Anotācija (ex-ante)

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.¹ panta otrā daļa noteic, ka lēmumu par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku nodokļu administrācija pieņem 21 dienas laikā. Tāpat likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.² panta pirmajā daļā ietverts termiņš TAP pasākumu plāna iesniegšanai nodokļu administrācijai (10 dienu laikā no TAP lietas ierosināšanas).
Savukārt Maksātnespējas likuma 42. panta pirmā daļa paredz, ka saskaņošanas termiņu nodokļu administrācijai nosaka ne īsāku par 21 dienu, un TAP pasākumu plānu nodokļu administrācijai iesniedz vienlaikus ar iesniegšanu citiem kreditoriem. Tādējādi minētie likumi paredz atšķirīgus saskaņošanas termiņus, kas veido kolīziju starp likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Maksātnespējas likumu.
Turklāt jāatzīmē, ka praksē 10 dienu termiņš reti tiek ievērots, kas skaidri liecina par tā neatbilstību likuma piemērotāju objektīvām vajadzībām.
Vienlaikus 24.² pants nosaka nodokļu maksātāja iesniedzamo informāciju nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai TAP pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai. Minētajā pantā norādīto informāciju atbilstoši Maksātnespējas likuma 40. pantam parādniekam ir pienākums norādīt arī TAP pasākumu plānā. Līdz ar ko nav nepieciešams dublēt nodokļu administrācijai iesniedzamās informācijas apjomu un tam pievienojamos dokumentus ar papildu informāciju.

Ņemot vērā, ka Maksātnespējas likums izsmeļoši nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots TAP pasākumu plāns un tas nosaka arī TAP pasākumu plāna saturu, nav nepieciešams dublēt Maksātnespējas likuma tiesisko regulējumu. Tāpat no likuma “Par nodokļiem un nodevām” nepieciešams izslēgt regulējumu par TAP pasākumu plāna iesniegšanas laikā norādāmo informāciju un pievienojamiem dokumentiem.

Likuma “par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 1. punkta “d” un “e” apakšpunktā kā TAP subjekts ir norādīta komercsabiedrība. Savukārt, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 32. pantu TAP ir piemērojams arī attiecībā pret personālsabiedrībām un individuālo komersantu. Tā kā nepastāv pamats atšķirīgai attieksmei pēc izraudzītās komercdarbības veikšanas formas, tad minēto normu nepieciešams pārskatīt.

Nepieciešams precizēt TAP subjektu, norādot plašāku un Maksātnespējas likuma 32. panta regulējumam atbilstošu personu loku – nodokļu maksātāju, tādējādi novēršot tiesību normu iespējami neatbilstošas interpretācijas.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtās daļas 2. punkta “b” un “c” apakšpunktā noteikto komercsabiedrībām, kurām tiesa ierosinājusi TAP, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota, ja minēto nodokļu maksātāju maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par TAP izbeigšanu, izpildot pasākumu plānu, un ja ir noraidīts TAP pieteikums. Savukārt, saskaņā ar grozījumiem Maksātnespējas likumā (attiecībā uz Maksātnespējas likuma 37. panta papildināšanu ar 1.¹ un 1.² daļu) ir noteikts, ka Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, tajā skaitā nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana, turpmāk būs spēkā divus mēnešus no TAP lietas ierosināšanas, kā arī šo periodu ar tiesas lēmumu varēs pagarināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no tiesas lēmuma par TAP lietas ierosināšanu. Tāpat tiesa var lemt par minēto seku atcelšanu vēl pirms minēto termiņu iestāšanās, kas nozīmē, ka parādniekam vairs netiks piemērota tiesas aizsardzība un kreditori, tai skaitā nodokļu administrācija varēs atsākt veikt individuālas darbības pret kreditoru (kas ietver arī nokavējuma naudas aprēķināšanas atjaunošanu).
Arīdzan norādāms, ka nokavējuma naudas aprēķināšana var tikt apturēta, paredzot to tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta ceturtās daļas 2. punkta "b" apakšpunkts paredz, ka juridiskās personas maksātnespējas procesā nodokļu maksātāju maksātspēja var tikt atjaunota. Šāda maksātnespējas procesa izpratne ir novecojusi un atbilstoši esošajam tiesiskajam regulējumam pēc procesa izbeigšanas parādnieks – nodokļu maksātājs – tiek likvidēts. Turklāt minētā norma neparedz, ka maksātnespējas procesu var pasludināt tikai ar tiesas spriedumu, lai gan Maksātnespējas likums pieļauj arī maksātnespējas pasludināšanu uz tiesas lēmuma pamata.
Līdz ar ko likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta ceturtajā daļā ietvertais nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējums neatbilst esošajam tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas regulējumam.

Nepieciešams veikt grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29. panta ceturtajā daļā, paredzot, ka nokavējuma nauda tiesiskās aizsardzības procesā tiek apturēta uz noteiktu laiku un, ka tā var tikt apturēta arī pamatojoties uz tiesas apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
Tāpat jāatsakās no novecojušās izpratnes par maksātnespējas procesa sekām un pasludināšanas kārtību, neparedzot iespēju atjaunot maksātnespējīgās juridiskās personas maksātspēju un neprecizējot nolēmuma veidu, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process.