24-TA-317: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Metodiskās vadības institūcijas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” izstrādāts, pamatojoties uz deleģējumu Ārstniecības likuma 9.panta sestajā daļā, kā arī atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par slimnīcu tīkla attīstību”, kas izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2024.gada 30.aprīļa sēdē (prot.Nr.18 49.§).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi” (turpmāk - Projekts) izstrādāts, lai noteiktu metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un veicamos uzdevumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī publisku līdzekļu ieguldīšanu metodiskās vadības institūcijā un nodrošinātu tās darbību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd valstī nav noteikta viena vadošā iestādē kādā no prioritārajām veselības aprūpes jomām, kas nodrošinātu sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus. Attīstoties medicīnai kopumā un pilnveidojot ārstniecības procesu, mūsdienās būtiski ir veikt visaptverošu pacientu ārstēšanas un aprūpes infrastruktūras uzlabošanu. Šobrīd atsevišķās veselības aprūpes jomās nav vienotu pamatprincipu nedz infrastruktūrai un funkcionalitātei, nedz nacionālam redzējumam. Ir dažādas pieejas pacientu ārstēšanā, sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir pilnveidojama, tādējādi ir nepieciešams izveidot un nodrošināt tādu veselības aprūpes pakalpojuma infrastruktūru un sniegšanu, kas atbilstu noteiktām kvalitātes, efektivitātes un drošības prasībām. Valsts institūcijas nosaka kopējās prasības veselības aprūpes iestādēm un ārstēšanas procesam, tomēr šobrīd novērojams vienotu prasību trūkums tieši noteiktas veselības aprūpes jomas ietvaros - novērojama atšķirīga prasību interpretācija un pieeja pakalpojumu sniegšanā.
Arī citur Eiropā šādi metodiskās vadības jeb izcilības centri detalizētāk vērtē šaurāku veselības aprūpes virzienu, risina konkrētas problēmas nozarē - piemēram, Norvēģijā šādi centri darbojas kardioloģijā, mentālajā veselībā, atsevišķās onkoloģijas jomās un citās veselības aprūpes jomās. Kā norāda VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" - pasaulē šādas struktūras traumatoloģijā ir labi zināmas un sevi ir pierādījušas ar izmaksu efektivitāti un klīniskajiem sasniegumiem, it sevišķi teritorijās ar mazu iedzīvotāju skaitu un nevienmērīgu izvietojumu. Piemēram, Austrijā un Vācijā strauji tiek attīstīti ortopēdijas un ortogeriatrijas centri.
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.555) 5.4. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Metodiskā darba līguma ietvaros ārstniecības iestāde nosaka sniegtā pakalpojuma saturu un nepieciešamos resursus tā īstenošanai. Piemēram, VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” (turpmāk -NRC Vaivari) un NVD jau no 2020.gada katru gadu slēdz līgumus par rehabilitācijas klīniski metodiskās vadības nodrošināšanu, kura mērķis ir veidot medicīnas iestādēs vienotu pieeju rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.
Kā norāda jomas eksperti, vienota pieeja rehabilitācijas procesa organizēšanā un rezultātu dokumentēšanā jau šobrīd sekmē rehabilitācijas pakalpojumu augstu kvalitāti, atgriezeniskās saites veidošanu un paveiktā darba objektīvu novērtēšanu.
Tomēr šobrīd nepastāv specifiskas prasības par metodiskā darba īstenošanu un darbības pamatprincipiem, tā pat ārstniecības iestādei trūkst tiesiskais pamatojums uzraudzīt citās ārstniecības iestādēs sniegto pakalpojumu saturu, tādējādi pastiprinot atšķirību starp reģionos un lielajās slimnīcās sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Atbilstoši Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.–2024.gadam noteiktajam, onkoloģija veselības nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas horizontālajām prioritātēm, kuras ietvaros ir jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva pārvaldības izveide. Metodisko centru izveidi paredz arī citi politikas plānošanas dokumenti - Valdības rīcības plāns (13.2. pasākums), Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, tā pat arī Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.–2025. gadam.
Projekts paredz noteikt vienu vadošo iestādi katrā prioritārajā veselības aprūpes jomā, kas nodrošinātu vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību. Tādējādi tiks nodrošināta iedzīvotājiem iespēja saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus – gan satura gan kvalitātes ziņā neatkarīgi no to sniegšanas vietas, personāla profesionālo iemaņu pilnveide (zināšanu pārnesi) un inovācijas (pētniecības attīstība sadarbojoties ar universitātēm).
Sākotnējie metodiskās institūcijas uzdevumi būs datu uzkrāšana un analīze. Tam sekos kvalitātes sistēmas izveide un ieviešana. Ilgtermiņā metodiskās vadības institūcija nodrošinās augsta līmeņa zināšanu pārnesi profesionālajā vidē, veicinot augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Ārstniecības iestāde, kurai piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss noteiktajā veselības aprūpes nozarē, būs iestāde, kura ne vien praktizē un izglīto, bet ir apveltīta ar padomdevēja tiesībām noteiktos, sarežģītos cilvēka veselības un klīnisko strīdu gadījumos, iestāde savā jomā ir jaudīgāka, ar lielāku ražošanas apgrozījumu, standartizētiem, kvalitatīviem resursiem un zinošiem speciālistiem, kuri uzņemas un risina problēmas, kuras citiem nav “pa spēkam”.
Metodiskās vadības institūcijas sākotnēji plānots izveidot prioritārajās veselības aprūpes jomās – onkoloģijā, kardioloģijā, psihiatrijā, atsevišķi izdalot bērnu psihiatriju, pediatrijā, traumatoloģijā un ģimenes medicīnā. Attīstot pakalpojumu, atbilstoši pieejamajam finansējumam, metodiskās vadības institūcijas tiks izveidotas arī rehabilitācijā, dzemdniecībā - ginekoloģijā un radioloģijā.
Ja metodiskās institūcijas izveide tiks īstenota pārņemot Noteikumu Nr.555 5.4. apakšpunktā minētā līguma funkcijas, būtiski nodrošināt metodiskās vadības nepārtrauktību, nezaudējot saikni ar iepriekšējā līguma ietvaros uzsāktajiem pasākumiem. Piemēram, lai īstenotu rehabilitācijas metodisko vadību, politikas nepārtrauktību un, lai novērstu riskus par metodiskās vadības funkcijas pēctecības nenodrošināšanu līdz ar Projekta stāšanos spēkā, metodiskās institūcijas rehabilitācijās izveidošana tiek īstenota nodrošinot: 1) nepārtrauktību - metodiskās vadības funkcijas realizācijai; un 2) pēctecības īstenošanu NRC “Vaivari” “līguma par rehabilitācijas klīniski metodiskās vadības nodrošināšanu” ar NVD ietvaros.
Ņemot vērā minēto, izstrādāts Projekts, kas paredz metodiskās vadības institūciju izveidi noteiktās veselības aprūpes jomās, kuru mērķis ir nodrošināt vienotus pamatprincipus pacientu ārstniecībā, ņemot vērā gan infrastruktūru, gan ārstniecības iestāžu funkcijas (līmeņus), gan kompetences un kvalitātes pārraudzību.
Metodiskās vadības institūcijas darbības mērķis noteiktajā veselības aprūpes jomā ir nodrošināt vienotus pamatprincipus pacientu ārstniecībā, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus, ņemot vērā gan infrastruktūru, gan ārstniecības iestāžu funkcijas (līmeņus), gan kompetences, kā arī nodrošināt sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.
Arī citur Eiropā šādi metodiskās vadības jeb izcilības centri detalizētāk vērtē šaurāku veselības aprūpes virzienu, risina konkrētas problēmas nozarē - piemēram, Norvēģijā šādi centri darbojas kardioloģijā, mentālajā veselībā, atsevišķās onkoloģijas jomās un citās veselības aprūpes jomās. Kā norāda VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" - pasaulē šādas struktūras traumatoloģijā ir labi zināmas un sevi ir pierādījušas ar izmaksu efektivitāti un klīniskajiem sasniegumiem, it sevišķi teritorijās ar mazu iedzīvotāju skaitu un nevienmērīgu izvietojumu. Piemēram, Austrijā un Vācijā strauji tiek attīstīti ortopēdijas un ortogeriatrijas centri.
Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.555) 5.4. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Metodiskā darba līguma ietvaros ārstniecības iestāde nosaka sniegtā pakalpojuma saturu un nepieciešamos resursus tā īstenošanai. Piemēram, VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” (turpmāk -NRC Vaivari) un NVD jau no 2020.gada katru gadu slēdz līgumus par rehabilitācijas klīniski metodiskās vadības nodrošināšanu, kura mērķis ir veidot medicīnas iestādēs vienotu pieeju rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.
Kā norāda jomas eksperti, vienota pieeja rehabilitācijas procesa organizēšanā un rezultātu dokumentēšanā jau šobrīd sekmē rehabilitācijas pakalpojumu augstu kvalitāti, atgriezeniskās saites veidošanu un paveiktā darba objektīvu novērtēšanu.
Tomēr šobrīd nepastāv specifiskas prasības par metodiskā darba īstenošanu un darbības pamatprincipiem, tā pat ārstniecības iestādei trūkst tiesiskais pamatojums uzraudzīt citās ārstniecības iestādēs sniegto pakalpojumu saturu, tādējādi pastiprinot atšķirību starp reģionos un lielajās slimnīcās sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Atbilstoši Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2022.–2024.gadam noteiktajam, onkoloģija veselības nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas horizontālajām prioritātēm, kuras ietvaros ir jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva pārvaldības izveide. Metodisko centru izveidi paredz arī citi politikas plānošanas dokumenti - Valdības rīcības plāns (13.2. pasākums), Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, tā pat arī Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.–2025. gadam.
Projekts paredz noteikt vienu vadošo iestādi katrā prioritārajā veselības aprūpes jomā, kas nodrošinātu vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību. Tādējādi tiks nodrošināta iedzīvotājiem iespēja saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus – gan satura gan kvalitātes ziņā neatkarīgi no to sniegšanas vietas, personāla profesionālo iemaņu pilnveide (zināšanu pārnesi) un inovācijas (pētniecības attīstība sadarbojoties ar universitātēm).
Sākotnējie metodiskās institūcijas uzdevumi būs datu uzkrāšana un analīze. Tam sekos kvalitātes sistēmas izveide un ieviešana. Ilgtermiņā metodiskās vadības institūcija nodrošinās augsta līmeņa zināšanu pārnesi profesionālajā vidē, veicinot augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Ārstniecības iestāde, kurai piešķirts metodiskās vadības institūcijas statuss noteiktajā veselības aprūpes nozarē, būs iestāde, kura ne vien praktizē un izglīto, bet ir apveltīta ar padomdevēja tiesībām noteiktos, sarežģītos cilvēka veselības un klīnisko strīdu gadījumos, iestāde savā jomā ir jaudīgāka, ar lielāku ražošanas apgrozījumu, standartizētiem, kvalitatīviem resursiem un zinošiem speciālistiem, kuri uzņemas un risina problēmas, kuras citiem nav “pa spēkam”.
Metodiskās vadības institūcijas sākotnēji plānots izveidot prioritārajās veselības aprūpes jomās – onkoloģijā, kardioloģijā, psihiatrijā, atsevišķi izdalot bērnu psihiatriju, pediatrijā, traumatoloģijā un ģimenes medicīnā. Attīstot pakalpojumu, atbilstoši pieejamajam finansējumam, metodiskās vadības institūcijas tiks izveidotas arī rehabilitācijā, dzemdniecībā - ginekoloģijā un radioloģijā.
Ja metodiskās institūcijas izveide tiks īstenota pārņemot Noteikumu Nr.555 5.4. apakšpunktā minētā līguma funkcijas, būtiski nodrošināt metodiskās vadības nepārtrauktību, nezaudējot saikni ar iepriekšējā līguma ietvaros uzsāktajiem pasākumiem. Piemēram, lai īstenotu rehabilitācijas metodisko vadību, politikas nepārtrauktību un, lai novērstu riskus par metodiskās vadības funkcijas pēctecības nenodrošināšanu līdz ar Projekta stāšanos spēkā, metodiskās institūcijas rehabilitācijās izveidošana tiek īstenota nodrošinot: 1) nepārtrauktību - metodiskās vadības funkcijas realizācijai; un 2) pēctecības īstenošanu NRC “Vaivari” “līguma par rehabilitācijas klīniski metodiskās vadības nodrošināšanu” ar NVD ietvaros.
Ņemot vērā minēto, izstrādāts Projekts, kas paredz metodiskās vadības institūciju izveidi noteiktās veselības aprūpes jomās, kuru mērķis ir nodrošināt vienotus pamatprincipus pacientu ārstniecībā, ņemot vērā gan infrastruktūru, gan ārstniecības iestāžu funkcijas (līmeņus), gan kompetences un kvalitātes pārraudzību.
Metodiskās vadības institūcijas darbības mērķis noteiktajā veselības aprūpes jomā ir nodrošināt vienotus pamatprincipus pacientu ārstniecībā, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus, ņemot vērā gan infrastruktūru, gan ārstniecības iestāžu funkcijas (līmeņus), gan kompetences, kā arī nodrošināt sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.555 5.4. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Līgumu slēdz ar ārstniecības iestādi, kura ir specializējusies attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, tomēr šobrīd netiek noteiktas prasības, kuras sasniedzot ārstniecības iestāde var nodrošināt metodisko vadību kādā no prioritārajām veselības aprūpes jomām, tādējādi radot neskaidrību un nevienlīdzību.
Risinājuma apraksts
II. Metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritēriji un kārtība
Saskaņā ar Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.–2025. gadam minēto, līgums par metodiskās vadības nodrošināšanu tiks slēgts ar VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, jo šī ārstniecības iestāde sniedz vislielāko veselības aprūpes pakalpojumu klāstu pacientiem ar psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem, kā arī nodrošina jauno speciālistu apmācību.
Līdz ar to, lai ārstniecības iestāde būtu kompetenta nodrošināt metodisko vadību, Projektā iekļauti kritēriji, kas nosaka, ka metodiskās vadības institūcijas jomā ārstniecības iestāde nodrošina nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu procentuāli lielākajai pacientu daļai, kā arī ārstniecības iestāde metodiskās vadības institūcijas jomā nodrošina plašāko pakalpojumu apjomu valstī. Ņemot vērā, ka metodiskās vadības institūcijai ir būtiska loma zināšanu pārnesē un inovatīvu risinājumu ieviešanā, būtiska ir arī sasaiste ar izglītības iestādēm, tālākizglītības nodrošināšanu nozares speciālistiem, zinātnisko darbību un inovācijām.
Attiecībā uz metodiskās vadības institūciju sasaisti ar zinātnisko darbību medicīnā, būtiski izvērtēt publikācijas starptautiski citējamos žurnālos. Taču publikācijas ir autoriem nevis iestādēm, un autoriem var nebūt norādīta attiecīgās ārstniecības iestādes afilācija, īpaši, ja autora pamata darba vieta ir augstākās izglītības iestāde, bet ārstniecības iestādē strādā vien blakusdarbā. Līdz ar to izvirzīta prasība ārstniecības iestādei, kura pretendē uz metodiskās vadības institūcijas statusu, būt darba tiesiskajās attiecībās ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertu (ekspertiem), atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 9.jūija noteikumiem Nr. 320 „Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība”.
Atbilstību projekta 2.7. apakšpunktā minētajam kritērijam, ārstniecības iestāde var pamatot arī ar ikgadējiem pārskatiem par pētniecību un attīstības darbu izpildi, ko, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei.
Lai izstrādātu vienotus standartus un pilnveidotu ārstniecības procesa kvalitāti arī primārajā veselības aprūpes līmenī, plānots ieviest metodisko vadību ģimenes medicīnā. Ņemot vērā nozares specifiku, iekļauti papildus kritēriji metodiskās vadības institūcijas izveidei ģimenes medicīnā, ievērojot konsekvenci attiecībā uz prasībām par zinātnisko darbību, zināšanu pārnesi un inovācijām.
Pieņemot lēmumu par metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanu, jāņem vērā gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi kritēriji. Izolēts kvantitatīvais rādītājs var būt un var nebūt tieši saistīts ar izcilību vai nepieciešamo kompetenci metodiskā darba nodrošināšanā, tādējādi pacientu skaits varētu būt tikai viens no kritērijiem. Dalība projektos vai pētījumos, kā arī publikāciju skaits arī ir nozīmīgs kritērijs, kuram var būt ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi aspekti, piemēram, publikācijas žurnālos ar augstu citējamības indeksu, augsts Hirša indekss nozares speciālistiem. Nozīmīgs rādītājs varētu būt tas, ka ārstniecības iestādē ir nodrošināti visi pakalpojuma etapi, kas, piemēram, kardioloģijā ietver profilaksi, diagnostiku, terapiju, ķirurģiju un uzraudzību.
Paredzot, ka var būt situācija, kad uz vienu metodiskās vadības institūciju pretendē vairākas ārstniecības iestādes, papildus iepriekš minētajam būtiski ņemt vērā:
1) pētījumu īpatsvaru no Projekta 2. punktā minētajiem pētījumiem, kuros iestādes speciālisti bijuši/ir vadošie pētnieki;
2) pētījumu īpatsvaru no Projekta 2.punktā minētajiem pētījumiem, kuriem ir publikācijas/ publikācijas starptautiski citējamos žurnālos;
3) ārstniecības iestādes speciālistu publikāciju skaitu starptautiski citējamos žurnālos;
4) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu skaits, kuri ir daba tiesiskajās attiecībās ar ārstniecības iestādi;
5) sertificētu veselības aprūpes vadības ārstu skaits (kas apliecina organizatorisko kvalitāti - attiecīgo sertificēto personu zināšanas, kompetences un prasmes veselības aprūpes vadībā).
Lai nodrošinātu metodiskās vadības sasaisti ar aktuālo veselības politikas plānošanā, ievērojot arī, ka tai uzdoto pienākumu izpilde nosaka vairāku padotības iestāžu kompetenču pārraudzību, kā arī, lai stiprinātu tieši Veselības ministrijas resursus, metodiskās vadības institūcijas statusu piešķir Veselības ministrija. Ārstniecības vai augstākās izglītības iestāde, lai saņemtu metodiskās vadības institūcijas statusu, iesniedz Veselības ministrijā iesniegumu, kuram pievienota informācija, kas apstiprina iestādes atbilstību Projektā 2. vai 3. punktā minētajam.
Projekts nosaka, ka metodiskās vadības institūcijas statuss noteiktā jomā iestādei tiek piešķirts uz noteiktu laiku (5 gadi), ministrijai katru gadu izvērtējot gan iestādes atbilstību prasībām, gan spēju īstenot noteikto pienākumu izpildi.
Lai metodiskās vadības institūcijas darbotos sasaistē ar aktuālajiem notikumiem veselības aprūpes jomā, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu metodiskās vadības institūciju izstrādāto inovāciju ieviešanu, Veselības ministrijā un NVD plānots ieviest papildus amata vietas - metodisko vadības institūciju koordinators. Koordinatoru piesaiste Veselības ministrijā un NVD ļaus nodrošināt arī operatīvāku sadarbību metodiskās vadības institūcijām ar valsts pārvaldi.
Saskaņā ar Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.–2025. gadam minēto, līgums par metodiskās vadības nodrošināšanu tiks slēgts ar VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, jo šī ārstniecības iestāde sniedz vislielāko veselības aprūpes pakalpojumu klāstu pacientiem ar psihiskās veselības un uzvedības traucējumiem, kā arī nodrošina jauno speciālistu apmācību.
Līdz ar to, lai ārstniecības iestāde būtu kompetenta nodrošināt metodisko vadību, Projektā iekļauti kritēriji, kas nosaka, ka metodiskās vadības institūcijas jomā ārstniecības iestāde nodrošina nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu procentuāli lielākajai pacientu daļai, kā arī ārstniecības iestāde metodiskās vadības institūcijas jomā nodrošina plašāko pakalpojumu apjomu valstī. Ņemot vērā, ka metodiskās vadības institūcijai ir būtiska loma zināšanu pārnesē un inovatīvu risinājumu ieviešanā, būtiska ir arī sasaiste ar izglītības iestādēm, tālākizglītības nodrošināšanu nozares speciālistiem, zinātnisko darbību un inovācijām.
Attiecībā uz metodiskās vadības institūciju sasaisti ar zinātnisko darbību medicīnā, būtiski izvērtēt publikācijas starptautiski citējamos žurnālos. Taču publikācijas ir autoriem nevis iestādēm, un autoriem var nebūt norādīta attiecīgās ārstniecības iestādes afilācija, īpaši, ja autora pamata darba vieta ir augstākās izglītības iestāde, bet ārstniecības iestādē strādā vien blakusdarbā. Līdz ar to izvirzīta prasība ārstniecības iestādei, kura pretendē uz metodiskās vadības institūcijas statusu, būt darba tiesiskajās attiecībās ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertu (ekspertiem), atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 9.jūija noteikumiem Nr. 320 „Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas un ekspertu komisiju izveides kārtība”.
Atbilstību projekta 2.7. apakšpunktā minētajam kritērijam, ārstniecības iestāde var pamatot arī ar ikgadējiem pārskatiem par pētniecību un attīstības darbu izpildi, ko, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei.
Lai izstrādātu vienotus standartus un pilnveidotu ārstniecības procesa kvalitāti arī primārajā veselības aprūpes līmenī, plānots ieviest metodisko vadību ģimenes medicīnā. Ņemot vērā nozares specifiku, iekļauti papildus kritēriji metodiskās vadības institūcijas izveidei ģimenes medicīnā, ievērojot konsekvenci attiecībā uz prasībām par zinātnisko darbību, zināšanu pārnesi un inovācijām.
Pieņemot lēmumu par metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanu, jāņem vērā gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi kritēriji. Izolēts kvantitatīvais rādītājs var būt un var nebūt tieši saistīts ar izcilību vai nepieciešamo kompetenci metodiskā darba nodrošināšanā, tādējādi pacientu skaits varētu būt tikai viens no kritērijiem. Dalība projektos vai pētījumos, kā arī publikāciju skaits arī ir nozīmīgs kritērijs, kuram var būt ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi aspekti, piemēram, publikācijas žurnālos ar augstu citējamības indeksu, augsts Hirša indekss nozares speciālistiem. Nozīmīgs rādītājs varētu būt tas, ka ārstniecības iestādē ir nodrošināti visi pakalpojuma etapi, kas, piemēram, kardioloģijā ietver profilaksi, diagnostiku, terapiju, ķirurģiju un uzraudzību.
Paredzot, ka var būt situācija, kad uz vienu metodiskās vadības institūciju pretendē vairākas ārstniecības iestādes, papildus iepriekš minētajam būtiski ņemt vērā:
1) pētījumu īpatsvaru no Projekta 2. punktā minētajiem pētījumiem, kuros iestādes speciālisti bijuši/ir vadošie pētnieki;
2) pētījumu īpatsvaru no Projekta 2.punktā minētajiem pētījumiem, kuriem ir publikācijas/ publikācijas starptautiski citējamos žurnālos;
3) ārstniecības iestādes speciālistu publikāciju skaitu starptautiski citējamos žurnālos;
4) Latvijas Zinātnes padomes ekspertu skaits, kuri ir daba tiesiskajās attiecībās ar ārstniecības iestādi;
5) sertificētu veselības aprūpes vadības ārstu skaits (kas apliecina organizatorisko kvalitāti - attiecīgo sertificēto personu zināšanas, kompetences un prasmes veselības aprūpes vadībā).
Lai nodrošinātu metodiskās vadības sasaisti ar aktuālo veselības politikas plānošanā, ievērojot arī, ka tai uzdoto pienākumu izpilde nosaka vairāku padotības iestāžu kompetenču pārraudzību, kā arī, lai stiprinātu tieši Veselības ministrijas resursus, metodiskās vadības institūcijas statusu piešķir Veselības ministrija. Ārstniecības vai augstākās izglītības iestāde, lai saņemtu metodiskās vadības institūcijas statusu, iesniedz Veselības ministrijā iesniegumu, kuram pievienota informācija, kas apstiprina iestādes atbilstību Projektā 2. vai 3. punktā minētajam.
Projekts nosaka, ka metodiskās vadības institūcijas statuss noteiktā jomā iestādei tiek piešķirts uz noteiktu laiku (5 gadi), ministrijai katru gadu izvērtējot gan iestādes atbilstību prasībām, gan spēju īstenot noteikto pienākumu izpildi.
Lai metodiskās vadības institūcijas darbotos sasaistē ar aktuālajiem notikumiem veselības aprūpes jomā, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu metodiskās vadības institūciju izstrādāto inovāciju ieviešanu, Veselības ministrijā un NVD plānots ieviest papildus amata vietas - metodisko vadības institūciju koordinators. Koordinatoru piesaiste Veselības ministrijā un NVD ļaus nodrošināt arī operatīvāku sadarbību metodiskās vadības institūcijām ar valsts pārvaldi.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.555 5.4. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Esošā kārtība paredz ļoti šauru tvērumu attiecībā uz metodiskās vadības līguma ietvaros noteiktajām tiesībām un pienākumiem.
Risinājuma apraksts
III Metodiskās vadības institūcijas tiesības un pienākumi
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu, vienlīdzīgu un visaptverošu prioritāro veselības aprūpes jomu attīstību, paredzēts unificēt metodisko vadību - nosakot tām vienādas tiesības un pienākumus.
Metodiskās vadības institūcijām ir būtiska loma veselības aprūpes kvalitātes pilnveidē, savukārt ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumi ir cieši saistīti ar ārstniecībā izmantojamām klīniskajām vadlīnijām, klīniskiem algoritmiem, klīniskiem ceļiem un indikatoriem.
Ņemot vērā speciālistu viedokli, klīniskajām vadlīnijām ir būtiska loma arī jaunu ārstu izglītošanā, ārstniecības procesā, klīnisko rezultātu analīzē un klīnisko auditu nodrošināšanā.
Kārtību, kādā izstrādā, izvērtē klīniskās vadlīnijas šobrīd nosaka Ministru kabineta 2010. gada 25. maija noteikumi Nr. 469 „Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas”. Minētie noteikumi nosaka arī to personu loku, kuras ir tiesīgas izstrādāt un izvērtēt klīniskās vadlīnijas - ārstniecības personu profesionālās organizācijas, ārstniecības iestādes un augstskolas, kuras īsteno akadēmiskās un otrā līmeņa profesionālās studiju programmas medicīnā.
Speciālisti norāda, ka šobrīd Latvijas ārstniecības personas nereti izmanto arī citās valstīs spēkā esošās klīniskās vadlīnijas. Atbilstoši Ārstniecības likuma 9.1 panta otrajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus, turpmāk neparedzot klīnisko vadlīniju izstrādi Latvijā, un Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. jūlijam noteikts izdod jaunus Ministru kabineta noteikumus. Ņemot vērā metodiskās vadības institūciju lomu un kompetences noteiktajā veselības nozarē, Projekts paredz metodiskās vadības institūcijām tiesības izvērtēt klīniskās vadlīnijas Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā.
Metodiskās vadības institūcijām paredzēta piekļuve anonimizētai pacientu medicīniskajai dokumentācijai. Pieeja pacientu medicīniskajai dokumentācijai ir kritiska metodiskās vadības institūciju pienākumu izpildei. Kā norāda VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" līguma “Par psihiskās veselības metodisko vadību” izpildes laikā, kas atbilsts metodiskās vadības institūciju ietvaram, noteikto pienākumu izpilde bija apgrūtināta, jo iztrūka juridiskā pamatojuma slimnīcu elektronisko vadības sistēmu pieejai. Slimnīca norāda, ka arī veidojot kvalitātes kritērijus, būtiskas ir trīs komponentes - klīniskā informācija, pacientu pieredze un ekonomiskais faktors. Līdz ar to metodiskās vadības institūcijām jāparedz iespēja piekļūt dažādiem pacientu datiem Latvijas ārstniecības iestādēs.
Lai izpildītu metodiskās vadības institūcijām noteiktos pienākumus, Pacientu tiesību likumā noteiktajā kārtībā metodiskās vadības institūcijām noteiktas tiesības pieprasīt, apkopot un analizēt anonimizētus datus no:
1) vadības informācijas sistēmas (sniegto pakalpojumu izmaksas, sniegto pakalpojumu skaits un skaita izmaiņas dinamikā),
2) klīniskās informācijas sistēmas, arī vizuālo izmeklējumu arhivēšanas un komunikācijas sistēmas,
3) pacientu medicīniskās kartēs ietvertā informācija,
4) medicīnisko ierīču protokoli,
5) slimnīcu informācijas sistēmām (elektroniskie pieraksti, manipulāciju uzskaite, darba grafiki speciālistiem),
6) pacientu pieredzes aptauju dati,
7) slimnīcu iekšējiem reģistriem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka metodiskās vadības institūcijas plānots izveidot dažādās ārstniecības nozarēs, kur ārstniecības procesa pilnveidei un veicamā uzdevuma īstenošanai nepieciešamā informācija atšķirsies (piemēram, traumatoloģijā būtiski ir vizuālie izmeklējumi, kas psihiatrijā būs mazāk nozīmīgi).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 17.9. apakšpunktu, ārstniecības iestāde, lai nodrošinātu kvalitatīvus un pacientiem drošus ārstniecības pakalpojumus, nodrošina sniegto ārstniecības pakalpojumu rezultātu analīzi. Sagatavojot un sniedzot informāciju metodiskās vadības institūcijām ārstniecības iestāde īstenos vienu no kvalitātes pilnveides pasākumiem.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta pirmo daļu Publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Projektā ietvertie pienākumi nav Veselības ministrijas atbildībā esoši uzdevumi, tie nav ietverti ne Veselības ministrijas nolikumā, ne citos nozares normatīvajos aktos kā Veselības ministrijas valsts pārvaldes uzdevumi.
Projektā minētie pienākumi noteikti metodiskās vadības centriem, lai šie centri sasniegtu vēlamos mērķus veselības aprūpes jomā un pamato metodisko centru izveidi un ieguvumu veselības aprūpes kvalitātes pilnveidē.
Audits kā kvalitātes un drošības pilnveides stratēģijas sastāvdaļa līdzās citām kvalitātes novērtēšanas aktivitātēm ieņem nozīmīgu lomu Eiropas un pasaules valstu veselības aprūpes sistēmās. Auditu spektrs aptver gan obligātās shēmas, ko vada valsts, tostarp uzraudzības organizācijas, gan brīvprātīgas profesionālo organizāciju iniciatīvas, gan veselības aprūpes organizāciju iekšējo auditu sistēmas. Auditu kā kvalitātes pilnveides metodi vienlīdz rezultatīvi iespējams izmantot kā primārajā, tā sekundārajā un terciārajā veselības aprūpē.1
Analizējot situāciju Latvijas veselības aprūpes sistēmā, eksperti Pasaules Bankas atbalstīto konsultāciju pakalpojumu ietvaros ziņojumā “Kvalitātes nodrošināšanas pārskats” secina, ka Latvijas kvalitātes nodrošināšanas sistēmai ir mazāk pasākumu, kas palīdzētu koncentrēties uz veselības aprūpes klīnisko un organizatorisko procesu kvalitāti, kā arī pacientu un iedzīvotāju veselības rezultātiem.1 Klīniskie auditi ir nozīmīgs elements klīniskajā pārvaldībā, tiem jākļūst par būtiskāko veselības aprūpes profesionāļu izmantoto metodi, lai novērtētu ārstniecības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti, līdz ar to paredzēts, ka katra metodiskās vadības institūcija ik gadu veiks divus klīniskos auditus (izņemot 2025. gadu, kad klīniskie auditi plānoti pa vienam katrā metodiskajā centrā).
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 10.2 panta pirmo daļu (spēkā ar 2025. gada 1.jūliju), lai nodrošinātu sistēmisku multidisciplināru visu vai atsevišķu noteiktu nāves gadījumu anonīmu izmeklēšanu, kas identificē cēloņus un ar tiem saistītos novēršamus un labojamus faktorus, tiek organizēta nāves cēloņu konfidenciālā analīze. Minētās analīzes veikšanas kārtība, tai skaitā nepieciešamais informācijas apjoms tiks izstrādāts, saskaņā ar Ārstniecības likuma 10.2 panta otro daļu (spēkā ar 2025. gada 1.jūliju).
Metodiskās vadības institūciju pienākumu izpildei nepieciešami ne tikai pacientu dati, bet arī, piemēram, statistikas un finanšu dati, kas var nebūt atspoguļoti publiskajos pārskatos, var būt noteikti kā ierobežotas pieejamības dati. Minēto datu ieguve ir neatraujami saistīta ar šajos noteikumos definētajiem uzdevumiem un tie ir kritiski metodiskā darba veikšanai. Līdz ar to Projekts paredz tiesības pieprasīt arī papildus nepieciešamu informāciju.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" 106. punktam, daudzprofilu slimnīcas nodrošina rezidentu apmācību. Slimnīcā ir ārstniecības personas, kurām ir Latvijas Ārstu biedrības apstiprinātas tiesības apmācīt izglītojamos un ārstniecības personas noteiktās specialitātēs.
Līdz ar to metodiskās vadības institūciju pienākumi un tiesības attiecībā uz medicīniskās izglītības kvalitātes uzlabošanu un tiesībām organizēt apmācību, kā arī par informācijas pārnesi paredzēts īstenot sasaistē ar jau esošajām slimnīcu struktūrvienībām izglītības jomā.
Lai pārskatāmi nodrošinātu metodisko vadības institūciju pārraudzību, metodiskās vadības institūcijas katru gadu iesniegs informāciju Veselības ministrijai par nākamajā gadā plānotajiem pasākumiem veselības aprūpes jomas pilnveidošanai. Papildus metodiskās vadības institūcijas iesniegs informāciju par iepriekšējā gadā īstenotajiem pasākumiem. Tādējādi nodrošinot regulāru veicamo uzdevumu kontroli un metodisko vadības institūciju sasaisti ar valsts institūciju plānotajiem pasākumiem. Lai neveidotu lieku administratīvo gan izskatīšanas, gan informācijas sniegšanas slogu, veidojot uzskaites, plānots, ka metodiskās vadības institūcijas sniegs informāciju tikai par būtiskākajiem plānotajiem un paveiktajiem pasākumiem, iesūtot to noteiktajā termiņā Veselības ministrijai brīvā formā forma. Papildus, lai pārliecinātos, ka metodiskās vadības institūcija joprojām atbilst piešķirtajam statusam, līdz ar atskaiti par iepriekšējo gadu, metodiskās vadības institūcija Veselības ministrijā iesniedz aktuālo informāciju, kas apstiprina metodiskās vadības institūcijas statusu.
Metodiskās vadības institūciju tiesības sadarboties ar presi un citiem masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem tiek īstenotas sasaistē ar konkrēto ārstniecības iesaisti - konkrētās iestādes regulu par tiesībām sniegt informāciju masu informācijas līdzekļiem.
Metodiskās vadības institūciju sasaiste ar Veselības ministrijas padotības iestādēm
Šobrīd novērojams, ka veselības resoram trūkst kapacitātes un kompetences atsevišķu jautājumu risināšanai - regulāri nepieciešams padziļināts speciālista viedoklis, bet esošo speciālistu asociāciju vai biedrību viedokļi var atšķirties. Tā pat vairākas atbildīgās institūcijas paredz procesa uzraudzības un nākotnes vīzijas sadrumstalotību - neveidojot noteiktās veselības aprūpes jomas attīstības kopainu. Metodiskās vadības institūcija būs atbildīga par jomas attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot padomdevēja funkcijas esošajām valsts pārvaldes institūcijām un citām ārstniecības iestādēm. Detalizēta metodiskās vadības institūciju sasaiste ar esošajām valsts pārvaldes institūcijām tiks noteikta noslēgtajā līgumā starp metodiskās vadības institūciju, Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju.
Veselības ministrijas padotības iestāžu un metodiskās vadības institūciju sadarbība:
1) Saskaņā ar 2012.gada 3.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.241 "Slimību profilakses un kontroles centra nolikums" 3.8., 3.9. un 3.11. apakšpunktā Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk - SPKC) noteiktajām funkcijām, SPKC nodrošina metodisku atbalstu ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos, izstrādā un uztur veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un indikatoru klāstu ārstniecības iestāžu darbības un rezultātu analīzei, kā arī sagatavo izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, izvērtē klīniskās vadlīnijas un nodrošina to ieviešanas metodisko vadību.
Metodiskās vadības institūciju loma ir izvērtēt ārstniecības procesus ar mērķi pilnveidot (pielāgot) ārstniecības procesā izmantotās klīniskajās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus, salāgojot tās ar pieejamajiem resursiem. SPKC ir kā informācijas krātuve, bet metodiskās vadības institūcija - kā padomdevējs procesu pilnveidei - lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību, ņemot vērā Latvijā pieejamos resursus un citu valstu pieredzi. Piemēram, SPKC pēc tās rīcībā esošajiem datiem secina, ka kādā no ārstniecības iestādēm ir liela krūts vēža pacientu mirstība. Metodiskās vadības institūcijai, analizējot pacientu datus, ņemot vērā izstrādātos pacientu ceļus un praksē gūto ekspertīzi, kā arī savstarpēji sadarbojoties, izanalizē situāciju un identificē problēmas cēloņus, sniedz priekšlikumus iespējamajiem risinājumiem.
2) Saskaņā ar 2011.gada 1.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" 3.3., 3.11. un 3.12. apakšpunktā NVD noteiktajām funkcijām, NVD analizē veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozē veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību, izstrādā priekšlikumus un finanšu aprēķinus jaunu no valsts budžeta apmaksājamu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanai, kā arī pamatojoties uz veselības ekonomikas principiem, izstrādā priekšlikumus par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu.
Minēto funkciju īstenošanai NVD šobrīd cieši sadarbojas ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz priekšlikumus jaunu pakalpojumu ieviešanai un citu funkciju īstenošanai. Bet ne vienmēr ārstniecības iestādēm, kas tiek iesaistītas, ir visaptverošs redzējums par nozares attīstību kopumā. Metodiskās vadības institūciju piesaiste kā padomdevējam ļaus jaunu pakalpojumu ieviešanu īstenot visaptverošāk, nodrošinot nozares ilgtermiņa attīstību.
Lai saprastu noteiktās veselības aprūpes jomas sistēmas stiprās un vājās puses, būtiski veikt ekonomisko izvērtēšanu. Šāda ekonomiskā analīze ļauj novērtēt konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu vai slimības ārstēšanas efektivitāti, kopējās izmaksas un ietekmi uz sabiedrību. Paredzams, ka metodiskās vadības institūcijas veiktās veselības aprūpes jomas ekonomiskā izvērtēšana palīdzēs saprast, kā optimizēt veselības aprūpes resursus, nodrošinot efektīvus un ilgtspējīgus veselības aprūpes pakalpojumus, uzlabojot resursu izmantošanu un nodrošinot augstāku veselības aprūpes kvalitāti.
3) Saskaņā ar 2019. gada 9. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 "Veselības inspekcijas nolikums" 3.1. apakšpunktā noteiktajām funkcijām, Veselības inspekcija jau šobrīd uzrauga veselības aprūpes profesionālo kvalitāti.
Atšķirībā no Veselības inspekcijas, kas vērtē ārstniecības iestādes darbu - vai tā ievēro normatīvos aktos noteikto, metodiskās vadības institūcija vērtēs, vai normatīvos aktos, klīniskajās vadlīnijās, klīniskajos algoritmos un klīniskajos ceļos, kā arī ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumos ir noteikts nepieciešamais, lai nodrošinātu drošu, uz pacientu vērstu ārstēšanu, nepieciešamības gadījumā rosinās to pilnveidi.
Plānots, ka metodiskās vadības institūcijas veiks atsevišķus pasākumus nozarē (klīniskos auditus, konfidenciālo nāves gadījumu analīzi), lai izvērtētu ārstniecības procesus, kā arī definēs kvalitātes kritērijus cilvēkresursu un materiāltehniskajam nodrošinājumam, nepieciešamības gadījumā informētu par nepieciešamajiem pilnveidojumiem. Veselības inspekcija uzrauga ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes jomā, metodiskās vadības institūcijas izvērtēs ārstniecības procesus ar mērķi pilnveidot kvalitātes prasības un standartus.
4) Saskaņā ar 2012.gada 31.jūlijā Ministru kabineta noteikumu Nr.537 "Zāļu valsts aģentūras nolikums" 4.5.1 apakšpunktā minēto, Zāļu valsts aģentūra jau šobrīd novērtē medicīnisko tehnoloģiju izmaksu efektivitāti.
Zāļu valsts aģentūra ir Veselības ministrijas deleģēta vadošā institūcija HTA Regulas2 ieviešanai kopīga klīniska novērtējuma veikšanai jaunām zālēm un noteiktām ierīcēm. Kopīgā novērtējuma laikā var būt nepieciešamība saņemt konkrētās valsts speciālistu viedokli par pieejamām ārstēšanas iespējām, atbilstošas salīdzinošās terapijas izvēli un citiem konkrētajai dalībvalstij nozīmīgiem jautājumiem, kur plānots piesaistīt metodiskās vadības institūciju ekspertus.
1Mācību materiāls "Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšana", Evija Palčeja Zane Ābola, Liene Čupāne, Ieva Damberga, Inta Kalniņa, Aija Lazdāne, Dina Lazdiņa, Aija Lielnora, Inita Stūre-Stūriņa, Inese Sviestiņa, Reinis Upenieks, Anastasija Ustinova, Marta Zemniece, Anda Zundāne, Rīgas Stradiņa universitāte, 2017.gads
2EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2021. gada 15. decembra REGULA (ES) 2021/2282 par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu paredz no 2025. gada veikt kopīgus klīniskus novērtējumus jaunām zālēm onkoloģisku slimību ārstēšanai un uzlabotas terapijas zālēm, no 2028. gada- zālēm retu slimību ārstēšanai, 2030. gada visām zālēm centralizētas reģistrācijas procesā, kā arī atlasītām medicīniskās ierīcēm, kas atbilst IIB vai II klasei, un in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm, kas klasificētas kā D klases ierīces.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu, vienlīdzīgu un visaptverošu prioritāro veselības aprūpes jomu attīstību, paredzēts unificēt metodisko vadību - nosakot tām vienādas tiesības un pienākumus.
Metodiskās vadības institūcijām ir būtiska loma veselības aprūpes kvalitātes pilnveidē, savukārt ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumi ir cieši saistīti ar ārstniecībā izmantojamām klīniskajām vadlīnijām, klīniskiem algoritmiem, klīniskiem ceļiem un indikatoriem.
Ņemot vērā speciālistu viedokli, klīniskajām vadlīnijām ir būtiska loma arī jaunu ārstu izglītošanā, ārstniecības procesā, klīnisko rezultātu analīzē un klīnisko auditu nodrošināšanā.
Kārtību, kādā izstrādā, izvērtē klīniskās vadlīnijas šobrīd nosaka Ministru kabineta 2010. gada 25. maija noteikumi Nr. 469 „Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas”. Minētie noteikumi nosaka arī to personu loku, kuras ir tiesīgas izstrādāt un izvērtēt klīniskās vadlīnijas - ārstniecības personu profesionālās organizācijas, ārstniecības iestādes un augstskolas, kuras īsteno akadēmiskās un otrā līmeņa profesionālās studiju programmas medicīnā.
Speciālisti norāda, ka šobrīd Latvijas ārstniecības personas nereti izmanto arī citās valstīs spēkā esošās klīniskās vadlīnijas. Atbilstoši Ārstniecības likuma 9.1 panta otrajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus, turpmāk neparedzot klīnisko vadlīniju izstrādi Latvijā, un Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. jūlijam noteikts izdod jaunus Ministru kabineta noteikumus. Ņemot vērā metodiskās vadības institūciju lomu un kompetences noteiktajā veselības nozarē, Projekts paredz metodiskās vadības institūcijām tiesības izvērtēt klīniskās vadlīnijas Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā.
Metodiskās vadības institūcijām paredzēta piekļuve anonimizētai pacientu medicīniskajai dokumentācijai. Pieeja pacientu medicīniskajai dokumentācijai ir kritiska metodiskās vadības institūciju pienākumu izpildei. Kā norāda VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" līguma “Par psihiskās veselības metodisko vadību” izpildes laikā, kas atbilsts metodiskās vadības institūciju ietvaram, noteikto pienākumu izpilde bija apgrūtināta, jo iztrūka juridiskā pamatojuma slimnīcu elektronisko vadības sistēmu pieejai. Slimnīca norāda, ka arī veidojot kvalitātes kritērijus, būtiskas ir trīs komponentes - klīniskā informācija, pacientu pieredze un ekonomiskais faktors. Līdz ar to metodiskās vadības institūcijām jāparedz iespēja piekļūt dažādiem pacientu datiem Latvijas ārstniecības iestādēs.
Lai izpildītu metodiskās vadības institūcijām noteiktos pienākumus, Pacientu tiesību likumā noteiktajā kārtībā metodiskās vadības institūcijām noteiktas tiesības pieprasīt, apkopot un analizēt anonimizētus datus no:
1) vadības informācijas sistēmas (sniegto pakalpojumu izmaksas, sniegto pakalpojumu skaits un skaita izmaiņas dinamikā),
2) klīniskās informācijas sistēmas, arī vizuālo izmeklējumu arhivēšanas un komunikācijas sistēmas,
3) pacientu medicīniskās kartēs ietvertā informācija,
4) medicīnisko ierīču protokoli,
5) slimnīcu informācijas sistēmām (elektroniskie pieraksti, manipulāciju uzskaite, darba grafiki speciālistiem),
6) pacientu pieredzes aptauju dati,
7) slimnīcu iekšējiem reģistriem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka metodiskās vadības institūcijas plānots izveidot dažādās ārstniecības nozarēs, kur ārstniecības procesa pilnveidei un veicamā uzdevuma īstenošanai nepieciešamā informācija atšķirsies (piemēram, traumatoloģijā būtiski ir vizuālie izmeklējumi, kas psihiatrijā būs mazāk nozīmīgi).
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 17.9. apakšpunktu, ārstniecības iestāde, lai nodrošinātu kvalitatīvus un pacientiem drošus ārstniecības pakalpojumus, nodrošina sniegto ārstniecības pakalpojumu rezultātu analīzi. Sagatavojot un sniedzot informāciju metodiskās vadības institūcijām ārstniecības iestāde īstenos vienu no kvalitātes pilnveides pasākumiem.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta pirmo daļu Publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Projektā ietvertie pienākumi nav Veselības ministrijas atbildībā esoši uzdevumi, tie nav ietverti ne Veselības ministrijas nolikumā, ne citos nozares normatīvajos aktos kā Veselības ministrijas valsts pārvaldes uzdevumi.
Projektā minētie pienākumi noteikti metodiskās vadības centriem, lai šie centri sasniegtu vēlamos mērķus veselības aprūpes jomā un pamato metodisko centru izveidi un ieguvumu veselības aprūpes kvalitātes pilnveidē.
Audits kā kvalitātes un drošības pilnveides stratēģijas sastāvdaļa līdzās citām kvalitātes novērtēšanas aktivitātēm ieņem nozīmīgu lomu Eiropas un pasaules valstu veselības aprūpes sistēmās. Auditu spektrs aptver gan obligātās shēmas, ko vada valsts, tostarp uzraudzības organizācijas, gan brīvprātīgas profesionālo organizāciju iniciatīvas, gan veselības aprūpes organizāciju iekšējo auditu sistēmas. Auditu kā kvalitātes pilnveides metodi vienlīdz rezultatīvi iespējams izmantot kā primārajā, tā sekundārajā un terciārajā veselības aprūpē.1
Analizējot situāciju Latvijas veselības aprūpes sistēmā, eksperti Pasaules Bankas atbalstīto konsultāciju pakalpojumu ietvaros ziņojumā “Kvalitātes nodrošināšanas pārskats” secina, ka Latvijas kvalitātes nodrošināšanas sistēmai ir mazāk pasākumu, kas palīdzētu koncentrēties uz veselības aprūpes klīnisko un organizatorisko procesu kvalitāti, kā arī pacientu un iedzīvotāju veselības rezultātiem.1 Klīniskie auditi ir nozīmīgs elements klīniskajā pārvaldībā, tiem jākļūst par būtiskāko veselības aprūpes profesionāļu izmantoto metodi, lai novērtētu ārstniecības iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti, līdz ar to paredzēts, ka katra metodiskās vadības institūcija ik gadu veiks divus klīniskos auditus (izņemot 2025. gadu, kad klīniskie auditi plānoti pa vienam katrā metodiskajā centrā).
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 10.2 panta pirmo daļu (spēkā ar 2025. gada 1.jūliju), lai nodrošinātu sistēmisku multidisciplināru visu vai atsevišķu noteiktu nāves gadījumu anonīmu izmeklēšanu, kas identificē cēloņus un ar tiem saistītos novēršamus un labojamus faktorus, tiek organizēta nāves cēloņu konfidenciālā analīze. Minētās analīzes veikšanas kārtība, tai skaitā nepieciešamais informācijas apjoms tiks izstrādāts, saskaņā ar Ārstniecības likuma 10.2 panta otro daļu (spēkā ar 2025. gada 1.jūliju).
Metodiskās vadības institūciju pienākumu izpildei nepieciešami ne tikai pacientu dati, bet arī, piemēram, statistikas un finanšu dati, kas var nebūt atspoguļoti publiskajos pārskatos, var būt noteikti kā ierobežotas pieejamības dati. Minēto datu ieguve ir neatraujami saistīta ar šajos noteikumos definētajiem uzdevumiem un tie ir kritiski metodiskā darba veikšanai. Līdz ar to Projekts paredz tiesības pieprasīt arī papildus nepieciešamu informāciju.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumu Nr.60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām" 106. punktam, daudzprofilu slimnīcas nodrošina rezidentu apmācību. Slimnīcā ir ārstniecības personas, kurām ir Latvijas Ārstu biedrības apstiprinātas tiesības apmācīt izglītojamos un ārstniecības personas noteiktās specialitātēs.
Līdz ar to metodiskās vadības institūciju pienākumi un tiesības attiecībā uz medicīniskās izglītības kvalitātes uzlabošanu un tiesībām organizēt apmācību, kā arī par informācijas pārnesi paredzēts īstenot sasaistē ar jau esošajām slimnīcu struktūrvienībām izglītības jomā.
Lai pārskatāmi nodrošinātu metodisko vadības institūciju pārraudzību, metodiskās vadības institūcijas katru gadu iesniegs informāciju Veselības ministrijai par nākamajā gadā plānotajiem pasākumiem veselības aprūpes jomas pilnveidošanai. Papildus metodiskās vadības institūcijas iesniegs informāciju par iepriekšējā gadā īstenotajiem pasākumiem. Tādējādi nodrošinot regulāru veicamo uzdevumu kontroli un metodisko vadības institūciju sasaisti ar valsts institūciju plānotajiem pasākumiem. Lai neveidotu lieku administratīvo gan izskatīšanas, gan informācijas sniegšanas slogu, veidojot uzskaites, plānots, ka metodiskās vadības institūcijas sniegs informāciju tikai par būtiskākajiem plānotajiem un paveiktajiem pasākumiem, iesūtot to noteiktajā termiņā Veselības ministrijai brīvā formā forma. Papildus, lai pārliecinātos, ka metodiskās vadības institūcija joprojām atbilst piešķirtajam statusam, līdz ar atskaiti par iepriekšējo gadu, metodiskās vadības institūcija Veselības ministrijā iesniedz aktuālo informāciju, kas apstiprina metodiskās vadības institūcijas statusu.
Metodiskās vadības institūciju tiesības sadarboties ar presi un citiem masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem tiek īstenotas sasaistē ar konkrēto ārstniecības iesaisti - konkrētās iestādes regulu par tiesībām sniegt informāciju masu informācijas līdzekļiem.
Metodiskās vadības institūciju sasaiste ar Veselības ministrijas padotības iestādēm
Šobrīd novērojams, ka veselības resoram trūkst kapacitātes un kompetences atsevišķu jautājumu risināšanai - regulāri nepieciešams padziļināts speciālista viedoklis, bet esošo speciālistu asociāciju vai biedrību viedokļi var atšķirties. Tā pat vairākas atbildīgās institūcijas paredz procesa uzraudzības un nākotnes vīzijas sadrumstalotību - neveidojot noteiktās veselības aprūpes jomas attīstības kopainu. Metodiskās vadības institūcija būs atbildīga par jomas attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot padomdevēja funkcijas esošajām valsts pārvaldes institūcijām un citām ārstniecības iestādēm. Detalizēta metodiskās vadības institūciju sasaiste ar esošajām valsts pārvaldes institūcijām tiks noteikta noslēgtajā līgumā starp metodiskās vadības institūciju, Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju.
Veselības ministrijas padotības iestāžu un metodiskās vadības institūciju sadarbība:
1) Saskaņā ar 2012.gada 3.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.241 "Slimību profilakses un kontroles centra nolikums" 3.8., 3.9. un 3.11. apakšpunktā Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk - SPKC) noteiktajām funkcijām, SPKC nodrošina metodisku atbalstu ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos, izstrādā un uztur veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un indikatoru klāstu ārstniecības iestāžu darbības un rezultātu analīzei, kā arī sagatavo izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, izvērtē klīniskās vadlīnijas un nodrošina to ieviešanas metodisko vadību.
Metodiskās vadības institūciju loma ir izvērtēt ārstniecības procesus ar mērķi pilnveidot (pielāgot) ārstniecības procesā izmantotās klīniskajās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus, salāgojot tās ar pieejamajiem resursiem. SPKC ir kā informācijas krātuve, bet metodiskās vadības institūcija - kā padomdevējs procesu pilnveidei - lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību, ņemot vērā Latvijā pieejamos resursus un citu valstu pieredzi. Piemēram, SPKC pēc tās rīcībā esošajiem datiem secina, ka kādā no ārstniecības iestādēm ir liela krūts vēža pacientu mirstība. Metodiskās vadības institūcijai, analizējot pacientu datus, ņemot vērā izstrādātos pacientu ceļus un praksē gūto ekspertīzi, kā arī savstarpēji sadarbojoties, izanalizē situāciju un identificē problēmas cēloņus, sniedz priekšlikumus iespējamajiem risinājumiem.
2) Saskaņā ar 2011.gada 1.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" 3.3., 3.11. un 3.12. apakšpunktā NVD noteiktajām funkcijām, NVD analizē veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus, prognozē veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un izvērtēt šo pakalpojumu nepieciešamību, izstrādā priekšlikumus un finanšu aprēķinus jaunu no valsts budžeta apmaksājamu veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanai, kā arī pamatojoties uz veselības ekonomikas principiem, izstrādā priekšlikumus par veselības aprūpei piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu.
Minēto funkciju īstenošanai NVD šobrīd cieši sadarbojas ar ārstniecības iestādēm, kas sniedz priekšlikumus jaunu pakalpojumu ieviešanai un citu funkciju īstenošanai. Bet ne vienmēr ārstniecības iestādēm, kas tiek iesaistītas, ir visaptverošs redzējums par nozares attīstību kopumā. Metodiskās vadības institūciju piesaiste kā padomdevējam ļaus jaunu pakalpojumu ieviešanu īstenot visaptverošāk, nodrošinot nozares ilgtermiņa attīstību.
Lai saprastu noteiktās veselības aprūpes jomas sistēmas stiprās un vājās puses, būtiski veikt ekonomisko izvērtēšanu. Šāda ekonomiskā analīze ļauj novērtēt konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu vai slimības ārstēšanas efektivitāti, kopējās izmaksas un ietekmi uz sabiedrību. Paredzams, ka metodiskās vadības institūcijas veiktās veselības aprūpes jomas ekonomiskā izvērtēšana palīdzēs saprast, kā optimizēt veselības aprūpes resursus, nodrošinot efektīvus un ilgtspējīgus veselības aprūpes pakalpojumus, uzlabojot resursu izmantošanu un nodrošinot augstāku veselības aprūpes kvalitāti.
3) Saskaņā ar 2019. gada 9. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 309 "Veselības inspekcijas nolikums" 3.1. apakšpunktā noteiktajām funkcijām, Veselības inspekcija jau šobrīd uzrauga veselības aprūpes profesionālo kvalitāti.
Atšķirībā no Veselības inspekcijas, kas vērtē ārstniecības iestādes darbu - vai tā ievēro normatīvos aktos noteikto, metodiskās vadības institūcija vērtēs, vai normatīvos aktos, klīniskajās vadlīnijās, klīniskajos algoritmos un klīniskajos ceļos, kā arī ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumos ir noteikts nepieciešamais, lai nodrošinātu drošu, uz pacientu vērstu ārstēšanu, nepieciešamības gadījumā rosinās to pilnveidi.
Plānots, ka metodiskās vadības institūcijas veiks atsevišķus pasākumus nozarē (klīniskos auditus, konfidenciālo nāves gadījumu analīzi), lai izvērtētu ārstniecības procesus, kā arī definēs kvalitātes kritērijus cilvēkresursu un materiāltehniskajam nodrošinājumam, nepieciešamības gadījumā informētu par nepieciešamajiem pilnveidojumiem. Veselības inspekcija uzrauga ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi veselības aprūpes un darbspējas ekspertīzes jomā, metodiskās vadības institūcijas izvērtēs ārstniecības procesus ar mērķi pilnveidot kvalitātes prasības un standartus.
4) Saskaņā ar 2012.gada 31.jūlijā Ministru kabineta noteikumu Nr.537 "Zāļu valsts aģentūras nolikums" 4.5.1 apakšpunktā minēto, Zāļu valsts aģentūra jau šobrīd novērtē medicīnisko tehnoloģiju izmaksu efektivitāti.
Zāļu valsts aģentūra ir Veselības ministrijas deleģēta vadošā institūcija HTA Regulas2 ieviešanai kopīga klīniska novērtējuma veikšanai jaunām zālēm un noteiktām ierīcēm. Kopīgā novērtējuma laikā var būt nepieciešamība saņemt konkrētās valsts speciālistu viedokli par pieejamām ārstēšanas iespējām, atbilstošas salīdzinošās terapijas izvēli un citiem konkrētajai dalībvalstij nozīmīgiem jautājumiem, kur plānots piesaistīt metodiskās vadības institūciju ekspertus.
1Mācību materiāls "Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšana", Evija Palčeja Zane Ābola, Liene Čupāne, Ieva Damberga, Inta Kalniņa, Aija Lazdāne, Dina Lazdiņa, Aija Lielnora, Inita Stūre-Stūriņa, Inese Sviestiņa, Reinis Upenieks, Anastasija Ustinova, Marta Zemniece, Anda Zundāne, Rīgas Stradiņa universitāte, 2017.gads
2EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2021. gada 15. decembra REGULA (ES) 2021/2282 par veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu paredz no 2025. gada veikt kopīgus klīniskus novērtējumus jaunām zālēm onkoloģisku slimību ārstēšanai un uzlabotas terapijas zālēm, no 2028. gada- zālēm retu slimību ārstēšanai, 2030. gada visām zālēm centralizētas reģistrācijas procesā, kā arī atlasītām medicīniskās ierīcēm, kas atbilst IIB vai II klasei, un in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm, kas klasificētas kā D klases ierīces.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.555 5.4. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu. Līdz šim atšķīrās līguma ietvaros veicamo darbu apjoms un līdz ar to arī piešķirtais finansējums. Projekts paredz veidot unificētu metodiskās vadības institūciju finansēšanas kārtību.
Risinājuma apraksts
IV Publisku līdzekļu ieguldīšana metodiskās vadības institūcijā
Projekts paredz, ka Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un ārstniecības vai augstākās izglītības iestāde slēdz līgumu par apmaksas kārtību metodiskās vadības nodrošināšanai attiecīgajā veselības aprūpes jomā.
Nacionālais veselības dienests veiks norēķinus ar ārstniecības iestādi, kura veiks metodiskās vadības institūcijai uzdotos uzdevumus.
Kā norāda VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" līguma “Par psihiskās veselības metodisko vadību” izpildes laikā, kas atbilsts metodiskās vadības institūciju ietvaram, metodisko vadības institūciju uzdevumu izpildei nepieciešams veidot komandu ne tikai no piešķirtās jomas speciālistiem (psihiskās veselības), bet arī citiem speciālistiem - speciālisti veselības aprūpē, sabiedrības veselībā, kuru kompetencē ir ārstniecības joma, aprūpes joma, veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas joma un sabiedrības veselības joma, kā arī koordinācijas, un atbalsta funkciju veicēji.
Līdz ar to noteikts, ka katra metodiskās vadības institūcija sastāvēs no komandas - vadītājs, četri koordinatori, divi metodiskā darba koordinatori ar kontroles funkcijām (2024. gadā viena amata vieta, no 2025.gada 1.jūlija - divas amata vietas). Papildus paredzēts finansējums diviem klīniskajiem auditiem katru gadu (no 2025.gada 1.jūlija, 2025. gadā plānots finansējums vienam klīniskajam auditam katrā metodiskās vadības institūcijā, bet no 2026. gada - diviem klīniskajiem auditiem), kā arī finansējums attiecīgās jomas eksperta atalgojumam, kas dotu iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, t.i., profesorus, asociētos profesorus, docentus, zinātņu doktorus, vadošos pētniekus u.tml. kvalifikācijas speciālistus, tai skaitā ārstus, māsas, ārsta palīgus, pacientu pārstāvjus un nepieciešamības gadījumā arī ārvalstu speciālistus. Katra metodiskās vadības institūcija ik mēnesi var piesaistīt darba grupas ekspertus ne vairāk kā 18 stundas (skat. pielikumu).
Paredzēts, ka metodiskās vadības institūcijas tai uzdotos pienākumus īstenos, piesaistot konkrētas jomas speciālistus, neatkarīgi no to darba vietas, profesionālās sabiedriskās organizācijas, izveidos patstāvīgi strādājošas ekspertu grupas dažādu ārstēšanas programmu, apakšprogrammu metodisko standartu izveidošanai un atjaunošanai.
Metodiskās vadības institūcijām, piesaistot ekspertus uz noteiktu ekspertīzes apjomu, nepieciešams izstrādāt ekspertu piesaistes procedūru, kas var ietvert arī publisko iepirkumu noteikta veida pakalpojumiem, samaksu veicot pēc stundu tarifa likmes.
Metodiskajā centrā nodarbinātajiem, pieaicinātajiem ekspertiem un auditoriem jābūt brīviem no jebkādas ietekmes, kas varētu skart to objektivitāti un spriestspēju. (Komisijas īstenošanas regula (ES) 2017/556 (2017. gada 24. marts) par detalizētu labas klīniskās prakses inspekcijas procedūru kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 536/2014 5.pants).
Papildus funkciju nodrošināšanai, kas paredz papildu finansējumu, nepieciešamības gadījumā metodiskās vadības institūcija ar pamatojumu vēršas ministrijā un attiecīgi risina divpusējas sarunas.
Projekts paredz, ka Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un ārstniecības vai augstākās izglītības iestāde slēdz līgumu par apmaksas kārtību metodiskās vadības nodrošināšanai attiecīgajā veselības aprūpes jomā.
Nacionālais veselības dienests veiks norēķinus ar ārstniecības iestādi, kura veiks metodiskās vadības institūcijai uzdotos uzdevumus.
Kā norāda VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" līguma “Par psihiskās veselības metodisko vadību” izpildes laikā, kas atbilsts metodiskās vadības institūciju ietvaram, metodisko vadības institūciju uzdevumu izpildei nepieciešams veidot komandu ne tikai no piešķirtās jomas speciālistiem (psihiskās veselības), bet arī citiem speciālistiem - speciālisti veselības aprūpē, sabiedrības veselībā, kuru kompetencē ir ārstniecības joma, aprūpes joma, veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas joma un sabiedrības veselības joma, kā arī koordinācijas, un atbalsta funkciju veicēji.
Līdz ar to noteikts, ka katra metodiskās vadības institūcija sastāvēs no komandas - vadītājs, četri koordinatori, divi metodiskā darba koordinatori ar kontroles funkcijām (2024. gadā viena amata vieta, no 2025.gada 1.jūlija - divas amata vietas). Papildus paredzēts finansējums diviem klīniskajiem auditiem katru gadu (no 2025.gada 1.jūlija, 2025. gadā plānots finansējums vienam klīniskajam auditam katrā metodiskās vadības institūcijā, bet no 2026. gada - diviem klīniskajiem auditiem), kā arī finansējums attiecīgās jomas eksperta atalgojumam, kas dotu iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, t.i., profesorus, asociētos profesorus, docentus, zinātņu doktorus, vadošos pētniekus u.tml. kvalifikācijas speciālistus, tai skaitā ārstus, māsas, ārsta palīgus, pacientu pārstāvjus un nepieciešamības gadījumā arī ārvalstu speciālistus. Katra metodiskās vadības institūcija ik mēnesi var piesaistīt darba grupas ekspertus ne vairāk kā 18 stundas (skat. pielikumu).
Paredzēts, ka metodiskās vadības institūcijas tai uzdotos pienākumus īstenos, piesaistot konkrētas jomas speciālistus, neatkarīgi no to darba vietas, profesionālās sabiedriskās organizācijas, izveidos patstāvīgi strādājošas ekspertu grupas dažādu ārstēšanas programmu, apakšprogrammu metodisko standartu izveidošanai un atjaunošanai.
Metodiskās vadības institūcijām, piesaistot ekspertus uz noteiktu ekspertīzes apjomu, nepieciešams izstrādāt ekspertu piesaistes procedūru, kas var ietvert arī publisko iepirkumu noteikta veida pakalpojumiem, samaksu veicot pēc stundu tarifa likmes.
Metodiskajā centrā nodarbinātajiem, pieaicinātajiem ekspertiem un auditoriem jābūt brīviem no jebkādas ietekmes, kas varētu skart to objektivitāti un spriestspēju. (Komisijas īstenošanas regula (ES) 2017/556 (2017. gada 24. marts) par detalizētu labas klīniskās prakses inspekcijas procedūru kārtību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 536/2014 5.pants).
Papildus funkciju nodrošināšanai, kas paredz papildu finansējumu, nepieciešamības gadījumā metodiskās vadības institūcija ar pamatojumu vēršas ministrijā un attiecīgi risina divpusējas sarunas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Noteikumu Nr.555 5.4. apakšpunkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus ar ārstniecības iestādi par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Veselības aprūpē, saskaņā ar OECD veikto apkopojumu*, nelietderīgus tēriņus veido:
1) nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana),
2) nepilnības pakalpojumu apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu, neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja pieejamas lētākas alternatīvas),
3) nepilnības veselības aprūpes pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi.
Ieviešot metodisko vadību, kas nodrošinās pakalpojumu kvalitātes pilnveidi, palīdzēs esošos resursus izmantot efektīvāk, kā arī sekmēs ekonomiski pamatotu pakalpojumu sniegšanu tādējādi samazinot nelietderīgos tēriņus ilgtermiņā.
Attiecībā uz Metodiskās vadības institūciju pienākumu nodrošināšanai nepieciešamajiem cilvēkresursiem, Veselības ministrija aptaujāja ārstniecības iestādes, lai apzinātu pienākumu īstenošanas iespējas. Metodiskās vadības institūcijām ir būtiska loma kvalitātes procesu pilnveidei veselības aprūpē, līdz ar to, izvērtējot saņemtos priekšlikumus metodisko centru darbības nodrošināšanai, tika izvēlēts piemērotākais cilvēkresursu modelis, pēc iespējas nodrošinot Veselības ministrijas izvirzīto pienākumu īstenošanu un radot mazāko ietekmi uz budžetu.
Kā norāda VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" - noslēgtajā līgumā ar NVD par metodiskās vadības īstenošanu psihiskās veselības jomā, piešķirts finansējums divām metodiskā darba koordinatora slodzēm, kā arī paredzēts papildus finansējums ekspertu atalgojumam. Ņemot vērā Ārstniecības likumā noteikto (spēkā ar 2024.gada 1.aprīli), metodiskās vadības institūciju pienākumi pārsniedz iepriekš NVD slēgto metodisko līgumu ietvaru - kontroles funkciju īstenošanai, nepieciešamas papildus divas amata slodzes. Tā pat lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijai izvirzīto mērķu sasniegšanu, paredzēts finansējums metodiskā centra vadītājam (1 slodze). Savukārt, lai nepazaudētu saikni ar vadošajiem jomas profesionāļiem, kuriem būtu nozīmīga loma kā ekspertiem metodisko standartu recenzēšanā un pārraudzīšanā – metodiskajiem centriem paredzēts finansējums jomas ekspertu piesaistei.
* OECD. (2017). Tackling Wasteful Spending on Health, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264266414-en
Nozarē ir pieejami cilvēkresursi, kuri iesaistīsies metodisko centru attīstības mērķu sasniegšanā.
1) nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana),
2) nepilnības pakalpojumu apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu, neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja pieejamas lētākas alternatīvas),
3) nepilnības veselības aprūpes pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi.
Ieviešot metodisko vadību, kas nodrošinās pakalpojumu kvalitātes pilnveidi, palīdzēs esošos resursus izmantot efektīvāk, kā arī sekmēs ekonomiski pamatotu pakalpojumu sniegšanu tādējādi samazinot nelietderīgos tēriņus ilgtermiņā.
Attiecībā uz Metodiskās vadības institūciju pienākumu nodrošināšanai nepieciešamajiem cilvēkresursiem, Veselības ministrija aptaujāja ārstniecības iestādes, lai apzinātu pienākumu īstenošanas iespējas. Metodiskās vadības institūcijām ir būtiska loma kvalitātes procesu pilnveidei veselības aprūpē, līdz ar to, izvērtējot saņemtos priekšlikumus metodisko centru darbības nodrošināšanai, tika izvēlēts piemērotākais cilvēkresursu modelis, pēc iespējas nodrošinot Veselības ministrijas izvirzīto pienākumu īstenošanu un radot mazāko ietekmi uz budžetu.
Kā norāda VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" - noslēgtajā līgumā ar NVD par metodiskās vadības īstenošanu psihiskās veselības jomā, piešķirts finansējums divām metodiskā darba koordinatora slodzēm, kā arī paredzēts papildus finansējums ekspertu atalgojumam. Ņemot vērā Ārstniecības likumā noteikto (spēkā ar 2024.gada 1.aprīli), metodiskās vadības institūciju pienākumi pārsniedz iepriekš NVD slēgto metodisko līgumu ietvaru - kontroles funkciju īstenošanai, nepieciešamas papildus divas amata slodzes. Tā pat lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijai izvirzīto mērķu sasniegšanu, paredzēts finansējums metodiskā centra vadītājam (1 slodze). Savukārt, lai nepazaudētu saikni ar vadošajiem jomas profesionāļiem, kuriem būtu nozīmīga loma kā ekspertiem metodisko standartu recenzēšanā un pārraudzīšanā – metodiskajiem centriem paredzēts finansējums jomas ekspertu piesaistei.
* OECD. (2017). Tackling Wasteful Spending on Health, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264266414-en
Nozarē ir pieejami cilvēkresursi, kuri iesaistīsies metodisko centru attīstības mērķu sasniegšanā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji
- Ārstniecības iestādēs nodarbinātie (ārstniecības personas, ārstniecības atbalsta personas, ārstniecības iestādes administrācija)
- Valsts pārvaldē nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Paredzēts, ka metodiskās vadības institūcija noteiktajā nozarē (gan valsts, gan privātajā sektorā) nodrošinās vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību. Līdz ar to ilgtermiņā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējiem būs pieejamāki kvalitatīvāki, izmaksu efektīvi pakalpojumi, zinošs personāls.
Ārstniecības iestādēs un valsts pārvaldē nodarbinātajiem var uzdot sagatavot informāciju, ko tālāk analizēs metodiskās vadības institūcijā.
Ārstniecības iestādēs un valsts pārvaldē nodarbinātajiem var uzdot sagatavot informāciju, ko tālāk analizēs metodiskās vadības institūcijā.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes
- Metodiskās vadības institūcija
Ietekmes apraksts
Metodiskās vadības institūcija noteiktajā nozarē (gan valsts, gan privātajā sektorā) nodrošinās vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību.
Ārstniecības iestādes sniegs informāciju par esošo pakalpojumu sniegšanas kārtību, veiks nepieciešamās darbības pakalpojumu kvalitātes pilnveides nodrošināšanai.
Ārstniecības iestādes sniegs informāciju par esošo pakalpojumu sniegšanas kārtību, veiks nepieciešamās darbības pakalpojumu kvalitātes pilnveides nodrošināšanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nodrošinot metodisko vadību, visā valstī tiks nodrošināti vienlīdzīgi veselības aprūpes pakalpojumi - vienlīdzīga to kvalitāte, padarot ārstniecības iestādes konkurētspējīgākas savā starpā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Metodiskās vadības institūcijas izvērtēs ārstniecības iestādēs sniegto pakalpojumu kvalitāti, sniegs atgriezenisko saiti gan ārstniecības iestādei, gan Nacionālajam veselības dienestam, gan Veselības ministrijai, attiecīgi tālāk tiks plānots, kā pilnveidot sniegtos pakalapojumus.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks izveidotas jauna darba vietas metodiskās vadības institūcijās.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
15 224 775
0
12 394 830
0
12 468 656
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
15 224 775
0
12 394 830
0
12 468 656
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
15 224 775
666 971
12 394 830
3 882 995
12 468 656
4 417 995
4 417 995
2.1. valsts pamatbudžets
15 224 775
666 971
12 394 830
3 882 995
12 468 656
4 417 995
4 417 995
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-666 971
0
-3 882 995
0
-4 417 995
-4 417 995
3.1. valsts pamatbudžets
0
-666 971
0
-3 882 995
0
-4 417 995
-4 417 995
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
666 971
0
3 882 995
0
4 417 995
4 417 995
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums 2024. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” un ņemot vērā Finanšu ministrijas rīkojumus uz 2024.gada 20. maiju:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 15 224 775 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 13 738 676 euro
Izdevumi 15 224 775 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 673 935 euro
Kapitālie izdevumi 3 058 099 euro
Finansējums 2025. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 12 394 830 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 908 731 euro
Izdevumi 12 394 830 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 091 503 euro
Kapitālie izdevumi 1 303 327 euro
Finansējums 2026. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 12 468 656 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 982 557 euro
Izdevumi 12 468 656 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 165 329 euro
Kapitālie izdevumi 1 303 327 euro
Noteikumu projekts paredz noteikt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un veicamos uzdevumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī publisku līdzekļu ieguldīšanu metodiskās vadības institūcijā un nodrošinātu tās darbību. Iepriekš minētais pasākums īstenojams apakšprogrammas 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” ietvaros. Finansējums 2024.gadam 666 971 euro, 2025.gadam 3 882 995 euro, 2026. gadam un turpmāk ik gadu 4 417 995 euro, skat., anotācijas pielikumu.
Finansējuma avots: budžeta resors "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2024.gadā ir 666 971 euro, tai skaitā:
- 666 971 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2025.gadā ir 3 882 995 euro, tai skaitā:
- 3 882 995 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2026.gadā un turpmāk ik gadu ir 4 417 995 euro, tai skaitā:
- 4 417 995 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Lai turpinātu nodrošināt noteikt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un veicamos uzdevumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī publisku līdzekļu ieguldīšanu metodiskās vadības institūcijā un nodrošinātu tās darbību, Veselības ministrijai iesniegt Finanšu ministrijai priekšlikumu par valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu 2025. - 2028. gadam palielināšanu, paredzot finansējuma pārdali 2025. gadā 3 882 995 euro, 2026. gadā un turpmāk ik gadu 4 417 995 euro apmērā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana”, un attiecīgi Finanšu ministrijai palielināt Veselības ministrijai bāzes izdevumus 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam, vienlaicīgi samazinot resursus izdevumu segšanai un izdevumus budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana”.
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 15 224 775 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 13 738 676 euro
Izdevumi 15 224 775 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 673 935 euro
Kapitālie izdevumi 3 058 099 euro
Finansējums 2025. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 12 394 830 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 908 731 euro
Izdevumi 12 394 830 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 091 503 euro
Kapitālie izdevumi 1 303 327 euro
Finansējums 2026. gadam atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam”:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogramma 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”
Resursi izdevumu segšanai 12 468 656 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 1 486 099 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 982 557 euro
Izdevumi 12 468 656 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 11 165 329 euro
Kapitālie izdevumi 1 303 327 euro
Noteikumu projekts paredz noteikt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un veicamos uzdevumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī publisku līdzekļu ieguldīšanu metodiskās vadības institūcijā un nodrošinātu tās darbību. Iepriekš minētais pasākums īstenojams apakšprogrammas 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” ietvaros. Finansējums 2024.gadam 666 971 euro, 2025.gadam 3 882 995 euro, 2026. gadam un turpmāk ik gadu 4 417 995 euro, skat., anotācijas pielikumu.
Finansējuma avots: budžeta resors "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programma 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2024.gadā ir 666 971 euro, tai skaitā:
- 666 971 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2025.gadā ir 3 882 995 euro, tai skaitā:
- 3 882 995 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Kopējais nepieciešamais finansējums Noteikumu projekta īstenošanai 2026.gadā un turpmāk ik gadu ir 4 417 995 euro, tai skaitā:
- 4 417 995 euro apmērā nepieciešams segt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana".
Lai turpinātu nodrošināt noteikt metodiskās vadības institūcijas statusa piešķiršanas kritērijus un kārtību, institūcijas tiesības un veicamos uzdevumus noteiktajā veselības aprūpes jomā, kā arī publisku līdzekļu ieguldīšanu metodiskās vadības institūcijā un nodrošinātu tās darbību, Veselības ministrijai iesniegt Finanšu ministrijai priekšlikumu par valsts pamatbudžeta bāzes izdevumu 2025. - 2028. gadam palielināšanu, paredzot finansējuma pārdali 2025. gadā 3 882 995 euro, 2026. gadā un turpmāk ik gadu 4 417 995 euro apmērā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana”, un attiecīgi Finanšu ministrijai palielināt Veselības ministrijai bāzes izdevumus 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam, vienlaicīgi samazinot resursus izdevumu segšanai un izdevumus budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Lai metodiskās vadības institūcijas darbotos sasaistē ar aktuālajiem notikumiem veselības aprūpes jomā, kā arī, lai nodrošinātu efektīvu metodiskās vadības institūciju izstrādāto inovāciju ieviešanu, Veselības ministrijā un NVD plānots ieviest papildus pa vienai amata vietai - metodisko vadības institūciju koordinators. Koordinatoru piesaiste Veselības ministrijā un NVD ļaus nodrošināt arī operatīvāku sadarbību metodiskās vadības institūcijām ar valsts pārvaldi.
Lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijas darbību, papildu nepieciešamais finansējums no 2024.gada 2.septembra veido 22 162 euro apmērā un 2025.gadam un turpmāk ik gadu veido 66 485 euro apmērā.
Finansējums papildus amata vietām tiks nodrošināts VM budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" un programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros.
Detalizētu informāciju skatīt pie MK rīkojuma projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz budžeta resoru "29. Veselības ministrija"" (24-TA-653).
Lai nodrošinātu metodiskās vadības institūcijas darbību, papildu nepieciešamais finansējums no 2024.gada 2.septembra veido 22 162 euro apmērā un 2025.gadam un turpmāk ik gadu veido 66 485 euro apmērā.
Finansējums papildus amata vietām tiks nodrošināts VM budžeta apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" un programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros.
Detalizētu informāciju skatīt pie MK rīkojuma projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz budžeta resoru "29. Veselības ministrija"" (24-TA-653).
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana"" (24-TA-213).
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts tiks virzīts vienlaikus ar VM sagatavoto MK rīkojuma “Par apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 20.00.00 programmas “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” uz budžeta resoru “29.Veselības ministrija”” projektu (24-TA-213).
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Informatīvais ziņojums "Par slimnīcu tīkla attīstību" (24-TA-481, izskatīts 2024.gada 30.aprīļa ministru kabineta sēdē, prot.Nr.18/49. §)
Pamatojums un apraksts
Informatīvajā ziņojumā "Par slimnīcu tīkla attīstību" ietverts metodiskās vadības institūciju izveides pamatojums.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcija, Zāļu valsts aģentūraNevalstiskās organizācijas
Latvijas Lielo slimnīcu asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā saņemti priekšlikumi un iebildumi no biedrībām "Latvijas Lielo slimnīcu asociācija", “Veselības aprūpes darba devēju asociācija” un "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija". Iebildumi un priekšlikumi ņemti vērā vai daļēji ņemti vērā.
Saņemto viedokļu apkopojums pieejams noteikumu projekta papildus dokumentu sadaļā.
Saņemto viedokļu apkopojums pieejams noteikumu projekta papildus dokumentu sadaļā.
6.4. Cita informācija
Projekts izstrādes procesā (pirms ievietošanas TAP portālā) vairākkārtīgi nosūtīts izskatīšanai un precizēšanai gan iestādēm, kas varētu pretendēt uz metodiskās vadības institūcijas statusu, gan Veselības ministrijas padotības iestādēm. Papildus organizētas arī sanāksmes, kurās pārrunāts Projekts - 2024.gada 12.februārī ar ārstniecības un augstākās izglītības iestādēm, 2024.gada 19.februārī ar Veselības ministrijas padotības iestādēm.
Tā pat Projekta saskaņošanas procesā saņemtie iebildumi 2024.gada 2.jūlijā pārrunāti ar pacientu organizācijām - "Onkoalianse" un "Latvijas Pacientu organizāciju tīkls".
Tā pat Projekta saskaņošanas procesā saņemtie iebildumi 2024.gada 2.jūlijā pārrunāti ar pacientu organizācijām - "Onkoalianse" un "Latvijas Pacientu organizāciju tīkls".
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Veselības inspekcija
- Zāļu valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Jā
Tiks veidotas metodiskās vadības institūcijas prioritārajās veselības aprūpes jomās.
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Nodrošinot sadarbību ar metodiskās vadības institūcijām tiks efektīvāk īstenota valsts pārvaldes iestāžu darbība.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pilnveidoti uz pacientu vērstu veselības aprūpes pakalpojumus.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Inovatīvi risinājumi veselības aprūpe.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pilnveidojot veselības aprūpes pakalpojumus paredzama ilgtermiņa ietekme uz potenciāli novēršamiem nāves gadījumiem, arī pozitīvi ietekmēti dzīvildzes rādītāji, pakalpojumu kvalitāte var mazināt invalidizācijas risku un ietekmi uz iedzīvotāju darbaspēju.
Projekts nodrošinās pasākumu izpildi attīstības plānošanas dokumentos - Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.–2024.gadam, Valdības rīcības plānā, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, tā pat arī Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna 2023.–2025. gadam.
Projekts nodrošinās pasākumu izpildi attīstības plānošanas dokumentos - Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.–2024.gadam, Valdības rīcības plānā, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, tā pat arī Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna 2023.–2025. gadam.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz noteikt vienu vadošo iestādi katrā prioritārajā veselības aprūpes jomā, kas nodrošinātu vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību. Ieviešot metodiskās vadību tiks nodrošināta iedzīvotājiem iespēja saņemt līdzvērtīgus pakalpojumus – gan satura gan kvalitātes ziņā neatkarīgi no to sniegšanas vietas.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Metodiskās vadības institūcija noteiktajā nozarē (gan valsts, gan privātajā sektorā) nodrošinās vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību un speciālistu apmācību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Datu apstrāde notiks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.punkta apakšpunktiem:
b) apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;
h) apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;
i) apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;
j) apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.
b) apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, ciktāl to pieļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti vai koplīgums atbilstīgi dalībvalsts tiesību aktiem, paredzot piemērotas garantijas datu subjekta pamattiesībām un interesēm;
h) apstrāde ir vajadzīga profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, darbinieka darbspējas novērtēšanai, medicīniskas diagnozes, veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai saskaņā ar līgumu ar veselības darba profesionāli un ievērojot 3. punktā minētos nosacījumus un garantijas;
i) apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai vai augstu kvalitātes un drošības standartu nodrošināšanai, cita starpā zālēm vai medicīniskām ierīcēm, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas paredz atbilstošus un konkrētus pasākumus datu subjekta tiesību un brīvību, jo īpaši dienesta noslēpuma, aizsardzībai;
j) apstrāde ir vajadzīga arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgi izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Metodiskā vadības institūcijas finansējuma aprēķins