Anotācija (ex-ante)

1.Ievērojot, ka no Zinātniskās darbības likuma 13.panta otras daļas ir izslēgts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt prioritāros zinātņu virzienus, ir jāsvītro attiecīgas normas no MK noteikumiem.

Noteikumu projekts paredz svītrot MK noteikumu 12.3.apakšpunktu un 13.punktu.

2. Atbilstoši Augstskolu likuma pirmās daļas 3.punktam augstskolas personāls ir studējošie, to skaitā maģistranti, doktorandi un rezidenti. 
Pašreizējā situācijā Augstskolu likums regulē tikai akadēmiskā doktora studiju īstenošanu, kurā nav ietverts zinātnes doktora grāda iegūšana, kas rezultējas veiksmīgi pabeidzot akadēmiskā doktora studiju programmu augstskolā. Lai iegūtu zinātnes doktora grādu, persona veiksmīgi pabeidz akadēmiskā doktora studiju programmu augstskolā saskaņā ar Augstskolu likumu un tad atbilstoši Zinātniskās darbības likumam un, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1001 “Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1001), iegūst zinātnes doktora grāda pretendenta statusu un, ja promocijas darbs tiek veiksmīgi aizstāvēts, tad promocijas padome pieņem lēmumu par zinātnes doktora grāda piešķiršanu. Papildinot minēto, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1001, personai ir tiesības pretendēt uz zinātnes doktora grāda ieguvi arī gadījumā, ja nav īstenotas akadēmiskā doktora studiju programma.
Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" (TAP Nr.22-TA-1113) paredzēs jaunu regulējumu par zinātnes doktora grāda iegūšanu, tas ir, ka zinātnes doktora grādu doktorants iegūst veiksmīgi pabeidzot akadēmiskā doktora studiju programmu, kas aptver gan studiju daļu, gan grāda ieguvi.
Ievērojot minēto, lai gan zinātnes doktora grāda pretendents nav patreiz Augstskolu likumā studējošā statusā, tomēr tas ietilpst studējošo lokā, jo ir jau veiksmīgi pabeidzis akadēmiskā doktora studiju programmu un ir sevi pieteicis un promocijas padome ir apstiprinājusi to kā kandidātu uz zinātnes doktora grādu. Līdz ar to zinātnes doktora grāda pretendents ir tikpat līdzvērtīgs kā "studējošais" MK noteikumu ietvaros un MK noteikumi ir attiecīgi papildināmi.
MK noteikumu 2.2.apakšpunktā ir precizējams terminu lietojums atbilstoši Zinātniskā darbības likuma 1.panta 5.punktam un ievērojot MK noteikumu 2.1.apakšpunktā noteikto terminu.
MK noteikumu 2.6.apakšpunktā ir precizējams termins "projekta sekretārs" un dodams skaidrs un izvērsts formulējums, ko saprot ar saīsinājumu "eksperts" un šis saīsinājums tiek dots šajā apakšpunktā, kurā pirmo reizi atrunā ekspertu jautājumu. Ievērojot, MK noteikumu tekstā lietotos vārdus, ir dodams saīsinājums vārdiem "projekta vidusposma zinātniskais pārskats" un "projekta noslēguma zinātniskais pārskats". 
MK noteikumu 2.9.1.apakšpunkts ir precizējams atbilstoši Eiropas Komisijas 2022.gada 28.oktobra paziņojuma “Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes” (2022/C 414/01) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.C_.2022.414.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AC%3A2022%3A414%3AFULL (turpmāk – EK pamatnostādnes) 20.punkta “i” apakšpunktam par izglītību, kuras mērķis ir vairot un uzlabot cilvēkresursu prasmes, ir atzīstama publiskā izglītība, kas nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta. Attiecīgi tikai šāda izglītības darbība var tikt uzskatīta par darbību, kas nav saimnieciska darbība.
MK noteikumu 2.9.4.apakspunkta ievaddaļa ir precizējama, nosakot, ka MK noteikumu 2.9.4.1.un 2.9.4.2.apakšpunkts izpildās vienlaicīgi, ievērojot EK pamatnostādnēs 20.punkta “b” apakšpunktam, ka “zināšanu pārneses darbības, ja tās veic pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra (tostarp to nodaļas vai meitasuzņēmumi), vai kopīgi ar citām šādām struktūrām, vai to uzdevumā, un ja visa peļņa no šādām darbībām tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras pamatdarbībās. To, ka šo darbību raksturs nav saimniecisks, neskar tas, ka atbilstošo pakalpojumu sniegšana tiek pasūtīta trešām personām, izmantojot atklātus konkursus.”
Gramatiski labojams ir MK noteikumu 3.punktā vārda "zinātņu" lietojums, savukārt 5.punktā norma precizējama, ka projekta īstenošanu var pagarināt par vienu gadu, vairs nesniedzot atkārtoti izvērtēšanai noslēguma zinātnisko pārskatu par projekta īstenošanu, jo to veic tad, kad projektu pabeidz (MK noteikumu 33.3.apakšpunkts un 34.punkts).
MK noteikumu tekstā tiek lietots vārds ""konkurss", bet nav dots tam pilns nosaukums, kur tas minēts pirmo reizi, līdz ar to ir precizējams MK noteikumu 8.punkts.
Ievērojot iepriekš minēto par saīsinājuma "eksperti" lietojumu, ir attiecīgi precizējams MK noteikumu 15.punkts un vienlaikus to gramatiski to pārkārtojot. Arī MK noteikumu 26.punktā svītrot vārdus un skaitļus "šo noteikumu 16. punktā minēto".

MK noteikumu 2.1.apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, ka zinātniskais personāls ir vadošie pētnieki, pētnieki, zinātniskie asistenti, augstskolas akadēmiskais personāls, kā arī studējošie un zinātnes doktora grāda pretendenti (turpmāk – studējošie).
MK noteikumu 2.2.apakšpunktā izteikt vārdus "zinātniskais un tehniskais personāls" ar vārdiem "zinātniskais personāls un zinātnes tehniskais personāls".
MK noteikumu 2.6.apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka projekta sekretārs ir speciālists, kurš organizē Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļauto ārvalstu zinātnisko ekspertu (turpmāk – eksperts), bet, ja attiecīgajā datubāzē šādu ekspertu nav, tad citā līdzvērtīgā starptautiskā ekspertu datubāzē iekļautu ekspertu (turpmāk –  atlasi projekta iesniegumu, projekta vidusposma zinātnisko pārskatu (turpmāk - vidusposma zinātniskais pārskats)  un projekta noslēguma zinātnisko pārskatu (turpmāk - vidusposma zinātniskais pārskats) izvērtēšanai.
MK noteikumu 2.9.1. apakšpunktā aizstāt vārdus “izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas pieaugumu” ar vārdiem “publisku izglītību, kuru nodrošina valsts izglītības sistēmas ietvaros un to galvenokārt vai pilnībā finansē un uzrauga valsts, var atzīt par izglītību, kuras mērķis  ir vairot un uzlabot cilvēkresursu prasmes” un MK noteikumu 2.9.4.apakšpunkta ievaddaļu papildināt aiz vārdiem “zināšanu un tehnoloģiju pārnese, ja” ar vārdiem “vienlaicīgi izpildās šādi nosacījumi”.
MK noteikumu 3.punktā izteikt vārdu "zinātņu" ar vārdu "zinātnes".
MK noteikumu 5.punktā papildināt aiz vārdiem "bez finansējuma piešķiršanas un" ar vārdu "atkārtota".
Precizēt MK noteikumu 15.punktu, nosakot, ka padome nosūta ekspertiem izvērtēšanai projektu iesniegumus, izmantojot informācijas sistēmu.
MK noteikumu 26.punktā svītrot vārdus un skaitļus "šo noteikumu 16. punktā minēto".

3. MK noteikumu 10.punkta ievaddaļas pirmais teikums paredz, ka padome izstrādā un pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju un projektu īstenošanas un uzraudzības komisiju, ne vēlāk kā mēnesi pirms konkursa izsludināšanas dienas apstiprina konkursa nolikumu.
Šāda termiņa noteikšana nav lietderīga, kā arī tajā nekādas darbības netiek veiktas un tas tikai novilcina laiku konkursa izsludināšanai, ievērojot, ka konkursa finansējums ir valsts budžeta līdzekļi. Ievērojot minēto, termiņš ir svītrojams.
Ievērojot minēto, attiecīgi ir precizējams redakcionāli arī MK noteikumu 11.punkts, nosakot dokumentu, kas nosaka projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu un sekas, ja to neveic termiņā.

MK noteikumu 10.punkta ievaddaļu precizēt, nosakot, ka padome izstrādā un pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju un projektu īstenošanas un uzraudzības komisiju apstiprina un izsludina konkursa nolikumu, kas nosaka [..].
MK noteikumu 11.punktu precizēt, izsakot to jaunā redakcijā, ka  projekta iesniedzējs, konkursa nolikumā noteiktajā termiņā, izmantojot informācijas sistēmu, iesniedz padomē projekta iesniegumu. Pēc konkursa nolikumā noteiktā termiņa notecējuma projekta iesniegumus padome nepieņem.

4.MK noteikumu 16.punkta ievaddaļas pirmo teikumu ir jāprecizē, ka eksperti veic ne tikai projekta iesnieguma izvērtēšanu, bet arī projekta īstenošanas termiņa vidū veic vidusposma zinātnisko pārskata izvērtēšanu un attiecīgi, projektu pabeidzot, projekta līgumā noteiktajā termiņā, vērtē noslēguma zinātnisko pārskatu. Šajā pašā punkta 16.1.apakšpunktā ir precizējams zinātnes doktora grāda pieraksts.
Papildinot minēto, MK noteikumu 18.punkts un 23.punkts nepilnīgi un neskaidri atrunā procedūru, kuru veic eksperti. Abus punktus apvienot vienā un skaidri veikt formulējumu, skaidrojot par projekta iesnieguma konsolidētā vērtējuma sagatavošanas specifiku.

MK noteikumu 16.punkta ievaddaļas pirmais teikums tiek precizēts, nosakot, ka, lai nodrošinātu neatkarīgu projekta iesnieguma, vidusposma zinātniskā pārskata un noslēguma zinātniskā pārskata izvērtēšanu un novērstu iespējamo interešu konfliktu, katra projekta iesnieguma, vidusposma zinātniskā pārskata un noslēguma zinātniskā pārskata izvērtēšanā padome iesaista ne mazāk kā divus ekspertus.
MK noteikumu 16.1. apakšpunktu izteikt šādi: ekspertam ir zinātnes doktora grāds. 
Mk noteikumu 18.punktu izteikt jaunā redakcijā, ka eksperts izvērtē projekta iesniegumu, aizpilda eksperta vērtējuma veidlapu un nodrošina projekta iesnieguma konsolidēta vērtējuma sniegšanu saskaņā ar vērtēšanas metodiku, kurā noteikta vērtēšanas punktu atbilstība kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem. Minēto vērtējuma veidlapu eksperts nosūta padomei, izmantojot informācijas sistēmu. Projekta iesnieguma konsolidēto vērtējumu izstrādā viens no projekta iesnieguma vērtējošiem ekspertiem, kurš sagatavoto konsolidēto vērtējumu saskaņo ar otru ekspertu un nosūta padomei, izmantojot informācijas sistēmu.
MK noteikumu 23.punktu svītrot.

5. Jāprecizē MK noteikumu 21.2.apakšpunktā minētā Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogramma, jo ar 2021.gadu ir apstiprināta Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogramma Apvārsnis Eiropa, kas ir ES pētniecības un inovācijas (P&I) programma 2021.-2027. gada periodam, kas turpinās iepriekšējo programmu Apvārsnis 2020. (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32021R0695).

MK noteikumu 21.2.apakšpunktā aizstāt vārdu un skaitļus "Apvārsnis 2020" ar vārdiem "Apvārsnis Eiropa".

6. Precizējama MK noteikumu 24.punkts, jo tajā nav norādīts subjekts, kas aprēķina projekta iesnieguma konsolidēto vērtējumu procentos. Kā arī turpat ir precizējams formulējums, par to, ka pamatojoties uz ekspertu konsolidēto vērtējumu projektu iesniegumam, padome aprēķina minētos procentus.
Secīgi arī ir precizējama MK noteikumu 25.punkta ievaddaļa dēļ neskaidri formulētas darbības.

Precizēt MK noteikumu 24.punktu, izsakot to jaunā redakcijā, ka padome, pamatojoties uz MK noteikumu 18.punktā minēto ekspertu iesniegto projekta iesnieguma konsolidēto vērtējumu, aprēķina projekta iesnieguma konsolidēto vērtējumu procentos, ņemot vērā MK noteikumu noteikumu 19.1. apakšpunktā minētā kritērija īpatsvaru 50 % apmērā, 19.2. apakšpunktā minētā kritērija īpatsvaru 30 % apmērā un 19.3. apakšpunktā minētā kritērija īpatsvaru 20 % apmērā no kopējā vērtējuma.
Precizēt MK noteikumu 25.punkta ievaddaļu, ka pēc visu projekta iesniegumu konsolidēto vērtējumu saņemšanas konkursa ietvaros, padome veic šajā punktā minētās darbības.

7. Nepieciešams precizēt MK noteikumu 50.punktu, nosakot, ka padomei ir nevis tiesības pieprasīt zinātniskajai institūcijai daļēji vai pilnībā atmaksāt projekta ietvaros saņemtos finanšu līdzekļus, bet noteikt to kā pienākumu, jo padome ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu likumīgu un lietderīgu izlietojumu.

Precizēt MK noteikumu 50.punktu, nosakot, ka padome, izvērtējot vērtēšanas komisijas argumentēto viedokli vai priekšlikumu, pieprasa zinātniskajai institūcijai daļēji vai pilnībā atmaksāt projekta ietvaros saņemtos finanšu līdzekļus šo noteikumu 35. punktā, 40.2. un 48.2. apakšpunktā un 57. punkta otrajā teikumā noteiktajā gadījumā, kā arī gadījumā, ja projektu izbeidz, pamatojoties uz projekta vadītāja un zinātniskās institūcijas lēmumu.