23-TA-313: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem” (turpmāk – noteikumu projekts) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem (turpmāk –MK noteikumi Nr.380).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir pilnveidot noteikumu nosacījumus par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un tūrisma aģentu tiesībām un pienākumiem, nodrošinot komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzējiem pretimnākošu regulējumu attiecībā uz nozares uzraudzību pēc-pandēmijas periodā. Papildus tiek veikti arī nelieli precizējumi atsevišķās normās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Ministru kabineta noteikumu projekts:
Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2015.gada 25.novembra direktīva Nr. 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK5 (turpmāk – Direktīva) paredz tūrisma operatoram un saistītu pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt naudas atgriešanu, ja ceļojums tiek atcelts neparedzētu apstākļu dēļ.
Šī prasība bija spēkā arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad valstis ieviesa dažādus noteikumus, nosakot stingrus epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, tostarp, starptautisko pārvadājumu ierobežojumus, pulcēšanās ierobežojumus utml.
Šie ierobežojumi ļoti smagi skāra tieši tūrisma operatoru darbību. Tūrisma operatoru darbības specifika kompleksu tūrisma pakalpojumu veidošanā un pārdošanā ir tāda, ka, lai iegūtu konkurētspējīgu cenu, tūrisma operators veic pamata pakalpojumu (tūristu mītne, avio biļetes u.c.) iegādi ar priekšapmaksu (tūrisma operators iepērk pakalpojumu, piemēram, rezervē viesnīcas istabu, pat gadu uz priekšu). Tas nozīmē, ka ceļotāju iemaksātās avansa summas pie operatora nepaliek, tās tiek novirzītas pakalpojumu priekšapmaksai.
Covid-19 pandēmijas laikā tūrisma operatoriem, atceļot savus ceļojumus Covid-19 ierobežojumu dēļ, bija pienākums atgriezt ceļotājiem to iemaksātos naudas līdzekļus par nenotikušu ceļojumu, neskatoties uz to, ka nauda jau samaksāta tiešajiem pakalpojumu piegādātājiem, t.sk. aviokompānijām, viesnīcām. Attiecīgi tūrisma operatoriem radās līdzekļu iztrūkums, jo no ceļotājiem avansā saņemtā nauda bija samaksāta par nākotnes pakalpojumiem ārvalstīs, savukārt ārvalstu pakalpojumu sniedzēji šo naudu lielākā daļā gadījumu operatoriem neatgrieza, pamatojoties uz attiecīgo valstu force majeure regulējumiem un noslēgto līgumu noteikumiem.
Kaut arī 2022. gadā stingrie Covid-19 ierobežojumi lielākajā daļu valstu tika atcelti, tūrisma operatori un saistīto pakalpojumu sniedzēji joprojām nav vēl pilnībā atguvušies no pandēmijas postošās krīzes, jo, neskatoties uz faktu, ka var atsākt pārdot jaunus kompleksus tūrisma pakalpojumus, tiem līdzi velkas parādsaistības pret ceļotājiem par vēl Covid-19 laikā nenotikušajiem ceļojumiem. Papildus jāuzsver, ka Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis arī strauju enerģijas cenu kāpumu, kas tieši ietekmēs transporta un tūrisma pakalpojumu izmaksas, vienlaikus radot riskus plašākam patērētāju pieprasījuma kritumam Eiropā.
Ņemot vērā minēto noteikumu projekts paredz atcelt likviditātes rādītāju un ar to saistītas prasības tūrisma operatoriem un tūrisma aģentiem, lai tie varētu veiksmīgi darboties, vienlaikus nodrošinot pietiekamu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.
2. Ministru kabineta protokollēmuma projekts:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra protokollēmuma (prot.Nr.42 39.§) “Rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” 2.punktu Ekonomikas ministrijai ir uzdots izvērtēt nepieciešamos pilnveidojumus komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbībā, balstoties uz jaunās komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbību un Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktajiem tūrisma nozares jomas monitoringa pasākumiem.
Uzdevums uzskatāms par izpildītu. Jaunā komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbība ir izvērtēta un nepieciešamie sistēmas uzlabojumi tika iekļauti šo pašu MK noteikumu Nr.380 grozījumos jau 2022.gadā (Ministru kabineta 22.11.2022. noteikumi Nr. 730 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" /LV, 230, 28.11.2022./Stājas spēkā 29.11.2022.), kas pēc būtības uzlabo nozares šī brīža uzraudzības procesu pie spēkā esošās sistēmas.
Savukārt noteikumu projektā tiek atvieglotas prasības attiecībā uz tūrisma operatoriem un tūrisma aģentiem, tādējādi palīdzot komersantiem pārvarēt Covid-19 izraisītās sekas.
Papildus ir ļoti būtiski uzsvērt, ka šobrīd tūrisma nozarei ir izveidots arī jauns akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" instruments ar tieši šai nozarei pieejamu nodrošinājuma iespējamību stabiliem komersantiem. Līdz ar to šī brīža spēkā esošā sistēma ir pilnveidota un minētais uzdevums MK protokollēmumā tiek uzskatīts par izpildītu.
Tomēr, Ekonomikas ministrija neizslēdz iespēju, ka turpmākā nākotnē, sadarbībā ar nozari, varētu tikt izstrādāts alternatīvs modelis esošajai sistēmai. Tādā gadījumā ministrija par to informēs MK.
Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2015.gada 25.novembra direktīva Nr. 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK5 (turpmāk – Direktīva) paredz tūrisma operatoram un saistītu pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt naudas atgriešanu, ja ceļojums tiek atcelts neparedzētu apstākļu dēļ.
Šī prasība bija spēkā arī Covid-19 pandēmijas laikā, kad valstis ieviesa dažādus noteikumus, nosakot stingrus epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, tostarp, starptautisko pārvadājumu ierobežojumus, pulcēšanās ierobežojumus utml.
Šie ierobežojumi ļoti smagi skāra tieši tūrisma operatoru darbību. Tūrisma operatoru darbības specifika kompleksu tūrisma pakalpojumu veidošanā un pārdošanā ir tāda, ka, lai iegūtu konkurētspējīgu cenu, tūrisma operators veic pamata pakalpojumu (tūristu mītne, avio biļetes u.c.) iegādi ar priekšapmaksu (tūrisma operators iepērk pakalpojumu, piemēram, rezervē viesnīcas istabu, pat gadu uz priekšu). Tas nozīmē, ka ceļotāju iemaksātās avansa summas pie operatora nepaliek, tās tiek novirzītas pakalpojumu priekšapmaksai.
Covid-19 pandēmijas laikā tūrisma operatoriem, atceļot savus ceļojumus Covid-19 ierobežojumu dēļ, bija pienākums atgriezt ceļotājiem to iemaksātos naudas līdzekļus par nenotikušu ceļojumu, neskatoties uz to, ka nauda jau samaksāta tiešajiem pakalpojumu piegādātājiem, t.sk. aviokompānijām, viesnīcām. Attiecīgi tūrisma operatoriem radās līdzekļu iztrūkums, jo no ceļotājiem avansā saņemtā nauda bija samaksāta par nākotnes pakalpojumiem ārvalstīs, savukārt ārvalstu pakalpojumu sniedzēji šo naudu lielākā daļā gadījumu operatoriem neatgrieza, pamatojoties uz attiecīgo valstu force majeure regulējumiem un noslēgto līgumu noteikumiem.
Kaut arī 2022. gadā stingrie Covid-19 ierobežojumi lielākajā daļu valstu tika atcelti, tūrisma operatori un saistīto pakalpojumu sniedzēji joprojām nav vēl pilnībā atguvušies no pandēmijas postošās krīzes, jo, neskatoties uz faktu, ka var atsākt pārdot jaunus kompleksus tūrisma pakalpojumus, tiem līdzi velkas parādsaistības pret ceļotājiem par vēl Covid-19 laikā nenotikušajiem ceļojumiem. Papildus jāuzsver, ka Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis arī strauju enerģijas cenu kāpumu, kas tieši ietekmēs transporta un tūrisma pakalpojumu izmaksas, vienlaikus radot riskus plašākam patērētāju pieprasījuma kritumam Eiropā.
Ņemot vērā minēto noteikumu projekts paredz atcelt likviditātes rādītāju un ar to saistītas prasības tūrisma operatoriem un tūrisma aģentiem, lai tie varētu veiksmīgi darboties, vienlaikus nodrošinot pietiekamu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.
2. Ministru kabineta protokollēmuma projekts:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 17.septembra protokollēmuma (prot.Nr.42 39.§) “Rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” 2.punktu Ekonomikas ministrijai ir uzdots izvērtēt nepieciešamos pilnveidojumus komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbībā, balstoties uz jaunās komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbību un Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktajiem tūrisma nozares jomas monitoringa pasākumiem.
Uzdevums uzskatāms par izpildītu. Jaunā komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbība ir izvērtēta un nepieciešamie sistēmas uzlabojumi tika iekļauti šo pašu MK noteikumu Nr.380 grozījumos jau 2022.gadā (Ministru kabineta 22.11.2022. noteikumi Nr. 730 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem"" /LV, 230, 28.11.2022./Stājas spēkā 29.11.2022.), kas pēc būtības uzlabo nozares šī brīža uzraudzības procesu pie spēkā esošās sistēmas.
Savukārt noteikumu projektā tiek atvieglotas prasības attiecībā uz tūrisma operatoriem un tūrisma aģentiem, tādējādi palīdzot komersantiem pārvarēt Covid-19 izraisītās sekas.
Papildus ir ļoti būtiski uzsvērt, ka šobrīd tūrisma nozarei ir izveidots arī jauns akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" instruments ar tieši šai nozarei pieejamu nodrošinājuma iespējamību stabiliem komersantiem. Līdz ar to šī brīža spēkā esošā sistēma ir pilnveidota un minētais uzdevums MK protokollēmumā tiek uzskatīts par izpildītu.
Tomēr, Ekonomikas ministrija neizslēdz iespēju, ka turpmākā nākotnē, sadarbībā ar nozari, varētu tikt izstrādāts alternatīvs modelis esošajai sistēmai. Tādā gadījumā ministrija par to informēs MK.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju sektors ievērojami cieta Covid-19 pandēmijas laikā un šobrīd turpina ciest zaudējumus Krievijas kara Ukrainā dēļ. Tādēļ sarežģīta ir prasība, ka tūrisma operatoram vai aģentam kā vienu no kritērijiem licences izsniegšanai un saglabāšanai ir jāuzrāda iepriekšējā gada likviditātes koeficientu virs 1.
Pēc MK noteikumu Nr.380 grozījumiem 2022.gada spēkā stāšanās pie ministrijas ir vērsušies vairāki tūrisma operatori ar lūgumu tomēr pārskatīt uzlikto prasību par likviditātes koeficientu. Kopš iepriekšējo MK noteikumu Nr.380 grozījumu izstrādes ir būtiski mainījusies ekonomiskā situācija un pieaugušas izmaksas tūrisma operatoriem attiecībā uz enerģētikas krīzi Latvijā - būtiski pieaugušas degvielas cenas, kas rada vēl papildus zaudējumus jo īpaši lielajiem tūrisma operatoriem.
Papildus, saņemot jaunus datus par ģeopolitisko ietekmi uz uzņēmējiem (zaudētie tirgi, energoresursu cenu kāpums utt.), uzņēmēji nespēj atgūties no Covid 19 un, prognozējams, ka atgūšanās periods būs ilgāks par iepriekš rēķināto vienu gadu. Līdz ar to ministrija piedāvā likviditātes koeficientu kā punktu šobrīd ņemt laukā no noteikumiem.
Tajā pašā laikā jau iepriekšējos MK noteikumu N3.380 grozījumos ir pastiprinātas nodrošinājuma prasības, kas ir primārais patērētāju tiesību aizsargs, kā arī pastiprinātas prasības un termiņi šī nodrošinājuma iesniegšanā utt. Līdz ar to patērētāju tiesības ar esošo noteikumu projektu netiek apdraudētas.
Pēc MK noteikumu Nr.380 grozījumiem 2022.gada spēkā stāšanās pie ministrijas ir vērsušies vairāki tūrisma operatori ar lūgumu tomēr pārskatīt uzlikto prasību par likviditātes koeficientu. Kopš iepriekšējo MK noteikumu Nr.380 grozījumu izstrādes ir būtiski mainījusies ekonomiskā situācija un pieaugušas izmaksas tūrisma operatoriem attiecībā uz enerģētikas krīzi Latvijā - būtiski pieaugušas degvielas cenas, kas rada vēl papildus zaudējumus jo īpaši lielajiem tūrisma operatoriem.
Papildus, saņemot jaunus datus par ģeopolitisko ietekmi uz uzņēmējiem (zaudētie tirgi, energoresursu cenu kāpums utt.), uzņēmēji nespēj atgūties no Covid 19 un, prognozējams, ka atgūšanās periods būs ilgāks par iepriekš rēķināto vienu gadu. Līdz ar to ministrija piedāvā likviditātes koeficientu kā punktu šobrīd ņemt laukā no noteikumiem.
Tajā pašā laikā jau iepriekšējos MK noteikumu N3.380 grozījumos ir pastiprinātas nodrošinājuma prasības, kas ir primārais patērētāju tiesību aizsargs, kā arī pastiprinātas prasības un termiņi šī nodrošinājuma iesniegšanā utt. Līdz ar to patērētāju tiesības ar esošo noteikumu projektu netiek apdraudētas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz izslēgt prasību par likviditātes koeficientu virs 1, attiecīgi precizējot šo noteikumu 13. punkta un 28.2. un 30.2. apakšpunkta nosacījumus, kā arī svītrojot 14.7. un 22.8. apakšpunktus.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.380 2.5. apakšpunkts paredz nosacījumus, kuriem iestājoties, jauns tūrisma aģents vai operators nevar saņemt licenci: pēdējo piecu gadu laikā pirms iesnieguma par licenci vai reģistrāciju datubāzē iesniegšanas tas nav bijis tādas juridiskās personas pārvaldes institūcijas loceklis, kurai pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, tam nav piemērota šo noteikumu 40. punktā minētā procedūra (anulēta licence un uzsākta naudas atmaksa cietušajiem patērētājiem) vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - centrs) nav pieņēmis lēmumu par tūrisma pakalpojuma sniedzēja speciālās atļaujas (licences) anulēšanu. Tūrisma nozares pārstāvji uzskata, ka minētā norma liedz tirgū atgriezties tiem nozares uzņēmējiem, kas Covid-19 laikā bija spiesti pārtraukt darbību, vai nebija varējuši saņemt nodrošinājumu, kā dēļ tiem anulētas licences.
Risinājuma apraksts
2.5. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, svītrojot prasību kas nosaka, ka licenci neizsniedz uzņēmumiem, kuru valdē ir personas, kurām pēdējo 5 gadu laikā bijis maksātnespējas process.
Grozījumi šajā punktā neietekmēs patērētāju aizsardzību, jo ļaunprātīga uzņēmuma novešana līdz maksātnespējai ir atrunāti jau krimināllikumā (213.pants). Savukārt šajos noteikumos - ja nav bijusi ļaunprātība - nav iemesla atteikt uzņēmējam, īpaši, ja tas cietis no uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ, uzsākt jaunu biznesu. Turklāt, noteikumos ir paredzēti virkne citi patērētāju tiesību aizsardzības mehānismi, tai skaitā, nodrošinājums.
Grozījumi šajā punktā neietekmēs patērētāju aizsardzību, jo ļaunprātīga uzņēmuma novešana līdz maksātnespējai ir atrunāti jau krimināllikumā (213.pants). Savukārt šajos noteikumos - ja nav bijusi ļaunprātība - nav iemesla atteikt uzņēmējam, īpaši, ja tas cietis no uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ, uzsākt jaunu biznesu. Turklāt, noteikumos ir paredzēti virkne citi patērētāju tiesību aizsardzības mehānismi, tai skaitā, nodrošinājums.
Problēmas apraksts
MK Noteikumu Nr.380 22.1. apakšpunkts paredz, ka centrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu apturēt tūrisma aģenta vai tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja tūrisma aģents vai tūrisma operators nesniedz centram tā pieprasītos dokumentus un informāciju, kas nepieciešama tūrisma aģenta vai tūrisma operatora pārbaudei. Tomēr praksē centrs saskaras ar situāciju, kad saņemtie dokumenti ir nekvalitatīvi vai nepilnīgi. Un arī šādos gadījumos būtu jāparedz centram tiesības apturēt licenci līdz pilnīgas informācijas saņemšanai.
Risinājuma apraksts
Precizēts 22.1. apakšpunkts, papildinot to ar vārdiem "vai sniedz nepilnīgi". Papildus tiek precizēts informācijas nepieciešamība jeb nolūks, kādēļ Centrs pieprasa minēto informāciju.
Problēmas apraksts
37.1 punkts MK noteikumos Nr.380 aizliedz tūrisma aģentam pārdot tāda tūrisma operatora kompleksus pakalpojumus, ar kuru aģentam nav noslēgts līgums. Šai normai nav MK noteikumos Nr.380 iekļauts pastiprinošs instruments un paredzētās sekas. Tādēļ tiek rosināts šo normu iekļaut kā 22.punkta 7.apakšpunktu, paredzot, ka pārkāpjot minēto normu, centrs ir tiesīgs apturēt tūrisma aģenta licenci uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Risinājuma apraksts
22.7. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā: tūrisma aģents organizē kompleksus tūrisma pakalpojumus bez atbilstošas tūrisma operatora speciālās atļaujas (licences) un bez attiecīga nodrošinājuma, par to nepaziņojot centram, kā arī piedāvā pārdošanai vai pārdod tāda tūrisma operatora kompleksos vai saistītos tūrisma pakalpojumus, ar kuru tūrisma aģentam nav noslēgts līgums.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.380 6. punkts cita nosaka, ka tūrisma operatora licences saņemšanai tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs iesniedz centrā informāciju par plānoto darbību komplekso vai saistīto tūrisma pakalpojumu jomā turpmākajos sešos mēnešos – par plānotajiem galamērķiem, komplekso vai saistīto tūrisma pakalpojumu biežumu, ceļojumu izcenojumiem, avansa maksājumu prasībām. Diemžēl prakse rāda, ka šis iespējams nav efektīvākais veids, kā palīdzēt jaunajiem tūrisma operatoriem noteikt savu nepieciešamo nodrošinājuma apmēru. Nozares ieskatā šī ir neizkontrolējama un grūti prognozējama informācija, jo jaunam tūrisma operatoram, īpaši bez pieredzes, ir grūti prognozēt savu darbību 6 mēnešus uz priekšu.
Risinājuma apraksts
Piedāvātais risinājums ir jaunajam tūrisma operatoram un saistīto pakalpojumu sniedzējam pirmos 3 līdz 6 mēnešus iesniegt atskaites katru mēnesi. Tādā veidā centra rīcībā ir precīzāki dati par jaunā uzņēmuma finansiālo situāciju, līdz ar to ir iespējams ātrāk un efektīvāk reaģēt, ja nepieciešams palielināt nodrošinājumu. Attiecīgi, tiek veikti grozījumi 6.punktā, noteikumu projekts tiek papildināts ar 17.3 punktu, kā arī tiek precizēts pirmais pielikums, svītrojot 5.punktu. 17.3 punkts, kā jau minēts, paredz centra tiesības noteikt periodu starp 3 līdz 6 mēnešiem, kura laikā jaunam tūrisma operatoram vai saistītu pakalpojumu sniedzējam ir jāiesniedz atsaites atbilstoši 17.punkta apakšpunktiem reizi mēnesī. Pēc tam šī informācija jāsniedz reizi ceturksnī. Periodu centrs nosaka individuāli katram tūrisma operatoram, pamatojoties uz riska analīzi.
Problēmas apraksts
Šobrīd MK noteikumos Nr.380 ir iekļautas vairākas normas, kas pieļauj iespēju centram pieprasīt informāciju no tūrisma aģentiem, tūrisma operatoriem un saistīto pakalpojumu sniedzējiem, lai vērtētu likumdošanas prasību ievērošanu vai neievērošanu no pakalpojumu sniedzēju puses, kas var rezultēties tūrisma operatora licences apturēšanā vai anulēšanā. Lai izslēgtu subjektīvisma faktoru tādā izpratnē, ka nedotu tiesības centram apturēt vai anulēt licenci par nebūtiskas informācijas nesniegšanu, nozare aicina normatīvajā regulējumā iestrādāt un definēt nolūku, kādam mērķim tiek pieprasīta kāda informācija.
Risinājuma apraksts
Precizēts 17. punkts un 22.1. apakšpunkts noteikumu projektā, definējot nolūku, kādam mērķim tiek pieprasīta informācija no tūrisma aģenta, tūrisma operatora vai saistīta pakalpojumu sniedzēja.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Šobrīd nav iespējami alternatīvi risinājumi
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Prasības pret uzņēmējiem ir samērīgas attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Projekta tiesiskais regulējums attiecas uz tūrisma aģentiem un tūrisma operatoriem, ja attiecīgā persona ir fiziska persona
Ietekmes apraksts
Projekts skar tūrisma nozarē strādājošos tūrisma aģentus un operatorus ja tās ir fiziskas personas, kas piedāvā ceļotājiem iegādāties kompleksos vai saistītos tūrisma pakalpojumus, nosakot nozares specifiskajai uzraudzībai noteiktās prasības. Projekts samazina administratīvo slogu tūrisma operatoriem un tūrisma aģentiem, jo paredz samazināt prasības attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.
Juridiskās personas
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Projekts skar tūrisma nozarē strādājošos tūrisma aģentus un operatorus, kas piedāvā ceļotājiem iegādāties kompleksos vai saistītos tūrisma pakalpojumus, nosakot nozares specifiskajai uzraudzībai noteiktās prasības. Projekts samazina administratīvo slogu tūrisma operatoriem un tūrisma aģentiem, jo paredz samazināt prasības attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.
Nozare
Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Projekts skar tūrisma nozarē strādājošos tūrisma aģentus un operatorus, kas piedāvā ceļotājiem iegādāties kompleksos vai saistītos tūrisma pakalpojumus, nosakot nozares specifiskajai uzraudzībai noteiktās prasības. Projekts samazina administratīvo slogu tūrisma operatoriem un tūrisma aģnetiem, jo paredz samazināt prasības attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts samazina administratīvo slogu tūrisma operatoriem, jo paredz samazināt prasības attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) saņemšanu. Projekts palīdzēs Covid-19 laikā cietušajiem tūrisma operatoriem atgriezties tirgū.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts samazina administratīvo slogu tūrisma operatoriem, jo paredz samazināt prasības attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) saņemšanu. Projekts palīdzēs Covid-19 laikā cietušajiem tūrisma operatoriem atgriezties tirgū.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts samazina administratīvo slogu tūrisma operatoriem, jo paredz samazināt prasības attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) saņemšanu. Projekts palīdzēs Covid-19 laikā cietušajiem tūrisma operatoriem atgriezties tirgū, radot jaunas darba vietas.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Kaut arī noteikumos ir iekļautas Direktīvas prasības, šajos konkrētajos grozījumos netiek skarti Direktīvas panti vai to būtība. Grozījumi skar licences saņemšanu, kas ir saistīta ar nodrošinājumu, kur, savukārt, Direktīva paredz rīcības brīvību dalībvalstīm.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta, publicējot projektu TAP portālā, kā arī šī gada 8.martā tiek plānots informatīvs seminārs.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi