Anotācija

25-TA-1458: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Vaļņu ielā 15, Daugavpilī, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, ceturtās daļas 9.punkts, 5.panta pirmā un otrā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Satiksmes ministrijas 02.08.2024. vēstule Nr. 03.1-04/2704 “Par atsavināšanas ierosinājuma nosūtīšanu”.
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” 26.07.2024. atsavināšanas ierosinājums Nr. 4.11.-A.2/N2024-1116 “Par nekustamā īpašuma Vaļņu ielā 15, Daugavpilī, atsavināšanas ierosināšanu”.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ņemot vērā, ka ir saņemts ierosinājums par valsts nekustamā īpašuma Vaļņu ielā 15, Daugavpilī, atsavināšanu no personas, kura atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi"(turpmāk - VNĪ) to atsavināt saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 011 0102) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102) 3,8843 ha platībā un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 011 0102 005 un 0500 011 0103 001) – Vaļņu ielā 15, Daugavpilī (turpmāk – valsts nekustamais īpašums), ierakstīts Latgales rajona tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000537295 uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā (lēmuma datums: 25.09.2014.).
Minētā zemesgrāmatas nodalījuma III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu” ierakstīti šādi apgrūtinājumi:
- Valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti, 0,0877 ha;
- Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās, 3,8843 ha;
- Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap sašķidrinātas ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvi un uzpildes staciju, 3,8843 ha;
- Uz zemes vienības ir reģistrētas nekustamā īpašuma sastāvā neietilpstošas būves ar kadastra apzīmējumiem 0500 011 0102 001; 0500 011 0102 002; 0500 011 0102 003; 0500 011 0102 004; 0500 011 0107 001;
- Nostiprināta nomas tiesība uz zemes vienību (kadastra apzīmējumu 05000110102). Nomas termiņš: līdz 31.12.2025. Nomnieks: Valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs”, reģistrācijas numurs 40003356530. Iznomātājs: Latvijas valsts, Satiksmes ministrijas, reģistrācijas numurs 90000088687, personā, 3,8843 ha.  Pamats: 29.04.2015. zemes nomas līgums Nr.03-10/18-2015.
Civillikuma 2126.pants noteic, ka, ierakstot nomas vai īres  līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešajām personām. Savukārt Civillikuma 2174.pants noteic, kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Saskaņā ar Civillikuma 2168.panta trešo daļu, nomas un īres līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad tiesības sakrīt, t.i. kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu.
Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts tā nomniekam, pēc nekustamā īpašuma  pirkuma līguma noslēgšanas, nododot pircējam minēto nekustamo īpašumu, pieņemšanas un nodošanas aktā tiks norādīts, ka nekustamā īpašuma 29.04.2015. nomas līgums Nr. Nr.03-10/18-2015 ir izbeidzies pats no sevis, jo nomnieks ir ieguvis iznomāto lietu savā īpašumā.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102) 3,8843 ha platībā; zemes  vienības lietošanas mērķi: 1001 - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,1448 ha; 1104 - Transporta līdzekļu garāžu apbūve,  0,3474 ha; 1105 - Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas, 1,2945 ha; 0501- Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa, 1,2412 ha, 0908 - Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve, 0,8564 ha. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība, 3,8843 ha;
- būve – “Garāža” (būves kadastra apzīmējums 0500 011 0102 005) ar kopējo platību 398,8 m2,  galvenais lietošanas veids: 1242 - Garāžu ēkas, būves tips: 12420101 - Smagās tehnikas garāžas;
- būve – “Garāža” (būves kadastra apzīmējums 0500 011 0103 001) ar kopējo platību 131,3 m2, galvenais lietošanas veids: 1242 - Garāžu ēkas, būves tips: 12420101 - Smagās tehnikas garāžas.
Abas būves atrodas uz valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102).
Valsts nekustamā īpašuma  fiskālā kadastrālā 01.01.2025. ir  65 292 euro, universālā kadastrālā vērtība ir 109 598 euro.
Valsts nekustamajam īpašumam NĪVKIS reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, 0,0677 ha;
- navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, 3,8843 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0,1191ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0405 ha;
- pierobeža, 3,8843 ha.
Saskaņā ar Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumu Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.8.apakšpunktu Daugavpils valstspilsētā ir noteikta pierobeža gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu.

Valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslas veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam, tostarp, jāievēro Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Ministru kabineta 24.05.2022. noteikumos Nr.310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” ietvertie nosacījumi, kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošie normatīvie akti, tostarp, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes 09.11.2023. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumi (https://likumi.lv/ta/id/347295-valsts-nozimes-pilsetbuvniecibas-piemineklu-izmantosanas-un-saglabasanas-noradijumi).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, valsts nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem.
Saskaņā ar Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta 10.03.2025. vēstulē Nr. Nr.2-7/195 par nekustamo īpašumu sniegto informāciju:
- pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 24.03.2020. saistošiem noteikumiem Nr.12 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.12) (stājās spēkā  01.04.2020.), zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0500 011 0102 plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā rūpnieciskās apbūves teritorija (R) – funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru. Zemes vienība atrodas apbūves ierobežojuma zonā ap paaugstināta rūpnieciskā avārijas riska objektu (TIN1);
- saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.12 tematiskās kartes „Degradētās teritorijas” datiem zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102) robežojas ar Vaļņu ielu.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102) vēl arī atrodas piecas citas būves:
būve – “Administrācijas ēka” (būves kadastra apzīmējums 0500 011 0102 001);
būve – “Darbnīca” (būves kadastra apzīmējums 0500 011 0102 002);
būve – “Garāža” (būves kadastra apzīmējums 0500 011 0102 003);
būve – “Garāža” (būves kadastra apzīmējums 0500 011 0102 004);
būve – “Sāls glabātava” (būves kadastra apzīmējums 0500 011 0107 001).
Minētās būves ierakstītas nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 511 0004) sastāvā Latgales rajona tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000580446 uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” (vienotais reģistrācijas Nr. 40003356530) (turpmāk – VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”) vārda. Atbilstoši ierakstiem minētajā zemesgrāmatas nodalījumā, būves saistītas ar zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo un otro daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga.
Ar 02.08.2024. vēstuli Nr. 03.1-04/2704 “Par atsavināšanas ierosinājuma nosūtīšanu” Satiksmes ministrija, pārsūtījusi VNĪ, pamatojoties uz Iesniegumu likuma 4. panta otro daļu, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” 26.07.2024. atsavināšanas ierosinājumu Nr. 4.11.-A.2/N2024-1116 “Par nekustamā īpašuma Vaļņu ielā 15, Daugavpilī, atsavināšanas ierosināšanu” (turpmāk – Atsavināšanas ierosinājums). VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.apakšpunktu ierosinājusi atsavināt valsts nekustamo īpašumu.
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kā būvju nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 511 0004), kas atrodas uz valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102), īpašniece atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu un izmantot pirmpirkuma tiesības saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.
Atsavināšanas ierosinājumā norādīts, ka VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” īpašumā esošo būvju nekustamo īpašumu un valsts nekustamo īpašumu kā vienotu objektu vēsturiski ir izmantojusi un apsaimniekojusi kopš 13.10.1994., kad mehānisko darbnīcu un garāžas ēkas ar Daugavpils pilsētas domes lēmumu tika nodotas 5.Ceļu pārvaldei. Saskaņā ar Atsavināšanas ierosinājumā norādīto informāciju starp Satiksmes ministriju kā iznomātāju un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” kā nomnieku 29.04.2015. tika noslēgts apbūvētas valsts zemes nomas līgums Nr.03-10/18-2015 un 26.01.2016. tika noslēgts Nedzīvojamo telpu nomas līgums Nr.03-10/15-2016. Atsavināšanas ierosinājumā norādīts, ka VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” ir veikusi ieguldījumus, lai uzturētu nomas objektu lietošanai derīgā stāvoklī un to aizsargātu no bojāejas/sabrukuma, ievērojot Būvniecības likuma 9.panta, Darba aizsardzības likuma, Vides aizsardzības likuma, Ugunsdrošības noteikumu u.c. normatīvo aktu prasības. Lai valsts nekustamo īpašumu uzturētu ikdienas izmantošanai derīgā tehniskā stāvoklī, laika periodā no 2015.-2019.gadam VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” ir veikusi kapitālieguldījumus (nepieciešamos izdevumus) 63 277,49 euro apmērā, kuri nav pilnībā amortizēti.
Atsavināšanas ierosinājumā noradīts, ka visa teritorija ir norobežota ar dzelzsbetona paneļu žogu, teritorijā ir uzstādīta kapitālsabiedrības tehniskā apsardze un piekļūšana visai teritorijai nodrošināta caur vienīgo iebrauktuvi no Vaļņu ielas. Teritorijā, ievērojot noteikto apbūves intensitāti atrodas arī zaļā zona, kurā atrodas ugunsdzēsības dīķis, ugunsdrošības prasību ievērošanai. Būves ar kadastra apzīmējumiem 0500 011 0102 005 un 0500 011 0103 001 atrodas teritorijas tālākajā daļā no iebrauktuves. Būve – garāža ar kadastra apzīmējumu 0500 011 0103 001 faktiski ir sasaistīta ar VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” īpašumā esošo garāžas ēku ar kadastra apzīmējumu 0500 011 0102 004. Visā teritorijā un tajā esošajām ēkām ir vienoti iekšējie elektroapgādes tīkli, kas pieslēgti Sadales sistēmas operatora transformatora apakšstacijai. Zemes vienības sadalīšana divos neatkarīgos īpašumos starp divām garāžu ēkām nav pieļaujama, jo nav iespējams nodrošināt pietiekami lielu piebraucamās teritorijas platību uz abām pusēm no iespējamās zemes vienības dalījuma robežas, lai nodrošinātu kravas un smagās tehnikas transportlīdzekļu drošu un ērtu pārvietošanos.
Ievērojot Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteikto, VNĪ lūdza Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai sniegt viedokli par valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības sadales iespējām atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi.
Atbildot uz VNĪ lūgumu, Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments  (turpmāk – Pašvaldības departaments) 06.09.2024. vēstulē Nr. 2-7/752 informējis, ka saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem Nr.12 zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0500 011 0102 plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā rūpnieciskās apbūves teritorijas (R) un tā atrodas Daugavpils valstspilsētas pašvaldības Cietokšņa apkaimē. Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.12 prasībām rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) minimālā jaunizveidojamā zemes vienības platība ir 600 m2. Savukārt, Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 13.punkts noteic, ka veidojot jaunas zemes vienības, nodrošina iespējas piekļūt tām no ceļa vai ielas. Pašvaldības departaments minētajā vēstulē informējis, ka teorētiski ir iespējama zemes vienības sadale, izveidojot zemes vienības ar platībām, kas nav mazākās par 600 m2, nodrošinot tām piekļuvi no Vaļņu ielas. Zemes vienību robežu posmus jāprojektē pa izteiktiem apvidus lineāriem objektiem vai kā taisnu iedomātu līniju bez lauzumiem, ievērojot esošo apbūvi, robežu posmu pagrieziena leņķus veidojot pēc iespējas tuvāk 90 grādiem.
Vienlaikus Pašvaldības departaments norādījis, ka Zemes ierīcības likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka zemes ierīcības projektu ierosina zemes īpašnieks vai vairāki īpašnieki attiecībā uz saviem īpašumiem vai būvju īpašnieki pēc saskaņošanas ar zemes īpašniekiem, ja būves atrodas uz svešas zemes un ir patstāvīgi īpašuma objekti. Saskaņā ar Zemes ierīcības likuma 11.panta pirmās daļas prasībām, zemes īpašniekam, pieņemot lēmumu (ierosināt zemes vienības sadali), jāņem vērā zemes lietotāja viedoklis - zemes vienības sadalīšana divos neatkarīgos īpašumos starp divām garāžu ēkām nav lietderīga, jo nav iespējams nodrošināt pietiekami lielu piebraucamās teritorijas platību uz abām pusēm no iespējamās zemes vienības dalījuma robežas, lai nodrošinātu kravas un smagās tehnikas transportlīdzekļu drošu un ērtu pārvietošanos. Tāpat arī Pašvaldības departaments vērsis uzmanību, ka zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102) atrodas Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Daugavpils cietoksnis ar priekštilta nocietinājumu” (valsts aizsardzības Nr.7428) aizsargjoslas teritorijā un tās sadalei ir jāpieprasa projekta izstrādes nosacījumi no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes.
Saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 15.10.2024. vēstulē Nr. 06-05/5454 sniegto informāciju, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102 ) daļa atrodas 100 m aizsardzības zonā (aizsargjoslā), kas noteikta ap pilsētbūvniecības pieminekli. Vēstulē norādīts, ka izskatot VNĪ iesniegumu par nekustamā īpašuma sadali un tam pievienotos dokumentus, kā arī izvērtējot zemes vienības sadalīšanas priekšlikuma ietekmi uz pilsētbūvniecības pieminekļa saglabāšanu, Pārvalde neiebilst zemes vienības daļas atdalīšanai ar nosacījumu, ka plānotajām zemes vienībām tiek nodrošināta piekļuve.  
Attiecīgi, ar Daugavpils pašvaldības Centrālās pārvaldes pilsētplānošanas un būvniecības departamenta 03.01.2025. lēmumu atļauts izstrādāt zemes ierīcības projektu zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0500 011 0102 sadalei, izveidojot  divas zemes vienības, saskaņā ar šī lēmuma pielikuma nosacījumiem zemes ierīcības projekta izstrādei.
Satiksmes ministrija kā valsts nekustamā īpašuma valdītāja 17.10.2024. vēstulē Nr. 03.1-04/3583 norādījusi, ka lai arī atbilstoši Pašvaldības departamenta sniegtajai informācijai teorētiski ir iespējama valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102) sadale, izveidojot zemes vienības ar platībām, kas nav mazākas par 600 m2, tomēr, ierosinot zemes vienības sadali, ir jāņem vērā fakts, ka minētās zemes vienības sadalīšana divos neatkarīgos īpašumos starp divām garāžu ēkām nav lietderīga, jo nav iespējams nodrošināt pietiekami lielu piebraucamās teritorijas platību uz abām pusēm no iespējamās zemes vienības dalījuma robežas, lai nodrošinātu kravas un smagās tehnikas transportlīdzekļu drošu un ērtu pārvietošanos. Satiksmes ministrijas ieskatā zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102) sadalīšana divos neatkarīgos īpašumos nav lietderīga, Satiksmes ministrija ierosinājusi atbilstoši Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punktam atsavināt nekustamo īpašumu visā tā sastāvā VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”.
Izvērtējot zemesgabala sadales iespējas un ar sadali saistītos izdevumus, VNĪ speciālisti secināja, ka valsts nekustamā īpašuma sadalīšana divos neatkarīgos īpašumos starp divām garāžu ēkām nav lietderīga. Nav iespējams nodrošināt pietiekami lielu piebraucamās teritorijas platību uz abām pusēm no iespējamās zemes vienības dalījuma robežas, lai nodrošinātu kravas un smagās tehnikas transportlīdzekļu drošu un ērtu pārvietošanos, kas pilda valsts nozīmes autoceļu uzturēšanas funkcijas. Piekļūšana pie nodalītā zemesgabala būtu apgrūtinoša, jo papildus būtu jārisina jautājums par ceļa servitūta nodibināšanu un servitūta līguma slēgšanu. Valsts būvei (būves kadastra apzīmējums 0500 011 0103 001) ir kopēja siena ar VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” piederošo būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 011 0102 004).
Ievērojot to, ka būvēm, kas atrodas uz valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības,  ir kopīgas inženiertehniskās komunikācijas, īpašuma sadale būtu sarežģīta un laikietilpīga.
Ņemot vērā, ka nav informācijas par Satiksmes ministrijas īpašumā esošo būvju tehnisko stāvokli un lielākā īpašumā esošā zemes daļa ir apgrūtināta ar citai personai piederošu apbūvi, visa īpašuma pārdošanas aptuveni noteiktā vērtība varētu būt aptuveni 70 000 euro. Pēc valsts nekustamā īpašum sadales, ņemot vērā, ka pēc valsts nekustamā īpašuma sadales būs nepieciešams nodibināt ceļa servitūtu par labu zemes vienībai, uz kuras atradīsies valsts būves, zemes vienību daļu vērtība varētu būt aptuveni 28 000 euro un 50 000 euro. Ievērojot minēto, pārdodot atsevišķus sadalītus īpašumus, varētu būt lielāki ieņēmumi no to pārdošanas, taču šis ieguvums tiktu absorbēts izdevumos, kas saistīti ar īpašuma sadales realizāciju (aptuvenie izdevumi 3000 euro), laika patēriņu (no mērniecības līguma noslēgšanas līdz mērniecības darbu nodošanai - pieņemšanai, 8 mēneši), ar inženierkomunikāciju pārbūvi saistītiem finansiāliem ieguldījumiem, kuri šobrīd nav nosakāmi, kā arī ar darbinieku resursu patēriņu.
Ievērojot minētos faktiskos apstākļus, kaut arī valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 011 0102) sadale ir pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi, sadale nav lietderīga – tā nebūs iespējama atbilstoši Zemes ierīcības likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam, kā arī nav sagaidāms ekonomiskais ieguvums, veicot minētā valsts nekustamā īpašuma sadali pirms tā atsavināšanas.
Saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, 38.panta pirmo un otro daļu, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Ievērojot minēto, uz valsts zemes vienības esošā patstāvīgā būvju īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 511 0004) īpašniekam ir pienākums maksāt lietošanas maksu par valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 011 0102 005 un 0500 011 0103 001) šā rīkojuma projekta sagatavošanas brīdī nav iznomātas.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt anotācijas sadaļu “Pašreizējā situācija”.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Ievērojot minēto un anotācijas 1.3.sadaļā norādīto informāciju, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu un otro daļu, ceturtās daļas 9. punktu un 5. panta pirmo un otro daļu paredz atļaut VNĪ pārdot valsts nekustamo īpašumu par brīvu cenu, ievērojot Atsavināšanas likuma 37. pantu un 44. panta piekto daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likumā noteiktajam deleģējumam, valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu (mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu) var, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” tiks nosūtīts atsavināšanas paziņojums, ievērojot Atsavināšanas likuma 37.panta nosacījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta piektajā daļā noteikto, ja šā likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punktā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz publiskas personas nedzīvojamo ēku (būvi) un zemesgabalu, uz kura atrodas arī šīs personas īpašumā esoša ēka (būve), nevar izmantot vai neizmanto, tai ir likumiskās zemes lietošanas tiesības un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu par savā īpašumā esošajai ēkai (būvei) funkcionāli piekrītošo zemesgabalu. Minētā publiskas personas nedzīvojamā ēka (būve) un zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Rīkojuma projekts paredz valsts nekustamā īpašuma valdītājam  –  Satiksmes ministrijai  uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Izvērtēta iespēja veikt valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības sadali, lai nodalītu VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” būvju uzturēšanai nepieciešamo zemes daļu un to atsavinātu. Skatīt anotācijas sadaļu “Pašreizējā situācija”.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Skatīt anotācijas sadaļu “Pašreizējā situācija”.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātai publiskai personai vai to iestādei valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto valsts nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Satiksmes ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi