Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumu Nr.851 “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.851) 5.punktā noteikto Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes (turpmāk – Padome) sastāvu.

Vispārējā kārtība

MK noteikumu Nr.851 5.punkts nosaka, ka Padomes sastāvā ir Padomes vadītājs – kultūras ministrs un 25 locekļi. Padomes locekļi pārstāv Ministru prezidenta biroju, Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrības integrācijas fondu, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, divas augstākās izglītības un pētniecības institūcijas, kuras piedalās sabiedrības procesu analizēšanā un pētīšanā un sešas nevalstiskās organizācijas, kuru darbība saistīta ar kādu no pamatnostādņu rīcības virzieniem (nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija).

Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra rīkojuma Nr.808 “Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju” (turpmāk – MK rīkojums Nr.808) 1.punkts nosaka, ka ar 2023.gada 1.martu ir likvidēts Ministru prezidenta pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs, pievienojot to Valsts kancelejai. Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.808 2.punktu ar 2023.gada 1.martu Valsts kanceleja ir Pārresoru koordinācijas centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, prasību, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja.

Ņemot vērā Veselības ministrijas 2024.gada 27.februāra vēstulē “Par SPASAP padomes personālsastāva rīkojuma grozījumiem” norādīto, ka Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojumu Nr.72) un Kultūras ministrijas izstrādes procesā esošā plāna projektā “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027.gadam” nav iekļauti Veselības ministrijas kompetencē esošie pasākumi, Veselības ministrija lūdz to izslēgt no Padomes sastāva, svītrojot MK noteikumu Nr.851 5.11.apakšpunktu. Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 5.februāra rīkojuma Nr.72 “Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam” 2.punktu Veselības ministrija ir noteikta par līdzatbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, pamatnostādnēs nav neviena uzdevuma, par kura izpildi Veselības ministrija būtu norādīta kā atbildīgā vai līdzatbildīgā institūcija. Vienlaikus Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam 2.pielikumā “Informācija par politikas mērķu sasaisti ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem” (turpmāk – pamatnostādņu 2.pielikums) norādīts, ka jautājumus, kas saistīti ar veselības aprūpes nodrošināšanu, risina Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 26.maija rīkojumu Nr.359), kā arī pamatnostādņu 2.pielikuma 13.punktā ir norādīta sasaiste ar Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam 1.rīcības virzienu “Veselīgs un aktīvs dzīvesveids”, kurā ir noteikti izglītojoši un informatīvi pasākumi dažādām sabiedrības mērķa grupām par slimību profilakses un veselības veicināšanas jautājumiem, kā arī atbalsta personu (mediatoru), apmācības par seksuālās un reproduktīvās veselības u.c. jautājumiem, lai veicinātu labākas zināšanas un prasmes veselības veicināšanas un profilakses jautājumos citādi grūti sasniedzamās romu populācijas vidū. Attiecībā uz pasākumu īstenošanu romu līdzdalības veicināšanai visās sabiedrības dzīves jomās, tajā skaitā veselības aprūpes jomā, Veselības ministrija piedalās Kultūras ministrijas izveidotajā konsultatīvajā padomē romu līdzdalības veicināšanai – kā padomes loceklis. Plānā romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.–2023.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022.gada 3.maija rīkojumu Nr.310) un plāna projektā “Romu stratēģiskais ietvars pasākumu īstenošanai 2024.–2027.gadam” ir iekļauts pasākums, kas paredz romu iesaisti veselības veicināšanas apmācībās, par kura izpildi kā atbildīgā institūcija ir noteikta Veselības ministrija.

Ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2024.gada 14.maija iebildumu par Projektu, kurā norādīts aicinājums svītrot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi no Padomes locekļu sastāva, ņemot vērā ka Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānā 2022.–2023.gadam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā ir tikai uzdevums Nr.2.2.10. “Sekmēt līdzdalības budžeta īstenošanu pašvaldībās”, taču Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā (TAP ID 24-TA-1016) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav atbildīgā vai līdzatbildīgā institūcija nevienā no minētā plāna projekta IV.nodaļas “Pasākumi mērķa sasniegšanai” pasākumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nepieciešams izslēgt no Padomes sastāva, svītrojot MK noteikumu Nr.851 5.12.apakšpunktu.

Nē

Nē

Projekts paredz svītrot Pārresoru koordinācijas centru, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju no Padomes sastāva.

Nē

Nē

Nē

-