24-TA-1330: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk - Kadastra likums) grozījumiem, kas pieņemti 2024. gada 30. maijā un stājās spēkā 27.jūnijā, no likuma izslēgtas normas, kas paredzēja apgrūtinājumu plānu izgatavošanu un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu (turpmāk - apgrūtinājumi) reģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) no apgrūtinājumu plāniem. Turpmāk apgrūtinājumus Kadastra informācijas sistēmā plānots reģistrēt, izmantojot Apgrūtināto teritoriju informāciju sistēmas datus par apgrūtinātajām teritorijām (turpmāk - ATIS dati). Attiecīgi Valsts zemes dienestam (turpmāk - Dienests) uzdots uzdevums izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis:
1) noteikt kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā tiks reģistrēti apgrūtinājumi, izmantojot ATIS datus;
2) veikt izmaiņas, kas saistītas ar grozījumiem citos normatīvos aktos - būves kadastra datu nosaukums "nolietojums" tiek aizstāts ar terminiem: ēkām – "ēkas nolietojums" un inženierbūvēm – "inženierbūves nolietojums", būtiski tiek mainīta lietošanas mērķu noteikšana neapbūvētai zemei.
1) noteikt kārtību, kādā Kadastra informācijas sistēmā tiks reģistrēti apgrūtinājumi, izmantojot ATIS datus;
2) veikt izmaiņas, kas saistītas ar grozījumiem citos normatīvos aktos - būves kadastra datu nosaukums "nolietojums" tiek aizstāts ar terminiem: ēkām – "ēkas nolietojums" un inženierbūvēm – "inženierbūves nolietojums", būtiski tiek mainīta lietošanas mērķu noteikšana neapbūvētai zemei.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
2024. gada 30. maija Kadastra likuma grozījumi.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumus reģistrē un aktualizē saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 263) prasībām atbilstoši ierosinātāja iesniegumam un tam pievienotajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem (apgrūtinājumu plānam), dokumentiem par ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūta nodibināšanu vai vietējās pašvaldības izziņai par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu, kas nodibināts uz pašvaldības lēmuma vai saistošo noteikumu pamata.
Papildus minētajam apgrūtinājumi Kadastra informācijas sistēmā tiek aktualizēti atbilstoši atsevišķu valsts institūciju (Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde) sniegtajām ziņām.
Dienesta uzturētajā Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk - ATIS), sākot ar 2016. gadu, tiek uzkrāti dati par apgrūtinātām teritorijām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi, un objektiem, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu. Līdz 2024. gada 1. maijam ATIS ir uzkrātas vairāk kā 5 miljoni datu vienības.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 paredz, ka, reģistrējot ēku uz deklarācijas, nepabeigtas jaunbūves deklarācijas, paziņojuma par būvniecību vai paskaidrojuma raksta ar būvvaldes izdarītu atzīmi par būvdarbu pabeigšanu pamata, Kadastra informācijas sistēmā ēkai reģistrē nolietojuma procentu “0”. Savukārt šo noteikumu 5. pielikumā paredzēts, ka Kadastra informācijas sistēmā būves reģistrācijas procesā tiek reģistrēts nolietojums.
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"", tiesību akta identifikācijas numurs 24-TA-545 (turpmāk – Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 116). Minētais noteikumu projekts ir nosūtīts sākotnējai saskaņošanai institūcijām 2024. gada 8. maijā. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 116 paredz vienkāršot būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrību ar aktuāliem datiem par ēkas tehnisko stāvokli, ko izmanto ēkas kadastrālās vērtības aprēķinam. Minētie grozījumi paredz, ka ēkas kadastrālās uzmērīšanas brīdī ēkai tiks vizuāli noteikts viens kopējs ēkas tehniskā stāvokļa vērtējums, kas tiks klasificēts pēc vienotām pazīmēm. Vienlaicīgi tiek ieviests termins "ēkas nolietojums" un attiecībā par inženierbūvēm – "inženierbūves nolietojums". Kadastrālās vērtēšanas pilnveidošanas vajadzībām ir paredzēts arī iegūt informāciju par fasāžu apdares materiāliem. Ņemot vērā minēto, ēkām vairs netiks noteikts un Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nolietojuma procents.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 paredz, ka ierosinātājs, iesniedzot inženierbūves datu deklarāciju, apliecina, ka deklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa, un gadījumos, kad deklarācijā norādītā informācija šķiet savstarpēji pretrunīga vai deklarācijai par inženierbūves reģistrāciju nav pievienoti Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 29.1.1., 29.1.2. vai 29.1.3. apakšpunktā minētie dokumenti, jāveic inženierbūves datu pārbaude apvidū, kas paildzina datu reģistrācijas procesu un palielina administratīvo slogu. Lielākoties praksē šis punkts tiek piemērots tieši gadījumiem, kad deklarācijai nav pievienots dokuments par būves tiesisku iegūšanu. Šādos gadījumos būves esība apvidū nekādā veidā nevar aizstāt šāda dokumenta neesamību, un apsekošanas laikā ir iespējams iegūt tikai būves raksturojošos datus, bet nav iespējams iegūt informāciju par būves piederību.
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 496) tiek ieviests jauns lietošanas mērķu klasifikators, kas piemērojams lietošanas mērķu noteikšanai neapbūvētām, bet pēc teritorijas plānojuma apbūvei paredzētām zemes vienībām. Vienlaikus ar jaunā lietošanas mērķa noteikšanu pašvaldībai jānosaka neapbūvētas apbūves zemes atzīmes, kas tālāk tiks izmantotas kadastrālās vērtības aprēķinā – sākotnēji, lai noteiktu, kura lietošanas mērķa kadastrālo vērtību bāze piemērojama, bet pēc jaunas vērtību bāzes apstiprināšanas un vērtēšanas algoritmu pārbūves tiks izmantotas kadastrālo vērtību aprēķinā. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 jāpapildina ar jaunu kadastra datu reģistrāciju.
Papildus minētajam apgrūtinājumi Kadastra informācijas sistēmā tiek aktualizēti atbilstoši atsevišķu valsts institūciju (Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde) sniegtajām ziņām.
Dienesta uzturētajā Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk - ATIS), sākot ar 2016. gadu, tiek uzkrāti dati par apgrūtinātām teritorijām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi, un objektiem, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu. Līdz 2024. gada 1. maijam ATIS ir uzkrātas vairāk kā 5 miljoni datu vienības.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 paredz, ka, reģistrējot ēku uz deklarācijas, nepabeigtas jaunbūves deklarācijas, paziņojuma par būvniecību vai paskaidrojuma raksta ar būvvaldes izdarītu atzīmi par būvdarbu pabeigšanu pamata, Kadastra informācijas sistēmā ēkai reģistrē nolietojuma procentu “0”. Savukārt šo noteikumu 5. pielikumā paredzēts, ka Kadastra informācijas sistēmā būves reģistrācijas procesā tiek reģistrēts nolietojums.
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi"", tiesību akta identifikācijas numurs 24-TA-545 (turpmāk – Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 116). Minētais noteikumu projekts ir nosūtīts sākotnējai saskaņošanai institūcijām 2024. gada 8. maijā. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 116 paredz vienkāršot būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrību ar aktuāliem datiem par ēkas tehnisko stāvokli, ko izmanto ēkas kadastrālās vērtības aprēķinam. Minētie grozījumi paredz, ka ēkas kadastrālās uzmērīšanas brīdī ēkai tiks vizuāli noteikts viens kopējs ēkas tehniskā stāvokļa vērtējums, kas tiks klasificēts pēc vienotām pazīmēm. Vienlaicīgi tiek ieviests termins "ēkas nolietojums" un attiecībā par inženierbūvēm – "inženierbūves nolietojums". Kadastrālās vērtēšanas pilnveidošanas vajadzībām ir paredzēts arī iegūt informāciju par fasāžu apdares materiāliem. Ņemot vērā minēto, ēkām vairs netiks noteikts un Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nolietojuma procents.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 paredz, ka ierosinātājs, iesniedzot inženierbūves datu deklarāciju, apliecina, ka deklarācijā sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa, un gadījumos, kad deklarācijā norādītā informācija šķiet savstarpēji pretrunīga vai deklarācijai par inženierbūves reģistrāciju nav pievienoti Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 29.1.1., 29.1.2. vai 29.1.3. apakšpunktā minētie dokumenti, jāveic inženierbūves datu pārbaude apvidū, kas paildzina datu reģistrācijas procesu un palielina administratīvo slogu. Lielākoties praksē šis punkts tiek piemērots tieši gadījumiem, kad deklarācijai nav pievienots dokuments par būves tiesisku iegūšanu. Šādos gadījumos būves esība apvidū nekādā veidā nevar aizstāt šāda dokumenta neesamību, un apsekošanas laikā ir iespējams iegūt tikai būves raksturojošos datus, bet nav iespējams iegūt informāciju par būves piederību.
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 496) tiek ieviests jauns lietošanas mērķu klasifikators, kas piemērojams lietošanas mērķu noteikšanai neapbūvētām, bet pēc teritorijas plānojuma apbūvei paredzētām zemes vienībām. Vienlaikus ar jaunā lietošanas mērķa noteikšanu pašvaldībai jānosaka neapbūvētas apbūves zemes atzīmes, kas tālāk tiks izmantotas kadastrālās vērtības aprēķinā – sākotnēji, lai noteiktu, kura lietošanas mērķa kadastrālo vērtību bāze piemērojama, bet pēc jaunas vērtību bāzes apstiprināšanas un vērtēšanas algoritmu pārbūves tiks izmantotas kadastrālo vērtību aprēķinā. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 jāpapildina ar jaunu kadastra datu reģistrāciju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kadastra informācijas sistēmā dati par apgrūtinājumiem pārsvarā tiek aktualizēti uz kadastra subjekta iniciatīvas pamata, ierosinot kadastra datu aktualizāciju par apgrūtinājumiem, iesniedzot pašvaldības izziņu vai aktualizētu apgrūtinājumu plānu. Apgrūtinājumu plānā mērnieks fiksē informāciju par aktuālajiem nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem plāna izgatavošanas brīdī. Pašlaik apgrūtinājumu plāna sagatavošana ir mērnieka (komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja) sniegts maksas pakalpojums, tā sagatavošana pamatā notiek vienlaikus ar zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām un to rezultātā izgatavojamā zemes robežu plāna sagatavošanu. Ja pēc kadastrālās uzmērīšanas zemes vienības robežās būs radušies jauni apgrūtinājumus izraisoši objekti, aktuālu apgrūtinājumu reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā tiek veikta tikai tad, ja kadastra subjekts mērniekam būs pasūtījis apgrūtinājumu plāna sagatavošanu vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanu.
Arī institūcijas, kurām Ministru kabineta noteikumos ir noteiktas tiesības iesniegt ziņas par apgrūtinājumiem Kadastra informācijas sistēmā, tās bieži vien nesniedz regulāri. Ievērojot minēto, normatīvo aktu esošās normas nenodrošina sabiedrību ar aktuālu informāciju par apgrūtinājumiem.
Lai gan no 2016. gada ATIS tiek uzkrāti dati par apgrūtinātām teritorijām, kurām atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi, un objektiem, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu, tomēr ATIS uzkrātie dati netika ņemti vērā apgrūtinājumu noteikšanā, jo Dienestā nebija izstrādāts tehniskais risinājums, kas ļautu ATIS datus izmantot apgrūtinājumu noteikšanā.
Arī institūcijas, kurām Ministru kabineta noteikumos ir noteiktas tiesības iesniegt ziņas par apgrūtinājumiem Kadastra informācijas sistēmā, tās bieži vien nesniedz regulāri. Ievērojot minēto, normatīvo aktu esošās normas nenodrošina sabiedrību ar aktuālu informāciju par apgrūtinājumiem.
Lai gan no 2016. gada ATIS tiek uzkrāti dati par apgrūtinātām teritorijām, kurām atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi, un objektiem, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu, tomēr ATIS uzkrātie dati netika ņemti vērā apgrūtinājumu noteikšanā, jo Dienestā nebija izstrādāts tehniskais risinājums, kas ļautu ATIS datus izmantot apgrūtinājumu noteikšanā.
Risinājuma apraksts
Tā kā Dienests ir izstrādājis tehnisko risinājumu, kas ļaus veiksmīgi savietot ATIS un kadastra kartes datus, tad ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 263 tiek svītrots regulējums, kas paredz apgrūtinājumu reģistrēšanu no zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, pašvaldības un institūciju sniegtajām ziņām. Lai nodrošinātu sabiedrību ar aktuālu informāciju par apgrūtinājumiem, tai skaitā izmantotu tos kadastrālās vērtības aprēķināšanā, sākot ar 2025. gada 1. februāri ir paredzēts atteikties no apgrūtinājumu plānu sagatavošanas un apgrūtinājumus (izņemot ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtus) Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt, izmantojot ATIS datus, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Reģistrējot apgrūtinājumus Kadastra informācijas sistēmā, izmantojot ATIS datus, reģistrēto apgrūtinājumu skaits varētu vairāk kā trīs reizes pārsniegt uz 2024. gada 1. maiju Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto apgrūtinājumu skaitu.
Apgrūtinājumu pirmreizējā reģistrācija, izmantojot ATIS datus, Kadastra informācijas sistēmā tiks veikta, dzēšot iepriekš reģistrētos apgrūtinājumus (izņemot ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtus) un aizvietojot tos ar apgrūtinājumiem, kas iegūti, izmantojot ATIS datus, ja apgrūtinājuma aizņemtā platība zemes vienībā vai zemes vienības daļā nebūs mazāka par vienu kvadrātmetru.
Apgrūtinājumiem, kas tiks reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā, izmantojot ATIS datus, plānots reģistrēt apgrūtinājuma klasifikatora kodu un aprakstu, teritorijas platību (ha) par visiem viena veida apgrūtinājumiem zemes vienībā un zemes vienības daļā, apgrūtinājuma noteikšanas datumu.
Attiecīgi ar jauniem datu laukiem tiks papildināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 5. pielikums “Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs”.
Būvēm, telpu grupām tiks reģistrēts apgrūtinājums, nenorādot tā aizņemto platību.
Ar projektu netiek mainīta līdzšinējā kārtība attiecībā uz servitūtu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.
Apgrūtinājumu reģistrāciju visā Latvijas teritorijā plānots veikt četras reizes gadā - pēc ATIS datu stāvokļa uz kārtējā kalendāra gada 1. martu, 1. maiju, 1. augustu un 1. decembri, kā arī pēc katras jaunas zemes vienības vai zemes vienības daļas reģistrācijas atbilstoši aktuālajiem ATIS datiem plānots reģistrēt apgrūtinājumus konkrētajā objektā.
Dienests Kadastra informācijas sistēmā maksas pakalpojuma ietvaros reģistrēs apgrūtinājumus, izmantojot ATIS datus, arī tad, ja tiks saņemts kadastra subjekta ierosinājums.
Apgrūtinājumu pirmreizējā reģistrācija, izmantojot ATIS datus, Kadastra informācijas sistēmā tiks veikta, dzēšot iepriekš reģistrētos apgrūtinājumus (izņemot ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtus) un aizvietojot tos ar apgrūtinājumiem, kas iegūti, izmantojot ATIS datus, ja apgrūtinājuma aizņemtā platība zemes vienībā vai zemes vienības daļā nebūs mazāka par vienu kvadrātmetru.
Apgrūtinājumiem, kas tiks reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā, izmantojot ATIS datus, plānots reģistrēt apgrūtinājuma klasifikatora kodu un aprakstu, teritorijas platību (ha) par visiem viena veida apgrūtinājumiem zemes vienībā un zemes vienības daļā, apgrūtinājuma noteikšanas datumu.
Attiecīgi ar jauniem datu laukiem tiks papildināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 5. pielikums “Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs”.
Būvēm, telpu grupām tiks reģistrēts apgrūtinājums, nenorādot tā aizņemto platību.
Ar projektu netiek mainīta līdzšinējā kārtība attiecībā uz servitūtu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.
Apgrūtinājumu reģistrāciju visā Latvijas teritorijā plānots veikt četras reizes gadā - pēc ATIS datu stāvokļa uz kārtējā kalendāra gada 1. martu, 1. maiju, 1. augustu un 1. decembri, kā arī pēc katras jaunas zemes vienības vai zemes vienības daļas reģistrācijas atbilstoši aktuālajiem ATIS datiem plānots reģistrēt apgrūtinājumus konkrētajā objektā.
Dienests Kadastra informācijas sistēmā maksas pakalpojuma ietvaros reģistrēs apgrūtinājumus, izmantojot ATIS datus, arī tad, ja tiks saņemts kadastra subjekta ierosinājums.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta otrās daļas 141. punkta izpildi un nodotu pašvaldībām informāciju par zemes vienībām, kas atrodas valsts robežas joslā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 75¹. punktu Kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai reģistrē atzīmi par tās atrašanos valsts robežas joslā un valsts robežas joslas aizņemto platību. Atzīmi reģistrē pēc stāvokļa uz kārtējā kalendāra gada 15. maiju un 15. decembri. Aktuālie dati par zemes vienībām, kas atrodas valsts robežas joslā, šobrīd tiek iegūti divas reizes gadā. Lai iegūtu datus atzīmes un tās aizņemtās platības reģistrācijai, Kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati tiek savietoti ar ATIS datiem un iegūtas zemes vienības, kas atrodas valsts robežas joslā, un zemes vienības platība valsts robežas joslā.
Atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 7. panta 11. punktam Valsts robežsardze ATIS iesniedz datus par teritorijām, kas apgrūtinātas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas un pierobežas dēļ. Attiecīgi ATIS tiek iesniegti dati par piecām dažādām apgrūtinātajām teritorijām, ne tikai par valsts robežas joslas apgrūtināto teritoriju, kuru Kadastra informācijas sistēmas telpisko datu savietošanas ar ATIS datiem rezultātā atzīmes veidā reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.
Atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 7. panta 11. punktam Valsts robežsardze ATIS iesniedz datus par teritorijām, kas apgrūtinātas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas un pierobežas dēļ. Attiecīgi ATIS tiek iesniegti dati par piecām dažādām apgrūtinātajām teritorijām, ne tikai par valsts robežas joslas apgrūtināto teritoriju, kuru Kadastra informācijas sistēmas telpisko datu savietošanas ar ATIS datiem rezultātā atzīmes veidā reģistrē Kadastra informācijas sistēmā.
Risinājuma apraksts
Līdz ar plānoto apgrūtinājumu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, izmantojot ATIS datus, Kadastra informācijas sistēmā tiks nodrošināta pilnīgāka informācija par apgrūtinātajām zemes vienībām, kas atrodas valsts robežas joslā un pierobežā. Attiecīgi arī informāciju par zemes vienības atrašanos valsts robežas joslā nodrošinās zemes vienībai reģistrētie apgrūtinājumi. Līdz ar to atzīme par zemes vienības atrašanos valsts robežas joslā zaudē savu aktualitāti un Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 75.¹ punkts projektā tiek svītrots.
Problēmas apraksts
Pašlaik lietošanas mērķus apbūvētai un neapbūvētai zemei nosaka Ministru kabineta noteikumos Nr. 496 noteiktajā kārtībā un atbilstoši apstiprinātai klasifikācijai. Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 paredz Kadastra informācijas sistēmā aktualizēt kadastra datus, ja ir saņemts dokuments par zemes lietošanas mērķi. Lai reģistrētu zemes vienību Kadastra informācijas sistēmā, ir nepieciešams valsts vai pašvaldības lēmums par noteikto lietošanas mērķi un tam piekrītošo zemes platību.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" (24-TA-1229) būtiski tiek mainīta lietošanas mērķu noteikšana neapbūvētai zemei. Tiek ieviesta jauna klasifikācija, pēc kuras noteiks jaunu lietošanas mērķi - funkcionālās zonas mērķis (noteikts pēc pašvaldības teritorijas plānojuma funkcionālās zonas). Neapbūvētai apbūvei paredzētai zemei funkcionālās zonas mērķim papildus nosakāmas atzīmes, piemēram, gadījumos, ja zemes vienība neatbilst apbūves prasībām vai ir klasificējama kā neapgūta zeme. Atsevišķām atzīmēm ir jānosaka arī aizņemtā platība, uz kuru atzīme attiecas. Līdz ar to ir jāparedz izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 263 jaunā funkcionālās zonas mērķa ar attiecīgajām atzīmēm reģistrēšanai.
Kadastra informācijas sistēmā funkcionālās zonas mērķa reģistrācija uzsākama pēc programmatūru izstrādes saistītajās sistēmās, t.sk. pašvaldību informācijas sistēmās (datu nodošana).
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" (24-TA-1229) būtiski tiek mainīta lietošanas mērķu noteikšana neapbūvētai zemei. Tiek ieviesta jauna klasifikācija, pēc kuras noteiks jaunu lietošanas mērķi - funkcionālās zonas mērķis (noteikts pēc pašvaldības teritorijas plānojuma funkcionālās zonas). Neapbūvētai apbūvei paredzētai zemei funkcionālās zonas mērķim papildus nosakāmas atzīmes, piemēram, gadījumos, ja zemes vienība neatbilst apbūves prasībām vai ir klasificējama kā neapgūta zeme. Atsevišķām atzīmēm ir jānosaka arī aizņemtā platība, uz kuru atzīme attiecas. Līdz ar to ir jāparedz izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 263 jaunā funkcionālās zonas mērķa ar attiecīgajām atzīmēm reģistrēšanai.
Kadastra informācijas sistēmā funkcionālās zonas mērķa reģistrācija uzsākama pēc programmatūru izstrādes saistītajās sistēmās, t.sk. pašvaldību informācijas sistēmās (datu nodošana).
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” (24-TA-1229) projekts papildināts ar normām, ka zemes vienības vai zemes vienības daļas reģistrācijai un datu aktualizācijai nepieciešams iesniegt nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un tam piekritīgo platību vai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 496 funkcionālās zonas lietošanas mērķi un tam piekritīgo platību, neapbūvētas apbūves zemes atzīmi un tai piekritīgo zemes platību. Ar projektu tiek papildināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 5. pielikums “Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs” ar jauniem datu laukiem par datiem par funkcionālās zonas lietošanas mērķi: klasifikācijas kods un nosaukums, piekritīgā platība zemes vienībā vai zemes vienības daļā.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 paredz inženierbūves datu pārbaudi apvidū gadījumos, kad ierosinātājs iesniedz inženierbūves datu deklarāciju un tai nav pievienoti būves tiesiskumu apliecinoši dokumenti vai deklarācijā norādītā informācija ir savstarpēji pretrunīga.
Spēkā esošo noteikumu 5.2. apakšpunktā iekļautais regulējums, kas nosaka, ka situācijās, kad iesniegtās inženierbūves datu deklarācijā norādītā informācija ir savstarpēji pretrunīga vai deklarācijai par inženierbūves reģistrāciju nav pievienoti īpašuma piederību apliecinošie dokumenti, Dienesta darbinieki deklarācijā norādītos datus pārbauda, apsekojot inženierbūvi apvidū. Šī norma rada papildus administratīvo slogu un izmaksas klientiem, jo nav iespējams pārbaudīt īpašuma piederības dokumentus apsekojot inženierbūvi apvidū. Tas pats attiecas uz pretrunīgi sniegto informāciju. Pēdējo var novērst, veicot pilnu inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, bet tad tā vairs nebūtu datu iesniegšana ar deklarāciju. Līdz ar to minētā norma ir svītrojama no normatīvā akta.
Spēkā esošo noteikumu 5.2. apakšpunktā iekļautais regulējums, kas nosaka, ka situācijās, kad iesniegtās inženierbūves datu deklarācijā norādītā informācija ir savstarpēji pretrunīga vai deklarācijai par inženierbūves reģistrāciju nav pievienoti īpašuma piederību apliecinošie dokumenti, Dienesta darbinieki deklarācijā norādītos datus pārbauda, apsekojot inženierbūvi apvidū. Šī norma rada papildus administratīvo slogu un izmaksas klientiem, jo nav iespējams pārbaudīt īpašuma piederības dokumentus apsekojot inženierbūvi apvidū. Tas pats attiecas uz pretrunīgi sniegto informāciju. Pēdējo var novērst, veicot pilnu inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, bet tad tā vairs nebūtu datu iesniegšana ar deklarāciju. Līdz ar to minētā norma ir svītrojama no normatīvā akta.
Risinājuma apraksts
Ar projektu tiek noteikts, ka, veicot iesniegtās ēkas vai inženierbūves datu deklarācijas izvērtēšanu, pārbauda šo deklarāciju aizpildīšanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un vai ir pievienoti nepieciešamie dokumenti, neparedzot inženierbūves pārbaudi apvidū. Līdz ar to projekts paredz vienkāršot šo procesu, izslēdzot laikietilpīgo datu pārbaudi apvidū.
Problēmas apraksts
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 116 paredz ēkas fasādes apdares materiāla noteikšanu, savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 neparedz Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt datus par fasādes apdares materiālu.
Risinājuma apraksts
Ar projektu ir paredzēts Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt informāciju par ēkas fasādes apdares materiālu, līdz ar to tiek papildināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 5. pielikums ar attiecīgajiem reģistrējamiem kadastra datiem.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 atsevišķos ēkas datu reģistrācijas gadījumos paredz reģistrēt ēkas nolietojuma procentu ar skaitlisko vērtību “0”, savukārt Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 116 paredz ēkas tehniskā stāvokļa vērtējumu jeb ēkas nolietojumu noteikt atbilstoši vienai no piecām ēkas nolietojuma vērtējuma grupām (V1 līdz V5).
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 116 precizējami Ministru kabineta noteikumi Nr. 263, visā noteikumu tekstā svītrojot terminu "būves fiziskā nolietojuma procents”. Gadījumos, kad spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 263 paredz reģistrēt jeb ierakstīt ēkas nolietojuma procentu ar skaitlisko vērtību “0”, projektā paredzēts reģistrēt ēkas nolietojuma vērtējumu “V1”, līdz ar to salāgojot terminus abos normatīvo aktu grozījumu projektos.
Problēmas apraksts
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 116 ēkas nolietojuma noteikšanā neparedz izmantot datus par būves konstruktīvā elementa konstrukcijas veidu, konstruktīvā elementa īpatsvaru, konstruktīvā elementa nolietojuma normu un konstruktīvā elementa nolietojuma intervāla noteikšanas pazīmēm, līdz ar to nepieciešams salāgot Ministru kabineta noteikumu Nr. 263. regulējumu.
Risinājuma apraksts
Ar projektu paredzēts no Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 5. pielikumā norādīto reģistrējamo būves kadastra datu apjoma svītrot būves konstruktīvā elementa konstrukcijas veidu, konstruktīvā elementa īpatsvaru, konstruktīvā elementa nolietojuma normu un konstruktīvā elementa nolietojuma intervāla noteikšanas pazīmes.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 5. pielikumā "Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs" iekļautā informācija ir daļēji neaktuāla, jo daļa no 5. pielikumā iekļautajiem datu laukiem Kadastra informācijas sistēmā vairs netiek uzturēta, piemēram, dati par nomām, jo atbilstoši Kadastra likumam, Kadastra informācijas sistēmā datus par iznomātiem objektiem vairs neuztur kopš 2019. gada 1. decembra.
Savukārt kadastra kartes specifikācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 128.punktam tiek publicēta Dienesta tīmekļvietnē, un nav nepieciešams to dublēt 5. pielikumā.
Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 103) 80. punktā noteikts, ka apgrūtinājumus zemes vienībai un zemes vienības daļai, ņemot vērā ATIS reģistrētās apgrūtinātās teritorijas un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos apgrūtinājumus un dalījumu lauku un apbūves zemēs, izvērtē proporcionāli apgrūtinājumu aizņemtajai platībai, kas noteikta, ņemot vērā savstarpējo pārklāšanos. Izvērtējamie apgrūtinājumi noteikti minēto noteikumu 3. pielikumā un dalās trīs grupās: dzīvojamās apbūves zeme; pārējās apbūves zeme; lauku zeme.
Savukārt kadastra kartes specifikācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 128.punktam tiek publicēta Dienesta tīmekļvietnē, un nav nepieciešams to dublēt 5. pielikumā.
Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 103) 80. punktā noteikts, ka apgrūtinājumus zemes vienībai un zemes vienības daļai, ņemot vērā ATIS reģistrētās apgrūtinātās teritorijas un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos apgrūtinājumus un dalījumu lauku un apbūves zemēs, izvērtē proporcionāli apgrūtinājumu aizņemtajai platībai, kas noteikta, ņemot vērā savstarpējo pārklāšanos. Izvērtējamie apgrūtinājumi noteikti minēto noteikumu 3. pielikumā un dalās trīs grupās: dzīvojamās apbūves zeme; pārējās apbūves zeme; lauku zeme.
Risinājuma apraksts
Ar projektu paredzēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 5. pielikumu aktualizēt atbilstoši normatīvos aktos noteiktajiem aktuālajiem Kadastra informācijas sistēmā uzkrātajiem datu laukiem un Dienestā ieviestajai modernizētās Kadastra informācijas sistēmas datu struktūrai.
Uzsākot reģistrāciju no ATIS datiem, Kadastra informācijas sistēmā jāreģistrē Ministru kabineta noteikumos Nr. 103 noteikto apgrūtinājumu grupu pārklājuma platība zemes vienībai un zemes vienības daļai, līdz ar to nepieciešams papildināt 5.pielikumu, iekļaujot tajā jaunus datu laukus - zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorijas dzīvojamās apbūves zemei, pārējās apbūves zemei, lauku zemei.
Uzsākot reģistrāciju no ATIS datiem, Kadastra informācijas sistēmā jāreģistrē Ministru kabineta noteikumos Nr. 103 noteikto apgrūtinājumu grupu pārklājuma platība zemes vienībai un zemes vienības daļai, līdz ar to nepieciešams papildināt 5.pielikumu, iekļaujot tajā jaunus datu laukus - zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorijas dzīvojamās apbūves zemei, pārējās apbūves zemei, lauku zemei.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumos Nr. 263 Dienestam paredzēts stingri reglamentētos gadījumos izgatavot katrai zemes vienībai atsevišķu zemes robežu plānu, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Dienesta arhīva dokumentus, kas tādējādi sabiedrībā radījuši neizpratni par pakalpojumu sniegšanas gadījumiem.
Minētās normas, kas Dienestam noteica pienākumu veikt plānu izgatavošanu, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Dienesta arhīva dokumentus, tika radītas laika posmā, kad zemes kadastrālās uzmērīšanas veicējiem (turpmāk - mērnieks) Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 1019) tika noteikts pienākums, gadījumā, ja zemes vienības zemes lietošanas veidi vai apgrūtinājumi ir pretrunā ar informāciju situācijas plānā vai apgrūtinājumu plānā, mērnieks var pārzīmēt tikai zemes robežu plānu, bet situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu aktualizē.
Ar 2021. gada 16. novembri Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 minētā norma ir grozīta, un mērnieks drīkst pārzīmēt situācijas plānus arī gadījumā, ja zemes lietošanas veidi ir pretrunā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem, prasības plānu izgatavošanā ir vienādotas ar Dienestu.
No 2025. gada 1. februāra apgrūtinājumu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēma tiks izmantoti ATIS dati, tad apgrūtinājumu plāni no 2025. gada 1. februāra vairs netiks sagatavoti.
Minētās normas, kas Dienestam noteica pienākumu veikt plānu izgatavošanu, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Dienesta arhīva dokumentus, tika radītas laika posmā, kad zemes kadastrālās uzmērīšanas veicējiem (turpmāk - mērnieks) Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 1019) tika noteikts pienākums, gadījumā, ja zemes vienības zemes lietošanas veidi vai apgrūtinājumi ir pretrunā ar informāciju situācijas plānā vai apgrūtinājumu plānā, mērnieks var pārzīmēt tikai zemes robežu plānu, bet situācijas plānu vai apgrūtinājumu plānu aktualizē.
Ar 2021. gada 16. novembri Ministru kabineta noteikumu Nr. 1019 minētā norma ir grozīta, un mērnieks drīkst pārzīmēt situācijas plānus arī gadījumā, ja zemes lietošanas veidi ir pretrunā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem, prasības plānu izgatavošanā ir vienādotas ar Dienestu.
No 2025. gada 1. februāra apgrūtinājumu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēma tiks izmantoti ATIS dati, tad apgrūtinājumu plāni no 2025. gada 1. februāra vairs netiks sagatavoti.
Risinājuma apraksts
Tādējādi normas, kas Dienestam noteica pienākumu izgatavot zemes robežu plānu, izmantojot Kadastra informācijas sistēmas datus un Dienesta arhīva dokumentus, no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 263 ir svītrojamas.
Tā kā zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes robežu plāna pārzīmēšanai vērsīsies pie mērnieka, nevis Dienestā, tad attiecīgi šīm personām samazināsies administratīvās izmaksas.
Tā kā zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji zemes robežu plāna pārzīmēšanai vērsīsies pie mērnieka, nevis Dienestā, tad attiecīgi šīm personām samazināsies administratīvās izmaksas.
Problēmas apraksts
Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas būves, kurām nav reģistrēts ēkas konstruktīvo elementu konstatācijas gads vai inženierbūves uzbūvēšanas gads. Dienesta rīcībā arhīva materiālos ir atrodama informācija par būves pirmreizējās kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) vai reģistrācijas gadiem.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 47.3. apakšpunktā noteikts, ka par konstruktīvā elementa konstatācijas gadu ēkas konstruktīvajam elementam iespējams norādīt pirmreizēji ierosinātās būves kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) gadu. Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 114.2. apakšpunktā ir noteikts līdzīgs princips arī par inženierbūvēm.
Līdz ar to būvēm, kurām arhīva materiālos ir atrodama informācija par būves pirmreizējās kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) vai reģistrācijas gadu, ir pieļaujams veikt būvju datu aktualizāciju, reģistrējot ēkas konstruktīvā elementa konstatācijas vai inženierbūves uzbūvēšanas gadu.
Līdz ar to būvēm, kurām arhīva materiālos ir atrodama informācija par būves pirmreizējās kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) vai reģistrācijas gadu, ir pieļaujams veikt būvju datu aktualizāciju, reģistrējot ēkas konstruktīvā elementa konstatācijas vai inženierbūves uzbūvēšanas gadu.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta noteikumos Nr. 263 ir atsauce uz Latvijas 1992. gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmu, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM).
Ekspertu darba grupas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizācijai ietvaros tiek risināts jautājums par Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizāciju un jauno koordinātu sistēmu. Jaunās koordinātu sistēmas plānotais saīsinātais nosaukums - LKS-2020.
Ekspertu darba grupas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizācijai ietvaros tiek risināts jautājums par Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizāciju un jauno koordinātu sistēmu. Jaunās koordinātu sistēmas plānotais saīsinātais nosaukums - LKS-2020.
Risinājuma apraksts
Lai Ministru kabineta noteikumus Nr. 263 nevajadzētu grozīt, kad tiks pieņemtas normas par Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizāciju, projekta normās ievietots teksts, nomainot "Latvijas 1992. gada ģeodēziskajā koordinātu sistēma, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM)" uz "aktuālā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas".
Problēmas apraksts
Ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā (stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā) no likuma pamatnormām izslēgta norma par būves dzēšanu uz būves neesības apliecinoša dokumenta pamata, ja būve nav vienīgais nekustamā īpašuma objekts, par ko Dienests nosūta attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai īpašnieka iesniegumu. Ar šiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā tika noteikta pārejas norma, ka īpašnieka (kopīpašuma gadījumā visu kopīpašnieku) iesniegums Dienestam par tam piederošas būves dzēšanu Kadastra informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās institūcijas izdotu dokumentu, kas apliecina būves neesību, ja būve nav vienīgais zemesgrāmatā ierakstītais nekustamā īpašuma objekts un minētais dokuments izdots līdz 2020. gada 31. martam, vienlaikus ir uzskatāms par nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai.
Ar Kadastra likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2024. gada 27. jūnijā, arī no Kadastra likuma 60.2 panta tika izslēgts pirmās daļas 4.punkts par būves dzēšanu uz būves neesības apliecinoša dokumenta pamata, ja būve nav vienīgais nekustamā īpašuma objekts, un regulējums pārnests uz pārejas noteikumiem. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams salāgot arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 regulējumu.
Ar Kadastra likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2024. gada 27. jūnijā, arī no Kadastra likuma 60.2 panta tika izslēgts pirmās daļas 4.punkts par būves dzēšanu uz būves neesības apliecinoša dokumenta pamata, ja būve nav vienīgais nekustamā īpašuma objekts, un regulējums pārnests uz pārejas noteikumiem. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams salāgot arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 regulējumu.
Risinājuma apraksts
Ar projektu paredzēts Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 145.1 punktu svītrot un regulējumu, salāgojot ar Kadastra likuma normām, pārnest uz Noslēguma jautājumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Citi risinājumi, kā iegūt Kadastra informācijas sistēmā aktuālus datus par apgrūtinājumiem, nav identificēti.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Apgrūtinājumi, izmantojot ATIS datus, tiks reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā, savietojot ATIS un kadastra kartes datus. Vienlaicīgi paredzēts atteikties no apgrūtinājumu plānu izgatavošanas, kas attiecīgi samazinās sabiedrībai administratīvo slogu.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Visas personas, kuras ir nekustamā īpašuma (zemes) īpašnieki vai, ja tāda nav, – tiesiskie valdītāji, vai, ja tāda nav, – lietotāji.
Ietekmes apraksts
Personām, kuras ir nekustamā īpašuma (zemes) īpašnieki vai, ja tāda nav, – tiesiskie valdītāji, vai, ja tāda nav, – lietotāji, samazināsies mērnieku sniegtā pakalpojuma izmaksas, kā arī nebūs nepieciešams Dienesta sniegtais pakalpojums - apgrūtinājumu reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā no apgrūtinājumu plāniem, jo nebūs nepieciešams ierosināt apgrūtinājumu plānu aktualizēšanu.
Zemes īpašnieki, vai, ja tāda nav, – tiesiskie valdītāji, vai, ja tāda nav, – lietotāji, pārējā sabiedrība tiks nodrošināta ar aktuālu informāciju par visiem apgrūtinājumiem.
Zemes īpašnieki, vai, ja tāda nav, – tiesiskie valdītāji, vai, ja tāda nav, – lietotāji, pārējā sabiedrība tiks nodrošināta ar aktuālu informāciju par visiem apgrūtinājumiem.
Juridiskās personas
- Visas personas, kuras ir nekustamā īpašuma (zemes) īpašnieki vai, ja tāda nav, – tiesiskie valdītāji.
Ietekmes apraksts
Personām, kuras ir nekustamā īpašuma (zemes) īpašnieki vai, ja tāda nav, – tiesiskie valdītāji, samazināsies mērnieku sniegtā pakalpojuma izmaksas, kā arī nebūs nepieciešams Dienesta sniegtais pakalpojums - apgrūtinājumu reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā no apgrūtinājumu plāniem, jo nebūs nepieciešams ierosināt apgrūtinājumu plānu aktualizēšanu.
Zemes īpašnieki, vai, ja tāda nav, – tiesiskie valdītāji, pārējā sabiedrība tiks nodrošināta ar aktuālu informāciju par visiem apgrūtinājumiem.
Zemes īpašnieki, vai, ja tāda nav, – tiesiskie valdītāji, pārējā sabiedrība tiks nodrošināta ar aktuālu informāciju par visiem apgrūtinājumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
286 964
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
286 964
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-286 964
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-286 964
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
286 964
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu projektā paredzēto normu izpildi, izmaiņu pieprasījumu realizāciju Kadastra informācijas sistēmā, Tieslietu ministrijas budžeta programmā 07.00.00 “Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana” 2024.gadā nepieciešams valsts budžeta finansējums 286 964 euro (EKK 2000 Preces un pakalpojumi):
474,32 euro (cilvēkdienas likme uzturēšanas ārpakalpojumam) x 605 (cilvēkdienas) = 286 964 euro.
474,32 euro (cilvēkdienas likme uzturēšanas ārpakalpojumam) x 605 (cilvēkdienas) = 286 964 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta izpildi Dienests nodrošinās ar esošajām amata vietām.
Cita informācija
Projekta normu izpildei 2024. gadam nepieciešamais papildu finansējums tiks nodrošināts Tieslietu ministrijas budžeta programmas 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (24-TA-554)
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" tiks svītrots regulējums, kas paredz noteikt nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma robežu iezīmēšanu un platības aprēķināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentos, nodrošinot, ka apgrūtinājumus plāni zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētām personām turpmāk nebūs jāgatavo.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (24-TA-545)
Pamatojums un apraksts
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" paredz vienkāršot būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrību ar aktuāliem datiem par ēkas tehnisko stāvokli, ko izmanto ēkas kadastrālās vērtības aprēķinam. Minētie grozījumi paredz, ka ēkas kadastrālās uzmērīšanas brīdī ēkai tiks vizuāli noteikts viens kopējs ēkas tehniskā stāvokļa vērtējums, kas tiks klasificēts pēc vienotām pazīmēm. Vienlaicīgi tiek ieviests termins "ēkas nolietojums" un attiecībā par inženierbūvēm – "inženierbūves nolietojums". Kadastrālās vērtēšanas pilnveidošanas vajadzībām ir paredzēts arī iegūt informāciju par fasāžu apdares materiāliem. Ņemot vērā minēto, ēkām vairs netiks noteikts un Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nolietojuma procents. Attiecīgi atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" grozījumiem precizējams Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 saturs un papildināms 5. pielikums "Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs".
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.3. Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" (24-TA-1229)
Pamatojums un apraksts
Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 496 Kadastra informācijas sistēmā plānots ieviest jaunus datu laukus saistībā ar lietošanas mērķu noteikšanu, tas ir: funkcionālās zonas lietošanas mērķa kodu (burtu formātā), nosaukumu un piekrītošo platību un neapbūvētas apbūves zemes atzīmes. Attiecīgi atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 496 grozījumiem papildināms Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 5. pielikums "Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs".
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru”. Šobrīd paredzēts pārizdot ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasificēšanu" (22-TA-861).
Pamatojums un apraksts
Izstrādājot jaunus noteikumus par ATIS uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un apgrūtinājumu klasificēšanu, tajos paredzētas izmaiņas gan apgrūtinājumu klasifikatorā, gan pašos noteikumos. Tādējādi Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 grozījumi jāsalāgo ar jauno Ministru kabineta noteikumu projektu par ATIS uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un apgrūtinājumu klasificēšanu.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts zemes dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts zemes dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Dienesta speciālistiem būs jāpatērē mazāks laiks, lai izvērtētu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, jo zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēji vairs neiesniegs apgrūtinājumu plānus, kā arī dokumentu metadatu reģistrēšanai Kadastra informācijas sistēmā, tiks samazināts arhīvā ievietojamo dokumentu apjoms.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Dienesta speciālistiem būs jāpatērē mazāks laiks, lai izvērtētu zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus, jo zemes kadastrālās uzmērīšanas veicēji vairs neiesniegs apgrūtinājumu plānus, kā arī dokumentu metadatu reģistrēšanai Kadastra informācijas sistēmā, tiks samazināts arhīvā ievietojamo dokumentu apjoms.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi