24-TA-17: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Atbilstoši likumā "Par mērījumu vienotību" noteiktajam deleģējumam, izstrādātas prasības elektroenerģijas skaitītāju atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai, izmantojot statistisko verificēšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi, lai noteiktu normatīvo regulējumu elektroenerģijas skaitītājiem statistiskās verificēšanas nodrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
15.07.2024.
Pamatojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra instrukcijai Nr.1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem" Noteikumu projekts ir tehniskais noteikumu projekts, kuru jāpaziņo Eiropas Komisijai izvērtēšanai.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši likumā "Par mērījumu vienotību" (turpmāk - Likums) noteiktajam deleģējumam, mērīšanas līdzekļiem, kas pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei noteikts jauns metroloģiskās kontroles veids, proti, statistiskā verificēšana. Prasības attiecībā uz statistisko verificēšanu attiecas tikai uz elektroenerģijas skaitītājiem. Izmantojot mērīšanas līdzeklim statistisko verificēšanu, tiek pagarināts atkārtotās verificēšanas periodiskums, pamatojoties uz mērīšanas līdzekļu partiju raksturojošu un noteikta apjoma nejauši izvēlētu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas rezultātiem un to attiecināšanu uz visu attiecīgo mērīšanas līdzekļu partiju.
Šobrīd Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (turpmāk - Noteikumi Nr.40) noteikts, ka indukcijas tipa elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas periodiskums noteikts reizi 20 gados, bet elektroniskajiem elektroenerģijas skaitītājiem reizi 12 gados.
Kopš 2014. gada AS "Sadales tīkls" (turpmāk - sistēmas lietotājs) ir mērķtiecīgi īstenojis elektroenerģijas skaitītāju parka viedizācijas jeb viedo skaitītāju ieviešanas projektu, kas noslēdzās 2022. gadā, tādēļ 2026. gadā uzsākama programmas ietvaros uzstādīto viedo skaitītāju atkārtotā verificēšana vai pilnīga tā nomaiņa. Sistēmas lietotājs elektroenerģijas sadales sistēmā ir uzstādījis aptuveni 1.1 milj. viedo elektroenerģijas skaitītāju. Turklāt citās Eiropas valstīs (piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Čehijā, Austrijā) tiek plaši izmantota statistiskās verificēšanas metodika elektroenerģijas skaitītājiem, gāzes patēriņa skaitītājiem, ūdens patēriņa skaitītājiem un siltumenerģijas skaitītājiem. Statistiskās verificēšanas metode noteikta starptautiskā standartā ISO 2859 (1999-2020) "Sampling procedures for inspection by attributes" un reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentā OIML G20 (2017) "Surveillance of utility meters in service on the basis of sampling inspections".
Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" (Saeimas reģistrācijas Nr. 447/Lp14) 1. pants paredz papildināt Likumu ar jaunu metroloģiskās kontroles veidu, proti, statistisko verificēšanu, un saistībā ar minētajiem grozījumiem izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiktu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.
Šobrīd Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (turpmāk - Noteikumi Nr.40) noteikts, ka indukcijas tipa elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas periodiskums noteikts reizi 20 gados, bet elektroniskajiem elektroenerģijas skaitītājiem reizi 12 gados.
Kopš 2014. gada AS "Sadales tīkls" (turpmāk - sistēmas lietotājs) ir mērķtiecīgi īstenojis elektroenerģijas skaitītāju parka viedizācijas jeb viedo skaitītāju ieviešanas projektu, kas noslēdzās 2022. gadā, tādēļ 2026. gadā uzsākama programmas ietvaros uzstādīto viedo skaitītāju atkārtotā verificēšana vai pilnīga tā nomaiņa. Sistēmas lietotājs elektroenerģijas sadales sistēmā ir uzstādījis aptuveni 1.1 milj. viedo elektroenerģijas skaitītāju. Turklāt citās Eiropas valstīs (piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Čehijā, Austrijā) tiek plaši izmantota statistiskās verificēšanas metodika elektroenerģijas skaitītājiem, gāzes patēriņa skaitītājiem, ūdens patēriņa skaitītājiem un siltumenerģijas skaitītājiem. Statistiskās verificēšanas metode noteikta starptautiskā standartā ISO 2859 (1999-2020) "Sampling procedures for inspection by attributes" un reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentā OIML G20 (2017) "Surveillance of utility meters in service on the basis of sampling inspections".
Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" (Saeimas reģistrācijas Nr. 447/Lp14) 1. pants paredz papildināt Likumu ar jaunu metroloģiskās kontroles veidu, proti, statistisko verificēšanu, un saistībā ar minētajiem grozījumiem izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiktu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ieviešot statistisko verificēšanu normatīvajā regulējumā, sistēmas lietotājam laika posmā no 2026. - 2034. gadam, ir iespējams nodrošināt vismaz 90 milj. euro izmaksu ietaupījumu. Šobrīd uzstādītajiem elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas veikšana rada zināmas neērtības sistēmas lietotājam, jo atkārtotā verificēšana ir ļoti laikietilpīgs un izmaksu ietilpīgs process, kas ietver katra lietotāja brīdināšanu, piekļuvi katram skaitītājam un tā nomaiņu, transportēšanu, pārbaudi un uzglabāšanu. Atkārtotās verificēšanas izmaksas veidojas no vairākām komponentēm, proti, no skaitītāja atgādāšanas līdz laboratorijai, verificēšanas izmaksām vai no jauna skaitītāja iegādes izmaksām (ja tiek veikta skaitītāju maiņa). Viena skaitītāja nogādāšana līdz laboratorijai izmaksā aptuveni 99,79 euro, bet viena skaitītāja atkārtotā verificēšana sistēmas lietotāja laboratorijā izmaksā aptuveni 7,87 euro. Savukārt, lai sistēmas lietotājs pilnībā nomainītu uz jaunajiem elektroenerģijas skaitītājiem laika posmā no 2026. - 2034. gadam, veidojas aptuvenas 150 milj. euro izmaksas. Ņemot vērā, ka nav notikusi būtiska viedo skaitītāju tehnoloģiskā attīstība jeb jaunās paaudzes skaitītāju ienākšana tirgū, attiecīga skaitītāju nomaiņa pagaidām nebūtu tehniski pamatota. Viena jauna skaitītāja iegādes izmaksas ir aptuveni 70 euro.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Likumā noteiktajam deleģējumam, Noteikumu projektā iekļauta norma, kas nosaka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, to verificēšanas periodiskumu un atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanas kārtību (Noteikumu projekta 1.punkts).
Mērīšanas līdzekļa lietotājam izvēloties statistisko verificēšanu, elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas periodiskums pagarinās saskaņā ar pielikuma 8.punktā noteikto periodiskumu. Gadījumā, ja pārbaudītā mērīšanas līdzekļu partija atbilst prasībām, tad inspicēšanas institūcija izdod sertifikātu par atkārtotās verificēšanas termiņa pagarinājumu, kas ir spēkā sākot ar nākamo kalendāro mēnesi pēc statistiskās verificēšanas veikšanas.(Noteikumu projekta 4., 5. punkts).
Noteikumu projekta pielikumā papildināts ar elektroenerģijas skaitītāju atkārtotās verificēšanas periodiskumu, ja statistiskās verificēšanas rezultāti atbilst noteiktajām prasībām. Piemēram, ja vienfāzes indukcijas tipa enerģijas skaitītāji atbilst statistiskās verificēšanas prasībām, tad atkārtotās verificēšanas periodiskums pagarinās par 10 gadiem (Noteikumu projekta 8.1., 8.2., 8.3., 8.4. apakšpunkts).
Mērīšanas līdzekļa lietotājam izvēloties statistisko verificēšanu, elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas periodiskums pagarinās saskaņā ar pielikuma 8.punktā noteikto periodiskumu. Gadījumā, ja pārbaudītā mērīšanas līdzekļu partija atbilst prasībām, tad inspicēšanas institūcija izdod sertifikātu par atkārtotās verificēšanas termiņa pagarinājumu, kas ir spēkā sākot ar nākamo kalendāro mēnesi pēc statistiskās verificēšanas veikšanas.(Noteikumu projekta 4., 5. punkts).
Noteikumu projekta pielikumā papildināts ar elektroenerģijas skaitītāju atkārtotās verificēšanas periodiskumu, ja statistiskās verificēšanas rezultāti atbilst noteiktajām prasībām. Piemēram, ja vienfāzes indukcijas tipa enerģijas skaitītāji atbilst statistiskās verificēšanas prasībām, tad atkārtotās verificēšanas periodiskums pagarinās par 10 gadiem (Noteikumu projekta 8.1., 8.2., 8.3., 8.4. apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošajos noteikumos nav skaidri noteiktas normas, kas nosaka, no kāda brīža tiek uzsākta laika atskaite atkārtotās verificēšanas periodiskumam jauniem mērīšanas līdzekļiem, kas marķēti ar atbilstības marķējumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzraudzības pārbaudēs ir konstatējis, ka mērīšanas līdzekļu lietotājs atkārtotās verificēšanas termiņu nosaka pēc mērīšanas līdzekļa uzstādīšanas datuma vai dienas, kad mērīšanas līdzeklis ir iegādāts.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteikta norma, kas nosaka pie kādiem nosacījumiem veic atkārtoto verificēšanu mērīšanas līdzekļiem, kam veikta tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana un atbilstības novērtēšana (Noteikumu projekta 3.punkts).
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 2.punkts un pielikumā pārējiem mērīšanas līdzekļiem atkārtotās verificēšanas periodiskums, izņemot pielikuma 8.punktu, netiek mainīts.
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošajos noteikumos 21. apakšpunkts (šo noteikumu pielikuma 4.2.1 apakšpunktā minēto prasību piemēro ar 2021. gada 1. novembri) tiek dzēsts, jo šī norma jau ir stājusies spēkā.
Risinājuma apraksts
21. apakšpunktā noteiktā norma nav iekļauta Noteikumu projektā.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīva 98/48/EK, kas groza Direktīvu 98/34/EK, kura nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, zaudēja spēku sākot ar 2015.gada 6.oktobri, tādēļ nepieciešams minētās Direktīvas aizstāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvu 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā.
Risinājuma apraksts
Sadaļā "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu" iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 9.septembra Direktīva 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Mērīšanas līdzekļu lietotājs
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā iekļautās normas neparedz tiešu ietekmi uz mērīšanas līdzekļa lietotāju
Juridiskās personas
- Akreditētas inspicēšanas institūcijas
- Sistēmas lietotājs
Ietekmes apraksts
Lai inspicēšanas institūcijas veiktu statistisko verificēšanu, tām būs jāiegūst akreditācija.
Sistēmas lietotājam vai citam mērīšanas līdzekļu lietotājam nebūs nepieciešamība veikt atkārtoto verificēšanu, bet būs tiesīgs izvēlēties statistisko verificēšanu ar mērķi pagarināt atkārtotās verificēšanas periodiskumu.
Sistēmas lietotājam vai citam mērīšanas līdzekļu lietotājam nebūs nepieciešamība veikt atkārtoto verificēšanu, bet būs tiesīgs izvēlēties statistisko verificēšanu ar mērķi pagarināt atkārtotās verificēšanas periodiskumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā nosakot kārtību mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai ar statistisko verificēšanu, sistēmas lietotājs varēs veikt elektroenerģijas skaitītājiem statistisko verificēšanu, neradot 90 milj. euro izmaksas, ja skaitītājiem būtu jāveic atkārtotā verificēšana, un 150 milj. euro, ja šobrīd uzstādītie skaitītāji būtu jānomaina uz jaunajiem skaitītājiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Mērīšanas līdzekļu lietotājs
Nē
Ietvertās normas neietekmē mērīšanas līdzekļa lietotāju.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
119 407 105,58
Akreditētas inspicēšanas institūcijas
Nē
Akreditācijas izmaksas nav aprēķināmas, jo nav zināmas izmaksas akreditācijas iegūšanai
Sistēmas lietotājs
Jā
Vērtības nozīme:
107,66
Viena skaitītāja nomaiņas, nogādāšanas līdz laboratorijai un atkārtotās verificēšanas izmaksas
1 109 113
Sistēmas lietotāja uzstādīto skaitītāju kopējais skaits
119 407 105,58
Laika posmā no 2014. - 2022.gadam sistēmas lietotājs ir uzstādījis 1109113 elektroenerģijas skaitītājus, kuriem 2026.gadā būtu jāveic atkārtotā verificēšana. Laika periodā no 2026 - 2034. gadam atbilstības izmaksas sastāda 119 407 105,58 euro, ja skaitītājiem tiek veikta atkārtotā verificēšana. Līdz ar to, ieviešot statistisko verificēšanu, sistēmas lietotājs ietaupa 119 407 105,58 euro.
Kopā
119 407 105,58
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm".
Pamatojums un apraksts
Noteikt kārtību mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai ar statistisko verificēšanu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
15.07.2024. Noteikumu projekts stājas spēkā vienlaicīgi ar noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm"" (23-TA-2237).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32015L1535
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 9.septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā
Apraksts
Direktīva 2015/1535 paredz tehnisko paziņošanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 9.septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts papildināts ar jaunu metroloģiskās kontroles veidu - statistisko verificēšanu un noteikts jauns elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas periodiskums, izmantojot statistisko verificēšanu, projekts uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu. Tehniskais noteikumu projekts tiks paziņots Eiropas Komisijai izvērtēšanai, tad kad projekts tiks saskaņots ar visām iesaistītajām pusēm pirms iesniegšanas Ministru kabinetā.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Sistēmas lietotājs6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/e3a94b93-df67-439b-95b6-247473b79da9
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskās līdzdalības rezultātā, saņemts iebildums/priekšlikums no Latvijas Tirgotāju asociācijas, kas uzskata, ka būtu būtiski palielināms periodiskums mērīšanas līdzekļiem (piemēram, auduma metrmērs nemainās reizi 2 gados un nebūtu atkārtoti verificējams), masas mērīšanas līdzekļiem (mazināt slogu, lielāku uzsvaru liekot uz godīguma pārbaudi), spiediena mērīšanas līdzekļiem (izņemot rūpnieciskā ražošanā) vadoties pēc ražotāja deklarācijas par attiecīgā līdzekļa darbības stabilitāti.
Izvērtējot Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegto priekšlikumu/iebildumu, informējam, ka atbilstoši likumā "Par mērījumu vienotību" noteiktajam, mērīšanas līdzekļus, kurus izmanto reglamentētajā jomā, piemēram, tirdzniecības operācijās, cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībā, jāatbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli, tajā skaitā jābūt atkārtoti verificētiem. Norādām, ka auduma metrmērus izmanto norēķinos starp komersantu un patērētāju, līdz ar to, tiem jābūt atkārtoti verificētiem, kā arī Ekonomikas ministrijai nav informācijas, ar kuru mērīšanas līdzekli varētu aizvietot auduma metrmēru kā alternatīvu. Attiecībā uz masas mērīšanas līdzekļiem, norādām, ka PTAC uzraudzības pārbaudes rezultāti parāda (2023.gadā par neatbilstošiem konstatēti 87 neautomātiskie svari no kopā pārbaudītājiem 418 neautomātiskajiem svariem), ka lietotāji joprojām neievēro atkārtotās verificēšanas periodiskumu, līdz ar to, tirdzniecībā lieto neatbilstošus masas mērīšanas līdzekļus, tādejādi maldinot patērētāju par mērījumu pareizību. Spiediena mērīšanas līdzekļus (sfigmomanometrus) arī lieto reglamentētajā jomā, līdz ar to, arī tiem jābūt atkārtoti verificētiem. Tā kā sfigmomanometri ir medicīnas ierīces, kuras uzrauga Veselības ministrijas kompetencē esošā iestāde - Veselības inspekcija un par to, ka nepieciešams palielināt atkārtotās verificēšanas periodiskumu, būtu jāizvērtē Veselības ministrijai.
Izvērtējot Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegto priekšlikumu/iebildumu, informējam, ka atbilstoši likumā "Par mērījumu vienotību" noteiktajam, mērīšanas līdzekļus, kurus izmanto reglamentētajā jomā, piemēram, tirdzniecības operācijās, cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībā, jāatbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli, tajā skaitā jābūt atkārtoti verificētiem. Norādām, ka auduma metrmērus izmanto norēķinos starp komersantu un patērētāju, līdz ar to, tiem jābūt atkārtoti verificētiem, kā arī Ekonomikas ministrijai nav informācijas, ar kuru mērīšanas līdzekli varētu aizvietot auduma metrmēru kā alternatīvu. Attiecībā uz masas mērīšanas līdzekļiem, norādām, ka PTAC uzraudzības pārbaudes rezultāti parāda (2023.gadā par neatbilstošiem konstatēti 87 neautomātiskie svari no kopā pārbaudītājiem 418 neautomātiskajiem svariem), ka lietotāji joprojām neievēro atkārtotās verificēšanas periodiskumu, līdz ar to, tirdzniecībā lieto neatbilstošus masas mērīšanas līdzekļus, tādejādi maldinot patērētāju par mērījumu pareizību. Spiediena mērīšanas līdzekļus (sfigmomanometrus) arī lieto reglamentētajā jomā, līdz ar to, arī tiem jābūt atkārtoti verificētiem. Tā kā sfigmomanometri ir medicīnas ierīces, kuras uzrauga Veselības ministrijas kompetencē esošā iestāde - Veselības inspekcija un par to, ka nepieciešams palielināt atkārtotās verificēšanas periodiskumu, būtu jāizvērtē Veselības ministrijai.
6.4. Cita informācija
2024.gada 4.aprīlī Ekonomikas ministrija rīkoja starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmi par Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas izteiktajiem iebildumiem, kuras laikā tika panākta vienošanās, ka uzņēmēju asociācijas neiebilst pret Noteikumu projekta turpmāko virzību ar nosacījumu, ka Ekonomikas ministrija ar iesaistītajām pusēm izvērtēs, vai dzīvokļos uzstādītajiem ūdens un siltumenerģijas skaitītājiem ir iespējams pagarināt vai atcelt atkārtotās verificēšanas periodiskumu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi