Anotācija (ex-ante)

1. Pamatojoties uz Likuma 36.¹ panta trešo daļu Ministru kabinets nosaka Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijas saturu.
2. Pamatojoties uz Likuma 36.² panta trešo daļu Ministru kabinets nosaka Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma saturu.
3. Pamatojoties uz Likuma 22.² panta sesto daļu Ministru kabinets nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu, darbības nepārtrauktības un noturības plānošanas un īstenošanas, incidentu paziņošanas kārtību, kā arī noturības pasākumus.

Ņemot vērā, ka Nacionālās kiberdrošības likuma (NKDL) 24.pants nosaka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras jēdzienu un to, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības prasības, pasākumus un to plānošanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets - ar Ministru kabineta 2025.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.397 “Minimālās kiberdrošības prasības” (MKN Nr.397), šie Noteikumi neattiecas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru NKDL izpratnē.
Tomēr, ja kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašuma vai valdījumā atrodas arī cita veida kritiskā infrastruktūra, tad uz to ir attiecināmi gan šie Noteikumi, gan MKN Nr.397. 

Ņemot vērā globālo un reģionālo drošības vidi, NATO noturības rekomendācijas tās dalībvalstīm (https://www.nato.int/en/what-we-do/deterrence-and-defence/resilience-civil-preparedness-and-article-3 ) un Latvijas Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, projektā ir ietvertas papildu speciāls regulējums atbilstoši Latvijas nacionālās drošības interesēm, nosakot nepieciešamību plānot saistītās darbības arī valsts apdraudējuma gadījumam.

1. Noteikumu 5.punkts nosaka Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijas saturu, kurā iekļauj:
- stratēģiskos mērķus un prioritātes kritiskās infrastruktūras noturības jomā, tostarp, ņemot vērā pārrobežu un starpnozaru atkarību un savstarpējo atkarību;
- kritiskās infrastruktūras pārvaldības sistēmas aprakstu, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus un prioritātes, tostarp aprakstu par dažādo Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijas īstenošanā iesaistīto iestāžu, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja un citu personu uzdevumiem un pienākumiem;
- sarakstu ar valsts nozaru dokumentiem, kuriem ir saikne ar kritiskās infrastruktūras noturības, incidentu paziņošanas un darbības nepārtrauktības un drošības nodrošināšanu;
- pasākumu aprakstu, kas nepieciešami, lai palielinātu kritiskās infrastruktūras noturību, tostarp Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma kopsavilkumu aprakstu;
- kritiskās infrastruktūras apzināšanas procesa aprakstu;
- kritiskās infrastruktūras atbalsta pasākumu aprakstu, tostarp pasākumus, kas vērsti uz sadarbības stiprināšanu starp publisko un privāto sektoru;
- kompetento iestāžu sadarbības kārtību, tostarp ar Nacionālo kiberdrošības centru, Krīzes vadības centru un Latvijas Banku, kā arī ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm un Eiropas Savienības institūcijām;
- sarakstu ar Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijas īstenošanā iesaistītajām iestādēm un ieinteresētajām iestādēm un juridiskajām personām, kas nav kritiskā infrastruktūra;
- ieviesto pasākumu aprakstu, kuru mērķis ir sekmēt, lai mazie un vidējie uzņēmumi, kā tas noteikts Komisijas 2003.gada 6.maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju pielikumā, kuri ir noteikti par kritisko infrastruktūru, īstenotu pienākumus saskaņā ar šo noteikumu 4. nodaļu;
- kritiskas infrastruktūras gatavības pasākumus un darbības principus valsts apdraudējuma gadījumā.

Noteikumu 6. un 7.punkts nosaka Iekšlietu ministrijas uzdevumus: 1) viena mēneša laikā pēc apstiprināšanas informēt Noteikumu 5.8. apakšpunktā minētās iestādes un personas, kā arī kritiskās infrastruktūras īpašniekus vai tiesiskos valdītājus par Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju; 2) trīs mēnešu laikā pēc Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijas apstiprināšanas informēt par to Eiropas Komisiju.

2. Noteikumu 8.punkts nosaka Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma saturu, kurā iekļauj:
- analīzi par iespējamajiem dabas un cilvēka radītajiem apdraudējumiem, tostarp starpnozaru vai pārrobežu riskus, kas var ietekmēt kritiskās infrastruktūras noturību;
- valsts un nozaru līmeņa riska novērtējumus, tostarp riska novērtējumu, kas izstrādāts saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu;
- informāciju par nozaru savstarpējo atkarību un ietekmi, ko kritiskās infrastruktūras incidenti vienā nozarē var radīt citās, tostarp būtiskus riskus iedzīvotājiem un iekšējam tirgum;
- informāciju par iepriekšējiem incidentiem, kas paziņoti saskaņā Noteikumu 5. nodaļu;
- informāciju par riskiem kritiskajai infrastruktūrai valsts apdraudējuma gadījumā.

Noteikumu 9. un 10. punkts nosaka, ka Iekšlietu ministrija, ievērojot informācijas aizsardzības prasības: 1) viena mēneša laikā pēc apstiprināšanas dara zināmu Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu vai tā daļu kritiskās infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, izmantojot kompetentās valsts drošības iestādes vai nozares ministrijas starpniecību; 2) trīs mēnešu laikā pēc Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma apstiprināšanas informē Eiropas Komisiju par risku veidiem un novērtējuma rezultātiem katrā nozarē.

3. Noteikumu 3. nodaļa "Kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras apzināšana" ietver punktus, lai izpildītu Direktīvas, kas nosaka kompetentās iestādes kritiskās infrastruktūras apzināšanas procesā (11. punkts) un to uzdevumus (14.-19. punkti). Tiek saglabāta MKN 508 ietvertā pieeja, ka priekšlikumus par A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā sagatavo valsts drošības iestādes, savukārt Aizsardzības ministrija sagatavo priekšlikumus attiecībā uz D kategorijas kritiskās infrastruktūras iekļaušanu.
Abos gadījumos tiek izcelta nozares ministrijas loma kritiskās infrastruktūras apzināšanā, kas:
- atbilstoši nozares specifikai nosaka robežvērtības, kuras piemērojamas kritiskās infrastruktūras būtiskas traucējošās ietekmes noteikšanai saskaņā ar Noteikumu 13. punktu;
- izvērtē iespējamo nozares kritisko infrastruktūru un informē par to valsts drošības iestādes un Aizsardzības ministriju;
- izvērtē iespējamo nozares Eiropas mērogā īpaši nozīmīgo kritisko infrastruktūru un informē par to Iekšlietu ministriju;
- viena mēneša laikā pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis kritiskās infrastruktūras kopumu, informē savas nozares D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par tā iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.

Noteikumu 12.punkts paredz, ka apzinot kritisko infrastruktūru, kompetentās iestādes ņem vērā Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu un Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju, kā arī kritiskās infrastruktūras incidenta būtisku traucējošo ietekmi vismaz uz vienu valsts un sabiedrības pamatpakalpojumu, kas ir noteikts Komisijas 2023. gada 25. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2023/2450, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2557, izveidojot pamatpakalpojumu sarakstu, 2. pantā.

Noteikumu 13.punkts nosaka būtiskas traucējošās ietekmes kritērijus. Savukārt 14.1. apakšpunkts precizē, ka nozares ministrijas atbilstoši savas nozares specifikai nosaka robežvērtības, kuras piemērojamas kritiskās infrastruktūras būtiskas traucējošās ietekmes noteikšanai, lai nodrošinātu uz nozari balstītu pieeju. 
Salīdzinot ar MKN 508, Noteikumos ir precizēta D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanas kārtība par iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā, paredzot šo uzdevumu nozares ministrijai. 

Ja kritiskajai infrastruktūrai ir piešķirta A, B vai C kritiskās infrastruktūras kategorija, tad kritiskās infrastruktūras sniegtais pamatpakalpojums nav jādublē D kategorijā, jo kritiskās infrastruktūras sniegtais pamatpakalpojums ietilpst piešķirtajā A, B vai C kategorijā. 

Noteikumu 4.nodaļa "Kritiskās infrastruktūras noturības, darbības nepārtrauktības un drošības pasākumu plānošana un īstenošana" sastāv no četrām apakšnodaļām.

1) Kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējums
Noteikumu 20. punkts nosaka, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs deviņu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā un pēc tam vismaz reizi četros gados veic riska pašnovērtējumu, lai novērtētu riskus, kas varētu traucēt pamatpakalpojumu sniegšanu. Noteikumos lietotais termins "pamatpakalpojums" attiecināms uz būtiski svarīgu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanas pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, kas noteikti Komisijas 2023. gada 25. jūlija Deleģētajā regulā (ES) 2023/2450, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2557, izveidojot pamatpakalpojumu sarakstu.
Kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējumam jāaptver (21. punkts) visi būtiskie apdraudējumi, kas varētu traucēt pamatpakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu, ietverot visus attiecīgos dabas un cilvēka izraisītos riskus, tostarp starpsektoru un pārrobežu riskus, negadījumus, dabas katastrofas, ārkārtas medicīniskās situācijas un ārkārtas sabiedrības veselības situācijas, kā arī hibrīdapdraudējumu un militāru apdraudējumu. Riska pašnovērtējumā iekļauj arī informāciju par identificēto kritisko izejvielu un materiālu trūkumu, materiāltehnisko resursu nepieejamību un citas konstatētās ievainojamības.
Riska novērtējums jāatjaunina ne retāk kā reizi četros gados vai agrāk, ja tas ir nepieciešams.

Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs attiecībā uz kritisko infrastruktūru, kas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas jau ir iekļauta kritiskās infrastruktūras kopumā, riska pašnovērtējumu izstrādā līdz 2027. gada 1. jūnijam.

Salīdzinot ar MKN 508 kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējums ir jauna prasība, lai pārņemtu Direktīvas 12. panta prasības, kas ir loģisks un nepieciešams posms starp kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kopumā un turpmāku noturības, drošības un darbības nepārtrauktības pasākumu plānošanu. Šī prasība ir attiecināma uz visām kritiskās infrastruktūras kategorijām.
Ņemot vērā arvien pieaugošo attālināti vadāmo ierīču apdraudējumu kritiskajai infrastruktūrai un pamatojoties uz Satiksmes ministrijas priekšlikumu, Noteikumos ir iekļauts 3. pielikums "Pamatnostādnes attālināti vadāmo ierīču radīto draudu pašnovērtējumam un nepieciešamo noturības, darbības nepārtrauktības un drošības pasākumu ieviešanai" saistībā ar Noteikumu 23.punktā noteikto, ka A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējumā papildus šo noteikumu 21. punktā minētajiem riskiem ņem vērā attālināti vadāmo ierīču draudus.
A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējuma atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām izvērtē un apstiprina kompetentā valsts drošības iestāde atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei. Tomēr atsevišķās prasības A, B un C kategorijai neliedz iespēju arī D kategorijas kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējuma ņemt vērā attālināti vadāmo ierīču apdraudējumu.

2) Noturības un darbības nepārtrauktības pasākumu plānošana 

Noteikumu 29.punkts nosaka, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pamatojoties uz Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu un kritiskās infrastruktūras riska pašnovērtējuma rezultātiem, veic samērīgus un atbilstošus tehniskus, drošības un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras noturību. 31.punkts nosaka, ka kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs desmit mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas par iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā sagatavo noturības plānu Noteikumu 29.punktā noteikto pasākumu nodrošināšanai vai līdzvērtīgu dokumentu un saskaņo to ar atbildīgo nozares ministriju vai atbildīgajām nozares ministrijām, ja kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pieder vai ir valdījumā vairāku nozaru kritiskās infrastruktūras objekti.
Ja kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir vairāki kritiskās infrastruktūras kopumā iekļautie objekti, attiecīgais kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs izstrādā vienu visaptverošu noturības plānu.
Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs attiecībā uz kritisko infrastruktūru, kas pirms šo Noteikumu spēkā stāšanās dienas jau ir iekļauta kritiskās infrastruktūras kopumā, noturības plānu izstrādā līdz 2027. gada 1. septembrim.
MKN 508 noteiktais kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktības plāns ir daļa no noturības plāna un ir ietverts Noteikumu 29.4. apakšpunktā, nosakot, ka kritiskās infrastruktūras noturības plānā iekļauj darbības nepārtrauktības nodrošināšanas pasākumus, tostarp darbības nepārtrauktības plānošanu valsts apdraudējuma gadījumam atbilstoši Noteikumu 1. pielikumam un saskaņo šo informāciju ar Aizsardzības ministriju (33. punkts), iesaistot pašvaldību, ja darbības nepārtrauktības pasākumi valsts apdraudējuma gadījumam skar pašvaldības kompetencē esošus jautājumus. Konsultācijas ar pašvaldībām tika iekļautas, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas priekšlikumiem. 
Noturības plāns ir attiecināms uz visām kritiskās infrastruktūras kategorijām, kas saturiski lielākoties atbilst MKN 508 prasībām attiecībā uz drošības un darbības nepārtrauktības plānošanu. Ņemot vērā, ka Direktīvas 13.pants nosaka prasību pēc noturības plāna vai līdzvērtīga dokumenta attiecībā uz visām kritiskajām vienībām (kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Likuma izpratnē), tas nozīmē D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pielāgot iepriekš saskaņā ar MKN 508 izstrādāto darbības nepārtrauktības plānu Noteikumu noturības plāna prasībām. 
Noteikumos ir saglabāta MKN 508 pieeja, ka darbības nepārtrauktības pasākumu plānu saskaņo ar Aizsardzības ministriju un to izstrādē izmanto MKN 508 2.pielikuma vadlīnijas, kas jaunajos noteikumos ir 1. pielikums. Noteikumu 1.pielikuma tvērums atšķiras no MKN 508 2. pielikuma, ņemot vērā ka daži punkti saturiski vairāk atbilst Noteikumu 29. punktam attiecībā uz noturības plānu un pārcelti uz Noteikumu pamattekstu. 

Noteikumu 32.punkts nosaka, ka, ja kritiskai infrastruktūrai Eiropas Savienības vai nacionālajos tiesību aktos, civilās aizsardzības plānos, valsts apdraudējuma pārvarēšanas plānos, nozares darbības nepārtrauktības un noturības plānos vai katastrofu medicīnas plānos jau ir noteikti noturības pasākumi vai tai ir ārējā audita sertificēta un starptautiskajiem standartiem atbilstoša noturības nodrošināšanas sistēma, jauns noturības plāns netiek izstrādāts. Šādos gadījumos kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sadarbībā ar kompetento iestādi nodrošina esošo noturības dokumentu atbilstību šo noteikumu prasībām.

3) A, B un C kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošana

Saskaņā ar Noteikumu A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras drošību reglamentējošie dokumenti un tajos iekļaujamā informācija arī ir daļa no kritiskās infrastruktūras noturības plāna. Attiecībā uz kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanu un īstenošanu ir saglabāta līdz šim MKN 508 noteiktā kārtība. Salīdzinājumā ar MKN 508 drošības pasākumus reglamentējošo dokumentu prasības ir uzskaitītas Noteikumu 2. pielikumā un būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar MKN 508 1. pielikumu ir šādas:
- 6.punkts ir strukturēts apakšpunktos. Tas ir papildināts ar prasību noteikt rīcības algoritmus apdraudējuma un incidentu gadījumā, tostarp attālināti vadāmo ierīču draudu gadījumā, ņemot vērā NDL 22.² panta (4¹) daļā noteikto, ka  "A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējās drošības dienesta apsardzes darbinieks vai tā apsardzes komersanta apsardzes darbinieks, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja uzdevumā ir tiesīgs pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību".  
- 10. punkts ir papildināts ar prasību noteikt rīcību gadījumā, ka objekta teritorijā iekļūst attālināti vadāmā ierīce.  
- 11. punkts ietver personāla drošības prasības, ņemot vērā NDL 22.² panta 3.² un 3.³ daļās noteikto. 
- 12.punkts ietver prasības attiecībā uz fiziskās drošības sistēmu uzturēšanu un atjaunošanu;
- 13. punkts precizē, ka drošības pasākumus reglamentējošajiem dokumentiem jānorāda pēdējās pārskatīšanas datums, kā arī veikto izmaiņu ieviešanas plāns vai kārtība.

4) Noturības, darbības nepārtrauktības un drošības pasākumu īstenošana

Noteikumu 46.punkts nosaka, ka Noteikumu 11. punktā minētajām kompetentajām iestādēm ir tiesības pieprasīt kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam novērst konstatētos trūkumus noturības, darbības nepārtrauktības un drošības pasākumu plānošanā un īstenošanā iestāžu noteiktajā termiņā.
Papildus šo noteikumu 46.punktā noteiktajam valsts drošības iestādēm ir tiesības veikt A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objekta pārbaudi uz vietas.
NKDL 7.pants nosaka, ka Satversmes aizsardzības biroja uzdevumos ietilpst īstenot uzraudzības funkcijas, tostarp uzraudzīt, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieki un tiesiskie valdītāji izpilda tiem NKDL noteiktos pienākumus.
Iekšlietu ministrija, pamatojoties uz Noteikumu 48.punktu, ar kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja piekrišanu var  vērsties ar lūgumu Eiropas Komisijā par Eiropas Komisijas padomdevējas misijas organizēšanu, lai konsultētu attiecīgo kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai valdītāju par Noteikumu 4.nodaļā noteikto pienākumu izpildi. 

Noteikumu 50. punkts nosaka kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskais valdītāja pienākumu norīkot par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgo personu un noteikt tās uzdevumus. Noteikumu 51. un 52. punktā tiek uzskaitītas prasības par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgajai personai (attiecināmas uz visu kategoriju kritisko infrastruktūru). 
Ņemot vērā prasības A, B un C kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kuram ir vairāki kritiskās infrastruktūras A, B vai C kategorijas objekti, papildus var noteikt atbildīgo personu par katra kritiskās infrastruktūras objekta drošības pasākumu īstenošanu. 
Par A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgā persona atbilst MKN 508 "par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgā persona" jēdzienam un uz to attiecināmi izbraukšanas aizliegumi uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku atbilstoši Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma 2. panta 2. daļas 2. punktam.

Noteikumu 56.punktā ir uzskaitīti par kritiskās infrastruktūras noturību atbildīgās personas pienākumi. 

Apkopojot augstāk minēto, D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāizstrādā visa Noteikumos minētā dokumentācija, izņemot to, kas ir atsevišķi izdalīta attiecībā uz A, B vai C kategorijas kritisko infrastruktūru, kā arī jānodrošina Noteikumu prasību izpildi, ja atsevišķi nav norādīts, ka šī prasība ir attiecināma tikai uz A, B vai C kritisko infrastruktūru. 
MKN Nr.397 "Minimālās kiberdrošības prasības" 21. punkts nosaka, ka IKT kiberdrošības pārvaldības dokumentu kopumu veido:
21.1. kiberdrošības politika;
21.2. IKT resursu un informācijas sistēmu katalogs;
21.3. kiberrisku pārvaldības un IKT darbības nepārtrauktības plāns;
21.4. kiberincidentu žurnāls.
 
Noteikumu 5. nodaļa "Incidentu paziņošana" ir noteikta kārtība, kādā kritiskās infrastruktūras īpašnieks ziņo par kritiskās infrastruktūras incidentiem, kas ietekmē vai var ietekmēt kritiskās infrastruktūras pamatpakalpojumu sniegšanu, kā arī incidentu paziņojumu saturu, iesniegšanas adresātus un termiņus.

Ekonomikas ministrija izstrādāja informatīvā ziņojuma projektu “Par Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akta prasību ieviešanu” (25-TA-1323), kas paredz, ka Krīzes vadības centrs nodrošinās informācijas apmaiņu starp Latvijas iestādēm un Eiropas Komisiju, kā arī pēc nepieciešamības veiks ad hoc agrīnās brīdināšanas paziņojumus par būtiskiem incidentiem. Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības aktā paredzētais krīžu mehānisms var risināt dažādas krīžu situācijas, atkarībā no krīzes veida un mēroga. Ņemot vērā, ka no iepriekš minētā informatīvā ziņojuma projekta izriet, ka Krīzes vadības centram sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām un institūcijām līdz 2026. gada 29. maijam jāizstrādā vadlīnijas, kuras noteiks kārtību, kādā norisināsies informācijas apmaiņa nacionālā līmenī, atbilstoši Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības aktam , Noteikumi tiks salāgoti ar Krīzes vadības centra izstrādāto kārtību un tiks attiecīgi grozīti attiecībā uz kritiskās infrastruktūras incidentu paziņošanas kārtību, ja nepieciešams.