24-TA-1135: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" (turpmāk — likumprojekts) izstrādāts pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas, paredzot iespēju līgumus par publiskas personas zemes nomu noslēgt uz kopējo termiņu līdz 75 gadiem, ja publiskas personas zeme tiek nomāta ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai veicinātu ilgtspējīgu ilggadīgo ogulāju (lielogu dzērveņu un krūmmelleņu) stādījumu attīstības iespējas, likumprojekts paredz, ka zemes nomas līgumus par publiskas personas zemes nomu ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai varēs noslēgt uz kopējo termiņu līdz 75 gadiem, tādējādi dodot iespēju šo stādījumu audzētājiem publiskas personas īpašumā esošo zemi nomāt uz termiņu, kas ir atbilstošs ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanas un augšanas specifikai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Meža likuma 4. panta otro daļu akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (turpmāk — AS "Latvijas valsts meži") pārvalda un apsaimnieko valstij piekrītošo un valsts īpašumā esošo uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstīto meža zemi.
Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ietvaros AS "Latvijas valsts meži" arī administrē un uzrauga noslēgtos zemes nomas līgumus ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai (kultivētās ogas — lielogu dzērvenes; krūmmellenes) un uz esošo brīdi administrē astoņus šādus zemes nomas līgumus ar kopējo iznomāto platību 345,01 ha. Daļai no šiem līgumiem, kas noslēgti 2000. gadu sākumā, nomas līgumu termiņš beigsies tuvāko gadu laikā, turklāt, ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto maksimālo termiņu (30 gadi) uz kādu var iznomāt publiskas personas nekustamo īpašumu, šos līgumus vairs nevarēs pagarināt, kas nozīmē, ka pastāv risks, ka šo gadu laikā ieguldītais darbs ilggadīgo ogulāju audzētājiem būs jāpārtrauc, negatīvi ietekmējot ne tikai pašu nomnieku, bet arī nozari kopumā, jo tiek zaudēts vietējais ražotājs un tā sniegtās darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt nomas platības atrodas dažādos valsts reģionos, arī Latgalē, pierobežā un sniedz būtisku nozīmi reģiona attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" regulējumu jaunu zemes nomas līgumu noslēgt būtu iespējams tikai uzvarot izsolē. Tomēr dalība izsolē negarantē tiesības uzvarēt un turpināt šo gadu laikā iesākto saimniecisko darbību.
Ilggadīgo ogulāju audzēšana ir specifiska un Latvijas klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai. Lielogu dzērvenes vienā vietā var audzēt 50 —100 gadus, un krūmmellenes 50 — 80 gadus.
Tomēr, lai nodarbotos ar šo ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanu ir jāiegulda lieli kapitālieguldījumi un laiks. Nomāto platību sagatavošana prasa plašus zemes sagatavošanas darbus, kas ietver ne tikai kultūrauga stāda iedēstīšanu zemē, bet šo platību attiecīgu sagatavošanu un iekopšanu, nodrošinot stādījumiem nepieciešamo laistīšanas sistēmu, kas kalpo galvenokārt kā aizsardzība no pavasara un rudens salnām, meliorācijas sistēmu ierīkošanu, kā arī nepieciešamo būvju izbūvi tehnikai un aprīkojumam. Lai audzētu lielogu dzērvenes, viena hektāra ierīkošanai nepieciešamas 2,5 — 3 t stīgu vai 20 000 apsakņotu stādu un pirmā raža ir sagaidāma trešajā gadā, bet regulāra, sākot no sestā gada, savukārt krūmmelleņu ierīkošanai uz vienu hektāru vidēji nepieciešami 2500 stādi un pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas.
Ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošana ir arī viens no kūdras ieguves ietekmētu teritoriju rekultivācijas veidiem un daļa no stādījumiem AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajā publiskas personas zemē ir ierīkoti izstrādāto kūdras purvu platībās.
Ņemot vērā, ka normatīvajā regulējumā noteiktais maksimālais 30 gadu termiņš uz kādu var nomāt publiskas personas zemi nav piemērots attiecībā uz ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanu un to, ka tuvāko gadu laikā daļa no šiem līgumiem, ar iznomāto platību 240,91 ha, beigsies, un dalība jaunā izsolē negarantē iespēju turpināt ilggadīgo ogulāju audzēšanu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nomniekiem dotu iespēju pagarināt noslēgto zemes nomas līgumu termiņu, kas būtu atbilstošs ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanai, ņemot vērā to augšanas specifiku un veiktos ieguldījumus stādījumu ilgtspējas nodrošināšanai.
Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas ietvaros AS "Latvijas valsts meži" arī administrē un uzrauga noslēgtos zemes nomas līgumus ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai (kultivētās ogas — lielogu dzērvenes; krūmmellenes) un uz esošo brīdi administrē astoņus šādus zemes nomas līgumus ar kopējo iznomāto platību 345,01 ha. Daļai no šiem līgumiem, kas noslēgti 2000. gadu sākumā, nomas līgumu termiņš beigsies tuvāko gadu laikā, turklāt, ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto maksimālo termiņu (30 gadi) uz kādu var iznomāt publiskas personas nekustamo īpašumu, šos līgumus vairs nevarēs pagarināt, kas nozīmē, ka pastāv risks, ka šo gadu laikā ieguldītais darbs ilggadīgo ogulāju audzētājiem būs jāpārtrauc, negatīvi ietekmējot ne tikai pašu nomnieku, bet arī nozari kopumā, jo tiek zaudēts vietējais ražotājs un tā sniegtās darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt nomas platības atrodas dažādos valsts reģionos, arī Latgalē, pierobežā un sniedz būtisku nozīmi reģiona attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" regulējumu jaunu zemes nomas līgumu noslēgt būtu iespējams tikai uzvarot izsolē. Tomēr dalība izsolē negarantē tiesības uzvarēt un turpināt šo gadu laikā iesākto saimniecisko darbību.
Ilggadīgo ogulāju audzēšana ir specifiska un Latvijas klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai. Lielogu dzērvenes vienā vietā var audzēt 50 —100 gadus, un krūmmellenes 50 — 80 gadus.
Tomēr, lai nodarbotos ar šo ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanu ir jāiegulda lieli kapitālieguldījumi un laiks. Nomāto platību sagatavošana prasa plašus zemes sagatavošanas darbus, kas ietver ne tikai kultūrauga stāda iedēstīšanu zemē, bet šo platību attiecīgu sagatavošanu un iekopšanu, nodrošinot stādījumiem nepieciešamo laistīšanas sistēmu, kas kalpo galvenokārt kā aizsardzība no pavasara un rudens salnām, meliorācijas sistēmu ierīkošanu, kā arī nepieciešamo būvju izbūvi tehnikai un aprīkojumam. Lai audzētu lielogu dzērvenes, viena hektāra ierīkošanai nepieciešamas 2,5 — 3 t stīgu vai 20 000 apsakņotu stādu un pirmā raža ir sagaidāma trešajā gadā, bet regulāra, sākot no sestā gada, savukārt krūmmelleņu ierīkošanai uz vienu hektāru vidēji nepieciešami 2500 stādi un pirmā raža sagaidāma trešajā gadā pēc iestādīšanas.
Ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošana ir arī viens no kūdras ieguves ietekmētu teritoriju rekultivācijas veidiem un daļa no stādījumiem AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajā publiskas personas zemē ir ierīkoti izstrādāto kūdras purvu platībās.
Ņemot vērā, ka normatīvajā regulējumā noteiktais maksimālais 30 gadu termiņš uz kādu var nomāt publiskas personas zemi nav piemērots attiecībā uz ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanu un to, ka tuvāko gadu laikā daļa no šiem līgumiem, ar iznomāto platību 240,91 ha, beigsies, un dalība jaunā izsolē negarantē iespēju turpināt ilggadīgo ogulāju audzēšanu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nomniekiem dotu iespēju pagarināt noslēgto zemes nomas līgumu termiņu, kas būtu atbilstošs ilggadīgo ogulāju stādījumu audzēšanai, ņemot vērā to augšanas specifiku un veiktos ieguldījumus stādījumu ilgtspējas nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 pantu, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi, kustamās mantas nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, nekustamā īpašuma nomas līgumu — uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem.
Vienlaikus šajā likumā ir paredzēta iespēja citos normatīvajos aktos nepieciešamības gadījumā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz noteiktu publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līgumu maksimālo termiņu, kā piemēram, attiecībā uz kūdras ieguvi publiskas personas zemi var iznomāt uz laiku līdz 75 gadiem (likuma "Par zemes dzīlēm" 9. panta otrā daļa).
Esošais Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais maksimālais nekustamā īpašuma nomas termiņš (30 gadi) ilggadīgo ogulāju stādījumu audzētāju kontekstā nav pietiekams, jo nomas līguma darbības laikā veiktie ieguldījumi un pēc tam izveidotie stādījumi var dot pilnvērtīgu ražu daudz ilgākā laika periodā kā esošajā normatīvajā regulējumā noteiktais maksimālais termiņš. Arī nomātās platības sagatavošana ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai prasa papildus resursus un regulāra raža tiek iegūta tikai pēc vairākiem gadiem.
Turklāt, tuvojoties nomas līgumu darbības termiņa beigām, ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkotājiem nav pamata veikt jaunus ieguldījumus nomātajās platībās un attīstīties, jo nav garantijas, ka saimniecisko darbību būs iespējams turpināt, kas savukārt neveicina nozares ilgtspēju.
Tā kā Latvijas klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai, nozares attīstība valstij ir ļoti būtiska un ir svarīgi veicināt un attīstīt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, kuru audzēšanai Latvijā ir liela perspektīva.
Arī ilggadīgo ogulāju stādījumu audzētāji, kas no valsts nomā zemi, vēlas iesākto darbu turpināt un veicināt nozares turpmāku attīstību un izaugsmi, kuras realizācijai ir nepieciešams noteikt garāku termiņu uz kādu var slēgt līgumus par publiskas personas zemes nomu.
Vienlaikus šajā likumā ir paredzēta iespēja citos normatīvajos aktos nepieciešamības gadījumā noteikt speciālu regulējumu attiecībā uz noteiktu publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līgumu maksimālo termiņu, kā piemēram, attiecībā uz kūdras ieguvi publiskas personas zemi var iznomāt uz laiku līdz 75 gadiem (likuma "Par zemes dzīlēm" 9. panta otrā daļa).
Esošais Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais maksimālais nekustamā īpašuma nomas termiņš (30 gadi) ilggadīgo ogulāju stādījumu audzētāju kontekstā nav pietiekams, jo nomas līguma darbības laikā veiktie ieguldījumi un pēc tam izveidotie stādījumi var dot pilnvērtīgu ražu daudz ilgākā laika periodā kā esošajā normatīvajā regulējumā noteiktais maksimālais termiņš. Arī nomātās platības sagatavošana ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai prasa papildus resursus un regulāra raža tiek iegūta tikai pēc vairākiem gadiem.
Turklāt, tuvojoties nomas līgumu darbības termiņa beigām, ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkotājiem nav pamata veikt jaunus ieguldījumus nomātajās platībās un attīstīties, jo nav garantijas, ka saimniecisko darbību būs iespējams turpināt, kas savukārt neveicina nozares ilgtspēju.
Tā kā Latvijas klimatiskie apstākļi ir īpaši piemēroti lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai, nozares attīstība valstij ir ļoti būtiska un ir svarīgi veicināt un attīstīt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, kuru audzēšanai Latvijā ir liela perspektīva.
Arī ilggadīgo ogulāju stādījumu audzētāji, kas no valsts nomā zemi, vēlas iesākto darbu turpināt un veicināt nozares turpmāku attīstību un izaugsmi, kuras realizācijai ir nepieciešams noteikt garāku termiņu uz kādu var slēgt līgumus par publiskas personas zemes nomu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā ilggadīgo ogulāju stādījumu augšanas specifiku, esošo zemes nomas līgumu termiņus un audzētāju ieguldījumu nozares ilgtspējīgā attīstībā, ir nepieciešams izdarīt grozījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas dotu iespēju slēgt publiskas personas zemes nomas līgumu uz kopējo termiņu līdz 75 gadiem, ja zeme tiek iznomāta ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai.
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, papildinot 10. pantu ar jaunu sesto daļu:
(6) Nomas līgumi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai publiskas personas zemē var tikt noslēgti uz kopējo termiņu līdz 75 gadiem.
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, papildinot 10. pantu ar jaunu sesto daļu:
(6) Nomas līgumi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai publiskas personas zemē var tikt noslēgti uz kopējo termiņu līdz 75 gadiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja netiek veikts grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, dodot iespēju ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkotājiem noslēgt nomas līgumu termiņu uz garāku periodu nekā tas ir noteikts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, pastāv risks, ka jaunas izsoles gadījumā netiek iegūtas nomas tiesības, zaudējot iespēju turpināt iesākto darbu, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz vietējo ražotāju un nozares ilgtspējīgu attīstību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts skars tās fiziskās un juridiskās personas, kas no publiskas personas nomā vai vēlas nomāt zemi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo veicinās turpmāku ilggadīgo ogulāju stādījumu attīstības iespēju.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vietējos ražotājus, kas no publiskas personas nomā zemi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai, dodot iespēju zemi nomāt uz kopējo termiņu līdz 75 gadiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts pozitīvi ietekmēs vietējos ražotājus, kas no publiskas personas nomā zemi ilggadīgo ogulāju stādījumu ierīkošanai, dodot iespēju zemi nomāt uz kopējo termiņu līdz 75 gadiem, tādējādi nodrošinot arī darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Latvijas Augļkopju AsociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi