzību izskatīšanu un atbilžu sniegšanu u.c.), gan arī sniegt statistisko un citu ar kapitālsabiedrību saistīto informāciju. Šāda pienākuma noteikšana kalpo patērētāju tiesību aizsardzības stiprināšanai un ļaus Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) sekot līdzi kapitālsabiedrības darbībai līdz brīdim, kad kapitālsabiedrības kredītportfelis būs izstrādāts vai pārdots.