Anotācija

25-TA-2966: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par iestādēm, kurām ir pienākums sniegt datus Valsts digitālās attīstības aģentūrai tās pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai Saeimas vēlēšanu organizēšanā, kā arī datu sniegšanas kārtība un apjoms" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saeimas vēlēšanu likuma 8.¹ panta otrā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt iestādes, kuru rīcībā esošie dati ir nododami Valsts digitālās attīstības aģentūrai (turpmāk – VDAA) vēlēšanu tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai, kā arī noteikt datu sniegšanas kārtību un apjomu. Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par iestādēm, kurām ir pienākums sniegt datus Saeimas vēlēšanu organizēšanai Valsts digitālās attīstības aģentūrai tās pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai, kā arī datu sniegšanas kārtība un apjoms"  (turpmāk – Noteikumu projekts) tiek izstrādāts, lai paredzētu vienotu tiesisko kārtību, kas nosaka  iestādes, kurām ir pienākums sniegt datus Saeimas vēlēšanu organizēšanai Valsts digitālās attīstības aģentūrai tās pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai, kā arī datu sniegšanas kārtību un apjomu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt vienotu, tiesiski sakārtotu un drošu kārtību, kādā reģistru pārziņi sniedz datus VDAA vēlēšanu tehnoloģiskā risinājuma vajadzībām, precīzi nosakot iesaistītās iestādes, sniedzamo datu apjomu un datu apmaiņas procesu Saeimas vēlēšanu organizēšanai un deputātu kandidātu atbilstības pārbaudei, kā arī nosakot datu apjomu vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu datu atbilstības pārbaudei un salīdzināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašreizējais normatīvais regulējums nenosaka ne detalizētu datu apjomu, ne arī kārtību, kādā valsts un pašvaldību iestādes nodod datus VDAA nodrošinātajam vēlēšanu tehnoloģiskajam risinājumam. Esošā datu aprite notiek fragmentēti – atsevišķu iestāžu informācijas sistēmās. Šāda pieeja būtiski apgrūtina savlaicīgu un pilnīgu informācijas apkopošanu un rada tiesisku nenoteiktību par iestāžu pienākumiem vēlēšanu procesa nodrošināšanā. Datu apmaiņas risinājumu neesamība vēlēšanu platformā un manuāla informācijas apmaiņa paildzina kandidātu sarakstu sagatavošanas procesu un kandidātu atbilstības pārbaudes. Nepietiekami regulēti informācijas apmaiņas mehānismi arī apgrūtina iestāžu savstarpējo koordināciju un var radīt kavējumus, kas negatīvi ietekmē vēlēšanu procesa caurskatāmību un tiesisko drošību. Lai nodrošinātu vienotu un drošu datu apriti, nepieciešams normatīvi noteikt iestāžu pienākumus un datu nodošanas apjomu.
Tostarp, lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu likumā noteikto prasību izpildi attiecībā uz likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmās daļas 4. punktā minēto ziņu norādīšanu, paredzēts izmantot pieejamos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteiktos gadījumos, kad aizgādnības nodibināšana ir steidzama, tiesa,  neierobežojot personas rīcībspēju, noteic aizgādnību pār personām, kurām ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi. Tādējādi pagaidu aizgādnības nodibināšanas rezultātā personai netiek noteikts rīcībspējas ierobežojums. Fizisko personu reģistrā pagaidu aizgādnības nodibināšanas gadījumā personas rīcībspējas statuss nemainās - tas joprojām paliek 'ir'.
 
Risinājuma apraksts
Par pagaidu aizgādnību Saeimas vēlēšanu likums nesniedz nekādas norādes par aizgādnības tipu vai tiesību apjomu, kas ar aizgādnību tiek/netiek ierobežots, tikai paredzot, ka tiesa ir nodibinājusi aizgādnību. Tā kā noteikumu ietvaros nebūtu pieļaujams bez tieša likuma deleģējuma sašaurināt Saeimas vēlēšanu likumā noteiktā jēdziena “aizgādnība” tvērumu, līdz ar to ziņas no Fizisko personu reģistra būtu jāpadod, ja izpildās vismaz šī pazīme - tiesas nodibināta spēkā esoša aizgādnība, neskatot rīcībspējas faktu.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka iepriekš PMLP ir sniegusi ziņas par personām, kurām tika ierobežota rīcībspēja (pagaidu aizgādnība, kas neparedz rīcībspējas ierobežojumu nav bijusi sniegto datu tvērumā), šobrīd ir nepieciešams izveidot atbilstošu tehnisko risinājumu. Līdz ar to noteikumu projektā 5.punktā, kas nosaka pārejas periodu, ietverama atsauce uz noteikumu projekta 2.4.9.punktu, paredzot, ka dati (pagaidu aizgādnība) tehnoloģiskajam risinājumam tiks sniegti līdz ar tehniskā risinājuma izstrādi un ieviešanu, bet ne vēlāk kā no 2028. gada 1. janvāra. Līdz attiecīgā tehniskā risinājuma ieviešanai, informāciju no Fizisko personu reģistra par kandidātam noteikto pagaidu aizgādnību, pieprasa no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, rakstot motivētu pieprasījumu par ziņu izsniegšanu no Fizisko personu reģistra.
Problēmas apraksts
Saeimas vēlēšanu likumā lietotais jēdziens “nodarbošanās, statuss” rada satura neskaidrības sasistībā ar datiem, kas izgūstami no Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēm
Risinājuma apraksts
Noteikumos paredzēts lietot jēdzienu “darbavietas nosaukums” un nodrošināt atbilstošu Valsts ieņēmumu dienesta datu izguvi par fizisko personu darbavietu atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Problēmas apraksts
Saeimas vēlešanu likums paredz norādīt ziņas, kuras norādītas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmās daļas 4., 5., 5.1, 6., 7., 10. un 11. punktā pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1. janvārī, kas, attiecīgi ir pieejamas amatpersonu deklarācijās.
Risinājuma apraksts
Esošais risinājums paredz, ka pēc pieprasījuma tiek nodotas ziņas par deklarāciju ar veidu “Kārtējā valsts amatpersonas deklarācija”, kas iesniegta par iepriekšējo gadu un “Valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā”. Netiek paredzēts sniegt informāciju par deklarācijām ar šādiem veidiem: “Valsts amatpersonas deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus”, “valsts amatpersonas deklarācija par 1. gadu pēc amata pildīšanas izbeigšanas” un “valsts amatpersonas deklarācija par 2. gadu pēc amata pildīšanas izbeigšanas”.
Problēmas apraksts
Saeimas vēlešanu likums paredz norādīt ziņas, kuras norādītas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmās daļas, tostarp, 10.punktā – t.i., informāciju par savām parādsaistībām, ja to kopējā summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, norādot šo parādsaistību apmēru un attiecīgi parādnieku vai kreditoru. Šī informācija “parādnieks vai kreditors” ir valsts amatpersonas deklarācijas nepublicējamā daļa (skatīt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 26.panta ceturtās daļas 3.punktu un piekto daļu). Minēta likuma 26.panta piektā daļa nosaka, ka ar publiski nepieejamās deklarācijas daļas informāciju var iepazīties tikai tās valsts amatpersonas un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda deklarācijas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos — prokurors, izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes un Finanšu izlūkošanas dienests.
Risinājuma apraksts
Ievērojot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. panta ceturtās daļas 3. punktā un piektajā daļā noteiktos ierobežojumus, noteikumos paredzams, ka dati tiek nodoti tikai par tām parādsaistībām, kuru kopējā summa pārsniedz divdesmit minimālās mēnešalgas, norādot attiecīgo parādsaistību apmēru.
Problēmas apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka  VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”  (CSDD) (Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs) sniedz datus par fiziskajai personai piederošiem, valdījumā vai lietošanā esošiem transportlīdzekļiem, kā arī par transportlīdzekļiem, kas iegādāti uz līzinga līguma pamata. Praktiskā darbībā ir konstatēts, ka reģistrā netiek uzkrāti dati par transportlīdzekļiem, kas personai ir tikai lietošanā, ja šāds statuss nav reģistrēts, kā arī par transportlīdzekļiem līzingā, ja līzinga devējs nav norādījis turētāju vai valdītāju.
Tāpat kuģošanas līdzekļi normatīvajā regulējumā nav ietverti, jo tie neatbilst Ceļu satiksmes likumā noteiktajai transportlīdzekļu definīcijai.
Risinājuma apraksts
Tiek noteikts, ka terminu “transportlīdzekļi” normatīvajā regulējumā nepieciešams izmantot tādu, kāds tas ir Ceļu satiksmes likumā, skaidri norādot, ka dati tiek sniegti par reģistrētiem fiziskajai personai piederošiem, turējumā vai valdījumā esošiem transportlīdzekļiem. Jebkuri dati par lietošanā esošiem vai līzingā iegādātiem transportlīdzekļiem tiek sniegti tikai tad, ja tie ir reģistrēti vai izmantojot datus no amatpersonu deklarācijām.
Problēmas apraksts
Fizisko personu reģistrā (turpmāk – FPR) tiek uzglabāta informācija par fiziskās personas valstisko piederību un tās veidu, kas ietver Latvijas pilsonību, ārvalstu pilsonību un citus valstiskās piederības statusus, piemēram, nepilsoņus. Termina “valstiskā piederība un tās veids” lietošana nodrošina iespēju gan noteikt, vai kandidāts ir Latvijas pilsonis, gan iegūt informāciju par ārvalsts pilsonību vai citiem valstiskās piederības veidiem, ja tādi pastāv. Savukārt lietojot vienīgi terminu “pilsonis”, tiktu ignorēti citi valstiskās piederības statusi un radīta iespēja pretrunām ar FPR datu struktūru un Saeimas vēlēšanu likuma regulējumu. Termina “valstiskā piederība un tās veids” lietošana tādējādi nodrošina gan juridisko precizitāti, gan pilnīgu datu atbilstību avota sistēmai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz termina “valstiskā piederība un tās veids” lietošanu, nodrošinot juridisko precizitāti un datu savietojamību ar FPR, vienlaikus saglabājot pilnīgu atbilstību Saeimas vēlēšanu likuma prasībām.
Problēmas apraksts
Saeimas vēlēšanu likums paredz deputāta kandidātam norādīt dzimšanas gadu, savukārt FPR dati par personu tiek uzkrāti datuma formātā, ietverot arī dienu un mēnesi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts ietver jēdzienu “dzimšanas datums” un tādējādi datu savietojamību ar FPR, vienlaikus vēlēšanu tehnoloģiskā risinājuma ietvaros šīs ziņas tiks attēlotas tikai “gada” formātā, tādējādi saglabājot pilnīgu atbilstību Saeimas vēlēšanu likuma prasībām.
Problēmas apraksts
Politisko partiju likuma 18.panta pirmajā daļā ir noteikts, kādas ziņas tiek ierakstītas partiju reģistrā un starp minētajām ziņām nav politiskās partijas biedru skaits. Tā kā šobrīd dati par partijas biedru skaitu netiek ierakstīti politisko partiju reģistrā, līdz ar to nav arī izgūstami no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas vēlēšanu tehnoloģiskā risinājuma vajadzībām.
Risinājuma apraksts
Kopš 2022.gada Uzņēmumu reģistrs brīvpieejā nodrošina politisko partiju sniegto informāciju par biedru skaitu, līdz ar to, līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai Politisko partiju likuma 18.panta pirmajā daļā un attiecīgo ziņu uzkrāšanai partiju reģistrā datus par partiju biedru skaitu vēlēšanu norises vajadzībām paredzēts izgūt no attiecīgās Uzņēmumu reģistra publiski nodrošinātas vietnes (https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/) atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta (11) daļai, kas paredz, ka šajā daļā minētās ziņas par biedru skaitu Centrālā vēlēšanu komisija iegūst no partiju reģistra iestādes (Uzņēmumu reģistra).
Problēmas apraksts
Šobrīd vēlēšanu tehnoloģiskajā risinājumā ieviešami pielāgojumi primāri fokusējoties uz tiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 2026.gada Saeimas vēlēšanu norisi. Līdz ar to datu apmaiņai nepieciešamie pielāgojumi tiks ieviesti pakāpeniski laika periodā līdz 2028.gada sākumam. 
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka tehnoloģiskā risinājumā funkcionalitāte atsevišķu datu apmaiņām varētu tikt izstrādāta pakāpeniski, kā arī lai saglabātu iespēju to ieviest, kolīdz tā ir pieejama, pārejas noteikumos iestrādāts atšķirīgs noteiktu datu apmaiņas regulējuma spēkā stāšanās termiņš, vienlaikus paredzot laika un piemērošanas nosacījumus.
Problēmas apraksts
Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka vēlēšanu iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība. Centrālās vēlēšanu komisijas 2026. gada 12. februāra instrukcijas Nr. 6 "Pašvaldību vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošanas instrukcija" 10. punktā ir noteikts, ka pašvaldības vēlēšanu komisija pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šajā instrukcijā noteiktajām vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa amatam noteiktajām prasībām, izvērtē kandidātu atbilstību šim amatam un balso par izvirzītajiem kandidātiem.
Risinājuma apraksts
Vēlēšanu iecirkņu komisiju vajadzībām, atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par starpinstitūciju sadarbību ārēja apdraudējuma novēršanā Latvijas pašvaldību 2025. gada vēlēšanās" (pieņemts zināšanai MK 08.12.2025.sēdē) drošības iestādes atspoguļotajam ierosinājumam ieviest konkrētus nosacījumus un to kontroles, Vēlēšanu tehnoloģiskajā risinājumā pilnveidojama funkcionalitāte, paredzot Fizisko personu reģistrā esošos pilsonības datus izmantot tehnoloģiskajā risinājumā ievadīto datu salīdzināšanas vajadzībām kļūdas pazīmes attēlošanai pašvaldības vēlēšanu komisijai vai vēlēšanu iecirkņa komisijai, ja vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa statusā norādāmā fiziskā persona ar konkrēto vārdu uzvārdu un personas kodu neeksistē vai neatbilst Latvijas Republikas pilsonības prasībai.
Paredzamais risinājums un noteikumu projektā ietvertais regulējums ir tieši saistīts ar Saeimas vēlēšanu organizēšanu un vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu atbilstības pārbaudēm, ievērojot Saeimas velēšanu likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto tiesiskā regulējuma tvērumu. Saeimas vēlēšanu organizēšana ietver vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidi un to darbības nodrošināšanu. Vēlēšanu iecirkņu komisiju izveide nav iespējama bez komisijas locekļu atbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pārbaudes. Līdz ar to Saeimas vēlēšanu procesa nodrošināšanai ir objektīvi nepieciešama vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu personas datu apstrāde, tostarp tehnoloģiskajā risinājumā ievadīto datu salīdzināšana un neatbilstību identificēšana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalību īsteno attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Konkrētajā gadījumā Noteikumu projekts neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, bet gan noteikt iestādes, kurām ir pienākums sniegt datus Valsts digitālās attīstības aģentūrai tās pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai, kā arī datu sniegšanas kārtību un apjomu, lai sekmētu Valsts digitālās attīstības aģentūras tehnoloģisko risinājuma darbību. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā vēlēšanu komisija
  • Valsts digitālās attīstības aģentūra
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
  • Valsts ieņēmumu dienests
  • VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Valsts zemes dienests
  • Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts

Personas dati tehnoloģiskajā risinājumā tiks apstrādāti, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, proti, atbilstoši Saeimas velēšanu likuma 8.1 panta otrajai daļai, kas paredz Ministru kabinetam noteikt iestādes, kurām ir pienākums sniegt datus Valsts digitālās attīstības aģentūrai tās pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai, kā arī datu sniegšanas kārtību un apjomu.
Personas datu apstrāde Saeimas vēlēšanu ietvaros tiek veikta saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 10. pantu, kas nosaka deputātu kandidātu sarakstos norādāmos datus un 11. panta 4.punktu, kas reglamentē kandidātu saraksta dokumentu datu saturu un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām, kas paredz kandidātu sarakstu iesniegšanas nosacījumus Vēlēšanu platformā (tehnoloģiskajā risinājumā). Kandidātu sarakstos norādāmo datu ietvaros ietilps un tehnoloģiskajā risinājumā tiek apstrādātas šādas personu datu kategorijas:
1. Identifikācijas dati;
2. Demogrāfiskie un personiskā stāvokļa dati;
3. Dzīvesvietas dati;
4. Nodarbinātības dati;
5. Uzņēmējdarbības līdzdalības un saistīto personu dati;
6. Finanšu dati;
7. Ieguldījumu un vērtspapīru dati;
8. Nekustamā īpašuma dati;
9. Transportlīdzekļu dati;
10. Izglītības un kvalifikācijas dati.
Personas datu apstrāde Centrālās vēlēšanu komisijas pārbaužu vajadzībām Saeimas vēlēšanu ietvaros,  tiek veikta saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 13. panta trešo daļu (izņemot trešās daļas 5. un 6.punktu), ietverot šādas datu kategorijas:
1. Identifikācijas dati;
2. Demogrāfiskie un personiskā stāvokļa dati;
3. Aizgādnības dati;
4. Sodāmības dati.
Normatīvais regulējums neparedz nosacījumus Saeimas vēlēšanu likuma 10. un 11. pantā noteikto deputātu kandidātu sarakstos norādāmo datu uzglabāšanu to sniegšanas gaitā no reģistriem (personas dati to nodošanas procesā netiek atsevišķi saglabāti). Datu izguve no reģistriem un to nodošana tehnoloģiskajā risinājumā tiek veikta tikai uz pieprasījuma brīdi, procesā esošos datus īslaicīgi apstrādājot atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajam mērķim - tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai.
Vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu personas datu izguve apstrādei tiek veikta Saeimas vēlēšanu organizēšanas ietvaros, jo komisiju izveide un to darbība ir neatņemama Saeimas vēlēšanu procesa sastāvdaļa. Personas datu apstrāde tiek veikta tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļu atbilstības pārbaudei normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tehnoloģiskajā risinājumā ievadīto datu salīdzināšanai.
Vienlaikus tehnoloģiskajā risinājumā notiek risinājuma lietošanas un tehnisko datu (pieslēguma laiks, IP adrese, žurnālfailu, tostarp, auditācijas pieraksti) apstrāde un uzglabāšana 36 mēnešus atbilstoši Valsts digitālās attīstības aģentūras iekšējo noteikumu Nr. 1-3/14 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi" 66.1.apakšpunktam, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības” 57.1., 58., 59. un 60. punktā noteikto pienākumu un nodrošinātu iespēju datu pārzinim īstenot  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK nosacījumus kas noteikti 24., 25. un 32.pantā.
Fizisko personu reģistra datu izmantošana vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atbilstības pārbaudei ir objektīvi nepieciešama, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidi.
Atbilstoši Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 6. panta pirmajai daļai vēlēšanu iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība. Minēto prasību izpildes pārbaude ietver nepieciešamību pārliecināties par personas identitāti un pilsonības statusu, kas ir Fizisko personu reģistrā uzkrāti dati.
Vienlaikus Saeimas vēlēšanu likuma 8.¹ panta otrā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt iestādes, kurām ir pienākums sniegt datus Valsts digitālās attīstības aģentūrai tās pārziņā esošā tehnoloģiskā risinājuma darbības nodrošināšanai, kā arī datu sniegšanas kārtību un apjomu. Minētais pilnvarojums aptver arī datu apmaiņu, kas nepieciešama vēlēšanu iecirkņu komisiju izveides procesa nodrošināšanai kā neatņemamai Saeimas vēlēšanu organizēšanas sastāvdaļai.
Vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atbilstības pārbaudes nolūkā vēlēšanu komisijas tehnoloģiskajā risinājumā ievada vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļa identifikācijas datus – vārdu, uzvārdu un personas kodu.
Tehnoloģiskais risinājums automatizētā veidā veic ievadīto datu salīdzināšanu ar Fizisko personu reģistrā esošajiem datiem tikai, lai pārbaudītu personas eksistenci Fizisko personu reģistrā un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajai pilsonības prasībai.
Salīdzināšanas rezultātā tehnoloģiskajā risinājumā tiek ģenerēta tikai atbilstības vai neatbilstības pazīme. Fizisko personu reģistra dati tehnoloģiskajā risinājumā netiek attēloti, netiek saglabāti un netiek nodoti vēlēšanu komisijām.
Ja, ievadot datus vēlēšanu platformā par jau ievēlētu vēlēšanu iecirkņa komisijas locekli, tiek konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lēmumus par personas turpmāko darbību (tai skaitā par darbības apturēšanu vai atsaukšanu) attiecīgā vēlēšanu komisija pieņem ārpus tehnoloģiskā risinājuma, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi