22-TA-1109: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 896 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts (turpmāk - MK noteikumu projekts) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 896 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” nolikums” (turpmāk – MK noteikumi), ņemot vērā Eiropas Komisijas 2022. gada 7. martā saņemto atbildi par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) paziņoto atbalsta programmu, kā arī tiek novērstas tiesību normu interpretācijas attiecībā uz transportlīdzekļa nobraukumu pilsētas apstākļos starp pilnas uzlādes reizēm, kā arī transportlīdzekļa pamatpārbaudes apskatēm.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt prasības projektu iesniedzējiem attiecībā uz valsta atbalsta regulējumu un novērst interpretāciju attiecībā uz transportlīdzekļa nobraukumu starp pilnas uzlādes iespējām un transportlīdzekļa pamatpārbaudes apskatēm.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK noteikumi esošajā redakcijā ietver prasības attiecībā uz valsts atbalsta regulējumu.
Latvija 2022. gada 10. janvārī iesniedza Eiropas Komisijai atbalsta programmas (MK noteikumu) paziņojumu (turpmāk - paziņojums), izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu SANI2. Paziņojums tika reģistrēts kā lieta Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles.
2022. gada 7. martā Latvija saņēma Eiropas Komisijas 2022. gada 4. marta vēstuli (turpmāk - Vēstule) lietā Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles. Eiropas Komisija Vēstulē ir secinājusi, ka gala labuma guvēju līmenī pasākums neietver komercdarbības atbalstu, jo atbalsts ir pieejams tikai fiziskām personām, kuras pērk un izmanto mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļus tikai privātai lietošanai, savukārt, transportlīdzekļu piegādātāju un tirgotāju līmenī varētu tikt kvalificēta tikai sekundāra ekonomiskā ietekme.
Uz 22.augustu konkursa ietvaros ir pārdoti 273 mazemisiju (17) un bezemisiju (256) transportlīdzekļi par kopējo atbalsta summu 1 142 500 eiro, kā arī veikta 15 transportlīdzekļu norakstīšana.
Latvija 2022. gada 10. janvārī iesniedza Eiropas Komisijai atbalsta programmas (MK noteikumu) paziņojumu (turpmāk - paziņojums), izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu SANI2. Paziņojums tika reģistrēts kā lieta Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles.
2022. gada 7. martā Latvija saņēma Eiropas Komisijas 2022. gada 4. marta vēstuli (turpmāk - Vēstule) lietā Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles. Eiropas Komisija Vēstulē ir secinājusi, ka gala labuma guvēju līmenī pasākums neietver komercdarbības atbalstu, jo atbalsts ir pieejams tikai fiziskām personām, kuras pērk un izmanto mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļus tikai privātai lietošanai, savukārt, transportlīdzekļu piegādātāju un tirgotāju līmenī varētu tikt kvalificēta tikai sekundāra ekonomiskā ietekme.
Uz 22.augustu konkursa ietvaros ir pārdoti 273 mazemisiju (17) un bezemisiju (256) transportlīdzekļi par kopējo atbalsta summu 1 142 500 eiro, kā arī veikta 15 transportlīdzekļu norakstīšana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai novērstu dažādas tiesību normu interpretācijas, ņemot vērā saņemto Vēstuli, nepieciešams svītrot MK noteikumu 14.2.apakšpunktu, 21., 70. un 71.punktu un 1. pielikuma 6.4. apakšpunktu, kā arī veikt tehniska rakstura precizējumus 2. un 3.pielikumā.
Lai savstarpēji saskaņotu informāciju starp MK noteikumiem un transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu (Certificate of Conformity) attiecībā uz norādīto nobraukumu starp pilnas uzlādes reizēm ir nepieciešams precizēt MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktu un papildināt ar jaunu 72.punktu, kas nosaka, ka minētā prasība attiecībā uz 8.3.apakšpunktu ir spēkā kopš MK noteikumu spēkā stāšanas dienas.
Vienlaikus jāprecizē MK noteikumu 8.4.apakšpunkts un 2.pielikuma 3.punkta (tabulas) 3.aile, lai nodrošinātu, ka minētā prasība ir matemātiski (aritmētiski) korekta.
Lai savstarpēji saskaņotu informāciju starp MK noteikumiem un transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu (Certificate of Conformity) attiecībā uz norādīto nobraukumu starp pilnas uzlādes reizēm ir nepieciešams precizēt MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktu un papildināt ar jaunu 72.punktu, kas nosaka, ka minētā prasība attiecībā uz 8.3.apakšpunktu ir spēkā kopš MK noteikumu spēkā stāšanas dienas.
Vienlaikus jāprecizē MK noteikumu 8.4.apakšpunkts un 2.pielikuma 3.punkta (tabulas) 3.aile, lai nodrošinātu, ka minētā prasība ir matemātiski (aritmētiski) korekta.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu dažādās tiesību normu interpretācijas iespējas, ņemot vērā saņemto Vēstuli, ir nepieciešams svītrot MK noteikumu 14.2. apakšpunktu, 21., 70. un 71.punktu, kā arī 1. pielikuma 6.4. apakšpunktu.
MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunkts precizēts, lai saskaņotu informāciju ar transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā (Certificate of Conformity) norādīto informāciju par transportlīdzekļa veicamo nobraukumu pilsētā ar vienu elektroenerģijas uzlādi. Tiesību norma (precizētais MK noteikumu 8.3.apakšpunkts) tiks attiecinātas arī uz tiem ārēji lādējamiem hibrīdauto, kuri ir pārdoti fiziskām personām pirms MK noteikumu projekta spēkā stāšanās, t.i. pēc MK noteikumu spēkā stāšanās dienas (2021.gada 28.decembra) jeb pēc līguma par projekta īstenošanu starp SIA “Vides investīciju fonds” un komersantu (autotirgotāju) noslēgšanas.
Spēkā esošā MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3. apakšpunkta redakcija paredz nosacījumu, ka konkursa ietvaros atbalstāmajam transportlīdzeklim ir jānodrošina noteikts “nobraukums starp pilnas uzlādes reizēm”, kas ir izteikts kilometros, nenodalot un nenorādot vai šis nobraukums ir pilsētas (angļu val.: All Electric Range (AER) - City vai "electric range city") vai kombinētajā (angļu val. All Electric Range (AER) - Combined vai arī "electric range") režīmā vai ciklā, lai gan elektromobīļiem un ārēji lādējamiem hibrīdauto šie ražotāja atbilstības sertifikātā uzrādītie nobraukuma parametri var atšķirties atkarībā no braukšanas apstākļiem (piemēram, elektromobilis pilsētas apstākļos brauc lēnāk un nobrauc vairāk kilometrus līdz pilnai uzlādei nekā braucot ar maksimālo atļauto ātrumu pa šoseju). Visiem elektromobiļiem un ārēji lādējamiem hibrīdauto katram no minētajiem nobraukuma režīmiem (kombinētais režīms un pilsētas apstākļu režīms) transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā tiek noteiktas skaitliskas vērtības, kuras transportlīdzeklis spēj nodrošināt atbilstoši noteiktajām testēšanas metodēm.
Konkursa ietvaros visu projektu īstenotāju piedāvātie elektromobiļi nodrošina transportlīdzekļu nobraukuma atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām gan pilsētas, gan kombinētajā ciklā.
Savukārt attiecībā uz konkursa ietvaros projektu īstenotāju piedāvātajiem ārēji lādējamiem hibrīdauto situācija attiecībā uz nobraukuma atbilstības vērtēšanu var būt atšķirīga, t.i. tirgū ir pieejami gan ārēji lādējami hibrīdauto, kas nodrošina MK noteikumu 8.3.apakšpunktā noteikto nobraukumu “vismaz 50 km” (kombinētajā režīmā un pilsētas apstākļu režīmā), gan pieejami tādi ārēji lādējami hibrīdauto, kas var nodrošināt nobraukumu “vismaz 50 km” tikai “pilsētas režīmā”, bet nevar nodrošināt minēto nobraukumu “kombinētajā režīmā”. Līdz ar to tiek radīta tiesiskā nenoteiktība projektu īstenotājiem un viņu klientiem (fiziskām personām) attiecībā uz to kādi transportlīdzekļu modeļi, atkarībā no nobraukuma režīma kritērija, kvalificējas atbalstam konkursa ietvaros.
Ņemot vērā, ka konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, ir būtiski veicināt esošā Latvijas autoparka atjaunošanu un, ievērojot to, ka vislielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu var panākt samazinot emisijas pilsētas ceļu satiksmē, konkursa ietvaros nepieciešams atbalstīt atbilstošus ārēji lādējamos hibrīdauto. Latvijā gandrīz 80 % no transportlīdzekļiem ir vecāki par desmit gadiem. Dīzeļdegvielas automašīnu skaits no 2010. līdz 2017. gadam pieaudzis no vienas trešdaļas līdz vairāk nekā pusei no visiem transportlīdzekļiem. Intensīva autosatiksme, kurā kā degviela dominē fosilie energoresursi, rada ne tikai SEG emisijas, bet arī negatīvi ietekmē arī gaisa kvalitāti, it īpaši pilsētvidē, kur paaugstināta NO2 koncentrācija ir indikators, kas liecina par transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. Kaut arī jaunās Latvijā reģistrētās automašīnas rada mazākas emisijas, tomēr Latvija joprojām ir otrajā vietā ES pēc oglekļa intensīvāko automašīnu lietošanas.
Attiecībā uz elektromobīļiem, nosakot nobraukuma režīmu, grozījumiem MK noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā ir precizējošs raksturs, kas neietekmē situāciju ar pieteikumu atbalsta saņemšanai vērtēšanu atkarībā no normas spēkā stāšanās laika.
Savukārt MK noteikumu papildināšana ar 72.punktu, paredz, ka 8.3.apakšpunkta jaunās redakcijas ietvaros attiecībā uz ārēji lādējamiem hibrīdauto par pieteikuma atbalsta saņemšanai vērtēšanas kritēriju, kuram ir atpakaļejošs spēks, kalpos nobraukums pilsētas apstākļu režīmā, tādējādi sniedzot projektu īstenotājiem un fiziskām personām skaidru regulējumu arī gadījumos, kad projekta īstenotājs jau ir noslēdzis ar klientu (fizisku personu) līgumu par atbalsta saņemšanu transportlīdzekļa iegādei, bet vēl nav saņēmis konkursā paredzēto atbalstu, jo nav skaidrības, kuru no diviem nobraukuma režīmiem (pilsētas vai kombinēto) ņemt par pamatu, vērtējot transportlīdzekļa modeļa nobraukuma (kilometros) atbilstību MK noteikumu prasībām. Šādā situācijā nepieciešams izmantot iespēju, kad tiesību normai tiek noteikts atpakaļejošs spēks, jo saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta ceturtā daļa noteikto, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Konkrētā izņēmuma gadījumā tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, jo tā paredz adresātiem labvēlīgākas sekas nekā iepriekš bijušas noteiktas.
Arī citu valstu juridiskajā literatūrā ir atrodamas norādes uz šādas pieejas pieļaujamību un nepieciešamību. Piemēram, Vācijas judikatūrā atrodams konstitucionālās tiesas spriedums, kurā noteikts, ka “[..] atpakaļejoša spēka noteikšana ir pieļaujama, ja tiesiskais regulējums ir bijis tik neskaidrs, ka likumdevējam ar atpakaļejošu spēku ir bijusi jāveic tā izskaidrošana. [..] (Vācijas Konstitucionālās tiesas 2. senāta 1971. gada 23.marta nolēmums Nr.2 BvL 2/66, 2BvR
168, 196, 197, 210, 472/66. Publicēts: Entscheidungen des Bundesverfassungsgerichts, 30.Band.
Tübingen: J.C.B. Mohr (Paul Siebeck), 1971. S. 367–392, III.). Kā būtiskākais pamats atpakaļejoša spēka pieļaujamībai tiek minēts tas, ka neskaidra regulējuma dēļ tiesību normu adresātiem nevarēja pastāvēt tiesiskā paļāvība vēl pirms atpakaļejoša regulējuma pieņemšanas. Šādā gadījumā arī ar atpakaļejoša spēka tiesību normu pieņemšanu to intereses nevarēja tikt aizskartas.
MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3. apakšpunktā ietvertā tiesību norma attiecībā uz nobraukumu, esošajā redakcijā nevar palikt nemainīga, jo tā neatbilst objektīviem apstākļiem, proti, tā neņem vērā, ka transportlīdzekļu ražotāju izdotajos atbilstības sertifikātos tiek norādīti divi parametri (braukšanas režīmi – pilsētas un kombinētais) nevis viens. MK noteikumu projekta 8.punkta apakšpunktu redakcija ir labvēlīga projektu īstenotājiem, jo nodrošina tiesisku skaidrību un labvēlīgākas sekas iedzīvotājiem un komersantiem, t.i. uzņēmumi, kas konkursa ietvaros jau ir pārdevuši iedzīvotājiem ārēji lādējamos hibrīdauto varēs kvalificēties atbalstam, ja tie atbilst precizētās tiesību normas prasībām.
Saskaņā ar SIA “Vides investīciju fonds” indikatīvi sniegto informāciju MK noteikumu 8.3. apakšpunktā norādītās izmaiņas varētu attiekties uz diviem projektu īstenotājiem (trīs fiziskām personām), kā arī līdz šim (uz 19.08.2022.) SIA “Vides investīciju fonds” nav pieņēmis nevienu lēmumu par projektu īstenotāju pārdoto ārēji lādējamo hibrīdauto neatbilstību MK noteikumu 8.3.apakšpunktam.
MK noteikumu 8.4.apakšpunkta precizēšana (vārdu "trijām" aizvietot ar vārdu "četrām") nepieciešama, lai nodrošinātu fiziskās personas matemātiski (aritmētiski) pareizu datu iesniegšanu (t.i. tansportlīdzekļa nobraukums pirmajam gadam (X km) ir starp pirmā un otrā gada pamatpārbaudes apskati; otrajam gadam (Y km) starp otrā un trešā gada pamatpārbaudes apskati; trešajam gadam (Z km) starp trešā un ceturtā gada pamatpārbaudes apskati)
MK noteikumu 14.2.apakšpunkta svītrošana nepieciešama, jo Latvijā nav uzņēmumu pret kuriem ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu. Minēto nosacījumu parasti izvirza komercdarbības atbalsta piešķiršanas gadījumos. Ņemot vērā EK sniegto informāciju, ka pasākumā komercdarbības atbalsta nosacījumi jāpiemēro nav, arī šī norma nav nepieciešama.
MK noteikumu 21.punkta svītrošana nepieciešama, lai svītrotu atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktu.
MK noteikumu 70. punkta svītrošana nepieciešama, jo valsts (komercdarbības) atbalsts šīs programmas ietvaros nav paredzēts. Minēto nosacījumu parasti izvirza komercdarbības atbalsta piešķiršanas gadījumos. Ņemot vērā EK sniegto informāciju, ka pasākumā komercdarbības atbalsta nosacījumi jāpiemēro nav, arī šī norma nav nepieciešama. Vienlaikus līguma par projekta īstenošanu Līguma vispārīgie nosacījumi paredz: "Neatbilstoši veiktie izdevumi – izdevumi Projekta ietvaros, kurus Vides investīciju fonds Projekta īstenošanas laikā vai 5 (piecu) gadu laikā pēc pēdējā EKII finansējuma maksājuma veikšanas Projekta īstenotājam ir atzinis par tādiem, kas ir radušies pārkāpjot Līguma nosacījumus, Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, vai par kuriem Projekta īstenotājs nav iesniedzis finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošus dokumentus Līgumā noteiktajā kārtībā". Ņemot vērā, ka patiesais labuma guvējs konkursa ietvaros ir atbalsta saņēmējs - fiziska persona, tad būtiski ir nodrošināt, ka fiziskā persona nodrošina transportlīdzekļa ekspluatāciju atbilstoši konkursa nolikuma prasībām. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka konkursa ietvaros aptuveni 76% (uz 19.08.2022.) no pārdotajiem transportlīdzekļiem izmanto līzinga pakalpojumus, kas zināmā mērā ir papildus mehānisms, lai nodrošinātu projekta veiksmīgu īstenošanu.
MK noteikumu 71.punkta svītrošana nepieciešama, jo Eiropas Komisija 2022. gada 4. martā ir sniegusi vēstuli par to, ka gala labuma guvēju līmenī pasākums neietver komercdarbības atbalstu.
MK noteikumu papildināšana ar 72.punktu nepieciešama, lai precizētu, ka tiesību norma (MK noteikumu precizētais 8.3.apakšpunkts) tiks attiecināts arī uz tiem ārēji lādējamiem hibrīdauto, kuri ir pārdoti fiziskām personām pirms MK noteikumu projekta spēkā stāšanās, t.i. pēc MK noteikumu spēkā stāšanās dienas (2021.gada 28.decembra) jeb pēc līguma par projekta īstenošanu starp SIA “Vides investīciju fonds” un komersantu (autotirgotāju) noslēgšanas. Tiesību norma novērš interpretācijas iespējas un ir labvēlīga fiziskajām personām, kuras iegādājās minētos transportlīdzekļus.
Vienlaikus MK noteikumu VII.nodaļa “Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana”, VIII.nodaļa “Projekta līguma noslēgšanas un projekta īstenošanas nosacījumi” un XI.nodaļa “Projekta īstenotājam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība” nosaka nosacījumus, kādā Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu projekta iesniedzējam un VARAM izmaksā atbalstu.
MK noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšsadaļas tabulas 4.punkts precizēts attiecībā uz nobraukumu pilsētā ar pilnu uzlādi.
MK noteikumu 1.pielikuma 6.4.apakšpunkta svītrošana nepieciešama, jo valsts (komercdarbības) atbalsts šīs programmas ietvaros nav paredzēts. Vienlaikus minētais svītrojums neattiecas uz projektu iesniegumiem, ko komersanti ir sagatavojuši un iesnieguši Vides investīciju fondā no 2022. gada 3. janvāra līdz 2022. gada 3. februārim (ieskaitot).
MK noteikumu 2.pielikuma 3.punkta (tabulas) 3.ailē vārds "trijām" aizvietots ar vārdu "četrām", lai nodrošinātu matemātiski (aritmētiski) pareizu datu iesniegšanu (t.i. tansportlīdzekļa nobraukums pirmajam gadam (X km) ir starp pirmā un otrā gada pamatpārbaudes apskati; otrajam gadam (Y km) starp otrā un trešā gada pamatpārbaudes apskati; trešajam gadam (Z km) starp trešā un ceturtā gada pamatpārbaudes apskati) un 4.7.apakšpunkts papildināts ar vārdiem "(monitoringa pārskatu)", lai nodrošinātu saskaņotību ar MK noteikumu 63.punktu.
MK noteikumu 3.pielikuma 1.5.aile papildināta ar simbolu "P".
MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunkts precizēts, lai saskaņotu informāciju ar transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā (Certificate of Conformity) norādīto informāciju par transportlīdzekļa veicamo nobraukumu pilsētā ar vienu elektroenerģijas uzlādi. Tiesību norma (precizētais MK noteikumu 8.3.apakšpunkts) tiks attiecinātas arī uz tiem ārēji lādējamiem hibrīdauto, kuri ir pārdoti fiziskām personām pirms MK noteikumu projekta spēkā stāšanās, t.i. pēc MK noteikumu spēkā stāšanās dienas (2021.gada 28.decembra) jeb pēc līguma par projekta īstenošanu starp SIA “Vides investīciju fonds” un komersantu (autotirgotāju) noslēgšanas.
Spēkā esošā MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3. apakšpunkta redakcija paredz nosacījumu, ka konkursa ietvaros atbalstāmajam transportlīdzeklim ir jānodrošina noteikts “nobraukums starp pilnas uzlādes reizēm”, kas ir izteikts kilometros, nenodalot un nenorādot vai šis nobraukums ir pilsētas (angļu val.: All Electric Range (AER) - City vai "electric range city") vai kombinētajā (angļu val. All Electric Range (AER) - Combined vai arī "electric range") režīmā vai ciklā, lai gan elektromobīļiem un ārēji lādējamiem hibrīdauto šie ražotāja atbilstības sertifikātā uzrādītie nobraukuma parametri var atšķirties atkarībā no braukšanas apstākļiem (piemēram, elektromobilis pilsētas apstākļos brauc lēnāk un nobrauc vairāk kilometrus līdz pilnai uzlādei nekā braucot ar maksimālo atļauto ātrumu pa šoseju). Visiem elektromobiļiem un ārēji lādējamiem hibrīdauto katram no minētajiem nobraukuma režīmiem (kombinētais režīms un pilsētas apstākļu režīms) transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā tiek noteiktas skaitliskas vērtības, kuras transportlīdzeklis spēj nodrošināt atbilstoši noteiktajām testēšanas metodēm.
Konkursa ietvaros visu projektu īstenotāju piedāvātie elektromobiļi nodrošina transportlīdzekļu nobraukuma atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām gan pilsētas, gan kombinētajā ciklā.
Savukārt attiecībā uz konkursa ietvaros projektu īstenotāju piedāvātajiem ārēji lādējamiem hibrīdauto situācija attiecībā uz nobraukuma atbilstības vērtēšanu var būt atšķirīga, t.i. tirgū ir pieejami gan ārēji lādējami hibrīdauto, kas nodrošina MK noteikumu 8.3.apakšpunktā noteikto nobraukumu “vismaz 50 km” (kombinētajā režīmā un pilsētas apstākļu režīmā), gan pieejami tādi ārēji lādējami hibrīdauto, kas var nodrošināt nobraukumu “vismaz 50 km” tikai “pilsētas režīmā”, bet nevar nodrošināt minēto nobraukumu “kombinētajā režīmā”. Līdz ar to tiek radīta tiesiskā nenoteiktība projektu īstenotājiem un viņu klientiem (fiziskām personām) attiecībā uz to kādi transportlīdzekļu modeļi, atkarībā no nobraukuma režīma kritērija, kvalificējas atbalstam konkursa ietvaros.
Ņemot vērā, ka konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, ir būtiski veicināt esošā Latvijas autoparka atjaunošanu un, ievērojot to, ka vislielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu var panākt samazinot emisijas pilsētas ceļu satiksmē, konkursa ietvaros nepieciešams atbalstīt atbilstošus ārēji lādējamos hibrīdauto. Latvijā gandrīz 80 % no transportlīdzekļiem ir vecāki par desmit gadiem. Dīzeļdegvielas automašīnu skaits no 2010. līdz 2017. gadam pieaudzis no vienas trešdaļas līdz vairāk nekā pusei no visiem transportlīdzekļiem. Intensīva autosatiksme, kurā kā degviela dominē fosilie energoresursi, rada ne tikai SEG emisijas, bet arī negatīvi ietekmē arī gaisa kvalitāti, it īpaši pilsētvidē, kur paaugstināta NO2 koncentrācija ir indikators, kas liecina par transportlīdzekļu radīto piesārņojumu. Kaut arī jaunās Latvijā reģistrētās automašīnas rada mazākas emisijas, tomēr Latvija joprojām ir otrajā vietā ES pēc oglekļa intensīvāko automašīnu lietošanas.
Attiecībā uz elektromobīļiem, nosakot nobraukuma režīmu, grozījumiem MK noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā ir precizējošs raksturs, kas neietekmē situāciju ar pieteikumu atbalsta saņemšanai vērtēšanu atkarībā no normas spēkā stāšanās laika.
Savukārt MK noteikumu papildināšana ar 72.punktu, paredz, ka 8.3.apakšpunkta jaunās redakcijas ietvaros attiecībā uz ārēji lādējamiem hibrīdauto par pieteikuma atbalsta saņemšanai vērtēšanas kritēriju, kuram ir atpakaļejošs spēks, kalpos nobraukums pilsētas apstākļu režīmā, tādējādi sniedzot projektu īstenotājiem un fiziskām personām skaidru regulējumu arī gadījumos, kad projekta īstenotājs jau ir noslēdzis ar klientu (fizisku personu) līgumu par atbalsta saņemšanu transportlīdzekļa iegādei, bet vēl nav saņēmis konkursā paredzēto atbalstu, jo nav skaidrības, kuru no diviem nobraukuma režīmiem (pilsētas vai kombinēto) ņemt par pamatu, vērtējot transportlīdzekļa modeļa nobraukuma (kilometros) atbilstību MK noteikumu prasībām. Šādā situācijā nepieciešams izmantot iespēju, kad tiesību normai tiek noteikts atpakaļejošs spēks, jo saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta ceturtā daļa noteikto, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Konkrētā izņēmuma gadījumā tiesību normai var paredzēt atpakaļvērstu spēku, jo tā paredz adresātiem labvēlīgākas sekas nekā iepriekš bijušas noteiktas.
Arī citu valstu juridiskajā literatūrā ir atrodamas norādes uz šādas pieejas pieļaujamību un nepieciešamību. Piemēram, Vācijas judikatūrā atrodams konstitucionālās tiesas spriedums, kurā noteikts, ka “[..] atpakaļejoša spēka noteikšana ir pieļaujama, ja tiesiskais regulējums ir bijis tik neskaidrs, ka likumdevējam ar atpakaļejošu spēku ir bijusi jāveic tā izskaidrošana. [..] (Vācijas Konstitucionālās tiesas 2. senāta 1971. gada 23.marta nolēmums Nr.2 BvL 2/66, 2BvR
168, 196, 197, 210, 472/66. Publicēts: Entscheidungen des Bundesverfassungsgerichts, 30.Band.
Tübingen: J.C.B. Mohr (Paul Siebeck), 1971. S. 367–392, III.). Kā būtiskākais pamats atpakaļejoša spēka pieļaujamībai tiek minēts tas, ka neskaidra regulējuma dēļ tiesību normu adresātiem nevarēja pastāvēt tiesiskā paļāvība vēl pirms atpakaļejoša regulējuma pieņemšanas. Šādā gadījumā arī ar atpakaļejoša spēka tiesību normu pieņemšanu to intereses nevarēja tikt aizskartas.
MK noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3. apakšpunktā ietvertā tiesību norma attiecībā uz nobraukumu, esošajā redakcijā nevar palikt nemainīga, jo tā neatbilst objektīviem apstākļiem, proti, tā neņem vērā, ka transportlīdzekļu ražotāju izdotajos atbilstības sertifikātos tiek norādīti divi parametri (braukšanas režīmi – pilsētas un kombinētais) nevis viens. MK noteikumu projekta 8.punkta apakšpunktu redakcija ir labvēlīga projektu īstenotājiem, jo nodrošina tiesisku skaidrību un labvēlīgākas sekas iedzīvotājiem un komersantiem, t.i. uzņēmumi, kas konkursa ietvaros jau ir pārdevuši iedzīvotājiem ārēji lādējamos hibrīdauto varēs kvalificēties atbalstam, ja tie atbilst precizētās tiesību normas prasībām.
Saskaņā ar SIA “Vides investīciju fonds” indikatīvi sniegto informāciju MK noteikumu 8.3. apakšpunktā norādītās izmaiņas varētu attiekties uz diviem projektu īstenotājiem (trīs fiziskām personām), kā arī līdz šim (uz 19.08.2022.) SIA “Vides investīciju fonds” nav pieņēmis nevienu lēmumu par projektu īstenotāju pārdoto ārēji lādējamo hibrīdauto neatbilstību MK noteikumu 8.3.apakšpunktam.
MK noteikumu 8.4.apakšpunkta precizēšana (vārdu "trijām" aizvietot ar vārdu "četrām") nepieciešama, lai nodrošinātu fiziskās personas matemātiski (aritmētiski) pareizu datu iesniegšanu (t.i. tansportlīdzekļa nobraukums pirmajam gadam (X km) ir starp pirmā un otrā gada pamatpārbaudes apskati; otrajam gadam (Y km) starp otrā un trešā gada pamatpārbaudes apskati; trešajam gadam (Z km) starp trešā un ceturtā gada pamatpārbaudes apskati)
MK noteikumu 14.2.apakšpunkta svītrošana nepieciešama, jo Latvijā nav uzņēmumu pret kuriem ir vērsta prasība par līdzekļu atgūšanu no citām valsts atbalsta programmām vai projektiem saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu. Minēto nosacījumu parasti izvirza komercdarbības atbalsta piešķiršanas gadījumos. Ņemot vērā EK sniegto informāciju, ka pasākumā komercdarbības atbalsta nosacījumi jāpiemēro nav, arī šī norma nav nepieciešama.
MK noteikumu 21.punkta svītrošana nepieciešama, lai svītrotu atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktu.
MK noteikumu 70. punkta svītrošana nepieciešama, jo valsts (komercdarbības) atbalsts šīs programmas ietvaros nav paredzēts. Minēto nosacījumu parasti izvirza komercdarbības atbalsta piešķiršanas gadījumos. Ņemot vērā EK sniegto informāciju, ka pasākumā komercdarbības atbalsta nosacījumi jāpiemēro nav, arī šī norma nav nepieciešama. Vienlaikus līguma par projekta īstenošanu Līguma vispārīgie nosacījumi paredz: "Neatbilstoši veiktie izdevumi – izdevumi Projekta ietvaros, kurus Vides investīciju fonds Projekta īstenošanas laikā vai 5 (piecu) gadu laikā pēc pēdējā EKII finansējuma maksājuma veikšanas Projekta īstenotājam ir atzinis par tādiem, kas ir radušies pārkāpjot Līguma nosacījumus, Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, vai par kuriem Projekta īstenotājs nav iesniedzis finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinošus dokumentus Līgumā noteiktajā kārtībā". Ņemot vērā, ka patiesais labuma guvējs konkursa ietvaros ir atbalsta saņēmējs - fiziska persona, tad būtiski ir nodrošināt, ka fiziskā persona nodrošina transportlīdzekļa ekspluatāciju atbilstoši konkursa nolikuma prasībām. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka konkursa ietvaros aptuveni 76% (uz 19.08.2022.) no pārdotajiem transportlīdzekļiem izmanto līzinga pakalpojumus, kas zināmā mērā ir papildus mehānisms, lai nodrošinātu projekta veiksmīgu īstenošanu.
MK noteikumu 71.punkta svītrošana nepieciešama, jo Eiropas Komisija 2022. gada 4. martā ir sniegusi vēstuli par to, ka gala labuma guvēju līmenī pasākums neietver komercdarbības atbalstu.
MK noteikumu papildināšana ar 72.punktu nepieciešama, lai precizētu, ka tiesību norma (MK noteikumu precizētais 8.3.apakšpunkts) tiks attiecināts arī uz tiem ārēji lādējamiem hibrīdauto, kuri ir pārdoti fiziskām personām pirms MK noteikumu projekta spēkā stāšanās, t.i. pēc MK noteikumu spēkā stāšanās dienas (2021.gada 28.decembra) jeb pēc līguma par projekta īstenošanu starp SIA “Vides investīciju fonds” un komersantu (autotirgotāju) noslēgšanas. Tiesību norma novērš interpretācijas iespējas un ir labvēlīga fiziskajām personām, kuras iegādājās minētos transportlīdzekļus.
Vienlaikus MK noteikumu VII.nodaļa “Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana”, VIII.nodaļa “Projekta līguma noslēgšanas un projekta īstenošanas nosacījumi” un XI.nodaļa “Projekta īstenotājam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība” nosaka nosacījumus, kādā Vides investīciju fonds pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu projekta iesniedzējam un VARAM izmaksā atbalstu.
MK noteikumu 1.pielikuma 2.2.apakšsadaļas tabulas 4.punkts precizēts attiecībā uz nobraukumu pilsētā ar pilnu uzlādi.
MK noteikumu 1.pielikuma 6.4.apakšpunkta svītrošana nepieciešama, jo valsts (komercdarbības) atbalsts šīs programmas ietvaros nav paredzēts. Vienlaikus minētais svītrojums neattiecas uz projektu iesniegumiem, ko komersanti ir sagatavojuši un iesnieguši Vides investīciju fondā no 2022. gada 3. janvāra līdz 2022. gada 3. februārim (ieskaitot).
MK noteikumu 2.pielikuma 3.punkta (tabulas) 3.ailē vārds "trijām" aizvietots ar vārdu "četrām", lai nodrošinātu matemātiski (aritmētiski) pareizu datu iesniegšanu (t.i. tansportlīdzekļa nobraukums pirmajam gadam (X km) ir starp pirmā un otrā gada pamatpārbaudes apskati; otrajam gadam (Y km) starp otrā un trešā gada pamatpārbaudes apskati; trešajam gadam (Z km) starp trešā un ceturtā gada pamatpārbaudes apskati) un 4.7.apakšpunkts papildināts ar vārdiem "(monitoringa pārskatu)", lai nodrošinātu saskaņotību ar MK noteikumu 63.punktu.
MK noteikumu 3.pielikuma 1.5.aile papildināta ar simbolu "P".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Neizslēdzot konkrētās tiesību normas no MK noteikumiem tās var radīt neskaidrības. Līdz ar to konkrētās tiesību normas ir precizējamas vai svītrojamas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Nav attiecināms
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri vēlas iegādāties bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļus
Ietekmes apraksts
Atbalsta saņēmēji atbalsta programmas ietvaros ir fiziskas personas, tajā pašā laikā MK noteikumi paredz veikt grozījumus tiesību normās, kas attiecināmas uz projektu iesniedzējiem –komersantiem un pārdodamajiem transportlīdzekļiem. Līdz ar to tiesiskais regulējums ietekmē fiziskās personas, jo sniedz iespējas iegādāties ārēji lādējamus hibrīdauto no plašāka transportlīdzekļu modeļu klāsta.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
MK noteikumi paredz veikt grozījumus tiesību normās, kas attiecināmas uz projektu iesniedzējiem – komersantiem un to pārdotajiem transportlīzekļiem. Tiesiskais regulējums labvēlīgi ietekmēs juridiskās personas – projektu īstenotājus, kas jau ir pārdevuši ārēji lādējamus hibrīdauto atbilstoši spēkā esošo MK noteikumu 8.3.apakšpunktam.
Nozare
Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz nozari.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
MK noteikumi esošajā redakcijā ietver prasības attiecībā uz valsts atbalsta regulējumu.
Latvija 2022. gada 10. janvārī iesniedza paziņojumu, izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu SANI2. Paziņojums tika reģistrēts kā lieta Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles.
2022. gada 7. martā Latvija saņēma Vēstuli lietā Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles. Eiropas Komisija Vēstulē ir secinājusi, ka gala labuma guvēju līmenī pasākums neietver komercdarbības atbalstu, jo atbalsts ir pieejams tikai fiziskām personām, kuras pērk un izmanto mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļus tikai privātai lietošanai, savukārt, transportlīdzekļu piegādātāju un tirgotāju līmenī varētu tikt kvalificēta tikai sekundāra ekonomiskā ietekme.
Latvija 2022. gada 10. janvārī iesniedza paziņojumu, izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu SANI2. Paziņojums tika reģistrēts kā lieta Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles.
2022. gada 7. martā Latvija saņēma Vēstuli lietā Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles. Eiropas Komisija Vēstulē ir secinājusi, ka gala labuma guvēju līmenī pasākums neietver komercdarbības atbalstu, jo atbalsts ir pieejams tikai fiziskām personām, kuras pērk un izmanto mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļus tikai privātai lietošanai, savukārt, transportlīdzekļu piegādātāju un tirgotāju līmenī varētu tikt kvalificēta tikai sekundāra ekonomiskā ietekme.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
MK noteikumos veiktie grozījumi attiecībā uz komercdarbības atbalstu neskar sabiedrības intereses (grozījumi saistīti ar tiesību normu precizēšanu attiecībā uz valsts atbalsta jautājumiem, kas netiek piemēroti šajā atbalsta programmā), līdz ar to sabiedrības līdzdalības process netika atsevišķi veikts.
MK noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir ietverti aspekti, kas var ietekmēt sabiedrību, līdz ar to sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta izmantojot TAP un tiešo komunikāciju - e-pasti, vēstules, telefonzvani un tml. Ir notikušas konsultācijas ar konkrētiem komersantiem (piemēram, SIA “Moller Auto”), kas ir identificējuši tiesību normu nepilnības attiecībā uz ārēji lādējamiem hibrīdauto. Projektu īstenotāju lūgums ir sniegt skaidru viedokli vai minētie ārēji lādējamie hibrīdauto ir atbalstāmi prjektu konkursa ietvaros, jo iedzīvotājiem ir interese par to iegādi.
MK noteikumu projekta saskaņošanas laikā ir ietverti aspekti, kas var ietekmēt sabiedrību, līdz ar to sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta izmantojot TAP un tiešo komunikāciju - e-pasti, vēstules, telefonzvani un tml. Ir notikušas konsultācijas ar konkrētiem komersantiem (piemēram, SIA “Moller Auto”), kas ir identificējuši tiesību normu nepilnības attiecībā uz ārēji lādējamiem hibrīdauto. Projektu īstenotāju lūgums ir sniegt skaidru viedokli vai minētie ārēji lādējamie hibrīdauto ir atbalstāmi prjektu konkursa ietvaros, jo iedzīvotājiem ir interese par to iegādi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot MK noteikumu projektā plānotās precizētās aktivitātes tiks veicināta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam šādu progresa indikatoru sasniegšana: [271] SEG emisiju intensitāte un [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks veicināta videi draudzīgu transportlīdzekļu iegāde un izmantošana, tādejādi nepasliktinot gaisa kvalitāti, īpaši pilsētās, un negatīvi neietekmējot sabiedrības veselību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks veicināta videi draudzīgu transportlīdzekļu iegāde un izmantošana, kas nodrošinās pāreju t.sk. uz atjaunojamo energoresursu - elektroenerģijas izmantošanu transporta sektorā, aizstājot fosilos energoresursus, tādējādi samazinot radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi