Anotācija (ex-ante)

Lai uzlabotu Latvijas sasniegumus pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomās, tostarp paplašinātu pētniecības un inovāciju starptautiskās sadarbības tīklus, veicinātu dalību starptautiskos pētniecības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos un EPT infrastruktūras stratēģiskā foruma infrastruktūras objektos, kā arī paplašinātu Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (turpmāk – programma “Apvārsnis 2020”) Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – LZP)  Nacionālā kontaktpunkta darbību (turpmāk – NKP), Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” (turpmāk – 1.1.1.5. pasākums (2014-2020)) pirmās kārtas ietvaros īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/17/I/002  “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” un LZP īsteno projektu Nr. 1.1.1.5/17/I/001 “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai”. 
Savukārt 1.1.1.5. pasākuma (2014-2020) otrās  un trešās kārtas ietvaros projektus īsteno zinātniskās institūcijas. Otrās kārtas ietvaros zinātniskās institūcijas īsteno pasākumus programmas “Apvārsnis 2020” starptautiskās sadarbības projektu pētniecības un attīstības jomā snieguma palielināšanai, kas ietver tīklošanās, mācību un mobilitātes pasākumus, lai iesaistītos starptautiskos konsorcijos un programmas “Apvārsnis 2020” projektos un ES 9. Ietvara programmā, dalību Eiropas Komisijas Kopīgo pētījumu centra organizētajos atbalsta pasākumos un dalību starptautiskās zinātniskās konferencēs, programmas “Apvārsnis 2020” un ES 9. Ietvara programmas projektu iesniegumu sagatavošanu, starptautisku zinātnisko konferenču organizēšanu Latvijā, dalības nodrošināšanu ERIC konsorcijos, Eiropas Kodolpētniecības organizācijas Latvijas Nacionālā kontaktpunkta rīcības plāna īstenošanu un citus pasākumus. Trešās kārtas ietvaros atbalsts zinātniskajām institūcijām paredzēts programmas “Apvārsnis 2020” virs kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet finansējumu nesaņēmušu Latvijas zinātnisko institūciju projektu vai to daļu finansēšanai. Visu 1.1.1.5. pasākuma (2014-2020) projektu īstenošana noslēgsies 2023. gada 30. novembrī.
Tomēr jau šobrīd ir vērojams tas, ka LZP īstenotās darbības un aktivitātes ir veicinājušas Latvijas zinātnes un pārvaldības institūciju sadarbību un integrāciju Eiropas Savienības un pasaules pētniecības telpā, kā arī veicinājušas Latvijas pārstāvēto institūciju dalību programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas sadarbības programmās zinātnes un tehniskās pētniecības jomās.

Augstāk minēto apliecina Latvijas institūciju programmā “Apvārsnis 2020” atbalstīto projektu skaita palielināšanās par 196 projektiem jeb  82 % un piesaistītā Eiropas Komisijas finansējuma pieaugumu par 68 miljoniem euro jeb gandrīz 140 % salīdzinājumā ar Eiropas Savienības 7. Ietvarprogrammas rezultātiem. Savukārt salīdzinot sekmības rādītāju (aprēķinot pieprasīto un saņemto finansējumu) ar kaimiņvalstīm: Latvijai tas ir 8,5%, Somijai – 9,6%, Igaunijai – 9,1%, Slovēnijai – 7,9%, Lietuvai 6,7%.

Latvijas dalības programmā “Apvārsnis 2020” un iepriekšējās Ietvarprogrammās
 

	5.IP(1999-2002)	6.IP(2002-2006)	7.IP(2007-2013)	“Apvārsnis 2020”(2014-2020)
Projektu pieteikumi (skaits)	667	1027	1127	2790
Dalību skaits projektu pieteikumos (skaits)	776	1206	1424	3480
Atbalstītie projekti (skaits)	178	217	240	436
Dalību skaits atbalstītajos projektos (skaits)	204	258	337	543
Sekmība (%)	26.7	21.1	21.3	14.16
EK finansējums (EUR, miljoni)	14.6	21.6	49.04	116.8

Palielinājusies uzņēmumu aktivitāte un sekmība programmā “Apvārsnis 2020”, piesaistot ievērojamu finansējuma apjomu. Līderis ir SIA “Tilde” ar 3,18 milj. euro, piedaloties 15 “Apvārsnis 2020” projektos:

Pirmie desmit Latvijas uzņēmumi pēc piešķirtā finansējuma apjoma:
 

Organizācijas nosaukums(EK datubāzē)	EK finansējums, EUR	Dalību skaits
TILDE SIA	€ 3 176 091	15
LATVIA MGI TECH SIA	€ 1 791 828	1
EKODOMA	€ 1 540 506	9
EUROLCDS SIA	€ 1 506 950	3
SABIEDRIBA AR IEROBEZOTU ATBILDIBU DIGAS	€ 1 392 994	2
SIA LIGHTSPACE TECHNOLOGIES	€ 1 228 500	1
LETA SABIEDRIBA AR IEROBEZOTU ATBILDĪBU	€ 1 166 250	1
BALTIC OPEN SOLUTIONS CENTER	€ 911 211	5
RENESCO SIA	€ 520 064	2
RITOLS SIA	€ 485 900	2

Līdz ar to, lai arī turpmāk Latvijā īstenotu augstas kvalitātes un starptautiski atzītu pētniecību, t.sk. augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, kas ir konkurētspējīgi un pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos, kā arī veicinātu finansējuma īpatsvara pētniecībai un attīstībai pieaugumu līdz vismaz 1,5 % no IKP un piesaistītu programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu 200 milj. euro līdz programmas “Apvārsnis Eiropa” noslēgumam, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros jāturpina atbalstīt NKP darbību un kapacitātes celšanu, jāturpina sniegt atbalstu zinātniskajām institūcijām kvalitatīvu programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu izstrādei, EPT aktivitātēm, dalībai programmā “Apvārsnis Eiropa” un  citās starptautiskās pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvās.

Šo problēmu palīdzēs risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķa “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” 1.1. prioritātes “Pētniecība un prasmes” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.5. pasākums.
 

1.1.1.5. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027. gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 1.1.1.5. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virzienam “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” un nodrošinās virzību uz mērķi “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”, kā arī veicinās NAP2027 indikatora “Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP” un "Starptautiskās citējamības datubāzē Scopus iekļauto Latvijas autoru zinātnisko publikāciju skaits gadā" mērķa vērtības sasniegšanu;
2) ZTAIP2027 rīcības virziena “Starptautiskā mobilitāte, izcilības piesaiste un sadarbība” uzdevumam “Palielināt Latvijas dalību starptautiskās pētniecības un inovācijas programmās un iniciatīvās”, uzdevumam “Attīstīt sadarbību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm”.

Līdz ar to 1.1.1.5. pasākums sekmēs ZTAIP2027 noteiktā 1.politikas rezultāta „Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība” 1.rādītāja “Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP” un 8. rādītāja „ Latvijas dalību rādītājs Apvārsnis Eiropa programmā - finansēto projektu piesaistītā finansējuma apjoms (kumulatīvi), % no programmas kopējā apmēra” mērķa vērtības sasniegšanu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.5. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

1.1.1.5. pasākuma mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību pētniecības jomā un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu, tajā skaitā stiprinot Nacionālā kontaktpunkta kapacitāti, lai  nodrošinātu investīcijas dalībai Eiropas Partnerībās atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm (tai skaitā kopīgu pētniecības projektu īstenošana), kā arī sinerģijas mehānismu nodrošināšana ar citām ES pētniecības programmām, tai skaitā pārfinansējot programmas “Apvārsnis Eiropa” rezervē esošos virs kvalitātes sliekšņa novērtētos projektus.

1.1.1.5. pasākuma mērķa grupa ir zinātniskās institūcijas, augstskolas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti komersanti, valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas iesaistītas pētniecības un attīstības politikas plānošanā un ieviešanā.

1.1.1.5. pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 63 889 682 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 11 654 274  euro), tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 54 306 229  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 9 906 133 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 583 453  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 748 141  euro).  Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.  
Savukārt projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 52 235 408  euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 44 400 096  euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 7 835 312   euro apmērā.

Pasākuma ietvaros ERAF finansējumu piešķir granta veidā.

1.1.1.5.pasākumu plānots īstenot divās projektu iesniegumu atlases kārtās.

Pirmās kārtas projekta īstenošanas nosacījumi

1.1.1.5. pasākuma pirmā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs būs LZP, kas īstenos projekta iesniegumu sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām.

Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 34 700 000  euro, tai skaitā ERAF finansējums 29 495 000  euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 5 205 000  euro.

1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:

1) Nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana, efektivitātes uzlabošana un kapacitātes celšana;
2) EURAXESS portāla popularizēšanas un uzturēšanas pasākumi, tostarp veicinot informācijas nodrošināšanu un ārvalstu pētnieku integrāciju Latvijas zinātniskajā vidē;
3) Latvijas zinātnes un inovāciju kopienas interešu pārstāvniecība Briselē;
4) Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkta darbības nodrošināšana;
5) atbalsts starptautiskās sadarbības un atpazīstamības nodrošināšanai, tai skaitā atbalsts projektu iesniedzējiem projektu iesniegumu izstrādei;
6) īstermiņa vizītes starptautiskās sadarbības veicināšanai un kopīgu projektu iesniegumu sagatavošanai;
7) Eiropas pētniecības telpas aktivitātes;
8) Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes pētniecības infrastruktūru un Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorciju Latvijas nacionālā plāna realizācija;
9) dalība programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas partnerībās atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm un projektu finansēšana;
10) NordForsk programmas projektu finansēšana.

1.atbalstāmā darbība – Nacionālā kontaktpunkta darbības nodrošināšana, efektivitātes uzlabošana un kapacitātes celšana.
                                                                                       
Saskaņā ar EK noteikto standartu nodrošināt augsta līmeņa profesionālus atbalsta pakalpojumus nacionālā līmenī, NKP eksperti informēs potenciālos projektu pieteicējus, veidojot viņu izpratni un nodrošinot informāciju par programmas “Apvārsnis Eiropa” aktivitātēm un projektu konkursiem, sniedzot konsultācijas projektu izstrādes un īstenošanas laikā, tādējādi nodrošinot programmas “Apvārsnis Eiropa” pieejamību un atpazīstamību visiem iespējamajiem dalībniekiem.

NKP eksperti sniegs dažāda veida konsultācijas, atbildot uz potenciālo pieteicēju un programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu īstenotāju jautājumiem par programmas “Apvārsnis Eiropa” konkursu nosacījumiem, īstenošanu, pieteikumu iesniegšanu, atbalsta rīkiem, partneru meklēšanas platformām, horizontālajiem aspektiem, Funding&Tenders Opportunities portālu, tīkla projektu aktivitātēm u.c. Tāpat NKP izplatīs informāciju zinātniskajām un citām ieinteresētajām institūcijām vai uzņēmumiem par programmas “Apvārsnis Eiropa” aktivitātēm, t.sk. organizējot informācijas dienas, seminārus un citus informatīvus pasākumus, aktivizēs jaunpienācēju un uzņēmēju iesaistīšanos pasākumos un programmās.

NKP eksperti nodrošinās ar valsts dalību starptautiskās programmās, projektos  saistīto funkciju izpildi, starptautisko līgumu par sadarbību zinātnē ieviešanu Latvijā, izplatīs informāciju un sniegs konsultācijas par iespējām Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem iesaistīties starptautiskajās aktivitātēs.
NKP ekspertiem arī ir  jāpiedalās programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros organizētajās informācijas dienās, semināros un konferencēs, nodrošinot informācijas tālāku izplatīšanu un publiskošanu, jāpārstāv Latviju starptautiskās sadarbības programmās zinātnē un pētniecībā, tajā skaitā jāpiedalās vietējos un ārvalstu pasākumos, kas skar NKP darbību.

Tāpat nepieciešams nodrošināt NKP ekspertu, kas strādā ar starptautiskās sadarbības jautājumiem, kapacitātes celšanas pasākumus. Tie ietvers dalību dažādās EK un sadarbības valstu mācībās, pieredzes apmaiņās un meistarklasēs, gan vērojot un apgūstot citu valstu pieredzi, gan mācoties no labās prakses piemēriem. Vienlaikus nepieciešams stiprināt NKP ekspertu zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, kas nepārtraukti attīstās un pilnveidojas.

2.atbalstāmā darbība – EURAXESS portāla popularizēšanas un uzturēšanas pasākumi, tostarp veicinot informācijas nodrošināšanu un ārvalstu pētnieku integrāciju Latvijas zinātniskajā vidē.

Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināta Eiropas Komisijas EURAXESS starptautiskā pētnieku mobilitātes veicināšanas projekta un EURAXESS tīmekļa portāla darbības nodrošināšana Latvijā un ārvalstīs, veicinot zinātnieku starptautisko un starpsektoru mobilitāti un nodrošinot informētību par zinātniskās karjeras iespējām Latvijā, EURAXESS partneru tīkla veidošana, koordinēšana un administrēšana Latvijā, metodiskais un izglītojošais darbs ar partneriestādēm, kā arī Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju, kuras ir iesaistītas EURAXESS tīkla darba koordinācijā, atbalsta pasākumu īstenošana mācību veidā, informācijas nodrošināšana un ārvalstu pētnieku integrācija Latvijas zinātniskajā vidē.

3.atbalstāmā darbība – Latvijas zinātnes un inovāciju kopienas interešu pārstāvniecība Briselē.
LZP pārstāvja Briselē misija ir pārstāvēt Latvijas zinātnes un inovāciju kopienas intereses. Galvenais mērķis ir aktīvi atbalstīt Latvijas zinātnisko institūciju, organizāciju un inovatīvo uzņēmumu līdzdalības palielināšanu programmā “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas 10. Ietvara programmā. Galvenās LZP pārstāvja Briselē aktivitātes ietvers:
-mācību vizīšu (īstermiņa, ilgtermiņa) organizēšana, t.sk. projektu vadītājiem, zinātnisko institūciju pārstāvjiem,
-Latvijas organizāciju atpazīstamības veicināšana, t.sk. sniedzot personalizētu atbalstu kontaktu veidošanai ar potenciālajiem partneriem, palīdzot organizēt un piedalīties dažādos tīklošanās pasākumos Briselē,
-nozaru, partnerību un misiju specifisku tīklošanās pasākumu, sanāksmju un citu pasākumu organizēšana Briselē (ar uzsvaru uz potenciālu konsorciju veidošanu),
-tiešsaistes semināru organizēšana universitātēm, pētniecības organizācijām un citiem Ietvarprogrammas dalībniekiem,
-atbalstīt programmas “Apvārsnis Eiropa”/ 10.IP programmas komitejas locekļus un NKP, sadarboties ar seconded ekspertiem no ministrijām un nozares institūtiem,
-proaktīva sadarbība ar Baltijas valstu pārstāvniecību kolēģiem, veidojot pasākumus, t.sk. ar EK pārstāvju dalību, kā arī virzība uz sadarbību ar Ziemeļeiropas pārstāvjiem,
-piedalīties IGLO, Science Europe, Nordic Baltic tīklos, veidot un uzturēt kontaktus ar dažādu asociāciju pārstāvjiem, kas nodrošina iespēju piesaistīt arī potenciālos partnerus u.c.

4.atbalstāmā darbība – Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta kontaktpunkta darbības nodrošināšana.
Atbalstāmās darbības ietvaros plānots uzlabot vietējās ekosistēmas inovācijas spējas, piesaistīt un veicināt jaunu dalībnieku integrāciju Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (European Institute of Innovation & Technology – EIT) inovāciju kopienas pasākumos, atbalstīt sinerģiju veidošanu, koordinēt EIT HUB sadarbību, veidot  izpratni par EIT modeli un sekot līdzi zināšanu un inovāciju kopienas (Knowledge and Innovation Communities – KIC) darbībām, sadarboties, sniegt konsultācijas ar visiem EIT kopienas dalībniekiem, interešu grupām, t.sk. uzņēmumiem, citām valsts iestādēm, studentiem u.c.

5.atbalstāmā darbība – atbalsts starptautiskās sadarbības un atpazīstamības nodrošināšanai, tai skaitā atbalsts projektu iesniedzējiem projektu iesniegumu izstrādei.
Atbalsts plānots programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council - ERC) projektu (Starting Grant, Consolidator Grant, Advanced Grant) virssliekšņa novērtētu projektu kvalitātes uzlabošanai, kas t.sk. ietvertu atalgojumu pētniecības projekta uzlabošanai vai izstrādei, komandējumiem, mācību vizītēm pie ERC granta saņēmējiem, papildus ekspertu piesaistei  (bridging grants). Plānots, ka pēc gada ERC projekta pieteikumu iesniedz atkārtoti. Pieteikties atbalstam varēs tās zinātniskās institūcijas, kas, sākotnēji iesniedzot ERC projekta pieteikumu, saņēmušas vērtējumu A (unfunded). Ar šo atbalstāmo darbību plānots palielināt ERC grantu saņēmēju skaitu Latvijā.
Tāpat šīs atbalstāmās darbības ietvaros ārvalstu eksperti konsultēs programmas “Apvārsnis Eiropa” projektu koordinatorus (no Latvijas), lai palielinātu koordinatoru skaitu.

6.atbalstāmā darbība – īstermiņa vizītes starptautiskās sadarbības veicināšanai un kopīgu projektu iesniegumu sagatavošanai.
Atbalsts plānots zinātniskajām institūcijām kā īstermiņa vizītes uz ES dalībvalstīm un programmas “Apvārsnis Eiropa” asociētajām  valstīm, t.sk. valstīm, ar kurām Latvijai ir starpvaldību līgumi par sadarbību zinātnē, projektu pieteikumu sagatavošanai. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināts atbalsts apmeklēt programmas “Apvārsnis Eiropa” kontaktbiržas, info dienas, vizītes pie potenciālajiem  sadarbības partneriem, un pasākumiem, kas veicina sadarbību un kontaktus, lai atrastu sadarbības partnerus un sagatavotu kopīgus projektu pieteikumus.

7.atbalstāmā darbība – Eiropas pētniecības telpas aktivitātes. 
Saskaņā ar ES Padomes secinājumiem par Eiropas pētniecības telpas (EPT) turpmāko pārvaldību (pieņemti 26.11.2021.) Latvijas interešu lokā ir šādas EPT politikas programmā 2022.-2024.gadam noteiktās prioritātes/EPT darbības:
11. EPT zaļās pārkārtošanās procesam;
12. Paātrināt Eiropas svarīgāko industriālo ekosistēmu zaļo/digitālo pārkārtošanos;
15. Izveidot reģionālas un valstu pētniecības un inovācijas ekosistēmas, lai uzlabotu reģionu/valstu izcilību un konkurētspēju.

Projekta ietvaros plānots izveidot EPT centrus (ERA Hubs), kas kalpotu par ieinteresēto pušu saskarsmes, ES un nacionālo iniciatīvu savietošanas, sinerģiju meklēšanas tīkla mezglu. Indikatīvi plānoti šādi EPT centri (ERA Hubs):
1) Hub drošām un ilgtspējīgām mazoglekļa enerģijas tehnoloģijām un reģionālām ekosistēmām;
2) Hub ERA4FutureWork[1].
Šo atbalstāmo darbību īstenos sadarbības partneri – zinātniskās institūcijas, ņemot vērā starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā saņemto novērtējumu attiecīgajās zinātņu jomās un pieredzi sadarbības koordinēšanā. Darbības ietvaros zinātnisko institūciju pārstāvji dosies komandējumos, lai piedalītos Eiropas reģionālo inovāciju pasākumos, organizēs darbseminārus Latvijā mērķa grupām un izplatīs informāciju. Rezultātā tiks sagatavots ziņojums par koordinācijas pieeju Latvijā, kas sasaistāma ar EPT un reģionālo inovāciju ekosistēmu procesiem, un ziņojums par Latvijas prasmju vajadzībām saistībā ar zaļo pārkārtošanos, kas nodrošinās labāku Latvijas pārstāvniecību ES forumos, kuros lemj par Eiropas sadarbības tīkliem, īpaši attiecībā uz kopīgiem tehnoloģiju ceļvežiem un pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūrām, kā arī uzlabos Latvijas koordināciju un sadarbību ar industriju, t.sk. tiks apzinātas prasmju vajadzības.

8.atbalstāmā darbība – Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes pētniecības infrastruktūru un Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorciju Latvijas nacionālā plāna realizācija.

Šo darbību plānots īstenot sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām atbilstoši informatīvajam ziņojumam "Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijos" (sk. https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/1e56c12c-8718-4111-bec6-7142a65a0d94#), kurā norādīta Latvijas pašreizējā un plānotā dalība ESFRI/ Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijos (European Research Infrastructure Consortium (ERIC), tai skaitā, kura zinātniskā institūcija veic/veiks Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas. 

Latvijas pašreizējā dalība ESFRI/ERIC:
1) BBMRI-ERIC (Biobanking and Biomolecular Resources Research Infrastructure)  – Biobanku un biomolekulāro resursu pētniecības infrastruktūra - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs;
2) INSTRUCT-ERIC (Integrated Structural Biology – European Research Infrastructure Consortium) – Eiropas strukturālās bioloģijas integrētā infrastruktūra - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Rīgas Stradiņa universitāte;
3) EU-OPENSCREEN-ERIC (European Infrastrukture of Open Screening Platforms for Chemical Biology) – Eiropas infrastruktūras atvērtā skrīninga platforma ķīmiskajai bioloģijai – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Organiskās sintēzes institūts;
4) EATRIS-ERIC (European Advanced Translational Research Infrastructure in Medicine) – Eiropas augstākā līmeņa infrastruktūra pētniecības atklājumu praktiskai izmantošanai medicīnā – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Rīgas Stradiņa universitāte (novērotājs);
5) JIV-ERIC (Joint Insititute for Very Long Baseline Interferometry in Europe) – Ļoti garas bāzes interferometrijas apvienotais institūts - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs;
6) CLARIN-ERIC (Common Language Resources and Technology Infrastructure) – Vienotā Valodas resursu un tehnoloģiju infrastruktūra – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Universitātes zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”;
7) ESS-ERIC (European Social Survey) – Eiropas Sociālais pētījums - Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts;
8) MIRRI (Microbial Resource Research Infrastructure) – Mikrobioloģisko resursu pētniecības infrastruktūras platforma – Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veic Latvijas Universitāte.

Latvijas plānotā dalība ESFRI/ERIC:
1) SHARE-ERIC (European Research Infrastructure Consortium for the Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe) – Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs Veselības, novecošanās un pensionēšanās apsekojumam Eiropā, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veiks  – Rīgas Stradiņa universitāte;
2) ELIXIR (European Life-sciences Infrastructure for Biological Information) – Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūra bioloģiskajai informācijai, kurā Latvijas kontaktinstitūciju funkcijas veiks - Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts;
3) eLTER (Integrated European Long-Term Ecosystem, critical zone and socio-ecological system Research Infrastructure) – Eiropas integrētā ilgtermiņa ekosistēmu, kritisko apgabalu un socio-ekoloģisko sistēmu pētniecības infrastruktūra, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veiks – Latvijas Universitāte;
4) LOFAR-ERIC (LOw Frequency ARray - European Research Infrastructure Consortium) – Zemas frekvences antenu masīvs, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veiks – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs;
5) ERIFORE (European Research Infrastructure for Circular Forest Bioeconomy) –Meža resursu aprites bioekonomikas Eiropas pētniecības infrastruktūra, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas funkcijas veiks – Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūts,
6) PRACE (Partnership for Advanced Computing in Europe) –  Eiropas Modernās skaitļošanas partnerība, kurā Latvijas kontaktinstitūcijas veiks un Latvijas dalībnieks PRACE konsorcijā būs Rīgas Tehniskā universitāte.

Līdz ar to plānots, ka  šo atbalstāmo darbību īstenos sadarbības partneri – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs,  Latvijas Organiskās sintēzes institūts,  Latvijas Universitāte,  Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts,  Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts,  Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūts,  Rīgas Stradiņa universitāte,  Rīgas Tehniskā universitāte un Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs. 

Atbalstāmās darbības ietvaros plānots atbalsts dalībai ESFRI/ERIC konsorcija darbībā (kopīgie pasākumi) – standartu, metožu, atbalsta materiālu izstrāde, kopīgo datu bāžu informācijas aktualizācija un papildināšana, pakalpojumu informācijas aktualizācija.
Latvijas kontaktinstitūcijas (nacionālā mezgla) aktivitātes ietvers atbalstu Latvijas infrastruktūru integrācijai ar citu valstu infrastruktūrām, lietotāju atbalstam Latvijā un ārvalstīs, pakalpojumu pakešu attīstībai un informācijas izplatīšanai, izmantojot centralizētās sistēmas un datu bāzes, nacionālos tīmekļa resursus. Latvijā plānoti vismaz 2 pasākumi gadā lietotājiem, tai skaitā pieaicinot ārvalstu ekspertus. Atbalsts infrastruktūru attīstībai Latvijā, izmantojot ESFRI/ERIC konsorcija centralizētos resursus un kompetenci.
Darbība var tikt paplašināta, iekļaujot DARIAH ERIC (Digital Research Infrastructure for the Arts and Humanities), Latvijai uzsākot sadarbību ar šo konsorciju.

9.atbalstāmā darbība – dalība programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas partnerībās atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm un projektu finansēšana.
Eiropas Partnerības ir programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros izveidots jauns instruments, kas apvieno Eiropas Komisijas, privātos un publiskos partnerus, kā arī to resursus, lai kopīgi risinātu konkrētas Eiropas Savienības ilgtspējīgai attīstībai aktuālas problēmas, tostarp atbalstot pētniecības projektu un inovācijas izstrādi un īstenošanu.
Ir plānota dalība šādās Eiropas partnerībās:    
1) KDT (Key Digital Technologies Joint Undertaking), pārtaps par Chips JU (Chips Joint Undertaking);    
2) ERA4Health (Fostering a European Research Area for Health Research); 
3) European Partnership on Transforming Health and Care Systems (THCS);
4) BIODIVERSA-plus (Rescuing biodiversity to safeguard life on Earth);      
5) W4ALL (Water Security for the Planet);
6) DUT (European Partnership Driving Urban Transitions);      
7) CETP (Clean Energy Transition Partnership);
8) Innovative SMEs (European Partnership on Innovative SMEs);
9) SBEP (A climate neutral, sustainable and productive Blue Economy Partnership), kā arī otrā viļņa partnerībās, kuras veiksmīga pieteikuma gadījumā tiks apstiprinātas 2023.g. otrā pusē/2024. gadā (projektu uzsākšana 2025. un 2026. gadā).

10.atbalstāmā darbība – NordForsk programmas projektu finansēšana.
NordForsk ir Ziemeļvalstu Ministru padomes paspārnē esoša organizācija, kas nodrošina finansējumu un veicina Ziemeļvalstu sadarbību pētniecībā un pētniecības infrastruktūras jomā.

1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Personāla izmaksas plānots attiecināt kā tiešās faktiskās attiecināmās izmaksas.
1.1.1.5.pasākuma pirmajā kārtā kā projekta īstenotājs tiek plānota tiešās valsts pārvaldes iestāde (LZP), līdz ar to personāla atlīdzības ietvaru, nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus. Turklāt ar 2022.gada jūliju ir uzsākta būtiska valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reforma, kuras ietekmi nav iespējams šobrīd metodiski novērtēt, jo ir īstenots tikai pirmais reformas posms un sistēmā vēl notiek pietiekami straujas izmaiņas. Līdz ar to personāla atlīdzības izmaksām  netiek plānots izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku. Ja šāda metodika šobrīd tiktu veidota, tā būtu pietiekami bieži jāpārskata, tādējādi radot būtisku administratīvo slogu pret iecerēto rezultātu.
2) veselības apdrošināšanas izmaksas un obligāto veselības pārbaužu izmaksas,  redzes korekcijas līdzekļu kompensācija finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam;
3) jaunradītu darba vietu vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
4) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam un sadarbības partnera īstenošanas personālam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai";
5) ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam un sadarbības partnera īstenošanas personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu;
6) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai";
7) dalības maksas Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes pētniecības infrastruktūrās un Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijos (ERIC) 8. darbības īstenošanai;
8) programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas partnerību, NordForsk un citu starptautisko pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvu ietvaros atvērtajos projektu konkursos iesniegto un atbalstīto ar saimniecisku darbību nesaistīto projektu Latvijas partneru daļas īstenošanas izmaksas 9. un 10. atbalstāmās darbības īstenošanai;
9) pakalpojumu izmaksas ārvalstu ekspertu piesaistei 5. atbalstāmās darbības īstenošanai;
10) pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
11) ar semināru, diskusiju, konferenču, mācību organizēšanu un īstenošanu, ar pārstāvniecību Briselē saistītās izmaksas, tai skaitā ekspertu izmaksas, telpu īre, ja aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja juridiskās adreses, un izdales materiālu izmaksas; 
12) informatīvo un mācību materiālu izstrādes un publiskošanas izmaksas 1.atbalstāmās darbības īstenošanai;
13) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām.
Vienkāršotās izmaksas šobrīd ir plānots piemērot iekšzemes komandējumiem un dienesta braucieniem,  transporta pakalpojumu izmaksām, kā arī netiešajām izmaksām. Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no augstāk minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku.

1.1.1.5.pasākuma pirmajai kārtai ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, par kuru izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju:
1) individuālas konsultācijas potenciālajiem projektu iesniedzējiem par dalības iespējām programmas “Apvārsnis Eiropa” konkursos – vismaz 600 konsultācijas gadā;
2) zinātnisko institūciju piesaistītais programmas “Apvārsnis Eiropa” finansējums līdz programmas “Apvārsnis Eiropa” noslēgumam – 150 000 000 euro;
3) uzņēmējdarbības sektora, tai skaitā valsts kapitālsabiedrību, piesaistītais finansējums līdz programmas “Apvārsnis Eiropa” noslēgumam – 50 000 000 euro.
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

Pirmās kārtas projekta īstenošanas uzraudzībai Latvijas Zinātnes padome izveido projekta uzraudzības padomi, kuras sastāvā tiek iekļauta Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Ekonomikas ministrija un Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām institūcijām, tai skaitā no Finanšu ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un atbildīgās iestādes. Padomes darbību nosaka Latvijas Zinātnes padomes izstrādāts un apstiprināts nolikums.
Finansējuma saņēmējs vismaz vienu reizi gadā iesniedz ziņojumu projekta uzraudzības padomei par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par nacionālo rādītāju sasniegtajām vērtībām, un prezentē projekta rezultātus projekta uzraudzības padomē.  Projekta uzraudzības padome var uzdot finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanas kvalitātē.
Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Pirmajā projekta uzraudzības padomes sēdē finansējuma saņēmējs prezentē projekta īstenošanas, vadības un uzraudzības      sistēmu. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas, vadības un uzraudzības sistēma atbilst projekta iesniegumā norādītajam projekta īstenošanas un vadības aprakstam, risku izvērtējumam un uzraudzības shēmas aprakstam.

Noteikumu projekts paredz, ka pirmās kārtas finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2023.gada 1.decembra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām, savukārt sadarbības partnerim – pēc sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas. Izmaksu attiecināmība no 2023. gada 1.decembra ir nepieciešama, lai nodrošinātu nepārtrauktu NKP darbību, ņemot vērā, ka LZP īstenotā Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/001 “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai” īstenošana beidzas 2023. gada 30. novembrī.

Ievērojot iepriekš minēto, vienlaikus ar noteikumu projektu ir izstrādāts Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas paredz, ka līdz 1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas projekta iesnieguma apstiprināšanai un finansējuma nodrošināšanai normatīvos aktos noteiktā kārtībā atļaut LZP 2023.gadā izmaksas, kas radušās 1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas projekta īstenošanā, finansēt no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” (turpmāk – 80. programma). Attiecināmo izmaksu segšanai nepieciešamais priekšfinansējums 2023.gadā (decembrī) aprēķināts ne vairāk kā 39 500 euro apmērā.  Attiecināmās izmaksas veido projekta īstenošanas un vadības personāla atlīdzības izmaksas 30 000 euro (1 mēnesim), netiešās izmaksas 15% no personāla atlīdzības izmaksām 4 500 euro un ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam 5000 euro (1 mēnesim).

IZM ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja 1.1.1.5.pasākuma pirmās kārtas projekta darbības tiek uzsāktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski:
1) Projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ERAF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka pirmā kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs ir LZP, kurai ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai LZP projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu;
2) Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka  noteikumu projekts precīzi nosaka projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai LZP projekta īstenošanai piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 1.1.1.5. pasākuma pirmajā kārtā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ERAF, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālus priekšlikumus, veicot finansējuma pārdali starp IZM budžeta programmām/apakšprogrammām, lai nodrošinātu projekta neattiecināto izdevumu segšanu.

1.1.1.5. pasākuma pirmās kārtas ietvaros LZP īstenos projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu.


Otrās kārtas projekta īstenošanas nosacījumi

1.1.1.5. pasākuma otrā kārta tiks īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

Otrajā kārtā projekta iesniedzējs ir zinātniskā institūcija, bet Eiropas zinātnieku nakts (MSCA and Citizens) apakšprogrammas ietvaros projekta iesniedzējs var būt arī tiešās pārvaldes iestāde (LZP), kas otrajā kārtā iesniedz vienu vai vairākus projektu iesniegumus. Ņemot vērā, ka programmas “Apvārsnis Eiropa” Eiropas zinātnieku nakts (MSCA and Citizens) projekta ieviešanas nosacījumi pieļauj projekta koordinatoram būt ne tikai zinātniskajai institūcijai, bet arī institūcijai, kura ir nacionāla līmeņa zinātnes pārstāvoša institūcija vai zinātnes centrs. Otrās kārtas ietvaros plānots, ka  projekta iesniedzējs projektu īsteno individuāli bez projekta sadarbības partneriem.

Otrajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 29 189 682 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 11 654 274 euro), tai skaitā ERAF finansējums 24 811 229 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 9 906 133 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 378 453  euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 748 141  euro). Otrajai kārtai pieejamais kopējais publiskais attiecināmais finansējums ir 17 535 408 euro, ko veido ERAF finansējums 14 905 096  euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 2 630 312  euro apmērā.

Otrajā atlases kārtā  atbalsts paredzēts programmas "Apvārsnis Eiropa" un Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas 10. Ietvara programmas virs kvalitātes sliekšņa novērtētu, bet finansējumu nesaņēmušu projektu vai to daļu finansēšanai, kas, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir iesniegti šādās apakšprogrammās:
1) Izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas (Spreading Excellence and Widening Participation) apakšprogramma ERA Chairs;
2) Marijas Sklodovskas-Kirī stipendijas apakšprogrammas:
a) Eiropas stipendijas (European Fellowship);
b) Pasaules stipendijas (Global Fellowship);
c) Eiropas zinātnieku nakts (MSCA and Citizens);
d) Ukrainas pētnieku stipendijas (MSCA4Ukraine);
3) Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council) Frontier Research granti:
a) Starting grant (ERC-SG);
b) Consolidator grant (ERC-CG);
c) Advanced grants (ERC-AG);
d) Proof of Concept (ERC-PoC).
Atbalsts tiks piešķirts minētajās apakšprogrammās iesniegta projekta īstenošanai vai līdzfinansēšanai, nevērtējot projekta iesnieguma zinātnisko kvalitāti, bet finansējumu piešķirot projektiem to iesniegšanas secībā, kamēr ir pieejams finansējums.

Projekta iesniedzējs sadarbības iestādē iesniedz projekta iesnieguma apliecinātu kopiju, kas izstrādāts un iesniegts kādā no iepriekš minētajām apakšprogrammām un saņēmis virs kvalitātes sliekšņa novērtējumu (EK izsniegts dokuments, kas apliecina, ka projekta pieteikumam ir veikts projekta kvalitātes izvērtējums, un tas ir pārvarējis noteikto kvalitātes slieksni projektu pieteikumu vērtēšanā vai EK izsniegts Izcilības zīmoga sertifikāts (Seal of Excellence), ja konkrētajai programmas “Apvārsnis Eiropa” apakšprogrammai EK īsteno Izcilības zīmoga sertifikāta piešķiršanas iniciatīvu).

Otrajā kārtā attiecināmas ir tiešās projekta īstenošanas izmaksas augstāk minēto atbalstāmo apakšprogrammu projektu īstenošanai un projekta netiešās attiecināmās izmaksas, kas atbilst attiecīgās apakšprogrammas Eiropas Komisijas Darba programmā (Work Programme) noteiktajam un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulai (ES) Nr. 2021/695, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa",  nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2021. gada 12. maijs, Nr. L 170), tostarp piemērojot vienas vienības izmaksas, ja tādas ir paredzētas attiecīgajos apakšprogrammu finansēšanas nosacījumos, ciktāl Darba programmā (Work Programme) noteiktās izmaksas nav pretrunā ar Eiropas Savienības struktūrfondu normatīvo aktu regulējumu.
Otrajā kārtā ir šādi nacionālie rādītāji, par kuru izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju:
1) oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science vai SCOPUS (A vai B) datubāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;
2) tehnoloģiju tiesības:
a) patenti;
b) citi nemateriālie aktīvi;
3) intelektuālā īpašuma licences līgumi;
4) jauna produkta vai jaunas tehnoloģijas prototips;
5) jaunas ārstniecības un diagnostikas metodes (tai skaitā nekomercializējama metode), kas papildina 1), 2), 3) un 4) rādītājus;
6) citi pētījuma vai projekta specifikai atbilstoši rādītāji (tai skaitā dati), kas papildina 1), 2), 3) un 4) rādītājus.
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

Otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj arī šādi RIS3 monitoringa rādītāji:
1) pētniecības un attīstības izdevumu apjoms (euro);
2) jaunradītās tehnoloģijas;
3) jaunradītie produkti;
4) iesaistītais zinātniskais un zinātnes tehniskais personāls (PLE, skaits).
Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par augstāk minētajiem RIS3 monitoringa rādītājiem Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.

Projekta īstenošanas laiks otrajā kārtā ir no dienas, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, līdz 2029. gada 31. decembrim. Programmas "Apvārsnis Eiropa" atbalstāmo apakšprogrammu projektos veiktās darbības ir atbalstāmas sākot ar 2021. gada 1. janvāri.

Otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, jo ir plānots pārfinansēt projektus, kas ir iesniegti programmas “Apvārsnis Eiropa” apakšprogrammās, kurās notiek projektu, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu,  atlase.

Noteikumu projekts otrajai kārtai nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Ja otrās kārtas projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā publiskā finansējuma kopsummas. Pēc tam kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā.

Otrās kārtas projektu īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija vai tās deleģētā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi nodrošina atbalstāmo apakšprogrammu (izņemot Eiropas zinātnieku nakts un Ukrainas pētnieku stipendijas apakšprogrammu), ietvaros iesniegta projekta vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes starptautisku novērtēšanu.

1.1.1.5. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” (nepārklāšanās tiks nodrošināta laika ietvarā) un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1.1. pasākuma “Zinātnes politikas ieviešana, vadība un kapacitātes stiprināšana” (turpmāk – 1.1.1.1. pasākums) projektos īstenotajām darbībām. 1.1.1.1.pasākumā projekta iesniedzējs (IZM) projekta iesniegumam pielikumā pievieno rīcības plānu starpinstitucionālās, starptautiskās un starpsektoru sadarbības stiprināšanai pētniecības kapacitātes attīstībai, tostarp stiprinot Latvijas līdzdalību EPT, kas ietver darbību aprakstu starpinstitucionālās, starptautiskās un starpsektoru sadarbības stiprināšanai pētniecības kapacitātes attīstībai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam plānošanas perioda 1.1.1.1. pasākuma un 1.1.1.5. pasākuma ietvaros, tādejādi nodrošinot sinerģiju ar abu pasākumu plānotajām darbībām. Minētais plāns tiek īstenots līdz projekta noslēgumam.

1.1.1.5. pasākuma pirmās un otrās kārtas investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 1.1.1.5. pasākuma pirmajai un otrajai kārtai nav ietekmes.

1.1.1.5. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 9. intervences kods, 10. intervences kods, 11. intervences kods un 12. intervences kods atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.

[1]Towards an EU research and innovation agenda for the future of work, 10, 11 lp. saite uz dokumentu: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/f989a7bc-a833-11ed-b508-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source.  “Facing these needs for coordination and consultation, DG Employment, Social Affairs and Inclusion and DG Research and Innovation teamed up in order to promote a more systematic dialogue between R & I and employment policymakers, including social partners. This collaboration led to the adoption of ‘ERA4FutureWork’ (action 11.3 under 11 Towards an EU research and innovation agenda for the future of work the new European research area), which will identify and recommend best practices, gaps and future priorities for R & I investment on the future of work.”