Anotācija (ex-ante)

-

Vispārējā kārtība

2018. gada 11. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (turpmāk – Direktīva), lai nodrošinātu valstu konkurences iestādes ar nepieciešamām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvarām, kas nepieciešamas efektīvai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. un 102. panta piemērošanai.
Direktīvas prasību pārņemšanai nacionālajā tiesību sistēmā ir veikti grozījumi Konkurences likumā, kas ir stājušies spēkā 2022.gada 23.jūnijā. Ar grozījumiem Konkurences likuma 4.pantā tika mainīts Konkurences padomes juridiskais statuss, proti nosakot, ka Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tās institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību un tā savā darbībā ir neatkarīga.
Iepriekš minētie grozījumi pēc būtības nosaka Konkurences padomei juridisko statusu, kas ir līdzīgs Datu valsts inspekcijas nostiprinātajam juridiskajam statusam Fizisko personu datu apstrādes likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas nosaka Datu valsts inspekcijas tiesības budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā līdzīgi kā citām neatkarīgajām iestādēm. Izrietoši līdzīgas tiesības ir nosakāmas arī Konkurences padomei budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, nodrošinot, lai Konkurences padome kā uzraudzības iestāde būtu pakļauta tādai finanšu kontrolei, kas neietekmē tās neatkarību, un lai tai būtu atsevišķs publisks gada budžets, kas var būt daļa no kopējā valsts budžeta.
Attiecīgi ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" (turpmāk – Noteikumu projekts) 19.punktā un 26.4.apakšpunktā, papildinot iepriekš minētās tiesību normas ar Konkurences padomi. Kā arī Noteikumu projekts tiek papildināts ar 28.1 punktu, kurā noteikts, ka Ekonomikas ministrija nodrošina, ka Konkurences padomes prioritāro pasākumu sarakstu nodala no pārējo Ekonomikas ministrijas prioritāro pasākumu saraksta un iesniedz atsevišķā failā MS Excel formātā.

Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr.867 “Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam” ir izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.² panta ceturto daļu un pamatojas uz šā panta astotajā daļā esošo valsts institūciju uzskaitījumu. Šobrīd ir veikti nepieciešamie grozījumi Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.² panta astotajā daļā, kurā ir precizēts institūciju uzskaitījums, pievienojot tam Konkurences padomi (grozījumi pieņemti 2022.gada 16.jūnijā Saeimā 3.lasījumā). 

Nē

-