26-TA-1893: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem, ko rada:
1) pašreizējais minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) regulējums;
2) administratīvās prasības, kas ir tādas pašas kā ilgtermiņa nodarbinātībai.
1) pašreizējais minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) regulējums;
2) administratīvās prasības, kas ir tādas pašas kā ilgtermiņa nodarbinātībai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir novērst nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem, jo īpaši nozarēs ar izteiktu īstermiņa darbaspēka pieprasījumu un ierobežot ēnu ekonomiku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumprojekts izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un sekmētu Latvijas ekonomisko attīstību.
Vienlaikus arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 2026. gada 28. aprīļa sēdē tika aktualizēts jautājums par VSAOI piemērošanu nepilna un īslaicīga darba veicējiem un ēnu ekonomikas mazināšanas iespējām, pēc kuras Ekonomikas ministrija veica izvērtējumu par vienkāršota nepilna un īslaicīga darba laika nodarbinātības režīma ieviešanu, t.sk. ieviešot elektronisku nepilna un īslaicīga darba laika uzskaites sistēmu.
Konstatēts, ka Latvijas tautsaimniecībā būtisku ekonomisko aktivitāti nodrošina nozares, kuru darbība ir cieši saistīta ar neregulāru, īslaicīgu vai nepilna darba laika nodarbinātību. Šajās nozarēs darba devējiem regulāri nepieciešams operatīvi piesaistīt papildu darbaspēku uz dažām stundām, vienu darba dienu vai konkrētu pasākumu.
Konstatēts, ka ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksu mehānisms galvenokārt skar personas, kuras nav nodarbinātas klasiskās pilnas slodzes darba attiecībās, bet strādā nepilnu darba laiku, pēc izsaukuma principa. Izplatītākās profesijas darbavietās, par kurām aprēķinātas VSAOI piemaksas, ir apkopēji, palīgstrādnieki un mazumtirdzniecības pārdevēji – tātad nodarbinātie ar nepilnu slodzi, mainīgu darba laiku vai atalgojumu, kas balstīts uz stundas likmi vai padarītā darba apjomu.
Vienlaikus arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 2026. gada 28. aprīļa sēdē tika aktualizēts jautājums par VSAOI piemērošanu nepilna un īslaicīga darba veicējiem un ēnu ekonomikas mazināšanas iespējām, pēc kuras Ekonomikas ministrija veica izvērtējumu par vienkāršota nepilna un īslaicīga darba laika nodarbinātības režīma ieviešanu, t.sk. ieviešot elektronisku nepilna un īslaicīga darba laika uzskaites sistēmu.
Konstatēts, ka Latvijas tautsaimniecībā būtisku ekonomisko aktivitāti nodrošina nozares, kuru darbība ir cieši saistīta ar neregulāru, īslaicīgu vai nepilna darba laika nodarbinātību. Šajās nozarēs darba devējiem regulāri nepieciešams operatīvi piesaistīt papildu darbaspēku uz dažām stundām, vienu darba dienu vai konkrētu pasākumu.
Konstatēts, ka ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksu mehānisms galvenokārt skar personas, kuras nav nodarbinātas klasiskās pilnas slodzes darba attiecībās, bet strādā nepilnu darba laiku, pēc izsaukuma principa. Izplatītākās profesijas darbavietās, par kurām aprēķinātas VSAOI piemaksas, ir apkopēji, palīgstrādnieki un mazumtirdzniecības pārdevēji – tātad nodarbinātie ar nepilnu slodzi, mainīgu darba laiku vai atalgojumu, kas balstīts uz stundas likmi vai padarītā darba apjomu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošais regulējums īstermiņa nodarbinātībai paredz minimālo obligāto sociālo iemaksu veikšanu, kā arī tādas pašas administratīvās prasības kā ilgtermiņa nodarbinātībai, neatkarīgi no tā, vai persona tiek nodarbināta vienu dienu vai vairākus gadus. Secināts, ka šāda pieeja rada nesamērīgu administratīvo slogu, mazina motivāciju legalizēt īslaicīgas darba attiecības un tādējādi veicina nereģistrētas nodarbinātības riskus un ēnu ekonomiku.
Nesamērīgs administratīvais slogs īslaicīgai nodarbinātībai rada vairākas savstarpēji saistītas negatīvas sekas. Pirmkārt, pieaug darba devēju administratīvās izmaksas, kas īslaicīgu darba attiecību gadījumā var pārsniegt paša darba ekonomisko vērtību. Otrkārt, samazinās motivācija legalizēt īslaicīgas darba attiecības: ja legāla nodarbinātība ir sarežģīta, dārga un laikietilpīga, daļa darba devēju un darba ņēmēju izvēlas darbu neformalizēt. Treškārt, līdz ar to pieaug nereģistrētas nodarbinātības risks, samazinās deklarēto darba attiecību skaits un attiecīgi – valsts budžeta ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem. Visbeidzot, nereģistrēti nodarbinātās personas paliek bez darba tiesiskās un sociālās aizsardzības.
Tādējādi spēkā esošais regulējums:
- rada būtisku finansiālu un administratīvu slogu uzņēmējiem, kuri darbiniekus nodarbina īslaicīgi, neregulāri vai sezonāli;
- rada uzņēmējiem vēlmi izvairīties pieņemt darbā personas, kuras nevar nostrādāt pilnas astoņas stundas dienā;
- rada nepieciešamību pēc vienkāršas sistēmas īstermiņa darbinieku (piemēram, palīgstrādnieku) piesaistei, jo iespēja ātri un vienkārši pieņemt un atbrīvot darbinieku ir vajadzīga visās nozarēs.
Secināts, ka pašreizējā sistēma neatbilst mūsdienu elastīgā darba tirgus vajadzībām un ka administratīvā sloga mazināšana īslaicīgai nodarbinātībai ir risināma nevis ar atteikšanos no darba attiecību noformēšanas prasībām, bet ar šo prasību izpildes digitalizāciju un automatizāciju.
Ēnu ekonomika joprojām ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem. Saskaņā ar SSE Riga pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" jaunākajiem datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2025.gadā bija 21,8%, no iekšzemes kopprodukta[1] (turpmāk – IKP), kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. 2024. gadā bija 21,4 % no IKP. Lai gan rādītājs samazinās salīdzinoši ar (2023. gadu – 22,9 %), tas joprojām atbilst vairākiem miljardiem euro gadā, kas paliek ārpus legālās ekonomikas aprites.[2]
[1] Sauka A., Putniņš T., "Latvia’s shadow economy remains high – Is it time for new initiatives?", 2026.gada jūnijs. Pieejams: https://www.sseriga.edu/latvias-shadow-economy-remains-high-it-time-new-initiatives
[2]Sauka, A., Putniņš, T. "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2024. gadā", SSE Riga, 2025. gada jūnijs. Pieejams: https://www.sseriga.edu
Arī Latvijas uzņēmējdarbības vides vērtētāji konsekventi norāda uz ēnu ekonomikas mazināšanu kā priekšnoteikumu investīciju vides uzlabošanai. Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) pozīcijas ziņojumā par ēnu ekonomiku aicina valdību noteikt ēnu ekonomikas apkarošanu par prioritāti ar izmērāmiem mērķiem un rekomendē plašāku digitālo rīku un datu analītikas izmantošanu, bezskaidras naudas norēķinu veicināšanu un administratīvā sloga mazināšanu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem.[1] Līdzīgu problemātiku ikgadējā ēnu ekonomikas indeksa kontekstā akcentē arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) un pētījuma autori, norādot, ka ēnu ekonomikas turpmāka mazināšana ir atkarīga no spējas ieviest ambiciozākus un modernākus, tostarp digitālus, pasākumus.[2]
[1]Foreign Investors’ Council in Latvia (FICIL), Position Paper on Shadow Economy, 2024. Pieejams: https://www.ficil.lv/position-papers/
[2] Sauka, A., Putniņš, T. "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2024. gadā", SSE Riga, 2025.
Nesamērīgs administratīvais slogs īslaicīgai nodarbinātībai rada vairākas savstarpēji saistītas negatīvas sekas. Pirmkārt, pieaug darba devēju administratīvās izmaksas, kas īslaicīgu darba attiecību gadījumā var pārsniegt paša darba ekonomisko vērtību. Otrkārt, samazinās motivācija legalizēt īslaicīgas darba attiecības: ja legāla nodarbinātība ir sarežģīta, dārga un laikietilpīga, daļa darba devēju un darba ņēmēju izvēlas darbu neformalizēt. Treškārt, līdz ar to pieaug nereģistrētas nodarbinātības risks, samazinās deklarēto darba attiecību skaits un attiecīgi – valsts budžeta ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem. Visbeidzot, nereģistrēti nodarbinātās personas paliek bez darba tiesiskās un sociālās aizsardzības.
Tādējādi spēkā esošais regulējums:
- rada būtisku finansiālu un administratīvu slogu uzņēmējiem, kuri darbiniekus nodarbina īslaicīgi, neregulāri vai sezonāli;
- rada uzņēmējiem vēlmi izvairīties pieņemt darbā personas, kuras nevar nostrādāt pilnas astoņas stundas dienā;
- rada nepieciešamību pēc vienkāršas sistēmas īstermiņa darbinieku (piemēram, palīgstrādnieku) piesaistei, jo iespēja ātri un vienkārši pieņemt un atbrīvot darbinieku ir vajadzīga visās nozarēs.
Secināts, ka pašreizējā sistēma neatbilst mūsdienu elastīgā darba tirgus vajadzībām un ka administratīvā sloga mazināšana īslaicīgai nodarbinātībai ir risināma nevis ar atteikšanos no darba attiecību noformēšanas prasībām, bet ar šo prasību izpildes digitalizāciju un automatizāciju.
Ēnu ekonomika joprojām ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem. Saskaņā ar SSE Riga pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" jaunākajiem datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2025.gadā bija 21,8%, no iekšzemes kopprodukta[1] (turpmāk – IKP), kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. 2024. gadā bija 21,4 % no IKP. Lai gan rādītājs samazinās salīdzinoši ar (2023. gadu – 22,9 %), tas joprojām atbilst vairākiem miljardiem euro gadā, kas paliek ārpus legālās ekonomikas aprites.[2]
[1] Sauka A., Putniņš T., "Latvia’s shadow economy remains high – Is it time for new initiatives?", 2026.gada jūnijs. Pieejams: https://www.sseriga.edu/latvias-shadow-economy-remains-high-it-time-new-initiatives
[2]Sauka, A., Putniņš, T. "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2024. gadā", SSE Riga, 2025. gada jūnijs. Pieejams: https://www.sseriga.edu
Arī Latvijas uzņēmējdarbības vides vērtētāji konsekventi norāda uz ēnu ekonomikas mazināšanu kā priekšnoteikumu investīciju vides uzlabošanai. Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) pozīcijas ziņojumā par ēnu ekonomiku aicina valdību noteikt ēnu ekonomikas apkarošanu par prioritāti ar izmērāmiem mērķiem un rekomendē plašāku digitālo rīku un datu analītikas izmantošanu, bezskaidras naudas norēķinu veicināšanu un administratīvā sloga mazināšanu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem.[1] Līdzīgu problemātiku ikgadējā ēnu ekonomikas indeksa kontekstā akcentē arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) un pētījuma autori, norādot, ka ēnu ekonomikas turpmāka mazināšana ir atkarīga no spējas ieviest ambiciozākus un modernākus, tostarp digitālus, pasākumus.[2]
[1]Foreign Investors’ Council in Latvia (FICIL), Position Paper on Shadow Economy, 2024. Pieejams: https://www.ficil.lv/position-papers/
[2] Sauka, A., Putniņš, T. "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2024. gadā", SSE Riga, 2025.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", paredzot, ka darba devējs, kurš izmanto Ministru kabineta prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, neveic ceturkšņa minimālās VSAOI par darbiniekiem, kuru obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par trim minimālajām mēneša darba algām. Piedāvātais risinājums nav nodokļu atvieglojums: netiek samazinātas nodokļu likmes un netiek atcelts pienākums veikt VSAOI no faktiski aprēķinātās darba samaksas pilnā apmērā. Tiek mainīts vienīgi administrēšanas modelis – nesamērīgu piemaksu vietā stājas pilnīga, reāllaikā pārbaudāma faktiskā darba apjoma uzskaite.
Tādējādi risinājums paredz, ka darba devējam, kurš izmanto Ministru kabineta prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu un tādējādi nodrošina pilnīgu un pārbaudāmu faktiskā darba laika uzskaiti, netiek piemērotas ceturkšņa minimālās VSAOI.
Vienlaikus likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nepieciešams papildināt ar uzdevumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par darba laika uzskaites sistēmu, sistēmas prasībām, izmantošanas kārtību un sistēmas integrācijas nodrošināšanu ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Risinājuma izstrādē tiek izmantota iepriekšējā pieredze ieviešot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas, piemēram būvniecības nozarē elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (turpmāk - EDLUS) un sezonas laukstrādnieku uzskaites nozarē Lauku atbalsta dienesta sistēma. Pēc aptuvenām prognozēm ņemot vērā iepriekš veiktās izstrādes, šādas sistēmas ieviešana, ja darba devēju identifikācija sistēmā notiktu caur kādu no esošajām valsts informācijas sistēmām, varētu izmaksāt mazāk kā 50 000 euro.
Risinājums paredz vienkāršotas darba attiecību reģistrēšanas un uzskaites sistēmas ieviešanu darba attiecību reģistrācijai un uzskaitei reāllaikā. Sistēma piedāvātu tiešsaistes darbinieku reģistrāciju, ziņu par reģistrāciju nodošanu VID EDS, precīzu faktiski nostrādātā darba laika uzskaiti. Tuvākais piemērs šādas sistēmas darbībai ir Lauku atbalsta dienesta sistēma sezonas laukstrādnieku reģistrācijai.
Varianta priekšrocības: pilnvērtīga darba attiecību noformēšana un visu sociālo garantiju saglabāšana, darba attiecību reģistrācija reāllaikā, ticama un negrozāma faktiskā darba apjoma uzskaite, administratīvā sloga būtiska samazināšana darba devējiem, kā arī tieša ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu.
Arī citās valstīs sekmīgi darbojas elektroniskie darba laika uzskaites mehānismi. Igaunijā kopš 2014. gada 1. jūlija darbojas elektronisks nodarbinātības reģistrs (töötamise register), kuru uztur Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde un kurā darba devējam ir pienākums reģistrēt ikvienu nodarbināto pirms darba uzsākšanas – elektroniski, klātienē vai pat ar īsziņu. Rezultāti bija tūlītēji un izmērāmi: pirmajā gadā pēc reģistra ieviešanas tika papildus reģistrēti aptuveni 21 000 nodarbināto, un papildu nodokļu ieņēmumi 2014. gadā vien sasniedza 11,8 miljonus euro. Nedeklarētā darba īpatsvars pārbaudītajos uzņēmumos samazinājās no gandrīz 10 % 2014. gadā līdz 6,3 % 2016. gada sākumā. Vienlaikus reģistrs samazināja administratīvo slogu, apvienojot vairākas iepriekš paralēli pastāvējušas datu sniegšanas prasības vienā sistēmā, kuras dati tiek izmantoti veselības apdrošināšanas, bezdarbnieka pabalstu un citu sociālo garantiju noteikšanai. Būtiski, ka reģistra izveides izmaksas bija salīdzinoši nelielas – aptuveni 403 tūkstoši euro, bet ikgadējās uzturēšanas izmaksas – aptuveni 33 tūkstoši euro, kas nozīmē, ka ieguldījums atmaksājās jau pirmajā darbības gadā vairāk nekā divdesmitkārtīgi.
Latvijā darba laika elektroniskā uzskaite jau vairākus gadus praktiski darbojas būvniecības nozarē. Ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" būvniecības nozarē tika ieviests pienākums galvenajam būvdarbu veicējam nodrošināt elektronisko darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas sasniedz noteiktu apmēru (pašlaik – 170 000 euro)[1]. EDLUS reģistrē katru būvlaukumā nodarbināto personu, tās ienākšanas un iziešanas laiku, tādējādi fiksējot faktiski būvlaukumā pavadīto darba laiku.[2]
No 2020. gada sistēmas darbību papildina vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāze (turpmāk – VEDLUDB), kas izveidota Būvniecības informācijas sistēmas ietvaros: galvenais būvdarbu veicējs regulāri nodod VEDLUDB elektroniskās darba laika uzskaites datus, informāciju par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un to ietvaros veiktajiem norēķiniem, kā arī ik diennakti aprēķinātas auditācijas pierakstu kontrolsummas, kas nodrošina datu negrozāmību. VEDLUDB dati ir pieejami VID, Valsts darba inspekcijai un citām likumā noteiktajām iestādēm to funkciju veikšanai.
[1] Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 244.punkts.
[2]Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 113.–116. pants; Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem".
EDLUS ieviešana būvniecībā ir devusi vairākus praktiski izmērāmus rezultātus. Pirmkārt, būtiski uzlabojusies darba laika uzskaites precizitāte un ticamība: faktiski nostrādātās stundas tiek fiksētas automātiski, nevis balstās tikai uz darba devēja vienpusēji sagatavotiem dokumentiem. Otrkārt, VID ir ieguvis kvalitatīvi jaunu kontroles instrumentu – uz riska analīzi balstītās pārbaudēs tiek salīdzināti darba devēja ziņojumos deklarētie dati ar VEDLUDB reģistrētajām faktiskajām stundām, un nesakritības kalpo par pamatu mērķētiem nodokļu administrēšanas pasākumiem. VID reālā laika pārbaudēs EDLUS informācija tiek izmantota tieši būvlaukumā, līdzīgi kā Igaunijas inspektoru mobilajos risinājumos.[1]
Treškārt, sašaurinājušās iespējas slēpt nodarbinātību un deklarēt mazāku darba stundu skaitu, nekā faktiski nostrādāts, jo ikviena būvlaukumā esoša persona ir reģistrēta sistēmā ar konkrētu laiku. Tas tieši ierobežo divas Latvijā izplatītākās ēnu ekonomikas komponentes – aplokšņu algas un darbinieku neuzrādīšanu. Ceturtkārt, EDLUS dati ir kļuvuši par pamatu tālākiem nozares sakārtošanas pasākumiem, tostarp būvniecības nozares ģenerālvienošanās piemērošanas uzraudzībai (no 2026. gada 1. janvāra būvniecībā noteikta vienota minimālā mēneša darba alga 1 050 euro un minimālā stundas tarifa likme 6,29 euro), kuras izpildi bez ticamas stundu uzskaites praktiski nebūtu iespējams kontrolēt.[2]
Statistikas dati apstiprina pozitīvu virzību: nedeklarēto darba ienākumu īpatsvars būvniecības nozarē kopumā samazinās, bet inženierbūvniecībā – segmentā, kurā dominē lieli, EDLUS aptverti būvlaukumi – nedeklarētie darba ienākumi samazinās arī absolūtajos skaitļos.[3] Šī sakritība nav nejauša: tieši tajā būvniecības segmentā, kurā elektroniskā darba laika uzskaite tiek piemērota visplašāk, ēnu ekonomikas rādītāji uzlabojas visstraujāk
[1]Valsts ieņēmumu dienests, "Būvnieku darba laika uzskaites sistēma". Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/buvnieku-darba-laika-uzskaites-sistema; LV portāls, "Būvniecības objektos stingrāk uzraudzīs elektronisko darba laika uzskaiti", 2024.
[2] Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (no 2026. gada 1. janvāra noteiktā minimālā mēneša darba alga 1 050 euro un minimālā stundas tarifa likme 6,29 euro); Valsts ieņēmumu dienests, "Būvnieku darba laika uzskaites sistēma". Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/buvnieku-darba-laika-uzskaites-sistema
[3] FM informācija datne: "6.pielikums.docx" https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/F0030539E6DF27BCC2258E11003BB496?OpenDocument&prevCat=14|Bud%C5%BEeta%20un%20finan%C5%A1u%20(nodok%C4%BCu)%20komisijas%20%C4%92nu%20ekonomikas%20apkaro%C5%A1anas%20apak%C5%A1komisija
EDLUS ieviešana bija viens no centrālajiem pasākumiem, kas veicināja strauju ēnu ekonomikas samazinājumu būvniecības nozarē. Atbilstoši 2021.gadā publicētajam SSE Riga pētījumam[1] kopš 2015.gada ēnu ekonomika būvniecības nozarē samazinājās (2015.gadā tā bija 40,0% no IKP, bet 2020. gadā vairs tikai 28,7% no IKP)
[1] https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2022-05/Brosura_Enu_ekonomikas_Indekss_2009_2021.pdf
Kopumā Latvijas pieredze būvniecībā apliecina, ka digitāli darba laika uzskaites risinājumi ir efektīvs un praksē pārbaudīts instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, un rada stabilu pamatu šīs pieejas attiecināšanai uz citām nozarēm ar augstu īslaicīgās un sezonālās nodarbinātības īpatsvaru.
Tādējādi risinājums paredz, ka darba devējam, kurš izmanto Ministru kabineta prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu un tādējādi nodrošina pilnīgu un pārbaudāmu faktiskā darba laika uzskaiti, netiek piemērotas ceturkšņa minimālās VSAOI.
Vienlaikus likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" nepieciešams papildināt ar uzdevumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par darba laika uzskaites sistēmu, sistēmas prasībām, izmantošanas kārtību un sistēmas integrācijas nodrošināšanu ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). Risinājuma izstrādē tiek izmantota iepriekšējā pieredze ieviešot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas, piemēram būvniecības nozarē elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (turpmāk - EDLUS) un sezonas laukstrādnieku uzskaites nozarē Lauku atbalsta dienesta sistēma. Pēc aptuvenām prognozēm ņemot vērā iepriekš veiktās izstrādes, šādas sistēmas ieviešana, ja darba devēju identifikācija sistēmā notiktu caur kādu no esošajām valsts informācijas sistēmām, varētu izmaksāt mazāk kā 50 000 euro.
Risinājums paredz vienkāršotas darba attiecību reģistrēšanas un uzskaites sistēmas ieviešanu darba attiecību reģistrācijai un uzskaitei reāllaikā. Sistēma piedāvātu tiešsaistes darbinieku reģistrāciju, ziņu par reģistrāciju nodošanu VID EDS, precīzu faktiski nostrādātā darba laika uzskaiti. Tuvākais piemērs šādas sistēmas darbībai ir Lauku atbalsta dienesta sistēma sezonas laukstrādnieku reģistrācijai.
Varianta priekšrocības: pilnvērtīga darba attiecību noformēšana un visu sociālo garantiju saglabāšana, darba attiecību reģistrācija reāllaikā, ticama un negrozāma faktiskā darba apjoma uzskaite, administratīvā sloga būtiska samazināšana darba devējiem, kā arī tieša ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu.
Arī citās valstīs sekmīgi darbojas elektroniskie darba laika uzskaites mehānismi. Igaunijā kopš 2014. gada 1. jūlija darbojas elektronisks nodarbinātības reģistrs (töötamise register), kuru uztur Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde un kurā darba devējam ir pienākums reģistrēt ikvienu nodarbināto pirms darba uzsākšanas – elektroniski, klātienē vai pat ar īsziņu. Rezultāti bija tūlītēji un izmērāmi: pirmajā gadā pēc reģistra ieviešanas tika papildus reģistrēti aptuveni 21 000 nodarbināto, un papildu nodokļu ieņēmumi 2014. gadā vien sasniedza 11,8 miljonus euro. Nedeklarētā darba īpatsvars pārbaudītajos uzņēmumos samazinājās no gandrīz 10 % 2014. gadā līdz 6,3 % 2016. gada sākumā. Vienlaikus reģistrs samazināja administratīvo slogu, apvienojot vairākas iepriekš paralēli pastāvējušas datu sniegšanas prasības vienā sistēmā, kuras dati tiek izmantoti veselības apdrošināšanas, bezdarbnieka pabalstu un citu sociālo garantiju noteikšanai. Būtiski, ka reģistra izveides izmaksas bija salīdzinoši nelielas – aptuveni 403 tūkstoši euro, bet ikgadējās uzturēšanas izmaksas – aptuveni 33 tūkstoši euro, kas nozīmē, ka ieguldījums atmaksājās jau pirmajā darbības gadā vairāk nekā divdesmitkārtīgi.
Latvijā darba laika elektroniskā uzskaite jau vairākus gadus praktiski darbojas būvniecības nozarē. Ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" būvniecības nozarē tika ieviests pienākums galvenajam būvdarbu veicējam nodrošināt elektronisko darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas sasniedz noteiktu apmēru (pašlaik – 170 000 euro)[1]. EDLUS reģistrē katru būvlaukumā nodarbināto personu, tās ienākšanas un iziešanas laiku, tādējādi fiksējot faktiski būvlaukumā pavadīto darba laiku.[2]
No 2020. gada sistēmas darbību papildina vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāze (turpmāk – VEDLUDB), kas izveidota Būvniecības informācijas sistēmas ietvaros: galvenais būvdarbu veicējs regulāri nodod VEDLUDB elektroniskās darba laika uzskaites datus, informāciju par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un to ietvaros veiktajiem norēķiniem, kā arī ik diennakti aprēķinātas auditācijas pierakstu kontrolsummas, kas nodrošina datu negrozāmību. VEDLUDB dati ir pieejami VID, Valsts darba inspekcijai un citām likumā noteiktajām iestādēm to funkciju veikšanai.
[1] Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumu 244.punkts.
[2]Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 113.–116. pants; Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 21 "Kārtība, kādā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas dati sniedzami iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, un prasības elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ārējai drošības pārbaudei un auditācijas pierakstiem".
EDLUS ieviešana būvniecībā ir devusi vairākus praktiski izmērāmus rezultātus. Pirmkārt, būtiski uzlabojusies darba laika uzskaites precizitāte un ticamība: faktiski nostrādātās stundas tiek fiksētas automātiski, nevis balstās tikai uz darba devēja vienpusēji sagatavotiem dokumentiem. Otrkārt, VID ir ieguvis kvalitatīvi jaunu kontroles instrumentu – uz riska analīzi balstītās pārbaudēs tiek salīdzināti darba devēja ziņojumos deklarētie dati ar VEDLUDB reģistrētajām faktiskajām stundām, un nesakritības kalpo par pamatu mērķētiem nodokļu administrēšanas pasākumiem. VID reālā laika pārbaudēs EDLUS informācija tiek izmantota tieši būvlaukumā, līdzīgi kā Igaunijas inspektoru mobilajos risinājumos.[1]
Treškārt, sašaurinājušās iespējas slēpt nodarbinātību un deklarēt mazāku darba stundu skaitu, nekā faktiski nostrādāts, jo ikviena būvlaukumā esoša persona ir reģistrēta sistēmā ar konkrētu laiku. Tas tieši ierobežo divas Latvijā izplatītākās ēnu ekonomikas komponentes – aplokšņu algas un darbinieku neuzrādīšanu. Ceturtkārt, EDLUS dati ir kļuvuši par pamatu tālākiem nozares sakārtošanas pasākumiem, tostarp būvniecības nozares ģenerālvienošanās piemērošanas uzraudzībai (no 2026. gada 1. janvāra būvniecībā noteikta vienota minimālā mēneša darba alga 1 050 euro un minimālā stundas tarifa likme 6,29 euro), kuras izpildi bez ticamas stundu uzskaites praktiski nebūtu iespējams kontrolēt.[2]
Statistikas dati apstiprina pozitīvu virzību: nedeklarēto darba ienākumu īpatsvars būvniecības nozarē kopumā samazinās, bet inženierbūvniecībā – segmentā, kurā dominē lieli, EDLUS aptverti būvlaukumi – nedeklarētie darba ienākumi samazinās arī absolūtajos skaitļos.[3] Šī sakritība nav nejauša: tieši tajā būvniecības segmentā, kurā elektroniskā darba laika uzskaite tiek piemērota visplašāk, ēnu ekonomikas rādītāji uzlabojas visstraujāk
[1]Valsts ieņēmumu dienests, "Būvnieku darba laika uzskaites sistēma". Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/buvnieku-darba-laika-uzskaites-sistema; LV portāls, "Būvniecības objektos stingrāk uzraudzīs elektronisko darba laika uzskaiti", 2024.
[2] Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (no 2026. gada 1. janvāra noteiktā minimālā mēneša darba alga 1 050 euro un minimālā stundas tarifa likme 6,29 euro); Valsts ieņēmumu dienests, "Būvnieku darba laika uzskaites sistēma". Pieejams: https://www.vid.gov.lv/lv/buvnieku-darba-laika-uzskaites-sistema
[3] FM informācija datne: "6.pielikums.docx" https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/F0030539E6DF27BCC2258E11003BB496?OpenDocument&prevCat=14|Bud%C5%BEeta%20un%20finan%C5%A1u%20(nodok%C4%BCu)%20komisijas%20%C4%92nu%20ekonomikas%20apkaro%C5%A1anas%20apak%C5%A1komisija
EDLUS ieviešana bija viens no centrālajiem pasākumiem, kas veicināja strauju ēnu ekonomikas samazinājumu būvniecības nozarē. Atbilstoši 2021.gadā publicētajam SSE Riga pētījumam[1] kopš 2015.gada ēnu ekonomika būvniecības nozarē samazinājās (2015.gadā tā bija 40,0% no IKP, bet 2020. gadā vairs tikai 28,7% no IKP)
[1] https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2022-05/Brosura_Enu_ekonomikas_Indekss_2009_2021.pdf
Kopumā Latvijas pieredze būvniecībā apliecina, ka digitāli darba laika uzskaites risinājumi ir efektīvs un praksē pārbaudīts instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, un rada stabilu pamatu šīs pieejas attiecināšanai uz citām nozarēm ar augstu īslaicīgās un sezonālās nodarbinātības īpatsvaru.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskām personām - darba ņēmējiem tiek radīti labvēlīgāki apstākļi nodarbinātībai. Darba devējam tiks vienkāršota darbinieka darba laika uzskaite, līdz ar to tiek radīti labvēlīgāki apstākļi īstermiņa nodarbinātībai.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Darba devējiem tiks vienkāršota darbinieka darba laika uzskaite mazinot birokrātiju un ieviests atbrīvojums no ceturkšņa minimālajām VSAOI, līdz ar to tiek radīti labvēlīgāki apstākļi īstermiņa nodarbinātībai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks vienkāršota darbinieka darba laika uzskaite darba devējiem un ieviests atbrīvojums no ceturkšņa minimālajām VSAOI, līdz ar to tiek radīti labvēlīgāki apstākļi īstermiņa nodarbinātībai. Tādējādi tiek sekmēta legālā nodarbinātība un mazināts ēnu ekonomikas risks.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Ar vienkāršotu darbinieka darba laika uzskaiti un ceturkšņa minimālo VSAOI atcelšanu tiem darba devējiem, kas izmanto darba laika uzskaiti, tiek sekmēta uzņēmumu konkurētspēja.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek radīta labvēlīgāka uzņēmējdarbības vide, sekmēta legālā nodarbinātība un mazināts ēnu ekonomikas risks.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek radīti labvēlīgi nosacījumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek sekmēta uzņēmējdarbības vide, sekmēta legālā nodarbinātība un mazināts ēnu ekonomikas risks.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek sekmēta legālā nodarbinātība un mazināts ēnu ekonomikas risks.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
25 384 165
0
25 334 165
0
25 334 165
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
25 384 165
0
25 334 165
0
25 334 165
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
25 384 165
0
25 334 165
0
25 334 165
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
50 000
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
25 334 165
0
25 334 165
0
25 334 165
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
-50 000
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
50 000
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Budžeta ieņēmumi pieaugs pateicoties deklarētās darba samaksas bāzes pieaugumam uz ēnu ekonomikas samazināšanās rēķina un precīzi uzskaitot darba laiku darba laika uzskaites sistēmā. Aprēķināts, ka pirmajā gadā valsts speciālā budžeta ieņēmumi pieaugs par 25 384 165 euro, un turpmāk 2028.gadā un 2029. gadā par 25 334 165 euro.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Budžeta izdevumi veidosies no valsts sociālajā budžetā neiekasētajām ceturkšņa minimālajam VSAOI 25 384 165 euro apmērā 2027., 2028. un 2029.gadā, kā arī no darba laika uzskaites sistēmas izstrādes izmaksām, kas prognozētas 50 000 euro apmērā 2027.gadā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojektam paredzama fiskāli neitrāla ietekme uz budžetu. Fiskālā ietekme tiks līdzsvarota pateicoties deklarētās darba samaksas bāzes pieaugumam.
Piedāvātais risinājums nesamazina darbaspēka nodokļu likmes un neatceļ VSAOI no faktiski aprēķinātās darba samaksas. Par katru darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto un faktiski nostrādāto stundu VSAOI un IIN tiek piemēroti vispārējā kārtībā. Fiskālā ietekme veidojas no diviem pretējiem efektiem: pirmkārt, samazinās ceturkšņa minimālo VSAOI apjoms darba devējiem, kuri izmanto darba laika uzskaites sistēmu, otrkārt, pieaug deklarētās darba samaksas bāze, jo daļa pašlaik nereģistrētās vai daļēji deklarētās nodarbinātības tiek legalizēta.
Piedāvātais risinājums nesamazina darbaspēka nodokļu likmes un neatceļ VSAOI no faktiski aprēķinātās darba samaksas. Par katru darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto un faktiski nostrādāto stundu VSAOI un IIN tiek piemēroti vispārējā kārtībā. Fiskālā ietekme veidojas no diviem pretējiem efektiem: pirmkārt, samazinās ceturkšņa minimālo VSAOI apjoms darba devējiem, kuri izmanto darba laika uzskaites sistēmu, otrkārt, pieaug deklarētās darba samaksas bāze, jo daļa pašlaik nereģistrētās vai daļēji deklarētās nodarbinātības tiek legalizēta.
Aprēķinā izmantoti aktuālie publiski pieejamie makroekonomiskie un ēnu ekonomikas dati, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 2026. gada 9. jūnija sēdē iesniegtie VID dati par minimālo VSAOI piemaksām[1]. Galvenie izmantotie pieņēmumi ir šādi.
[1] https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/F0030539E6DF27BCC2258E11003BB496?OpenDocument&prevCat=14|Bud%C5%BEeta%20un%20finan%C5%A1u%20(nodok%C4%BCu)%20komisijas%20%C4%92nu%20ekonomikas%20apkaro%C5%A1anas%20apak%C5%A1komisija
Aprēķina metodika
Darba tirgus ēnu ekonomikas aprēķina bāze noteikta, reizinot 2025. gada IKP ar ēnu ekonomikas īpatsvaru un darba tirgus ēnu ekonomikas komponentēm. Darba tirgus ēnu ekonomikas komponentes aprēķinā veido aplokšņu algas (47,1%) un neuzrādītie darbinieki (27,4%), kopā 74,5% no ēnu ekonomikas. Rezultātā iegūta aptuvena darba tirgus ēnu ekonomikas bāze 6,9 miljardi euro gadā.
No minētā izriet, ka risinājums kļūst fiskāli neitrāls, ja darba laika uzskaites sistēmas lietošanas rezultātā tiek legalizēti aptuveni 74,4 milj. euro bruto darba samaksas gadā. Tas ir aptuveni 1,0% no aprēķinātās darba tirgus ēnu ekonomikas bāzes. Līdz ar to pat salīdzinoši neliela ēnu ekonomikas mazināšanās var kompensēt ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksu samazinājumu.
Vienlaikus, ņemot vērā EDLUS sekmīgos ieviešanas rezultātus ēnu ekonomikas samazināšanā (samazinājums bija par 11,3%), sagaidāms, ka arī darba laika uzskaites sistēma dos pozitīvu efektu, un visticamāk, rezultātā ēnu ekonomika samazināsies vairāk nekā par 1,0% no aprēķinātās darba tirgus ēnu ekonomikas bāzes.
Ņemot vērā, ka darba laika uzskaites sistēma mērķē tieši uz nozarēm ar augstu īslaicīgās, sezonālās un daļēji deklarētās nodarbinātības risku, šāds legalizācijas apjoms ir sasniedzams arī bez būtiskas administratīvā sloga palielināšanas.
Tādējādi ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksu nepiemērošana tiek sasaistīta ar pārbaudāmu nosacījumu - pilnīgu faktiskā darba laika uzskaiti reāllaikā un datu pieejamību VID. Līdz ar to samazinās fiskāli mazefektīvs un īslaicīgai nodarbinātībai nesamērīgs maksājums, vienlaikus paplašinot deklarēto darba samaksas bāzi un paaugstinot nodokļu administrācijas kontroles kvalitāti.
Vienreizējās darba laika uzskaites sistēmas izstrādes, pielāgošanas vai integrācijas izmaksas šajā aprēķinā nav iekļautas, jo tās būs atkarīgas no izvēlētā tehniskā risinājuma, tā uzturētāja un integrācijas apjoma ar VID EDS. Vienlaikus Igaunijas nodarbinātības reģistra piemērs rāda, ka līdzīga veida darba attiecību pirmsreģistrācijas sistēmas var dot papildu nodokļu ieņēmumus jau pirmajā darbības gadā, ja tās nodrošina vienkāršu reģistrāciju un reāllaika datu pieejamību kontroles iestādēm.
Piedāvātais risinājums nesamazina darbaspēka nodokļu likmes un neatceļ VSAOI no faktiski aprēķinātās darba samaksas. Par katru darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto un faktiski nostrādāto stundu VSAOI un IIN tiek piemēroti vispārējā kārtībā. Fiskālā ietekme veidojas no diviem pretējiem efektiem: pirmkārt, samazinās ceturkšņa minimālo VSAOI apjoms darba devējiem, kuri izmanto darba laika uzskaites sistēmu, otrkārt, pieaug deklarētās darba samaksas bāze, jo daļa pašlaik nereģistrētās vai daļēji deklarētās nodarbinātības tiek legalizēta.
Piedāvātais risinājums nesamazina darbaspēka nodokļu likmes un neatceļ VSAOI no faktiski aprēķinātās darba samaksas. Par katru darba laika uzskaites sistēmā reģistrēto un faktiski nostrādāto stundu VSAOI un IIN tiek piemēroti vispārējā kārtībā. Fiskālā ietekme veidojas no diviem pretējiem efektiem: pirmkārt, samazinās ceturkšņa minimālo VSAOI apjoms darba devējiem, kuri izmanto darba laika uzskaites sistēmu, otrkārt, pieaug deklarētās darba samaksas bāze, jo daļa pašlaik nereģistrētās vai daļēji deklarētās nodarbinātības tiek legalizēta.
Aprēķinā izmantoti aktuālie publiski pieejamie makroekonomiskie un ēnu ekonomikas dati, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 2026. gada 9. jūnija sēdē iesniegtie VID dati par minimālo VSAOI piemaksām[1]. Galvenie izmantotie pieņēmumi ir šādi.
[1] https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/F0030539E6DF27BCC2258E11003BB496?OpenDocument&prevCat=14|Bud%C5%BEeta%20un%20finan%C5%A1u%20(nodok%C4%BCu)%20komisijas%20%C4%92nu%20ekonomikas%20apkaro%C5%A1anas%20apak%C5%A1komisija
| Rādītājs | Vērtība aprēķinā | Avots/piezīme |
| IKP faktiskajās cenās 2025. gadā | 43,0 miljardi euro |
CSP dati par 2025. gada IKP |
| Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2025. gadā[1] [1] https://www.sseriga.edu/latvias-shadow-economy-remains-high-it-time-new-initiatives |
21,8% no IKP | SSE Riga ēnu ekonomikas indeksa 2026. gada publikācija. |
| Darba tirgus ēnu ekonomikas komponentes | Aplokšņu algas (47,1%) un neuzrādītie darbinieki (27,4%) kopā - 74,5% no ēnu ekonomikas | SSE Riga ēnu ekonomikas indeksa dati |
| VSAOI standarta kopējā likme | 34,09% |
10,50% darba ņēmēja daļa un 23,59% darba devēja daļa. |
| Neiekasētais vidējais VSAOI piemaksu apjoms | 25,3 milj. euro gadā | Novērtējums, balstoties uz VID datiem: 27 421 darba devēji × 924 euro gadā. |
Aprēķina metodika
Darba tirgus ēnu ekonomikas aprēķina bāze noteikta, reizinot 2025. gada IKP ar ēnu ekonomikas īpatsvaru un darba tirgus ēnu ekonomikas komponentēm. Darba tirgus ēnu ekonomikas komponentes aprēķinā veido aplokšņu algas (47,1%) un neuzrādītie darbinieki (27,4%), kopā 74,5% no ēnu ekonomikas. Rezultātā iegūta aptuvena darba tirgus ēnu ekonomikas bāze 6,9 miljardi euro gadā.
| Aprēķina elements | Formula | Rezultāts |
| Esošais darba tirgus ēnu ekonomikas apjoms | IKP × ēnu ekonomikas īpatsvars × darba tirgus ēnu komponentes | 43,0 mljrd. × 21,8% × 74,5% = 6,9 mljrd. euro |
| Potenciālais minimālo VSAOI piemaksu samazinājums | Darba devēju skaits × vidējā piemaksa gadā | 27 421 × 924 euro = 25,3 milj. euro |
| Papildu VSAOI ieņēmumi | Legalizētā bruto darba samaksa × VSAOI kopējā likme | Legalizētā bāze × 34,09% |
| Darba laika uzskaites sistēmas izstrādes izmaksas | 50 000 euro | Pēc aptuvenām prognozēm ņemot vērā iepriekš veiktās izstrādes, ja darba devēju identifikācija sistēmā notiktu caur kādu no esošajām valsts informācijas sistēmām |
| Fiskālās neitralitātes punkts | Potenciālais samazinājums / VSAOI likme | 25,3 milj.+ 50 000 = / 25,4 milj.eur / 34,09% = 74,4 milj. euro bruto darba samaksas (legalizētais darba samaksas apjoms) |
| Neitralitātes punkts pret darba tirgus ēnu ekonomikas bāzi | 74,4 milj. euro / 6,9 mljrd. euro | aptuveni 1,0% |
No minētā izriet, ka risinājums kļūst fiskāli neitrāls, ja darba laika uzskaites sistēmas lietošanas rezultātā tiek legalizēti aptuveni 74,4 milj. euro bruto darba samaksas gadā. Tas ir aptuveni 1,0% no aprēķinātās darba tirgus ēnu ekonomikas bāzes. Līdz ar to pat salīdzinoši neliela ēnu ekonomikas mazināšanās var kompensēt ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksu samazinājumu.
Vienlaikus, ņemot vērā EDLUS sekmīgos ieviešanas rezultātus ēnu ekonomikas samazināšanā (samazinājums bija par 11,3%), sagaidāms, ka arī darba laika uzskaites sistēma dos pozitīvu efektu, un visticamāk, rezultātā ēnu ekonomika samazināsies vairāk nekā par 1,0% no aprēķinātās darba tirgus ēnu ekonomikas bāzes.
Ņemot vērā, ka darba laika uzskaites sistēma mērķē tieši uz nozarēm ar augstu īslaicīgās, sezonālās un daļēji deklarētās nodarbinātības risku, šāds legalizācijas apjoms ir sasniedzams arī bez būtiskas administratīvā sloga palielināšanas.
Tādējādi ceturkšņa minimālo VSAOI piemaksu nepiemērošana tiek sasaistīta ar pārbaudāmu nosacījumu - pilnīgu faktiskā darba laika uzskaiti reāllaikā un datu pieejamību VID. Līdz ar to samazinās fiskāli mazefektīvs un īslaicīgai nodarbinātībai nesamērīgs maksājums, vienlaikus paplašinot deklarēto darba samaksas bāzi un paaugstinot nodokļu administrācijas kontroles kvalitāti.
Vienreizējās darba laika uzskaites sistēmas izstrādes, pielāgošanas vai integrācijas izmaksas šajā aprēķinā nav iekļautas, jo tās būs atkarīgas no izvēlētā tehniskā risinājuma, tā uzturētāja un integrācijas apjoma ar VID EDS. Vienlaikus Igaunijas nodarbinātības reģistra piemērs rāda, ka līdzīga veida darba attiecību pirmsreģistrācijas sistēmas var dot papildu nodokļu ieņēmumus jau pirmajā darbības gadā, ja tās nodrošina vienkāršu reģistrāciju un reāllaika datu pieejamību kontroles iestādēm.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par daba laika uzskaites sistēmas piemērošanu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Likumprojektam paredzēta sabiedriskā apspriešana.
6.4. Cita informācija
Ekonomikas ministrija ir organizējusi vairākas sarunas ar Finanšu ministriju un Labklājības ministriju. Kā arī Ekonomikas ministrija organizēja diskusiju ar Latvijas Darba devēju konfederācijas, LTRK, Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības, Latvijas Restorānu biedrības, asociācijas "Lauku Ceļotājs", Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas, Latvijas būvuzņēmēju apvienības pārstāvjiem. Risinājuma rezultātus Ekonomikas ministrija prezentēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas 2026. gada 9. jūnija sēdē. Papildus Ekonomikas ministrija organizēja sarunas ar Lauku atbalsta dienesta sistēmas izstrādātajiem, diskutējot par sistēmu tehnisko risinājumu iespējām.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- No likumprojekta izriet uzdevums izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par darba laika uzskaites sistēmas prasībām, darbības kritērijiem, uzskaitāmo informāciju, datu glabāšanas kārtību un izmantošanas nosacījumiem.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi