1.1. Pamatojums
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa sēdes protokollēmums, Aizsardzības ministrijas informatīvais ziņojums “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Skrundas novada Raņķu un Rudbāržu pagastā un Kuldīgas novada Laidu pagastā Nacionālo bruņoto spēku poligona “Mežaine” paplašināšanai” (prot. Nr. 17, 42. §, TA-311-IP).
1.2. Mērķis
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai atļautu Aizsardzības ministrijai atsavināt sabiedrības vajadzībām – Nacionālo bruņoto spēku poligona “Mežaine” paplašināšanai – fiziskai personai piederoša nekustamā īpašuma daļu Kuldīgas novadā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Ministru kabinets 2019. gada 2. aprīļa sēdē (prot. Nr. 17, 42. §, TA-311-IP) ir pieņēmis konceptuālu lēmumu atbalstīt poligona “Mežaine” paplašināšanu un atļaut nekustamo īpašumu Rudbāržu pagastā, Kuldīgas novadā (līdz 01.07.2021. Skrundas novads) atsavināšanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.–2032. gadam (apstiprināts ar 2020. gada 14. decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.–2032. gadam”) ir nepieciešams paplašināt un attīstīt Kurzemes reģionālo militāro poligonu, lai stiprinātu Zemessardzes kaujas spējas, pilnveidotu apmācību procesu, nodrošinātu uzņemošās valsts atbalstu.
Poligona “Mežaine” teritorijas paplašināšana ir nepieciešama zemessargu un profesionālā dienesta karavīru nacionālā līmeņa mācībām, gan arī starptautiskām militārām mācībām, kurās piedalās arī NATO sabiedrotie un partneri.
Saskaņā ar Likuma 2. pantu valsts aizsardzības vajadzībām – poligona “Mežaine” paplašināšanai – ir nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Šauļi” Rudbāržu pagastā, Kuldīgas novadā (kadastra numurs 6282 008 0088) daļu – zemes vienību (kadastra apzīmējums 6282 003 0104). Atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu šo mērķi.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, sākot ar 2021.gada 1.jūliju, atsavināmās nekustamā īpašuma daļas novada iedalījums ir mainījies no Skrundas novada uz Kuldīgas novadu, tādējādi atsevišķos informatīvajos materiālos vēl ir saglabājies šīs nekustamā īpašuma daļas adresēs Skrundas novads.
Nekustamais īpašums “Šauļi” Rudbāržu pagastā, Kuldīgas novadā (kadastra Nr. 6282 008 0088) ir ierakstīts zemesgrāmatā un īpašuma tiesības nostiprinātas uz fiziskas personas vārda Kurzemes rajona tiesas Rudbāržu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 228.
Zemes vienības (kadastra apzīmējums 6282 003 0104) platība ir 23,63 ha, tai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - NĪVKIS) un zemesgrāmatā apgrūtinājumi nav reģistrēti. Saskaņā ar NĪVKIS teksta datiem zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6282 003 0104 lietošanas mērķis ir "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība", kods 0201. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 6282 003 0104) sadalījums pa lietošanas veidiem ir šāds: mežu platība ir 13,73 ha, pārējās zemes - 9,9 ha.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā Nr.228 ir nostiprināta ķīlas tiesība – hipotēka, un ierakstīta atzīme - noteikts aizliegums bez akciju sabiedrības "HANSABANKA", nodokļu maksātāja kods 40003074764, rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt, ieķīlāt, iznomāt, izīrēt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām.
Saskaņā ar Likuma 7.1pantā noteikto, atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, ievēro arī tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām pati par sevi nevar būt par pamatu, lai prasītu saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, vai lai uzskatītu, ka minētās saistības ir pārkāptas.
Aizsardzības ministrija (institūcija) pēc Likuma 9.panta pirmajā daļā minētā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas, Likuma 11.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā nekavējoties nosūtīs nekustamā īpašuma īpašniekam paziņojumu ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad tas saņemts, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu.
Saskaņā ar Likuma 11.panta otro prim daļu par nekustamā īpašuma īpašniekam nosūtīto paziņojumu tiks informēta persona, šajā gadījumā AS "Swedbank", kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Saskaņā ar Likuma 11.panta ceturtajā un sestajā daļā noteikto nekustamā īpašuma īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, var vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali un līdz pirkuma līguma noslēgšanai iesniegt institūcijai paziņojumu par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Paziņojumā norāda, kāda summa no institūcijas noteiktās atlīdzības izmaksājama nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, norādot bankas kontu, uz kuru izmaksājamas norādītās summas.
Ja institūcijai tiks iesniegts paziņojums par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, līgumā par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu tiks paredzēta atlīdzības kompensācijas kārtība atbilstoši paziņojumā noteiktajam.
Ja netiks saņemts paziņojums par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, institūcija atlīdzības izmaksu veiks Likuma 29.2pantā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Likuma 12.1pantu, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz līgumu, ķīlas tiesību un ar to saistīto aizliegumu atzīmi dzēš bez tās personas piekrišanas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu nostiprināta ķīlas tiesība.
Aizsardzības ministrija kreditora intereses nodrošinās Likuma 11. un 12.pantā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Likuma 18. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Noteikumi) 13. punktu 2019. gada 26. jūnijā īpašniekam tika nosūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas nepieciešamību.
Atbildot uz Aizsardzības ministrijas paziņojumu, nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedza SIA “Urbumiņš” 2019. gada 11. marta atzinumu par ievestās grants apjomiem atsavināmajā zemes vienībā un norādīja zemes vienībā esošo grants un smilts resursu kā kompensējamo zaudējumu. Īpašnieka pieprasījumu par zaudējumiem saistībā par nekustamajā īpašumā ievesto granti vērtēja Taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija).
Īpašnieka izsniegto zaudējumu pamatotības izvērtēšanai ir apsekots nekustamais īpašums un atbilstoši Likuma 25. panta prasībām institūcija patstāvīgi ieguvusi un apkopojusi dokumentus no Valsts zemes dienesta, Skrundas novada domes un Ārlietu ministrijas, kā arī guvusi atzinumu no Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas (turpmāk – LĪVA). Komisija, izskatot institūcijas iegūtos dokumentus, secināja, ka grants un smilts resurss, par ko īpašnieks lūdz atlīdzību kā par derīgajiem izrakteņiem vai labas kvalitātes celtniecības granti, faktiski ir pārpalikums no PSRS “Dņepr” tipa radiolokācijas stacijas, t.i., būves pamati (dzelzsbetona kolonu, caurumoto pārsegumu paneļu pamatu bloku veidota konstrukcija, kas piepildīta ar granti un pārklāta ar betona segumu).
Tāpat Komisija secināja, ka ņemot vērā to, ka paneļu pamatu bloku veidotā konstrukcija, kas piepildīta ar granti, atrodas zem zemes un zemes virskārtas līmenī tā pārklāta ar betona segumu, rezultātā veidojot stabilu laukumu ar cieto segumu, objekts saskaņā ar Likuma 23. panta otrās daļas 5. punktu jāvērtē atbilstoši tā izmantošanas iespējām, kādas tās ir apsekošanas dienā, nemainot objekta stāvokli.
LĪVA 2021. gada 18. februāra atzinumā Nr. 15 norādīja, ka: “Lai atzinums par grants krājumu apjomu būtu uzskatāms par nekustamā īpašuma īpašniekam kompensējamo zaudējumu pierādījumu, tam būtu jābūt sastādītam, ievērojot 2012. gada 21. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 570 Derīgo izrakteņu ieguves kārtība 2. pielikumā uz ģeoloģisko izpēti un krājumu daudzuma aprēķiniem attiecināmās prasības, un būtu iespējams pārliecināties par norādīto datu par krājuma apmēra un kvalitātes pareizību”. Likuma 25. pantā noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus nosaka saskaņā ar Civillikumu. Saskaņā ar Civillikuma 1787. pantu, aprēķinot atrauto peļņu, nav jāņem par pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka šāds pametums cēlies, tieši vai netieši (1773.p.), no tā darbības vai bezdarbības, ar ko zaudējums nodarīts. Pamatojoties uz LĪVA sniegtajiem atzinumiem līdzīgos nekustamo īpašumu atsavināšanas gadījumos, kuros īpašnieks tika pieprasījis zaudējumu atlīdzību par derīgajiem izrakteņiem,Komisija secināja, ka derīgo izrakteņu fiziskā esamība negarantē to izstrādes iespējamību. Lai derīgo izrakteņu krājums, tā apjoms un kvalitāte būtu uzskatāmi par nekustamā īpašuma īpašniekam kompensējamo zaudējumu pierādījumu, visos ar derīgo izrakteņu ieguvi vai iespējamu ieguvi saistītos gadījumos, nepieciešams iesniegt pierādījumus atbilstoši 2012.gada 21.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība" 2.pielikumā noteiktajām prasībām.
Īpašnieks nav iesniedzis papildu dokumentus, kas kalpotu par pierādījumu zaudējumiem saistībā ar derīgajiem izrakteņiem. Līdz ar to, ņemot vērā īpašnieka iesniegtos dokumentus, Komisija neguva apstiprinājumu zaudējumu esamībai saistībā ar derīgo izrakteņu ieguvi un nekonstatēja papildu zaudējumus, kas būtu iekļaujami atlīdzībā. Tādējādi Komisija secināja, ka tie nav uzskatāmi par zaudējumiem, kas īpašniekam radušies īpašuma daļas atsavināšanas rezultātā un tie nav iekļaujami atlīdzības aprēķinā. Citus zaudējumus, kas būtu iekļaujami atlīdzībā, Komisija nekonstatēja. Kā vienīgos kompensējamos zaudējumus Komisija konstatēja uz meža zemes esošo koksnes resursu, ko vērtēja sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, SIA “VCG ekspertu grupa”.
Komisija 2021. gada 15.decembra sēdē (protokols Nr. 25) izvērtēja sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA “VCG ekspertu grupa” sagatavoto novērtējumu par nekustamā īpašuma “Šauļi” (kadastra Nr. 6282 008 0088) sastāvā esošās zemes vienības (kadastra apzīmējums 6282 003 0104) 23,63 ha platībā tirgus vērtību un iespējamo īpašniekam kompensējamo zaudējumu apmēru un aprēķināja atlīdzību. Komisijas aprēķinātā atlīdzība par atsavināmo nekustamo īpašumu ir 100 200 euro (simts tūkstoši un divi simti euro), tai skaitā tirgus vērtība ir 57 800 euro (piecdesmit septiņi tūkstoši un astoņi simti euro), bet kompensējamo zaudējumu apjoms (uz meža zemes esošais koksnes resurss) ir 42 400 euro (četrdesmit divi tūkstoši četri simti euro).
2021. gada 15.decembrī īpašnieks tika informēts par aprēķināto atlīdzību par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu un uzaicināts piedalīties Komisijas sēdē noteiktās atlīdzības izvērtēšanai, kā arī ir aicināts rakstiski sniegt viedokli par aprēķināto atlīdzību.
Īpašnieks 2021.gada 20.decembrī rakstiski informēja, ka aprēķinātajai atlīdzībai piekrīt.
Komisija 2022. gada 18. janvāra sēdē (protokols Nr. 26) apstiprināja aprēķināto atlīdzību par nekustamā īpašuma “Šauļi” (kadastra Nr. 6282 008 0088) daļu - zemes vienību 23,63 ha platībā (kadastra apzīmējums 6282 003 0104).
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Noteikumu 36.1. apakšpunktu, Aizsardzības ministrija ar 2022. gada 10.februāra lēmumu Nr. 1/1-24.2/42 “Par taisnīgas atlīdzības apmēra apstiprināšanu par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma “Šauļi” Rudbāržu pagastā, Kuldīgas novadā, kadastra numurs 6282 008 0088, daļu - sastāvā esošo zemes vienību 23,63 ha platībā ar kadastra apzīmējumu 6282 003 0104” ir apstiprinājusi Komisijas aprēķināto taisnīgas atlīdzības apmēru.
Atbilstoši Noteikumu 2. punktam ar nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu bijušajam īpašniekam nodarītie kompensējamie zaudējumi (notariālie izdevumi, valsts nodevas, kancelejas nodevas, citi izdevumi), kas var rasties pēc nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, tiks kompensēti to faktiskajā apmērā, pamatojoties uz atsavinātā nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka iesniegumu, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina zaudējumu apmēru.
Nekustamā īpašuma īpašniekam saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ir tiesības apstrīdēt tiesā Aizsardzības ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par atsavināmās nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, saskaņā ar Likuma 13. pantu tiks sagatavots likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Aizsardzības ministrija īpašuma tiesības uz atsavināmo nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par nekustamā īpašuma "Šauļi" Rudbāržu pagastā, Kuldīgas novadā daļas pirkšanu Nacionālo bruņoto spēku poligona "Mežaine" paplašināšanai".
Nekustamā īpašuma daļa ir izvēlēta atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 4. pantā noteiktajai kārtībai un 6., 6.1 , pantā noteikto uzdevumu un uzdevumu īstenošanas pasākumu nodrošināšanai.
Minētā nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināts valsts aizsardzības vajadzībām – poligona “Mežaine” paplašināšanai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
Rīkojuma projekta izstrādes procesā ir izmantoti dokumenti, kas satur fiziskas personas datus. Datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko Aizsardzības ministrija veic sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu Ministru kabineta rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai pilnvērtīgu sagatavošanu, izvērtētu nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas tiesisko pamatu, tā atbilstību normatīvajiem aktiem un dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma daļas atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības.
Fiziskās personas datus saturošie dokumenti paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic rīkojuma projekta un anotācijas pilnvērtīgu izvērtējumu.
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- atsavināmās nekustamā īpašuma daļas īpašnieks
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs