Anotācija (ex-ante)

Akadēmija zinātnisko institūciju starptautiskajā zinātniskajā izvērtējumā / https://www.izm.gov.lv/lv/2019-gada-zinatnisko-instituciju-starptautiskais-novertejums / (turpmāk – izvērtējums)  piedalījās ar savām trijām vērtējamajām vienībām un kopumā ieguva salīdzinoši zemu vērtējumu  (vidēji svērtais vērtējums - 2 balles (no piecām)), kas liedz pretendēt uz zinātnes bāzes finansējumu, kas Akadēmijai ierobežo pieeju pie būtiskiem ieguldījumiem tās zinātniskās darbības attīstībā.
Izvērtējuma starptautisko zinātnisko ekspertu galvenās rekomendācijas Akadēmijai:
1) Reģionalistikas zinātniskais institūts (vērtējums 3 balles): Jāturpina zinātnes rezultātu uzlabošana, virzībā no kvantitātes uz kvalitāti. Mazāk fokusēties uz vietējiem žurnāliem, vairāk uz labiem ārvalstu žurnāliem ar augstu kvalitāti. Institūtam ir laba pārvaldība, bet kopumā maza kapacitāte. Jāizvērš sadarbība ar citām Latvijas augstskolām, t.sk kopīgas doktorantūras programmas izstrāde. Jāizvērš starptautiskā sadarbība.
2) Inženierzinātnes (vērtējums 2 balles): Nepieciešama fokusētāka pētniecība, attīstot perspektīvākos pētniecības virzienus (piemēram lāzertehnoloģijas). Vairāk jāattīsta fundamentālā zinātne vairāk, t.sk caur stimuliem izcilībai. Jāpārņem labākā ārvalstu pieredze un prakse, t.sk. piesaistot ārējo zinātnisko personālu. Aktīvāk jāatbalsta doktorantūras studējošie caur stipendijām un jāizvērš doktorantūrā sadarbība ar citām augstskolām. Nepieciešama labāka zinātnes pārvaldība.
3) Biznesa un sabiedrības procesu pētniecības institūts (vērtējums 2 balles): Uzlabot ilgtermiņa stratēģisko plānošanu, t.sk zinātnes vadību. Aktīvāk iesaistīties kā biedriem dažādās nozares zinātnes organizācijās un asociācijās. Fokuss no kvantitātes uz kvalitāti rezultātos, īpaši augsta līmeņa zinātniskajās konferencēs. Aktīvāka dalība Apvārsnis programmā ir nepieciešama. Cilvēkresursu ataudzē – nepieciešamība pēc Akadēmijas akadēmiskās kapacitātes palielināšanas.
Šobrīd, ņemot vērā Akadēmijas minēto iegūto vērtējumu izvērtējumā un novērtējot Akadēmijas sasniegtos zinātniskās darbības rezultātus pēdējo gadu laikā ir skaidri redzams potenciāli liels risks, Akadēmijas iespējām iegūt vērtējumu 3 balles līdz 2025.gadam, kad būs kārtējais izvērtējums. Šo risku pamato Akadēmijas zinātniskās darbības rezultātu salīdzinājums ar pārējām valsts augstskolām un valsts zinātniskajiem institūtiem, kuri piedalījās 2019.gada izvērtējumā. Inženierzinātnēs un tehnoloģijās šajā novērtējumā vērtējumu 3 balles ieguva Latvijas Lauksaimniecības universitāte (dzīvības zinātnes, tehnoloģijas un inženierzinātnes), Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte (Būvniecības inženierzinātņu fakultāte), Rīgas Tehniskā universitāte (Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte) kuru kopējais P&A (pētniecības un attīstības) finansējums 2013. - 2018.gadā bija no 3,3 – 16 milj. eiro, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz Akadēmijas rādītājus (0,7 milj. eiro) inženierzinātnēs un tehnoloģijās. Līdzīga atšķirība ir arī zinātniskajā kapacitātē, kur zinātniskais personāls PLE (nodarbinātās personas vidējais pilna darba laika ekvivalents noteiktā periodā) izteiksmē Akadēmijai ir 5,7 PLE inženierzinātnēs un tehnoloģijās, kamēr pārējām valsts augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kas ieguva vērtējumu 3 balles – robežās no 28 – 44 PLE. Līdzīgas atšķirības rezultātos ir arī Akadēmijai sociālajās zinātnēs, kur Reģionalistikas zinātniskais institūts ir ar labiem rezultātiem un kapacitāti, bet Biznesa un sabiedrības procesu pētniecības institūtam tā ir būtiski mazāka, nekā citām valsts augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kas ieguva vērtējumu 3 balles.
Apskatot zinātniskās publikācijas – Akadēmijai pēc SCOPUS SciVal datubāzes datiem starp 2017. – 2021.gadu ir 199 zinātniskās publikācijas, kas ir ~ 1,5 % apmērā no Latvijas kopējā publikāciju skaita šajā periodā, ar būtiski zemāku vidējo publikāciju kvalitāti (to citējamību vai zinātnisko žurnālu kvalitāti). Piemēram – 36,7 % Latvijas zinātnisko publikāciju starp 2017. – 2021.gadu ir publicētas augsta līmeņa (Q1 kvartīles) žurnālos, kamēr Akadēmijai šajā periodā tikai 15 %, jeb tikai 40 % no Latvijas vidējā līmeņa.
Akadēmijai bijušas ierobežotas iespējas P&A (pētniecības un attīstības) projektu piesaistē, ko apliecina gan rezultāti Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas  Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa, kur ir iegūts tikai viens projekts, un no valsts budžeta programmām – tikai daži fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu granti.
Integrējot Akadēmiju Universitātē tiks veikti virkne priekšnosacījumu, lai nodrošinātu esošā Akadēmijas finansējuma rezultatīvāku izlietojumu, kā arī nodrošinātu nepieciešamo finansējumu Akadēmijas pētnieciskas izcilības celšanai, jo Akadēmijai, integrējoties Universitātē izpildīsies priekšnosacījumi, lai Akadēmija turpinātu saņemt bāzes finansējumu, jo Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252“Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 5.2.apakšpunkts paredz, ka bāzes finansējumu saņem zinātniskā institūcija neatkarīgi no zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā gūto vērtējumu, ja tā piedalās ANM plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros.
Lai nodrošinātu papildu finansējumu izglītības un pētniecības attīstībai, administratīvo un studiju procesu integrācijai, informācijas sistēmu un citu digitālo resursu savietošanai, Universitātei un Akadēmijai būs jāsagatavo un jāiesniedz Ministrijā institucionālās konsolidācijas plāns, kas jāsaskaņo ar Ministriju ne vēlāk kā līdz 2023. gada 2. ceturksnim.
Minētie pasākumi dos iespēju Akadēmijai celt zinātnisko kapacitāti, tostarp arī piedaloties nacionāla līmeņa pētniecības konkursos (valsts pētījumu programmas, fundamentālie un lietisko pētījumu programmas projektu konkursi), kas secīgi dos izcilības pieaugumu saistībā ar Akadēmijas zinātnisko publikāciju kvalitāti un skaitu augsti vērtētos zinātnes izdevumos, kā arī pakāpenisku pieeju dalībai Eiropas Savienības un starptautisku pētniecības programmu, projektu un aktivitāšu ietvaros.  Tas viss kopumā dod iespēju Akadēmijai gūt arī atgriezenisko saiti no šiem pasākumiem, tas ir  Eiropas Savienības un starptautisku pētniecības programmu, projektu līdzfinansējuma piesaisti,  un tas viss kopumā nepārprotami veicinās Akadēmijas akadēmiskā un zinātniskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu, kas secīgi attīsta arī šī personāla konkurētspēju un Akadēmijas spēju piesaistīt jaunos zinātniekus. Līdz ar to Akadēmijas integrācija Universitātē nodrošinās racionālāku esošo resursu, tajā skaitā valsts budžeta izmantošanu, kā arī šis risinājums nodrošina plašākas attīstītības iespējas, īpaši piesaistot finansējumu attīstības un investīciju projektiem. 
Balstoties uz saskaņoto institucionālo konsolidācijas plānu Universitātei un Akadēmijai būs jāsagatavo projekta pieteikums finansējuma saņemšanai atbilstoši Ministru kabineta noteikumu “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" īstenošanas noteikumi” (noteikumu projekts (22-TA-2792) ir starpinstitūciju saskaņošanā, https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/2b22da31-bfd9-4200-8ce3-74ad9676240d) (turpmāk - 5.2.1.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanas noteikumi) nosacījumiem. 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros plānotas atbalstāmās darbības “konsolidācijas grantu īstenošana”, “akadēmiskās karjeras grantu īstenošana”, “iekšējo pētniecības un attīstības grantu īstenošana”. Rīkojuma projekts veicinās 5.2.1.1.i. investīcijai noteikto rādītāju “saskaņoti augstākās izglītības institūciju konsolidācijas plāni”, “parakstīti akadēmiskās karjeras grantu līgumi”, “parakstīti iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi”, “ieviesti  konsolidācijas plāni”  un “valsts dibinātās augstākās izglītības institūcijas ir 100% ieviesušas jauno pārvaldības modeli” sasniegšanu (detalizētāk sasniedzamās konkrēto rādītāju vērtības tiks noteiktas 5.2.1.1.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanas noteikumos). Projekts arī būs pamatojums Universitātes un Akadēmijas konsolidācijas plāna izstrādei, kas dos tiesības iesaistītajām pusēm iesniegt projekta pieteikumu finansējuma saņemšanai 5.2.1.1.i. investīcijas otrās kārtas  "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros.
Reorganizācija pavērs iespējas koncentrēt studiju programmu īstenošanas resursus un īstenot vienotu studējošo, t.sk. ārvalstu studentu, piesaistes politiku. Veidojot sinerģijas starp studiju programmu pēctecību tiks paplašinātas izglītības turpināšanas iespējas nākamajā studiju līmenī, izmantojot gan Universitātes, gan Akadēmijas studiju programmu piedāvājumu. Akadēmijai būs iespēja izmantot Universitātes identitāti, infrastruktūru, informācijas tehnoloģijas resursus, datu bāzes, bibliotēkas, ēkas un telpas. Kā arī Akadēmijā studējošajiem tiks nodrošināta iespēja izmantot dienesta viesnīcu, iesaiste dažādās akadēmiskās, pētnieciskās, sociālās, saliedēšanas, mobilitātes, sporta un citās aktivitātēs, dalību projektos u.c.

Projekts nosaka, ka Akadēmiju reorganizējot ar 2025.gada 1.aprīli, tā tiks nodota Universitātei, kurā Akadēmija turpinās pastāvēt kā Universitātes iestāde un Universitāte ir Akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.
paredz, ka Universitāte pēc Akadēmijas reorganizācijas pārņem un nodrošina, ka Akadēmija kā Universitātes iestāde turpina īstenot projekta 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētās studiju programmas, tostarp arī pārņem Akadēmijas Līvānu filiāli, kas turpina  darboties kā Universitātes Līvānu filiāle, kas ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā un turpina īstenot 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Mašīnbūve” akreditētajā studiju virzienā “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”  ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju “Mašīnbūves speciālists”.
nosaka, ka Universitāte arī pārņem Akadēmijas dibinātu akreditētu pastarpinātu pārvaldes iestādi, vispārējās izglītības iestādi - Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolu (turpmāk – vidusskola), kas turpina darboties kā Universitātes pastarpināta pārvaldes iestāde, vispārējās vidējās izglītības iestāde, kas ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā un turpina īstenot akreditētu vispārējo vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmu.
Papildus minētajam, projekts paredz arī, ka pēc Akadēmijas reorganizācijas Universitāte:
1) pārņems darba tiesiskās attiecības ar Akadēmijas, tajā skaitā Akadēmijas Līvānu filiāles akadēmisko un vispārējo personālu, tostarp arī ar vidusskolas pedagogiem, nodrošinot vienlīdzīgus principus darba samaksas, darba slodzes un sociālo garantiju piešķiršanā. Darba tiesiskās attiecības tiek īstenotas atbilstoši Darba likumam. Akadēmiskajam personālam pavērsies plašākas pētniecības, mobilitātes un izaugsmes iespējas, kā arī pieeja Universitātes rīcībā esošajiem studiju un pētniecības resursiem;
pārņems projekta 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajās studiju programmās sekmīgi studējošiem kas uzsākuši studijas līdz 2025.gada 1.aprīlim, visā studiju laikā, ja studijas netiek pārtrauktas, tiek saglabāti studiju  nosacījumi atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem, tajā skaitā pārņem vidusskolas saistības pret izglītojamajiem. Reorganizācijas procesā tiks nodrošināta studiju procesa nepārtrauktība un visi Akadēmijas studenti varēs turpināt studijas Universitātē, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst pārtrauktajai studiju programmai, nodrošinot  lielākas attīstības iespējas. Studējošajiem būs iespēja pabeigt studijas uz tādiem pašiem finansēšanas nosacījumiem, proti, sekmīgi par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem nodrošinot no valsts budžeta finansētu studiju vietu visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, un par maksu studējošajiem nodrošinot tādu pašu studiju maksas apjomu, kāds bija noteikts Akadēmijā. Valsts budžeta finansējums saskaņā ar principu “budžeta vieta seko studējošajam” tiks piešķirts Universitātei, kurā studējošais turpinās studijas, proti, Ministrija sagatavojot priekšlikumus budžeta vietu sadalījumu struktūrai paredzēs papildus budžeta vietas Universitātei;
iesniegs Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu par grozījumu veikšanu rīkojuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā minēto studiju programmu licencēšanas un studiju virzienu akreditācijas dokumentācijā, Minēto grozījumu veikšana nav maksas pakalpojums, līdz ar to, neradīs papildu izdevumus Universitātei.
paredz, ka Akadēmijas, tajā skaitā Akadēmijas Līvānu filiāles un vidusskolas funkciju, tiesību, saistību (tai skaitā darba līgumu un studiju līgumu), prasību, finanšu līdzekļu, mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz turpmāk īstenojamām studiju programmām ir Universitāte. Tiesību un saistību pārņemšana paredz, ka Universitāte pārņem arī tos studējošos (studiju līgumus), kas atrodas studiju pārtraukumā, savukārt arhīva pārņemšana nozīmē, ka studējošais, kas ir absolvējis Akadēmiju, būs tiesīgs, piemēram, diploma dublikātu, diploma nozaudēšanas gadījumā, saņemt Universitātē, kas pārņems attiecīgo studiju programmu.
Universitātei pārņemot Akadēmijas funkcijas, tiesības, saistības (tai skaitā darba līgumus un studiju līgumus), prasības, finanšu līdzekļus, Akadēmijas īpašumā esošo nekustamo īpašumu, mantu, lietvedību un arhīvu, kā arī darba tiesiskās attiecības (darba līgumus) ar Akadēmijas, Akadēmijas Līvānu filiāles akadēmisko un vispārējo personālu, kā arī ar vidusskolas pedagogiem. 
Projekts paredz, ka Universitāte pārņem saistības, ko Akadēmija uzņēmusies:  
darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt modernizēto STEM, tai skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu" (turpmāk – 8.1.1.SAM) ietvaros un kas izriet no akadēmijas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu;
darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" (turpmāk – 8.2.1.SAM) pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no akadēmijas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu;
darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa „Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” (turpmāk – 8.2.2.SAM) pirmās,   otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no akadēmijas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu;
darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās"  (turpmāk – 1.1.1.5.pasākums) otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no akadēmijas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu;
darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2.  pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (turpmāk – 4.2.1.2.pasākums) pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un kas izriet no akadēmijas reorganizācijas dienā spēkā esošās vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu.
Akadēmijas 8.1.1. SAM ietvaros iesniegtā projekta Nr. 8.1.1.0/17/I/011 „Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lāzertehnoloģiju, mehatronikas un mašīnbūves studiju programmu modernizācija” ar kopējo attiecināmo finansējumu 964 917 euro,  īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2018. gada 31. decembrī.
8.2.1. SAM pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.1.0/18/I/003 "Studiju programmu fragmentācijas samazināšana un resursu koplietošanas stiprināšana, izstrādājot, licencējot bakalaura studiju programmu “Speciālā izglītība” un akreditējot studiju virzienu “Izglītība, pedagoģija un sports”” ar kopējo attiecināmo finansējumu 238 472 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2022. gada 31. decembrim. Savukārt 8.2.1. SAM otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros akadēmijas iesniegtā projekta Nr. 8.2.1.0/18/A/016 "Studiju programmu fragmentācijas samazināšana un resursu koplietošanas stiprināšana RTA studiju virzienos “Vadība, administrēšana un nekustāmo īpašumu pārvaldība” un “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”” ar kopējo attiecināmo finansējumu 200 000 euro, īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2022. gada 30. septembrī.
8.2.2. SAM pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros akadēmijas iesniegtā projekta Nr. 8.2.2.0/18/A/016 "Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas akadēmiskā personāla stiprināšana studiju virzienos “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības” un “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”” ar kopējo attiecināmo finansējumu 646 873,57 euro, īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2022. gada 30. novembrī. Tāpat arī 8.2.2. SAM otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros akadēmijas iesniegtā projekta Nr. 8.2.2.0/18/I/002 "Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas akadēmiskā personāla stiprināšana studiju virzienā "Izglītība, pedagoģija un sports"" ar kopējo attiecināmo finansējumu 413 606,67 euro, īstenošana ir pabeigta ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā – 2022. gada 30. septembrī. Savukārt 8.2.2. SAM trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros akadēmija īsteno projektu Nr. 8.2.2.0/20/I/005 "Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās RTA, VeA un ViA" ar kopējo attiecināmo finansējumu 408 852 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2023. gada 30. novembrim.
1.1.1.5.pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros akadēmija īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/18/I/012 "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā" ar kopējo attiecināmo finansējumu 115 115,24 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2022. gada 31. decembrim.
4.2.1.2. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros akadēmija īsteno projektu Nr. 4.2.1.2/18/I/037 "Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas dienesta viesnīcas Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē projektēšana, būvniecība un autoruzraudzība" ar kopējo attiecināmo finansējumu 3 020 790,70 euro, un saskaņā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajā vienošanās par projekta īstenošanu noteikto projektu paredzēts īstenot līdz 2023. gada 30. oktobrim.
Līdz ar to līdz 2023. gada 31. decembrim Akadēmija būs pabeigusi visu uzsākto Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju projektu īstenošanu. No 2025. gada 1. aprīļa Universitāte nodrošinās Akadēmijas īstenoto Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju projektu pēcuzraudzības nosacījumu izpildi.
Projekta 2.9.apakšpunkts paredz, ka pēc Akadēmijas reorganizācijas Universitāte pārņem Akadēmijas nekustamos īpašumus. Projekta 2.9.1. – 2.9.5.apakšpunktā norādīti nekustamie īpašumi, kas Akadēmijas īpašumā nodoti pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 6.jūnija rīkojumu Nr. 251 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas īpašumā”. Universitāte šos nekustamos īpašumus turpinās izmantot izglītības funkcijas nodrošināšanai, tajā skaitā lai attīstītu studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicinātu izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem; lai veiktu lietišķos pētījumus, kā arī ar inovācijām un mūžizglītības procesiem nodrošinātu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, veicinot to iespēju dinamiski piemēroties ārējās vides pārmaiņām, un Universitātei būs saistošs nekustamo īpašumu atpakaļatdošanas valstij pienākums gadījumā, ja nekustamie īpašumi vairs netiks izmantoti minētās funkcijas nodrošināšanai, kā arī zemesgrāmatās reģistrētie aizliegumi rīcībā ar nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgu izmaiņu veikšanas pienākumu attiecīgajos zemesgrāmatu ierakstos Universitātei uzliek rīkojuma projekta 5.punkts.
Šādi ierobežojumi neattiecas uz rīkojuma projekta 2.9.6.apakšpunktā minēto Akadēmijas nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 900 7185) – dzīvokli Nr.23 un 2940/200400 kopīpašuma domājamās daļas no būves (būves kadastra apzīmējums 2100 003 0106 002) – Maskavas ielā 9/2 – 23, Rēzeknē. Saskaņā ar Rēzeknes tiesas Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.3011-23 norakstu nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 900 7185) Maskavas ielā 9/2 – 23, Rēzeknē, īpašnieks ir Augstskola un tas ir Augstskolas īpašums, ko tai nav nodevusi valsts. Līdz ar to minētā nekustamā īpašuma atsavināšanai nevar tikt piemēroti Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmās daļas, 42. panta pirmās daļas un 43. panta noteikumi.
Tāpat projekts paredz tālāko rīcību ar Akadēmijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē. Projekta 6.punkts paredz saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un 43. pantu atļaut Akadēmijai nodot bez atlīdzības Universitātes īpašumā izglītības funkcijas īstenošanai valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 004 0905) – zemes vienību 4,2753 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 004 0905) un 13 būves (būvju kadastra apzīmējumi 2100 004 0905 001, 2100 004 0905 002, 2100 004 0905 003, 2100 004 0905 004, 2100 004 0905 005, 2100 004 0905 007, 2100 004 0905 008, 2100 004 0905 009, 2100 004 0905 010, 2100 004 0905 011, 2100 004 0905 012, 2100 004 0905 013 un 2100 004 0905 014) – Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē. Minētais valsts nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Akadēmijas personā. Projekta 7., 8., 9. un 10.punkts nosaka Universitātes tiesību aprobežojumus un pienākumus, izmantojot valsts nekustamo īpašumu Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē.
Kopumā projekts paredz, ka Universitāte pārņem īpašumā šādus  nekustamos īpašumus:
1) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 009 1502) – zemes vienību 0,0574 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 009 1502) un būvi (būves kadastra apzīmējums 2100 009 1502 001) – Atbrīvošanas alejā 76, Rēzeknē. Nekustamā īpašuma  Atbrīvošanas alejā 76, Rēzeknē, sastāvā esošā būve ar kadastra apzīmējumu 2100 009 1502 001 ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis “Dzīvojamā ēka” (valsts aizsardzības nr. 5760), savukārt nekustamā īpašuma Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē, sastāvā esoša būve ar kadastra apzīmējumu 2100 004 0905 001 – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Skolotāju institūts (valsts aizsardzības nr. 5757). Universitātei kā Akadēmijas saistību un tiesību pārņēmējai būs saistoši norādītie apgrūtinājumi un pēc nekustamo īpašumu pārņemšanas Universitāte nodrošinās to uzturēšanu atbilstoši likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktajam;
2) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 009 1406) – zemes vienību 0,3369 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 009 1406) un trīs būves (būvju kadastra apzīmējumi 2100 009 1406 001, 2100 009 1406 002 un 2100 009 1406 003) – Atbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē. Atbilstoši informācijai no Kadastra informācijas sistēmas nekustamais īpašums Atbrīvošanas alejā 90, Rēzeknē, sastāv no zemes vienības 0,3369 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 009 1406) un trīs būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 2100 009 1406 001, 2100 009 1406 002 un 2100 009 1406 003). Divas būves (piemiņas zīme un gājēju celiņi) (būvju kadastra apzīmējumi 2100 009 1406 002 un 2100 009 1406 003) saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantu zemesgrāmatās nav ierakstāmas. Tāpēc šīs būves nav reģistrētas zemesgrāmatā nekustamā īpašuma sastāvā, bet ir nododamas Universitātei kopā ar visu nekustamo īpašumu;
3) valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 004 0905) – zemes vienību 4,2753 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 004 0905) un 13 būves (būvju kadastra apzīmējumi 2100 004 0905 001, 2100 004 0905 002, 2100 004 0905 003, 2100 004 0905 004, 2100 004 0905 005, 2100 004 0905 007, 2100 004 0905 008, 2100 004 0905 009, 2100 004 0905 010, 2100 004 0905 011, 2100 004 0905 012, 2100 004 0905 013 un 2100 004 0905 014) – Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē. Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 004 0905) Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē, sastāv no zemes vienības 4,2753 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 004 0905) un 14 būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 2100 004 0905 001, 2100 004 0905 002, 2100 004 0905 003, 2100 004 0905 004, 2100 004 0905 005, 2100 004 0905 006, 2100 004 0905 007, 2100 004 0905 008, 2100 004 0905 009, 2100 004 0905 010, 2100 004 0905 011, 2100 004 0905 012, 2100 004 0905 013 un 2100 004 0905 014) – Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē. Atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatā nekustamā īpašuma Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē, sastāvs atšķiras – no zemesgrāmatas ir dzēsta būve ar kadastra apzīmējumu 2100 004 0905 006. Tā dzēsta pamatojoties uz Rēzeknes pilsētas būvvaldes 2018.gada 10.decembra izziņu par būves neesību Nr. BIS-BV-23.1-2018-1192. Tomēr kļūdas pēc nav veikta atbilstoša datu aktualizācija Kadastra informācijas sistēmā. Akadēmija veiks nepieciešamās darbības, lai aktualizēta datus.  Un zemesgrāmatā nav reģistrēta būve (estakāde) ar kadastra apzīmējumu 2100 004 0905 010, bet tā atrodas Akadēmijas tiesiskajā valdījumā un grāmatvedības uzskaitē. Būve ar kadastra apzīmējumu 2100 004 0905 010 pēc būtības ir zemes uzbērums, kas paredzēts tehnikas uzbraukšanai, lai pievestu kurināmo pie katlu mājas. Ņemot vērā minēto, būve ar kadastra apzīmējumu 2100 004 0905 010 ir nododama Universitātei kopā ar nekustamo īpašumu Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē;
4) būvju nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 509 1510) – būvi (būves kadastra apzīmējums 2100 009 1505 002) – Galdnieku ielā 8A, Rēzeknē;
5) būvju nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 503 0407) – būvi (būves kadastra apzīmējums 2100 003 0409 003) – Maskavas ielā 22, Rēzeknē. Saskaņā ar nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.2100 503 0407) Maskavas ielā 22, Rēzeknē, Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.100000326924 III daļas 1.iedaļas 1.1.apakšpunktu, nekustamais īpašums apgrūtināts ar lietu tiesību – nostiprināta nomas tiesība uz telpām biedrībai “Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs” līdz 2014.gada 31.oktobrim. Minētā lietu tiesība nav spēkā, jo tā izbeigusies līdz ar nomas līguma termiņa beigām. Akadēmija līdz nekustamo īpašumu nodošanai Universitātes īpašumā veiks nepieciešamās darbības, lai no Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000326924 III daļas 1.iedaļas dzēstu 1.1. ierakstu;
6) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 009 1407) – zemes vienību 0,0538 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 009 1407) un būvi (būves kadastra apzīmējums 2100 009 1407 001) – Pils ielā 23A, Rēzeknē;
7) nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 900 7185) – dzīvokli Nr.23 un 2940/200400 kopīpašuma domājamās daļas no būves (būves kadastra apzīmējums 2100 003 0106 002) – Maskavas ielā 9/2 – 23, Rēzeknē.

Akadēmijas reorganizācijas procesā ir veicami grozījumi Ministru kabineta 2019.gada 6.jūnija rīkojumā Nr.251 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas īpašumā”, svītrojot norādi uz 2022. gada 1. jūnijā spēku zaudējušu likumu "Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 248. nr.) (Augstskolu likuma Pārejas noteikumu  67.punkta 8.apakšpunkts), ievērojot, ka ir spēkā Akadēmijas Padomē 2022.gada 9.jūnijā un Akadēmijas Satversmes sapulces 2022.gada 16.jūnijā apstiprinātā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversme (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversme (turpmāk - jaunā Satversme) (chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.rta.lv/assets/files/documents/RTAsatversme.pdf). Precizēt turpat arī noteiktos uzdevumus atbilstoši jaunajai Satversmei. Ja Universitāte plāno veikt vēl arī citas funkcijas nekā tas ir noteikts jaunajā Satversmē, tad vai to ietver minētā rīkojuma grozījumos līdz reorganizācijai vai arī pēc tās virzot atsevišķus grozījumus. Ņemot vērā, ka Universitāte ir Akadēmijas saistību tiesību pārņēmēja un tā pēc Akadēmijas reorganizācijas turpinās izmantot tās funkciju nodrošināšanai valsts nodotos nekustamos īpašumus, arī no Universitātes tiks pieprasīta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības proporcijas (20%) ievērošanu, lai Universitātes darbība tās īpašumā nodotajos nekustamajos īpašumos amortizācijas periodā nepārvēršas par saimniecisku darbību, tādējādi nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu (vairāk par šo skatīt minētā rikojuma anotācijā https://www.vestnesis.lv/op/2018/112.20).

Projekta 11.punkts nosaka pienākumu Universitātei pēc projekta 2.9. apakšpunktā un projekta 6. punktā minēto nekustamo īpašumu pārņemšanas nodrošināt, ka projekta 2.9. apakšpunktā un projekta 6. punktā minētie nekustamie īpašumi nodrošina 2010. gada 18. oktobrī noslēgtā valsts aizdevuma līguma Nr. A1/1/10/866 un 2018. gada 25. septembrī noslēgtā valsts aizdevuma līguma Nr. A1/1/18/656, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Akadēmiju, saistības, vai arī sniegt citu līdzvērtīgu valsts aizdevumu nodrošinājumu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2023.gada 26.janvāra vēstulē Nr.3.2-32/12-30/277 norādīto 2010. gada 18. oktobrī ar Rēzeknes Augstskolu (tagadējā Akadēmija) tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. A1/1/10/866, par valsts aizdevuma EUR 9 660 618,04 apmērā piešķiršanu ERAF līdzfinansētā projekta “Rēzeknes Augstskolas jaunas Inženieru fakultātes, laboratoriju būvniecība un iekārtu iegāde” īstenošanai un 2018. gada 25. septembrī tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. A1/1/18/656 par valsts aizdevuma EUR 2 785 826,70 apmērā piešķiršanu, lai īstenotu ERAF līdzfinansētu projektu Nr. 4.2.1.2/18/I/037 “Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas dienesta viesnīcas Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē, projektēšana, būvniecība un autoruzraudzība”. Savukārt 2014. gada 17. jūlijā ar Rēzeknes Augstskolu (tagadējā Akadēmija) tika noslēgts hipotēkas līgums Nr. Ķ/A/14/486, lai nodrošinātu valsts prasījumus, kas izriet no iepriekš minētajiem valsts aizdevuma līgumiem, un ar tiem saistītos blakus prasījumus, nodibinot hipotēku par labu valstij uz nekustamajiem īpašumiem (projekta 2.9.apakšpunktā un 6. punktā minētie). 2023. gada 25. janvārī Akadēmijas izsniegto, bet neatmaksāto valsts aizdevumu kopējais atlikums ir EUR 4 811 762.
Saskaņā ar Valsts Kases aizdevumu atmaksas grafikiem Akadēmijas saistību apjoms uz 2025.gada 1.aprīli  sastādīs: EUR 5 494 999,01; t.sk.: 4 054 898,00 EUR aizdevuma pamatsummas maksājumi; 994 926,05 EUR procentu maksājumi;  306 057,71 EUR riska procentu maksājumi; 139 117,25 EUR maksājumi par aizdevuma apkalpošanu. Kredītsaistību dzēšana līdz reorganizācijai un pēc tās notiek no Akadēmijas pašu ieņēmumiem, t.sk. maksas par dienesta viesnīcu, studiju maksas, mūžizglītības centra ieņēmumi, telpu nomas maksas saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku.
Projektā nav iespējams detalizēti uzskaitīt visas Akadēmija uzņemtās saistības, to uzskaiti nodrošinās reorganizācijas komisija.  
Papildus minētajam, projekts paredz Universitātei tiesību reorganizācijas procesa laikā, saskaņojot ar reorganizācijas komisiju, veikt nepieciešamo auditu akadēmijā, tajā skaitā, piesaistot ārpakalpojuma audita sniedzēju, par saviem finanšu līdzekļiem.
Projekts paredz Ministrijai izveidot Akadēmijas, tai skaitā Akadēmijas Līvānu filiāles un vidusskolas reorganizācijas komisiju, kā arī norādīti šīs reorganizācijas komisijai veicamie uzdevumi ar noteiktiem termiņiem uzdevumu izpildei. Ievērojot, ka projekts paredz noteikt šīs komisijas locekļu pārstāvību, kā arī to, ka Akadēmija ir Ministrijas padotības iestāde, tad pēc pieprasījuma šī komisija nekavējoties (vai operatīvi - izvēlaties pielietojamo terminu) informēs Ministriju par reorganizācijas gaitu, kā arī pastāvot risku iespējamībai vai konstatējot riskus akadēmijas reorganizācijas plāna neizpildei, komisija  informēs Ministriju par iespējamo risku vai konstatēto risku novēršanas rīcību.
Reorganizācijas komisija risina ne tikai visus ar Akadēmijas integrāciju saistītos jautājumus, ka arī tos jautājumus, kuri ir aktuāli Universitātei  saistībā ar Akadēmijas integrāciju, ja tādi radīsies, piem., Universitātes dažādu informācijas sistēmu un citu informācijas tehnoloģiju resursu pielāgošanu Akadēmijas administratīvo un studiju procesu integrācijai Universitātes informācijas sistēmās, nepieciešamais finansējums izglītības un pētniecības attīstībai pārņemamajās zinātnes nozarēs energoresursu jautājumi un citi pakalpojumi, piemēram, telpu uzkopšanai, apsardzes pakalpojumiem. Minētā komisija vērtēs arī jautājumu saistībā ar Akadēmijas īstenoto projektu izmaksu attiecināmību, lai nepieļautu izmaksu neattiecinātības riska iestāšanos. Ja šādi riski pastāv, tad šī komisija šo jautājumu risina kopīgi ar Ministriju.
Ja Universitātei pēc Akadēmijas pievienošanas radīsies ne tikai minētie reorganizācijas komisijas ietvaros skatītie jautājumi, bet arī citi jautājumi, kas ir tieši saistīti ar Akadēmijas pievienošanu un kurus nevarēja paredzēt pirms integrācijas un tie konstatēti tikai tad, kad Akadēmija ir pievienota un faktiskajā darbībā, tad Ministrija tos risina, izvērtējot Universitātes iesniegto pamatojošo dokumentāciju. Ja šādu jautājumu atrisināšanai Universitātei būs nepieciešams finansējums, tad Ministrija to sedz no tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Projekts nosaka uzdevumu Ministrijai sešu mēnešu laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās sadarbībā ar Universitāti un Akadēmiju sagatavot un noslēgt sadarbības līgumu starp Ministriju, Universitāti un Akadēmiju par Akadēmijas, tai skaitā Akadēmijas Līvānu filiāles integrāciju Universitātes ekosistēmā, atrunājot šajā punktā tos jautājumus, kuri iekļaujami obligāti minētajā vienošanās.
Projekts paredz, ka ar Akadēmijas, tai skaitā Akadēmijas Līvānu filiāles un vidusskolas reorganizāciju saistītos izdevumus sedz no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas 03.00.00 "Augstākā izglītība" apakšprogrammā 03.01.00 "Augstskolas" paredzētajiem līdzekļiem.
Uz Universitātes perspektīvām zinātnes bāzes finansējuma saņemšanā ar Akadēmiju kā iestādi nepasliktinās, bet pat uzlabos, jo, kļūstot par Universitātes iestādi, kopumā palielināsies Universitātes zinātnes bāzes finansējums, kur šo palielinājumu veidos Akadēmijas daļa, jo Akadēmija atbildīs Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252 “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 5.2.apakšpunktam, ka bāzes finansējumu saņem arī tās zinātniskās institūcijas, kuras, neskatoties uz pēdējā starptautiskajā novērtējumā saņemto novērtējumu, piedalās ANM plāna īstenošanai augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros.
Pašlaik Universitātei un Akadēmijai ir jau izveidota sadarbība ar Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju, ar kurām attiecīgo augstākās izglītības iestāžu ietvaros aktīvi veidota pētnieciskā sadarbība un tiek sagatavoti speciālisti Universitātes muitas un nodokļu administrēšanas un Akadēmijas robežsargu studiju programmās. Centra veidošana, kuram nākotnē paredzamas noteiktas finanšu un citu resursu investīcijas, koordinējama ar Latvijas jau īstenotajām aktivitātēm iekšējās un ārējās drošības izglītības un pētniecības stiprināšanas jomā, iesaistot arī ES robežapsardzes aģentūras “Frontex” kapacitāti, ar kuru Universitātei un Akadēmijai ir izveidota efektīva sadarbība.
Ievērojot minēto, projekta Ministru kabineta protokollēmuma projekts paredz, ka Ministrijai sadarbībā Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju,  Universitāti un Akadēmiju izstrādāt un līdz 2025.gada 1.aprīlim izglītības un zinātnes ministram iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Rīgas Tehniskās universitātes ārējās drošības un aizsardzības centra (turpmāk – centrs) izveidi uz Akadēmijas bāzes, lai stiprinātu Latvijas drošību, turpinot īstenot un attīstot pasākumus iekšējās un ārējās drošības izglītības un pētniecības jomā, tostarp nodrošinot sinerģiju ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (FRONTEX aģentūra).
Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt un izglītības un zinātnes ministram līdz 2023. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvā ziņojuma projektu par augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļa maiņu, tostarp arī, paredzot institucionālā finansējuma pieejas ieviešanu
Projekta Ministru kabineta protokollēmuma projekts arī paredz, ka Ministrijai izstrādājot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2023. gada 1. novembrim iesniedzot Ministru kabinetā informatīvā ziņojuma projektu par augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeļa maiņu, tostarp arī, paredz institucionālā finansējuma pieejas ieviešanu Universitātē, sākot ar 2024. gadu, ņemot vērā Latvijas Jūras akadēmijas un Akadēmijas reorganizāciju, pievienojot abas Universitātei, lai nodrošinātu Universitātes kvalitatīvu augstākās izglītības un zinātnes sistēmas darbību. Ministrijai, sadarbojoties ar Universitāti, līdz informatīvā ziņojuma projekta iesniegšanai veikt sagatavošanās pasākumus institucionālā finansējuma modeļa aprobācijai Universitātē, sākot ar  2024. gadu.