Anotācija

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot Kredītiestāžu likuma regulējumu, definējot specializēto kredītiestādi un nosakot tās atbilstības kritērijus, tādējādi veicinot finanšu tirgus attīstību un konkurētspēju kredītiestāžu sektorā kopumā, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Vispārējā kārtība

Saeimā 2014. gada 24. aprīlī tika pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 28. maijā, ar kuriem Kredītiestāžu likumā tika transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (turpmāk tekstā – Direktīva 2013/36/ES).
Līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās brīdim Kredītiestāžu likumā ietvertās normas, kas noteica kredītiestāžu kapitāla pietiekamības prasības, nosacījumus iekšējo pieeju izmantošanai kapitāla prasību vai riska svērto vērtību aprēķināšanai, ierobežojumus lielo riska darījumu apmēram, ierobežojumus būtiskai līdzdalībai nefinanšu iestāžu pamatkapitālā un ar kredītiestāžu darbību regulējošām prasībām saistītu terminoloģiju, atbilda Direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām.
Ar 2014. gada grozījumiem Kredītiestāžu likumā, tostarp, tika ieviestas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2013/36/ES 12. panta, kas regulē kredītiestāžu sākotnējo kapitālu, tai skaitā sākotnējā kapitāla lielumu. Proti, Direktīvas 2013/36/ES 12. panta 1. punktā ietverts nosacījums, ka kompetentās iestādes atsaka piešķirt atļauju kredītiestādes darbības sākšanai, ja kredītiestādei nav atsevišķa pašu kapitāla vai ja tās sākotnējais kapitāls ir mazāks par pieciem miljoniem euro. Savukārt Direktīvas 2013/36/ES 12. panta 4. punktā ietverts nosacījums, ka dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls ir mazāks par pieciem miljoniem euro, ievērojot "a)" un "b)" apakšpunktā minētos nosacījumus, ka šādas kredītiestādes sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu euro, un ka dalībvalsts paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Banku iestādei (EBI), kāpēc tiek izmantota šāda iespēja.
Ņemot vērā minēto, Kredītiestāžu likuma 21. panta pirmajā daļā tika transponēta no Direktīvas 2013/36/ES 12. panta 1. punkta izrietošā prasība kredītiestādēm attiecībā uz sākotnējo kapitālu, kas nav mazās par pieciem miljoniem euro. [Skat. arī likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr.1041/Lp11) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) V. sadaļas “Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām” 1. tabulu “Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem” (turpmāk anotācijas V. sadaļa); pieejama šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/4CB484EDC531C29EC2257C4F00417CE5?OpenDocument#b].
Attiecībā uz minēto Direktīvas 2013/36/ES 12. panta 4. punkta "a)" apakšpunktā ietverto nosacījumu par to, ka dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu euro, norādāms, ka Latvija minēto nosacījumu neieviesa nacionālajā regulējumā, proti, netika izmantota izvēles iespēja, kas bija noteikta jau Direktīvas 2006/48/ES 12. panta 4. punktā.
Tāpēc šobrīd  Kredītiestāžu likuma 21. panta pirmā daļa nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem euro. Taču  Kredītiestāžu likumā nav ietverts regulējums attiecībā uz tādas īpašas kategorijas kredītiestādi, kuras sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu euro.

Lai veicinātu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu un nodrošinātu tiesību aktu harmonizāciju Baltijas valstu ietvarā ir nepieciešams izmantot visas iespējas kādas paredz direktīva, nosakot speciālās kredītiestādes darbības ietvaru un paredzot attiecīgo pazemināto viena miljona euro sākotnējā kapitāla slieksni. Jaunais ietvars veicinātu ne tikai jaunu tirgu dalībnieku ienākšanu tirgu, bet arī ļautu apvienoties šobrīd tirgū esošiem maziem dalībniekiem, tādējādi paverot tiem iespēju attīstīt savu biznesu plašākā mērogā ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas līmenī un kopumā tirgū veidojot stiprākus un noturīgākus spēlētājus.

Specializētās kredītiestādes licence ļaus piekļūt finanšu tirgiem Eiropas Savienībā arī nebanku finanšu iestādēm, piemēram, krājaizdevu sabiedrības vai finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas bieži tiek finansēti tikai no to akcionāru līdzekļiem vai ar kapitāla tirgus instrumentiem. Tirgus dalībniekam, kļūstot par licencētu specializētu kredītiestādi, tiktu nodrošināta tūlītēja piekļuve Latvijas un pārējo dalībvalstu noguldījumu tirgiem, kas nāktu par labu finansējuma avotu dažādošanai un darbības attīstībai gan noguldījumu, gan kreditēšanas virzienā.  Specializētajai kredītiestādei paredzot zemāku pamatkapitāla prasību tas neradīs tiešu apdraudējums finanšu tirgus stabilitātei. Jāņem vērā, ka arī specializētās kredītiestādes darbības uzsākšanas ietvaros tiktu vērtēta tās darbības stratēģija un sākotnējās nosakāmās kapitāla prasības, kas atbilst un sedz ar tās darbību saistītos riskus, kā arī tiktu vērtēts veicamais pasākumu plāns specializētās kredītiestādes finansiālas situācijas pasliktināšanās gadījumā. Līdz ar to specializētas kredītiestādes darbības uzsākšanas gadījumā tiktu gūta pārliecībā par tās finansiālo stabilitāti un darbības atbilstību regulējošajām prasībām.

Izstrādājot regulējumu specializētajai kredītiestādei, ir jāņem vērā arī Eiropas Centrālās bankas 2023. gada 2. februāra atzinumā par krājaizdevu sabiedrību pakāpenisku likvidāciju (CON/2023/3)  [Opinion of the European Central Bank of 2 February 2023 on the phase out of savings and loan associations (CON/2023/3); pieejams: chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023AB0003] norādītais Igaunijai par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, ar kuriem visām krājaizdevu sabiedrībām Igaunijā līdz 2027. gada 31. decembrim ir jāsaņem kredītiestādes licence (izmantojot Direktīvas 2013/36/ES 12. panta 4. punkta "a)" apakšpunktā ietverto nosacījumu par to, ka dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu euro), lai turpinātu pieņemt noguldījumus un sniegt kreditēšanas pakalpojumus. Proti, Eiropas Centrālā banka atzinuma 3.2. un 3.3. punktā norādīja, ka neskatoties uz to, ka Direktīva 2013/36/ES neaizliedz dibināt krājaizdevu sabiedrības kā specializētās kredītiestādes ar vienu miljonu euro sākumkapitālu, apvienojot tās centralizētajā krājaizdevu sabiedrībā, ņemot vērā krājaizdevu sabiedrību ierobežoto lielumu un salīdzinoši zemo kapitāla līmeni, varētu palielināties riski, kas galvenokārt saistīti ar finanšu pakalpojumu sniegšanu. 

Lietuvā īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu euro, ir noteikts ierobežots finanšu pakalpojumu klāsts. Specializētā kredītiestāde ir Lietuvas Republikā reģistrēta kredītiestāde, kas ir tiesīga veikt un nodarbojas ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu no neprofesionāliem tirgus dalībniekiem un to kreditēšanu, uzņemas ar to saistīto risku un atbildību un ir tiesīga sniegt tikai tādus citus finanšu pakalpojumus, kas noteikti likumā.
Lietuvā specializētajai kredītiestādei ir tiesības sniegt šādus finanšu pakalpojumus: noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana; kreditēšana (tostarp hipotekārie kredīti); finanšu noma (līzings); maksājumu pakalpojumi; ceļojuma čeku, bankas vekseļu un citu maksāšanas līdzekļu izsniegšana un pārvaldīšana; finanšu nodrošinājuma un finanšu garantiju sniegšana; finanšu starpniecība (aģenta darbība); naudas pārvaldīšana; kredītreitingu pakalpojumi; seifu noma; valūtas maiņa (skaidrā naudā); elektroniskās naudas emisija. Atļautie finanšu pakalpojumi ir atbilstoši vairākumam no Direktīvas 2013/36/EK 1. pielikumā uzskaitītajiem, izņemot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Kā jau minēts, Latvijā specializēto kredītiestāžu licencēšanas procesā ir paredzēta padziļināta pretendenta darbības stratēģijas, biznesa modeļa un kapitāla pietiekamības izvērtēšana, lai pārliecinātos par sākotnējo kapitāla prasību samērību un to atbilstību paredzētās darbības riska segšanai. Tādējādi tiks nodrošināta efektīva risku pārvaldība gan konkrētajā iestādē, gan finanšu sektora līmenī, ievērojot samērīguma un risku proporcionalitātes principus, un izslēdzot nepieciešamību pašā likumprojekta tekstā noteikt aizliegumu sniegt noteiktus finanšu pakalpojumus. Vienlaikus minams, ka  likumprojektā piedāvātajā Kredītiestāžu likuma 1.panta pirmās daļas 73. punkta apakšpunktos ir ietverti pietiekami detalizēti kritēriji, kas nosaka specializēto kredītiestāžu darbības ierobežojumu. Proti, specializētajai kredītiestādei ir jāatbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) ierobežots klientu loks, kas noteikts pēc teritoriālā principa vai nodarbinātības principa vai interešu kopības principa Krājaizdevu sabiedrību likuma izpratnē;
2) finanšu pakalpojumu sniegšana tikai digitālā formā;
3) biznesa modelis paredz inovatīvu pakalpojumu sniegšanu, kas Latvijas mērogā ir jauns vai būtiski uzlabots finanšu pakalpojums.

Minētie kritēriji izvēlēti, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos, stiprinot krājaizdevu sabiedrību sektoru un radot iespējas to izaugsmei. Tāpat, šis regulējums mērķēts uz finanšu tehnoloģiju sektora attīstību, veicinot inovatīvu finanšu pakalpojumu rašanos, tādējādi veicinot finanšu pakalpojumu pieejamību un veicinot konkurenci tirgū.

Līdz ar to Kredītiestāžu likumā ir nepieciešams ietvert regulējumu  attiecībā uz tādas īpašas kategorijas kredītiestādi, kuras sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu euro, vienlaikus likumā definējot to, kas ir specializētā kredītiestāde un nosakot kritērijus specializētajai kredītiestādei. 

Taču ņemot vērā to, ka specializētā kredītiestāde drīkstēs izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību un dibināšanas brīvības iespēju Eiropas Savienībā, tad uz to attieksies visas tās pašas kredītiestādei noteiktās prudenciālās un citas prasības, kas šobrīd noteiktas kredītiestādei ar sākotnējo kapitālu, kas nav mazāks par pieciem miljoniem euro.
 

Nē

Finanšu pakalpojumu saņēmējiem (fiziskām  personām) būs iespējams saņemt plašāku un pieejamāku finanšu pakalpojumu klāstu. 

Finanšu pakalpojumu saņēmējiem (juridiskām personām) būs iespējams saņemt plašāku un pieejamāku finanšu pakalpojumu klāstu.
Finanšu pakalpojumu sniedzējiem palielināsies to savstarpējā konkurētspēja, veicinot sniegto finanšu pakalpojumu kvalitāti.

Jā

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

1. Direktīva 2013/36/ES Kredītiestāžu likumā transponēta 2014. gadā; Oficiālā publikācija: Latvijas Vēstnesis; OV numurs: 92 (5152) ; Publicēšanas datums: 14.05.2014.

3. Attiecībā uz minēto Direktīvas 2013/36/ES 12. panta 4. punkta "a)" apakšpunktā ietverto nosacījumu par to, ka dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu euro, norādāms, ka Latvija minēto nosacījumu neieviesa nacionālajā regulējumā, proti, netika izmantota izvēles iespēja.

2. Saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 12. panta 4. punkta "b)" apakšpunktu Latvija paziņos Eiropas Komisijai un Eiropas Banku iestādei (EBI), kāpēc izmantota iespēja  piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls ir mazāks par pieciem miljoniem euro, ievērojot "a)" apakšpunktā minēto nosacījumu, ka šādas kredītiestādes sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu euro.