Anotācija

Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000031816 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašnieks).
Nekustamais īpašums (pēc zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0069) sadales) sastāv no trīs zemes vienībām:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0371) 4,76 ha platībā;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0372) 0,77 ha platībā,
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0373) 0,51 ha platībā
un piecām būvēm:
- būve ar kadastra apzīmējumu 6672 010 0069 001 (dzīvojamā māja ar piebūvi);
- būve ar kadastra apzīmējumu 6672 010 0069 002 (pagrabs);
- būve ar kadastra apzīmējumu 6672 010 0069 003 (saimniecības ēka);
- būve ar kadastra apzīmējumu 6672 010 0069 004 (pirts);
- būve ar kadastra apzīmējumu 6672 010 0069 005 (pirts), 
kas atrodas uz atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0371) 4,76 ha platībā.
Zemesgrāmatā nostiprināts braucamā ceļa servitūts par labu nekustamiem īpašumiem "Plūmītes" (zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000193530), "Kāres" (zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000193610) un "Vecliepas" (zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000193615), Salacgrīvas l.t., kas līgumam pievienotajā "Celmiņi" zemes robežu plānā iezīmēts ar dzeltenu līniju. 
Ceļa servitūts atrodas atlikušajā (neatsavināmajā) Nekustamā īpašuma daļā - zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 6672 010 0371, 4,76 ha platībā, un netiek skarta ar Rail Baltica projektu.
Citas lietu tiesības, kas apgrūtina Nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā nav reģistrētas. 
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) atsavināmajai:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0372) 0,77 ha platībā ir reģistrēti apgrūtinājumi: 
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (7312030303) – 0,10 ha;
2) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) - 0,04 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (7312050101) – 0,05 ha;
4) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,04 ha;
5) biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija (7313030500) – 0,77 ha;
6) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300) – 0,77 ha.
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0372) platība ir 0,77 ha, tās lietošanas mērķis ir “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101). Platības sadalījums par lietošanas veidiem – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. ganību platība) – 0,73 ha; ūdens objektu zeme (tostarp zeme zem ūdeņiem) – 0,03 ha; zemes zem ceļiem platība – 0,01 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0373) 0,51 ha platībā ir reģistrēti apgrūtinājumi: 
1) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) - 0,01 ha;
2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (7312050101) – 0,03 ha;
3) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos (7312030303) – 0,49 ha;
4) ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (7311041000) – 0,03 ha;
5) biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija (7313030500) – 0,51 ha;
6)  Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (7311010300) – 0,51 ha.
Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas datiem zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0373) platība ir 0,51 ha, tās lietošanas mērķis ir "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā" (kods 1101). Platības sadalījums par lietošanas veidiem – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (tostarp ganību platība) – 0,45 ha; ūdens objektu zeme (tostarp zeme zem ūdeņiem) – 0,05 ha; zemes zem ceļiem platība – 0,01 ha.

Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tostarp arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, kā arī ekspluatācijas aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja. Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz tās turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr.303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktie ierobežojumi.

Uz atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.

Saskaņā ar akciju sabiedrības "RB Rail", kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju Nekustamā īpašuma atlikušajai (neatsavināmajai) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0371) 4,76 ha platībā Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros tiek paredzēta piekļuve no projektēta pašvaldības nozīmes ceļa, kas tiks savienots ar jau esošu piebraucamo ceļu.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk - Institūcija) 2023. gada 5. decembrī saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo un otro daļu nosūtīja Nekustamā īpašuma īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2023-3932 “Paziņojums par nekustamā īpašuma "Celmiņi", Salacgrīvas pagasts, Limbažu novads, kadastra Nr. 66720100069, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai” (turpmāk – atsavināšanas paziņojums), informējot, ka Rail Baltica projektam nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 010 0069 daļu 1,2667 ha platībā, kas var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā. 
Institūcija 2024. gada 8. jūlijā nosūtīja Nekustamā īpašuma īpašniekam atkārtotu paziņojumu Nr. 2.3.N/2024-3485 “Precizējums paziņojumā par nekustamā īpašuma "Celmiņi" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, kadastra Nr. 66720100069, atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”, informējot, ka Rail Baltica projektam nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 010 0069 daļu 1,2723 ha platībā, kas var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā.

Nekustamā īpašuma īpašnieks 2024. gada 8. janvārī ir sniedzis atbildi uz atsavināšanas paziņojumu, izsakot prasījumus:
- Atsavināmās zemes vienības daļas vērtība ir ne mazāka kā 9035,89 euro.
Nekustamā īpašuma īpašnieks vēstulē norādīja, ka saskaņā ar 2023. gada 11. maija pirkuma līgumu Nekustamo īpašumu iegādājās 2023. gada 11. maijā par cenu 61300,00 euro. Ņemot vērā to, ka cena par nekustamo īpašumu tika noteikta par visu īpašumu kopumā, neizdalot atsevišķu kadastrālo vienību cenu, ņemot vērā kadastrālo vērtību proporciju ir iespējams noteikt, katras atsevišķās Nekustamā īpašuma sastāvā esošās kadastrālās vienības cenu, proti, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 66720100069 (turpmāk – Zemes vienība) kopējā vērtība saskaņā ar pirkuma līgumu ir 42657,78 euro un uz tā esošo būvju kopējā vērtība ir 18642,22 euro. No minētā izsecināma arī atsavināmās Zemes vienības daļas vērtība saskaņā ar pirkuma līgumu, proti, proporcionāli atdalāmas Zemes vienības daļas platībai tās vērtība saskaņā ar pirkuma līgumu ir 9035,89 euro, kas savukārt sastāda 14,74 % no kopējās nekustamā īpašuma vērtības.
- Atlīdzināmo zaudējumu apmērs attiecībā uz Nekustamā īpašuma iegādi sastāda 97,64 euro.
Nekustamā īpašuma īpašnieks vēstulē norādīja, ka kopā Nekustamā īpašuma iegādes izmaksas 2023. gadā sastādīja 662,43 euro, no kuriem izdevumu daļu, kas saistīta ar Nekustamā īpašuma iegādi 14,74 % apmērā, atbilstoši Nekustamā īpašuma sastāva samazinājumam, sastāda 97,64 euro. Šie izdevumi ir saistīti ar Nekustamā īpašuma iegādi (valsts nodeva, kancelejas nodeva, darījuma konta apkalpošanas nauda, notāra atlīdzības samaksa) un iekļaujami atlīdzināmo zaudējumu apmērā.
- Atlīdzināmo zaudējumu apmērs attiecībā uz Zemes vienības daļā augošajiem kokiem, krūmiem un stādiem nosakāms pieaicinot sertificētu speciālistu, lūdz pieaicināt sertificētu speciālistu.
Vēstules pielikumā Nekustamā īpašuma īpašnieks pievieno koku uzskaitījumu un fotogrāfijas atsavināmajā Zemes vienības daļā, proti, atsavināmajā Zemes vienības daļā aug 113 priedes, 45 bērzi, 158 egles, 17 tūjas, ir iekopta jaunaudze ar 80 eglēm un priedēm, kā arī malkas koki un krūmi 60 m³ apmērā (alksnis, krūmi un tievi bērzi). Nekustamā īpašuma īpašnieks norāda, ka uz doto brīdi malkas iepirkuma cena vidēji ir 50 euro/m³, kas sastāda zaudējumus 3000 euro apmērā. Vienas 5 m augstas tūjas cena tirgū šobrīd ir 220 euro, kas kopā sastāda zaudējumus 3740 euro apmērā.
- Nepieciešams izbūvēt jaunu piebraucamo ceļu, nodrošinot piekļuvi no pašvaldības ceļa līdz mājām.
- Nepieciešams veikt žoga pārcelšanas darbus.

2024. gada 23. jūlijā, atbildot uz Nekustamā īpašuma īpašnieka vēstuli un mutiski uzdoto jautājumu par pārvada izbūves lietderīgumu, Institūcija sniedza šādas atbildes:
1. Par atsavināmās zemes vienības vērtību un atlīdzināmo zaudējumu apmēru – informācija ir nodota sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam vērtēšanas darbību veikšanai atbilstoši standartam LVS 401:2013 "Īpašuma vērtēšana", Likumam un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. 
2. Par lūgumu sniegt skaidrojumu par pārvada izbūves lietderīgumu - atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica (turpmāk - Rail Baltica) ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), par kura ziņojumu Vides pārraudzības valsts birojs 03.05.2016. izdeva atzinumu Nr. 5 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu" (Atzinums Nr.5). Ministru kabinets ar MK rīkojumu Nr. 467 ir akceptējis paredzēto darbību un paredzētos risinājumus, tostarp arī attiecībā uz šķērsojumu risinājumiem. Barjeras efekts, teritoriju fragmentācija un piekļuves risinājumi īpašumiem bija viens no nozīmīgiem ietekmes aspektiem, kas tika vērtēts ietekmes uz vidi novērtējuma IVN ietvaros, izstrādājot un nosakot ietekmes mazināšanas pasākumus (skatīt, piemēram, IVN Ziņojuma 1.5.6.1. un 5.1.2. tabulu). Atbilstoši IVN Ziņojumam un Atzinuma Nr.5 nosacījumiem Nr. 6.5.1.9.a un Nr. 6.5.1.9.b, īstenojot paredzēto darbību, jānodrošina šķērsojumu būvniecību, ceļu pārbūvi vai jaunu ceļu būvniecību, lai nodrošinātu piekļuvi īpašumiem un objektiem, kas atrodas Rail Baltica trases tuvumā, paredzētos risinājumus iestrādājot būvprojektā. Šķērsojuma izbūve nepieciešama, lai samazinātu barjeras efektu, teritoriju fragmentāciju un nodrošinātu piekļuves risinājumus īpašumiem. IVN ietvaros, nodrošinot sabiedrības līdzdalību, tika rīkotas sabiedriskās apspriešanas, lai apspriestu paredzētos Rail Baltica risinājumus, tostarp šķērsojumu risinājumus, ar potenciāli ietekmēto īpašumu īpašniekiem. Attiecībā uz minēto ceļa pārvadu norādīts, ka pārvada izbūves nepieciešamība tika identificēta IVN ietvaros un ir akceptēta ar MK rīkojumu Nr. 467, tādēļ nav pārskatāma.
3. Par nepieciešamību izbūvēt jaunu piebraucamo ceļu, nodrošinot piekļuvi no pašvaldības ceļa līdz mājām - atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai jaunbūvējamais paralēlais ceļš gar zemes vienību 66720100069 un gar Rail Baltica trasi nodrošina piekļuves Nekustamajam īpašumam un citiem skartajiem īpašumiem dienvidu virzienā.  Piekļuve skartajai zemes vienībai tiek nodrošināta, izbūvējot nobrauktuvi pret jau dabā esošo brauktuvi no jaunizbūvējamā pašvaldības ceļa.
4. Par nepieciešamību veikt žoga pārcelšanas darbus - atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības “RB Rail” sniegtajai informācijai esošā žoga pārcelšana tiks iekļauta būvprojekta ietvaros veicamo darbu apjomā.
Tā kā Institūcija ir devusi sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam uzdevumu noteikt ar žoga pārcelšanu saistīto darbu izdevumu apmēru atbilstoši apvidus vidējām tirgus cenām, Institūcija lūdza Nekustamā īpašuma īpašnieku informēt Institūciju, ja vēlas veikt žoga pārcelšanas darbus patstāvīgi.

Papildus minētajam Institūcija 2024. gada 12. novembrī vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5835 informēja Nekustamā īpašuma īpašnieku:
- pamatojoties uz Likuma 24. pantu, prasījums, kas ietverts Nekustamā īpašuma apsekošanas aktā un izteikts par Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošā žoga, tai skaitā esošā koka stabos stiprinātā drāšu žoga, metāla konstrukcijas vārtu, pie vārtiem izbūvētas videonovērošanas un norādes ar īpašuma nosaukumu, pārcelšanas izdevumu segšanu, ir apmierināms. Šādi izdevumi būs sedzami to faktiskajā apmērā atbilstoši iesniegtajiem dokumentāliem pierādījumiem par darbu izpildi, nepārsniedzot vidējās tirgus cenas, pie nosacījuma, ja šie darbi tiks veikti pirms Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto būvdarbu uzsākšanas. Atbilstoši par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības “RB Rail” sniegtajai informācijai esošā žoga pārcelšana tiks iekļauta būvprojekta ietvaros veicamo darbu apjomā.
Atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā esošā koka stabos stiprinātā drāšu žoga, metāla konstrukcijas vārtu, pie vārtiem izbūvētas videonovērošanas un norādes ar īpašuma nosaukumu vērtība nav iekļauta atlīdzības apmērā;
- noraidīts prasījums par izdevumiem, kas proporcionāli Nekustamā īpašuma atsavināmai daļai būtu atlīdzināmi atbilstoši 2023. gada 11. maijā noslēgtajam Nekustamā īpašuma pirkuma līgumam un atbilstoši veiktajiem maksājumiem par Nekustamā īpašuma iegādi (valsts nodeva, kancelejas nodeva, darījuma konta apkalpošanas nauda, notāra atlīdzības samaksa) – saskaņā ar Likuma 22. panta pirmo daļu, atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, atlīdzību veido sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikta nekustamā īpašuma tirgus vērtība un cēloņsakarīgi ar nekustamā īpašuma atsavināšanu saistītu zaudējumu atlīdzība. Atlīdzības apmērā nav iekļaujami Nekustamā īpašuma īpašnieka izdevumi Nekustamā īpašuma iegādei un nostiprināšanai zemesgrāmatā uz īpašnieka vārda, ņemot vērā to, ka īpašuma tiesību reģistrācija ir normatīvajos aktos noteikts īpašnieka pienākums (Zemesgrāmatu likuma 1. pants noteic, ka nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta). Atsavinot Nekustamā īpašuma daļu valstij, valsts segs visus ar Nekustamā īpašuma daļas iegūšanu valsts īpašumā saistītos izdevumus;
- par meliorācijas sistēmu nepārtrauktu un kvalitatīvu funkcionēšanu – atbilstoši par projektēšanu atbildīgās AS "RB Rail" sniegtajai informācijai Rail Baltica projekta būvniecības procesa ietvaros likumīgi izbūvētā meliorācijas sistēma atlikušajā (neatsavināmajā) Nekustamā īpašuma daļā būs saglabājama atbilstoši apstiprinātajiem būvprojekta risinājumiem, kas tiks izstrādāti saskaņā ar valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.

Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija 2024. gada 3. decembra sēdes slēgtajā daļā nolēma:
1. Apstiprināt taisnīgas atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām –  projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai - atsavināmo nekustamā īpašuma "Celmiņi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 010 0069) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0372) 0,77 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0373) 0,51 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, nosakot to atbilstoši kopējai summai – 11 545,00 EUR (vienpadsmit tūkstoši pieci simti četrdesmit pieci euro), ko veido:
1.1. zemes vienību tirgus vērtība – 8 192,00 EUR, tai skaitā:
1.1.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0372) 0,77 ha platībā tirgus vērtība 4 928,00 EUR jeb 0,64 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
1.1.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0373) 0,51 ha platībā tirgus vērtība 3 264,00 EUR jeb 0,64 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
1.2. uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 6672 010 0372 un 6672 010 0373 augošo koku tirgus vērtība 2 051,00 EUR;
1.3. kompensējamie zaudējumi, kas aprēķināti par atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6672 010 0371 ar kopējo platību 4,34 ha (aprēķinos netiek iekļauta zeme zem ēkām 0,42 ha platībā) vērtības samazinājumu 1 302,00 EUR jeb 0,03 EUR par vienu zemes kvadrātmetru.
2. Noraidīt Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījumu par izdevumiem, kas proporcionāli Nekustamā īpašuma atsavināmai daļai būtu atlīdzināmi atbilstoši 2023. gada 11. maijā noslēgtajam Nekustamā īpašuma pirkuma līgumam un atbilstoši veiktajiem maksājumiem par Nekustamā īpašuma iegādi (valsts nodeva, kancelejas nodeva, darījuma konta apkalpošanas nauda, notāra atlīdzības samaksa). 
Noraidīšanas tiesiskais pamatojums sniegts iepriekš minētajā Institūcijas 2024. gada 12.novembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5835.
 
2024. gada 28. novembrī elektroniskā pasta sarakstē Institūcijā saņemta Nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana apstiprinātās atlīdzības apmēram.
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 9.decembra lēmumu Nr. 03.1-14/4149 nolēma:
- apstiprināt atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Celmiņi” (kadastra Nr.6672 010 0069) daļas – zemes vienības (kadastra apzīmējums 6672 010 0372) 0,77 ha platībā un zemes vienības (kadastra apzīmējums 6672 010 0373) 0,51 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 8 192,00 EUR, ko veido:
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 6672 010 0372) 0,77 ha platībā tirgus vērtība 4928,00 EUR jeb 0,64 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 6672 010 0373) 0,51 ha platībā tirgus vērtība 3264,00 EUR jeb 0,64 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- atlīdzināt zaudējumus - uz zemes vienībām augošo koku tirgus vērtību 2 051,00 EUR;
- atlīdzināt zaudējumus par atlikušās zemes vienības (kadastra apzīmējums 6672 010 0371) ar kopējo platību 4,34 ha (aprēķinos netiek iekļauta zeme zem ēkām 0,42 ha platībā) vērtības samazinājumu 1 302,00 EUR jeb 0,03 EUR par vienu zemes kvadrātmetru;
- noraidīt prasījumu par izdevumiem, kas proporcionāli Īpašumam būtu atlīdzināmi atbilstoši 2023. gada 11. maijā noslēgtajam nekustamā īpašuma pirkuma līgumam un atbilstoši veiktajiem maksājumiem par nekustamā īpašuma iegādi (valsts nodeva, kancelejas nodeva, darījuma konta apkalpošanas nauda, notāra atlīdzības samaksa), jo saskaņā ar Likuma 22.panta pirmo daļu, atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, atlīdzību veido sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikta nekustamā īpašuma tirgus vērtība un cēloņsakarīgi ar nekustamā īpašuma atsavināšanu saistītu zaudējumu atlīdzība. Atlīdzības apmērā nav iekļaujami Īpašnieka izdevumi nekustamā īpašuma iegādei un nostiprināšanai zemesgrāmatā uz Īpašnieka vārda, ņemot vērā to, ka īpašuma tiesību reģistrācija ir normatīvajos aktos noteikts īpašnieka pienākums saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu.

Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Savukārt Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (skatīt informatīvo ziņojumu “Par jauniem ceļiem Rail Baltica projekta īstenošanas rezultātā” (22-TA-2881)), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.

Rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Celmiņi” Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 010 0069) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0372) 0,77 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0373) 0,51 ha platībā.