Anotācija (ex-ante)

Latvijā šobrīd ir iespējams reģistrēt un izplatīt PEPP plānus, ņemot vērā Regulas Nr. 2019/1238, kuras normas ir tieši piemērojamas, noteikumus. Taču minētās regulas tiešas piemērojamības nodrošināšanai nacionālo normatīvo aktu līmenī ir nepieciešami grozījumi to subjektu normatīvajos aktos, kuri ir tiesīgi reģistrēt un izplatīt PEPP plānu.

Lai nodrošinātu Regulas Nr. 2019/1238 tieši piemērošanu likumprojekta 1.pants paredz Privāto pensiju fondu likuma 1.pantu papildināt ar 12.¹ punktu, kurš paredz Pan-Eiropas privāto pensiju produkta jeb PEPP plāna terminu, atsaucoties uz minēto regulu. Papildus likumprojekts paredz 1.pantu papildināt ar trešo daļu, kurā uzskaitīti Regulas Nr. 2019/1238 termini, kuri tiek lietoti likumprojektā kontekstā ar minētās regulas prasību ieviešanu.
Ņemot vērā grozījumu kontekstu, likumprojekta 2. un 3.pants paredz tehniskus precizējumus Privāto pensiju fondu likuma 2.panta pirmajā daļā un 3.panta pirmajā daļā, proti, likuma mērķis un darbības jomā, kā arī privātā pensiju fonda darbības principi tiek papildināti ar attiecīgajiem Regulas Nr. 2019/1238 terminiem.
Likumprojekta 6.pants paredz Privāto pensiju fondu likumu papildināt ar III¹ nodaļu, attiecinot nodaļas prasības uz PEPP plānu. III¹ nodaļas 20.¹ pants ietver pamata noteikumus PEPP plāna reģistrācijai, nosakot subjektus, kuri ir tiesīgi reģistrēt PEPP plānu saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1238 6.panta 1.punktu, kā arī deleģē Finanšu un kapitāla tirgus komisijai(turpmāk - Komisija) pienākumu reģistrēt PEPP plānu un ietver norādi uz PEPP plāna reģistrēšanai nepieciešamajām veidlapā. Saskaņā ar regulas Nr. 2019/1238 42.panta 5.punktu, 45. un 49.pantu papildus ir noteiktas prasības PEPP plānu reģistrācijai, kas paredz biometrisko risku segumu vai paredz kapitāla garantiju.
20.² pants ietver pamata noteikumus attiecībā uz PEPP plāna izplatīšanu, nosakot subjektus, kuri ir tiesīgi izplatīt PEPP plānu saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1238 10.pantu, kā arī paredz Komisijas iesaisti gadījumā, kad PEPP plāns tiek nodots izplatīšanai papildus nosakot arī to, ka PEPP sniedzējam ir jānodrošina klientiem sniedzamā informācija par PEPP plānu. Saskaņā ar Regulas Nr. 2019/1238 34.panta 6.punktu tiek noteiktas arī minimālās prasības personai, kura sniedz konsultācijas par PEPP plānu, proti, tā var būt fiziskā persona, kurai ir vismaz vidējā izglītība un kurai PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs ir nodrošinājis nepieciešamās apmācības par PEPP plāniem.
20.³ pants ietver pamata noteikumus PEPP plāna dereģistrācijai pamatā ieviešot Regulas Nr. 2019/1238 8.panta noteikumus.
20.⁴ pants paredz PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju aizsardzību nodrošinot Regulas Nr. 2019/1238 48.panta un 51.panta 1.punkta prasību ieviešanu, proti, prasība PEPP plānu aktīvu drošas glabāšana turētājbankā, kā arī ārpustiesas strīdu izskatīšana, nosakot, ka tā notiek saskaņā ar Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu.
Ar 20.⁵ pantu tiek noteikts, ka PEPP sniedzēja uzraudzību un PEPP izplatītāja darbības atbilstību nodrošina Komisija, kā to paredz Regula Nr. 2019/1238.
20.⁶ pants paredz PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja maksājumus Komisijas darbības finansēšanai. Finanšu tirgus dalībnieki Latvijā vispārēji finansē savu uzraudzību, maksājot uzraudzības maksu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Atbilstoši starptautiskajā praksē atzītajam finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanas un uzraudzības, noregulējuma īstenošanas un kompensāciju izmaksu sistēmas administrēšanas pilno izmaksu segšanas (full cost recovery – angļu val.) principam līdzšinējā pieeja uzraudzības maksu aprēķināšanai nostiprināta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 22. pantā, kas paredz, ka finanšu tirgus dalībnieki sedz izmaksas, kas nepieciešamas finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanai un uzraudzībai, noregulējuma īstenošanai un kompensāciju izmaksas sistēmu administrēšanai.
No vienas puses, uzraugāmo finanšu tirgus dalībnieku maksājumi nodrošina uzraudzības institūcijai spēju pildīt attiecīgos pienākumus. Savukārt, no otras puses, uzraudzības institūcija drīkst izmantot šos finanšu resursus tikai attiecīgo uzdevumu īstenošanai attiecībā uz katru finanšu tirgus dalībnieku un finanšu nozari atsevišķi, kā arī uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem kopumā, lai tādējādi sasniegtu visai sabiedrībai nozīmīgo mērķi – veicināt finanšu tirgus stabilitāti, tai skaitā noguldītāju, ieguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finanšu tirgus attīstību, kā arī finanšu sistēmas izmantošanas noziedzīgos nolūkos novēršanu. Jāņem vērā arī tas, ka finanšu tirgus dalībnieka maksājuma apmērs nav tiešā veidā saistīts ar uzraudzības institūcijas izdevumiem, kas radušies konkrētā maksātāja vai maksātāju grupas (nozares) dalījumā, vai ar atlīdzinājumu (pakalpojumu) konkrētajam maksātājam. Pēc būtības šie finanšu tirgus dalībnieku maksājumi ir solidāri maksājumi, kas ļauj papildināt uzraudzības institūcijas finanšu resursus, no kuriem tiek finansēti visai sabiedrībai nozīmīgi uzraudzības pasākumi un ar kuriem finanšu tirgus dalībnieki uzņemas kopīgu atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Ņemot vērā, ka Regula Nr. 2019/1238 paredz PEPP sniedzēja un PEPP plānu reģistrāciju, kā arī Komisijas pienākumu veikt uzraudzību, tad būtu nosakami maksājumi Komisijas sarbības finansēšanai.
20.⁷ pants paredz prasības attiecībā uz PEPP plāna grāmatvedību, uzskaiti un pārbaudi.
20.⁸ pants paredz papildus prasības, kuras būtu piemērojamas no esošā privāto pensiju fondu regulējuma, secīgi uzskaitot attiecināmo prasību pantus, daļas un to punktus. Attiecīgi likumprojekta 4., 5., 7., 8., 9., 10., 12., 13. un 16.pants paredz virkni tehnisku precizējumu, lai nodrošinātu prasību piemērošanu arī PEPP plāna kontekstā.
Likumprojekta 11.pants pants paredz Privāto pensiju fondu likumu papildināt ar 35.¹ pantu attiecībā uz iesniegumu un sūdzību izskatīšanu, proti, tiek noteikts, ka Pensiju fondam vai PEPP sniedzējam jānodrošina, ka tiek izveidota, ieviesta un uzturēta efektīva iesniegumu vai sūdzību izskatīšanas procedūra, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti un izskatīti iesniegumi vai  sūdzības un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti sakarā ar iesniegumiem vai sūdzībām. 
Likumprojekta 14.pants paredz Privāto pensiju fondu likuma 41.pantu papildināt ar 3.¹ un 3.² daļu, attiecīgi paredzot sankcijas un administratīvos pasākumus PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam. 3.¹ daļā noteiktās sankcijas secīgi ievieš Regulas Nr. 2019/1238 67.panta 3.punkta "a", "f", "d", "e" un "g" apakšpunktus, savukārt 3.² daļā noteiktie administratīvie pasākumi secīgi ievieš minētās regulas 67.panta 3.punkta "b" un "c" apakšpunktus. Minētās sankcijas un administratīvie pasākumi piemērojami par Regulas Nr. 2019/1238 67.panta 2.punktā minētajiem pārkāpumiem.
Likumprojekta 15.pants paredz Privāto pensiju fondu likumu papildināt ar 41.¹ pantu, paredzot noilgumu, proti, noilguma termiņu lietu ierosināšanai par  pārkāpumiem, paredzot Komisijai terminētu laika posmu, lai reaģētu uz Privāto pensiju fondu likuma subjektu pārkāpumiem. Piecu gadu termiņš lietas ierosināšanai no pārkāpuma izdarīšanas dienas un divu gadu termiņš sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanai paredzēts, lai noteiktu samērīgus termiņus Komisijai īstenot tai deleģētās funkcijas finanšu sektora uzraudzībā, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību subjektiem, proti, noteikta laika robežu esamība stimulē reaģēšanu uz pārkāpumiem(lietas ierosināšanu) un lēmuma pieņemšanu, kas pārkāpumu gadījumā subjektiem ļauj rēķināties ar sekām paredzamā nākotnē.