21-TA-158: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 9. aprīļa noteikumos Nr. 154 "Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Publisko iepirkumu likuma 83.pants, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 89.pants, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 71.pants, Publiskās un privātās partnerības likuma 122.pants.
Ministru kabineta 2019.gada 9.aprīļa protokollēmuma (prot.Nr.18, 33.§) “Noteikumu projekts "Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība" (turpmāk – MK protokollēmums) 3.punkts.
Ministru kabineta 2019.gada 9.aprīļa protokollēmuma (prot.Nr.18, 33.§) “Noteikumu projekts "Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība" (turpmāk – MK protokollēmums) 3.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai pilnveidotu elektronisko rēķinu aprites kārtību un atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 9.aprīļa protokollēmumā dotajam uzdevumam, ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 9.aprīļa noteikumos Nr. 154 “Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2019. gada 9.aprīļa noteikumu Nr. 154 “Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.154) 6.punkts šobrīd nosaka, ka pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī publiskais partneris vai tā pārstāvis nodrošina iespēju piegādātājam iesniegt elektronisko rēķinu, izmantojot trīs elektronisko rēķinu piegādes kanālus:
- oficiālo elektronisko adresi ;
- elektroniskā pasta adresi;
- citu veidu, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
Šāds regulējums tika plānots kā pagaidu risinājums līdz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansētā projekta "Eiropas elektroniskais rēķins" (e-Invoices CEF Project) (turpmāk - CEF projekts)[1] ieviešanai.
[1] Detalizētāka informācija par CEF projektu pieejama informatīvajā ziņojumā „ Par papildu valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansētā projekta “Eiropas elektroniskais rēķins” (e-Invoices CEF Project) īstenošanai”: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40464729&mode=mk&date=2018-10-30
- oficiālo elektronisko adresi ;
- elektroniskā pasta adresi;
- citu veidu, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
Šāds regulējums tika plānots kā pagaidu risinājums līdz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansētā projekta "Eiropas elektroniskais rēķins" (e-Invoices CEF Project) (turpmāk - CEF projekts)[1] ieviešanai.
[1] Detalizētāka informācija par CEF projektu pieejama informatīvajā ziņojumā „ Par papildu valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansētā projekta “Eiropas elektroniskais rēķins” (e-Invoices CEF Project) īstenošanai”: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40464729&mode=mk&date=2018-10-30
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pieņemot MK noteikumus Nr. 154, MK protokollēmumā paredzēja uzdevumu, ka VARAM (Valsts reģionālās attīstības aģentūrai), īstenojot CEF projektu, sadarbībā ar Finanšu ministriju (turpmāk – FM) jāsagatavo un atbilstoši kompetencei noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka tiešās pārvaldes iestādes elektronisko rēķinu saņemšanai izmanto tikai CEF projekta ietvaros radītos elektronisko rēķinu piegādes risinājumus. Minētā uzdevuma izpilde izriet no MK noteikumu Nr.154 anotācijā minētā, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA) integrēs elektronisko rēķinu apriti vienotā sistēmā – Drošā elektroniskās piegādes platformā (e-adrese) un izveidos oficiālās elektroniskās adreses (turpmāk – e-adrese) slēgumu ar piegādes sistēmu, kas nodrošina elektronisko rēķinu pārrobežu saņemšanu (Pan-European Public Procurement On-Line - PEPPOL), kā arī elektronisko rēķinu nodrošināšanu publisko iepirkumu procedūrās.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka šobrīd CEF projekta ietvaros ir radīts vienots elektronisko rēķinu piegādes kanāls, kas integrēts ar e-adresi, tad atbilstoši MK protokollēmuma 3.punktā dotajam uzdevumam, ir izstrādāts tiesību akta projekts, precizējot MK noteikumu Nr.154 (turpmāk – MK noteikumu projekts) 6.punktā minētos elektronisko rēķinu piegādes kanālus, un nosakot, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes elektronisko rēķinu saņemšanai izmanto CEF projekta ietvaros radītos elektronisko rēķinu piegādes risinājumus (e-adresi), no MK noteikumiem Nr.154 svītrojot elektronisko rēķinu piegādes kanālus tiešās valsts pārvaldes iestādēm:
- elektronisko pasta adresi;
- citu veidu, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes nodrošina iespēju piegādātājiem iesniegt elektronisko rēķinu, izmantojot tikai e-adresi. Atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 7.panta otrajai daļai e-adresi izveido, izmantojot e-adrešu informācijas sistēmā pieejamos kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Savukārt, kvalificēta elektroniskās identifikācijas līdzekļa izsniegšanas priekšnoteikums ir personu apliecinošs dokuments. Līdz ar 2021.gada 12.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 687 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”” stāšanos spēkā ārvalstnieki var noformēt personas apliecību, kas nozīmē arī iespējas izmantot e-adresi.
Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu” ir tikusi identificēta problemātika, ka, lai izveidotu savienojumu ar PEPPOL tīklu, ir secināts, ka kodifikators, ko izmanto Eiropas elektronisko rēķinu standartā EN 16931, ir ICD kods saskaņā ar standartu ISO 6523. Šobrīd vienīgais Latvijai derīgais ICD kods ir pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāja numurs. Tāpēc ir jāreģistrē jauns ICD kods. Jautājums ir būtisks, jo ne visi komersanti un saimnieciskās darbības veicēji Latvijā ir reģistrēti PVN maksātāju reģistrā, tāpēc pagaidām šie komersanti nav atrodami PEPPOL tīklā. Ņemot vērā, ka ir daudz šādu komersantu , kas nav PVN maksātāji Latvijā, un tie arī ir ieinteresēti veikt uzņēmējdarbību ārvalstīs un saņemt elektroniskos rēķinus no ārvalstu sadarbības partneriem, ir jāpievieno reģistrācijas numurs un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods[2] kā ICD vērtība. Arī valsts sektora iestādēm netiek piešķirts PVN maksātāja numurs, tāpēc pagaidām tās nav atrodamas PEPPOL tīklā, un attiecīgi, ārvalstu piegādātājiem nav iespējams nosūtīt minētajām iestādēm elektroniskos rēķinus automatizēti, izmantojot e-adreses piegādes kanālu.
Eiropas elektronisko rēķinu standarta ieviešanai tika izveidota LVS/STK 54 "Elektroniskie rēķini" standartizācijas tehniskā komiteja. Standartizācijas tehniskās komitejas (turpmāk - STK) tiek dibinātas pēc nozaru principa, un iniciators ir standartu pasūtītājs. STK sastāvu veido personas, kas ir ieinteresētas standartizācijā noteiktā jomā, pamatojoties uz brīvprātības un paritātes principu. Ieinteresētās puses ir preču, produkcijas un pakalpojumu lietotāji, ražotāji, patērētāju interešu aizsardzības organizācijas, sertifikācijas, testēšanas, akreditācijas, uzraudzības organizācijas un citas organizācijas, kas saistītas ar standartu izstrādi un lietošanu. Dalībai STK darbā katra ieinteresētā puse, kas ir juridiska persona, deleģē savu ekspertu.
Savukārt, par nozares politiku, tai skaitā konkrētajai nozarei saistošiem standartiem ir atbildīga attiecīgās politikas nozares veidotāja - ministrija. Saistošie e-rēķina standarti ir noteikti MK noteikumos Nr.154, attiecīgi par minēto standartu saturu ir atbildīga Finanšu ministrija, kā finanšu nozares vadošā iestāde.
Ņemot vērā minēto, papildinājumu veikšana ICD kodu reģistrā ir sagatavots Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas uzdod:
- Finanšu ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2022.gada 31.martam sagatavot nepieciešamos papildinājumus ICD kodu reģistrā atbilstoši saistošajām pieteikuma formām iesniegšanai starptautiskajai aģentūrai Farance Inc. (ISO maintenance agency for ISO/IEC 6523-2:1998), kas uztur ICD kodu reģistru, lai papildinātu to ar reģistrācijas numuru un nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu;
- Nacionālajai standartizācijas institūcijai - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Standarts” - noteiktā kārtībā līdz 2022.gada 30.aprīlim nodrošināt attiecīgās informācijas iesniegšanu starptautiskai aģentūrai Farance Inc. (ISO maintenance agency for ISO/IEC 6523-2:1998).
Vienlaikus MK noteikumu projekts paredz, ka ārvalstī reģistrēta vai pastāvīgi dzīvojoša persona elektronisko rēķinu iesniegšanai tiešās pārvaldes iestādē izmanto pārrobežu rēķinu piegādes sistēmu Pan-European Public Procurement On-Line ( PEPPOL), pēc tam, kad tiks veikti attiecīgi grozījumi starptautiskās aģentūras Farance Inc. (ISO maintenance agency for ISO/IEC 6523-2:1998) uzturētajā ICD kodu reģistrā.
[2] Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī, viens no attaisnojuma dokumentos ietveramajiem rekvizītiem ir uzņēmuma reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.
- elektronisko pasta adresi;
- citu veidu, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes nodrošina iespēju piegādātājiem iesniegt elektronisko rēķinu, izmantojot tikai e-adresi. Atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 7.panta otrajai daļai e-adresi izveido, izmantojot e-adrešu informācijas sistēmā pieejamos kvalificētus personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Savukārt, kvalificēta elektroniskās identifikācijas līdzekļa izsniegšanas priekšnoteikums ir personu apliecinošs dokuments. Līdz ar 2021.gada 12.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 687 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”” stāšanos spēkā ārvalstnieki var noformēt personas apliecību, kas nozīmē arī iespējas izmantot e-adresi.
Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupā “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu” ir tikusi identificēta problemātika, ka, lai izveidotu savienojumu ar PEPPOL tīklu, ir secināts, ka kodifikators, ko izmanto Eiropas elektronisko rēķinu standartā EN 16931, ir ICD kods saskaņā ar standartu ISO 6523. Šobrīd vienīgais Latvijai derīgais ICD kods ir pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāja numurs. Tāpēc ir jāreģistrē jauns ICD kods. Jautājums ir būtisks, jo ne visi komersanti un saimnieciskās darbības veicēji Latvijā ir reģistrēti PVN maksātāju reģistrā, tāpēc pagaidām šie komersanti nav atrodami PEPPOL tīklā. Ņemot vērā, ka ir daudz šādu komersantu , kas nav PVN maksātāji Latvijā, un tie arī ir ieinteresēti veikt uzņēmējdarbību ārvalstīs un saņemt elektroniskos rēķinus no ārvalstu sadarbības partneriem, ir jāpievieno reģistrācijas numurs un nodokļu maksātāja reģistrācijas kods[2] kā ICD vērtība. Arī valsts sektora iestādēm netiek piešķirts PVN maksātāja numurs, tāpēc pagaidām tās nav atrodamas PEPPOL tīklā, un attiecīgi, ārvalstu piegādātājiem nav iespējams nosūtīt minētajām iestādēm elektroniskos rēķinus automatizēti, izmantojot e-adreses piegādes kanālu.
Eiropas elektronisko rēķinu standarta ieviešanai tika izveidota LVS/STK 54 "Elektroniskie rēķini" standartizācijas tehniskā komiteja. Standartizācijas tehniskās komitejas (turpmāk - STK) tiek dibinātas pēc nozaru principa, un iniciators ir standartu pasūtītājs. STK sastāvu veido personas, kas ir ieinteresētas standartizācijā noteiktā jomā, pamatojoties uz brīvprātības un paritātes principu. Ieinteresētās puses ir preču, produkcijas un pakalpojumu lietotāji, ražotāji, patērētāju interešu aizsardzības organizācijas, sertifikācijas, testēšanas, akreditācijas, uzraudzības organizācijas un citas organizācijas, kas saistītas ar standartu izstrādi un lietošanu. Dalībai STK darbā katra ieinteresētā puse, kas ir juridiska persona, deleģē savu ekspertu.
Savukārt, par nozares politiku, tai skaitā konkrētajai nozarei saistošiem standartiem ir atbildīga attiecīgās politikas nozares veidotāja - ministrija. Saistošie e-rēķina standarti ir noteikti MK noteikumos Nr.154, attiecīgi par minēto standartu saturu ir atbildīga Finanšu ministrija, kā finanšu nozares vadošā iestāde.
Ņemot vērā minēto, papildinājumu veikšana ICD kodu reģistrā ir sagatavots Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas uzdod:
- Finanšu ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju līdz 2022.gada 31.martam sagatavot nepieciešamos papildinājumus ICD kodu reģistrā atbilstoši saistošajām pieteikuma formām iesniegšanai starptautiskajai aģentūrai Farance Inc. (ISO maintenance agency for ISO/IEC 6523-2:1998), kas uztur ICD kodu reģistru, lai papildinātu to ar reģistrācijas numuru un nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu;
- Nacionālajai standartizācijas institūcijai - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Standarts” - noteiktā kārtībā līdz 2022.gada 30.aprīlim nodrošināt attiecīgās informācijas iesniegšanu starptautiskai aģentūrai Farance Inc. (ISO maintenance agency for ISO/IEC 6523-2:1998).
Vienlaikus MK noteikumu projekts paredz, ka ārvalstī reģistrēta vai pastāvīgi dzīvojoša persona elektronisko rēķinu iesniegšanai tiešās pārvaldes iestādē izmanto pārrobežu rēķinu piegādes sistēmu Pan-European Public Procurement On-Line ( PEPPOL), pēc tam, kad tiks veikti attiecīgi grozījumi starptautiskās aģentūras Farance Inc. (ISO maintenance agency for ISO/IEC 6523-2:1998) uzturētajā ICD kodu reģistrā.
[2] Grāmatvedības likumā, kas stājās spēkā 2022.gada 1.janvārī, viens no attaisnojuma dokumentos ietveramajiem rekvizītiem ir uzņēmuma reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Administratīvais slogs samazinās, ieviešot elektroniskos rēķinus, jo persona, kas iegūs līguma slēgšanas tiesības, būs tiesīga iesniegt elektronisko rēķinu tiešās valsts pārvaldes iestādei ( pasūtītājam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vai publiskajam partnerim vai tā pārstāvim) , izmantojot vienotu, drošu piegādes kanālu.
Prognozējams, ka administratīvais slogs mazināsies pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vai publiskajiem partnerim vai tā pārstāvjiem brīdī, kad tas automatizēs tālāku elektronisko rēķinu apstrādi un apriti. Šobrīd nav precīzi prognozējams, kad un par cik attiecībā pret esošo līmeni samazināsies administratīvais slogs publiskajām personām un to kapitālsabiedrībām un personām, kas iegūs līguma slēgšanas tiesības. Ietekme lielā mērā ir atkarīga no piegādātāja izvēles tiesībām iesniegt elektronisko rēķinu.
Prognozējams, ka administratīvais slogs mazināsies pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem vai publiskajiem partnerim vai tā pārstāvjiem brīdī, kad tas automatizēs tālāku elektronisko rēķinu apstrādi un apriti. Šobrīd nav precīzi prognozējams, kad un par cik attiecībā pret esošo līmeni samazināsies administratīvais slogs publiskajām personām un to kapitālsabiedrībām un personām, kas iegūs līguma slēgšanas tiesības. Ietekme lielā mērā ir atkarīga no piegādātāja izvēles tiesībām iesniegt elektronisko rēķinu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskas personas (piegādātāji), kas iesniedz rēķinus elektroniskā veidā tiešās pārvaldes iestādēm iepirkumu ietvaros (precīzs skaits nav nosakāms).
Ietekmes apraksts
Turpmāk tiešās pārvaldes iestādes elektronisko rēķinu saņemšanai izmantos tikai CEF projekta ietvaros radītos elektronisko rēķinu piegādes risinājumus (e-adresi), no MK noteikumiem Nr.154 tiek svītroti citi elektronisko rēķinu piegādes kanāli tiešās pārvaldes iestādēm:
- elektroniskā pasta adrese;
- cits veids, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
- elektroniskā pasta adrese;
- cits veids, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
Juridiskās personas
- Juridiskas personas (piegādātāji), kas iesniedz rēķinus elektroniskā veidā tiešās pārvaldes iestādēm iepirkumu ietvaros (precīzs skaits nav nosakāms).
Ietekmes apraksts
Turpmāk tiešās pārvaldes iestādes elektronisko rēķinu saņemšanai izmantos tikai CEF projekta ietvaros radītos elektronisko rēķinu piegādes risinājumus (e-adresi), no MK noteikumiem Nr.154 tiek svītroti citi elektronisko rēķinu piegādes kanāli tiešās pārvaldes iestādēm:
- elektroniskā pasta adrese;
- cits veids, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
- elektroniskā pasta adrese;
- cits veids, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts digitālās attīstības aģentūra, Valsts kase, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, SIA "Latvijas standarts"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Noteikumu projekts kopā ar paziņojumu par līdzdalības iespējām tiesību akta izstrādes procesā ievietots Tiesību aktu portāla tīmekļvietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/4220f7d7-551d-4609-b3e7-16e80124b5f6/public_participations
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/4220f7d7-551d-4609-b3e7-16e80124b5f6/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Noteiktajā termiņā priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Sabiedrība pēc normatīvā akta pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tas tiks ievietots bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts digitālās attīstības aģentūra
- Tiešās pārvaldes institūcijas, kas veic iepirkumus
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
E-rēķinu apritei tiks izmantots vienots, drošs kanāls e-adrese
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
E-rēķinu apritei tiks izmantots vienots, drošs kanāls e-adrese
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
E-rēķinu apritei tiks izmantots vienots, drošs kanāls e-adrese
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiešās pārvaldes iestādes elektronisko rēķinu saņemšanai izmantos tikai CEF projekta ietvaros radītos elektronisko rēķinu piegādes risinājumus (e-adresi), izslēdzot citus elektronisko rēķinu piegādes kanālus valsts pārvaldes iestādēm:
- elektronisko pasta adresi;
- citu veidu, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
- elektronisko pasta adresi;
- citu veidu, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiešās pārvaldes iestādes elektronisko rēķinu saņemšanai izmantos tikai CEF projekta ietvaros radītos elektronisko rēķinu piegādes risinājumus (e-adresi), izslēdzot citus elektronisko rēķinu piegādes kanālus valsts pārvaldes iestādēm:
- elektronisko pasta adresi;
- citu veidu, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
- elektronisko pasta adresi;
- citu veidu, kas norādīts iepirkuma līgumā vai publiskās un privātās partnerības līgumā.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiešās pārvaldes iestādes elektronisko rēķinu saņemšanai izmantos tikai e-adresi, kas uzskatāms par drošu un uzticamu datu pārraides risinājumu, salīdzinot ar citiem elektroniskās saziņas veidiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Līdz attiecīgu grozījumu veikšanai starptautiskās aģentūras Farance Inc. (ISO maintenance agency for ISO/IEC 6523-2:1998) uzturētajā ICD kodu reģistrā projekta regulējums netiek piemērots attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi