21-TA-871: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa pārvaldība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra protokollēmuma Nr. 18 38.§ 3. punkts, ar kuru uzdots sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos satiksmes un rūpniecisko avotu radītā trokšņa pārvaldībai
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldība
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd prasības satiksmes un rūpniecisko objektu radītā trokšņa pārvaldībai izriet no vairāku politikas jomu - vides aizsardzības, teritorijas attīstības plānošanas un būvniecības būvakustikas regulējošiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz vides aizsardzības jomas regulējumu, t.i., Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumiem Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" informatīvajā ziņojumā "Par vides trokšņa regulējumu" tika secināts, ka nav nodalīta vides trokšņa mērķlielumu (vērtība, kuru vides aizsardzības institūcijas ņem vērā, pieņemot lēmumus attiecībā uz piesārņojošo darbību) un vides trokšņa robežlielumu (vērtība, kas nevar tikt pārsniegta) piemērošana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2021.gada 18.februārī Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu “Par vides trokšņa regulējumu” (turpmāk - ziņojums). Ziņojumā tika identificēts, ka satiksmes radīto troksni nosaka, pirmkārt, vēsturiskais aspekts, t.i., blīvi apdzīvotas teritorijas vēsturiski izveidojušās un laika gaitā paplašinājušās autoceļu un dzelzceļu tuvumā, kā arī praktiski vienlaidu izkliedēta apbūve lauku teritorijās. Otrkārt, nepārdomāta teritoriālās attīstības plānošana mūsdienās, neievērojot plānošanas principus un normatīvo aktu prasības, un, akceptējot jau paaugstināta trokšņa līmeņa teritorijās, dzīvojamās vai publiskās apbūves attīstību, tiek radītas jaunas apdzīvotas zonas ar paaugstinātu vides troksni, treškārt, neelastība attiecībā uz paaugstinātu trokšņa robežlielumu piemērošanu atkarībā no apbūves veida un teritoriju izmantošanas funkcijām vēsturiskās apbūves (tiešā trokšņa avotu tuvumā) vietās. Lai gan Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību paredz, ka noteiktos gadījumos vides troksnis varētu būt arī lielāks par paredzēto vides kvalitātes vērtību, tomēr no likumam “Par piesārņojumu” izriet, ka piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un, ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu. Tādējādi nereti teritorijās, kur satiksmes radīts vides troksnis ir lielāks par noteikto vides trokšņa robežlielumu, ilgstoši turpinās normatīvo aktu pārkāpums (nav ievērots robežlielums), un šādās teritorijās nav arī iespējams izsniegt piesārņojošās darbības atļauju (piemēram, ražotnes izveidei).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts definē nosacījumus attiecībā uz vides trokšņa robežlielumu un mērķlielumu piemērošanu attiecībā uz satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldību, kā arī aktualizē apbūves teritoriju iedalījumu, kuriem ir noteikti vides trokšņa robežlielumi, saskaņā ar teritoriju attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Precizē vides trokšņa robežlielumu un vides trokšņa mērķlielumu piemērošanu
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi