Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka gaisa kvalitātes rādītāji pilsētās ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas, enerģētisko krīzi, sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi energoresursu piegāžu ķēdēs un ES virzību uz “zaļo kursu”, kā arī faktu, ka līdzšinējā koksnes biomasas izmantošanas veicināšana centralizētajā siltumapgādē ir palielinājusi kopējās putekļu emisijas gaisā un izvirzītās jaunās emisiju prasības, ir nepieciešams sniegt atbalstu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem siltumapgādes jomā, lai nodrošinātu esošo, AER izmantojošo sadedzināšanas iekārtu pielāgošanu jaunajām gaisa emisiju prasībām – aprīkojot esošās sadedzināšanas iekārtas ar putekļu savākšanas iekārtām un tehnoloģijām, kas nodrošina augstu putekļu attīrīšanas efektivitāti. Investīcijas centralizētajai siltumapgādei ir būtiski efektīvākas, jo var nodrošināt putekļu emisiju samazināšanu avotā, kur to emisiju ir lielāka, nekā, piemēram, individuālajā apkurē izmantotajām apkures iekārtām. Turklāt, ņemot vērā, ka tiek plānots finansiāls atbalsts jaunu pieslēgumu izveidei pie siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu tīkliem no dažādām investīciju programmām, investīcijas putekļu emisiju novēršanai nodrošinās augstāku ietekmi uz putekļu emisiju samazināšanu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.7. pasākumu “Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē” (turpmāk – pasākums), pasākumam pieejamo finansējumu, sasniedzamos mērķus un rādītājus, pasākuma ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības un izmaksas, prasības projektu iesniedzējam, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, pasākuma un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus pasākuma nosacījumus.
Investīciju prioritārais mērķis ir veicināt putekļu emisiju samazināšanu sadedzināšanās iekārtās, kas nodrošina sabiedriskos siltumapgādes pakalpojumus, mazinot putekļu emisiju ietekmi uz sabiedrības veselību, vienlaikus nodrošinot šādu iekārtu ātrāku pielāgošanos jaunajiem, būtiski stingrākajiem emisiju limitiem.  Ņemot vērā, ka centralizētās siltumapgādes pāreja no dabas gāzes, kas nerada putekļu emisijas uz biomasas (visbiežāk koksnes) izmantošanu ir palielinājusi enerģētikas sektora putekļu emisijas, investīcijas paredzētas tādās sadedzināšanas iekārtās, kas izmanto atjaunojamos mazvērtīgos biomasas kurināmos resursus un plāno tādus izmantot arī pēc investīciju veikšanas. Lai samazinātu putekļu daļiņu emisijas un to radīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību, vienlaikus nodrošinot centralizētās siltumapgādes pielāgošanos jaunajām emisiju normām un kā arī veicinātu bezemisiju tehnoloģiju izplatību, nepieciešamas investīcijas esošo sadedzināšanas iekārtu pārbūvē, uzstādot aprīkojumu putekļu emisiju novēršanai ar augstu efektivitāti. Prioritāri šāds investīciju atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu pārsniegumi.
Ievērojot, ka negatīvā ietekme no sadedzināšanas iekārtām vispirms ietekmē minēto iekārtu tuvākās apkārtnes iedzīvotājus, lai nodrošinātu maksimālo investīciju efektu uz sabiedrības veselību, noteikumu projektā, pasākuma mērķteritorija ir noteikta Latvijas Republikas valstspilsētu un novadu pilsētu teritorijas, kurās ir augstāks iedzīvotāju blīvums. Pasākuma mērķa grupa ir valstspilsētu un novadu pilsētu sabiedrisko siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju un attiecīgo teritoriju iedzīvotāji, kuriem tiks uzlabota gaisa kvalitāte.
Noteikumu projektā ar sadedzināšanas iekārtu saprot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam siltumapgādes jomā piederošas siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kas sadedzināšanas vai enerģijas pārveides procesos nodrošina apkuri, karstā ūdens sagatavošanu vai apkuri un karstā ūdens sagatavošanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, vienlaikus sadedzināšanas iekārta atbilst normatīvajos aktos par gaisa piesārņojuma samazināšanu no sadedzināšanas iekārtām [3] noteiktajām esošas vidējas jaudas iekārtas pazīmēm. Minētajos MK noteikumos noteikts, ka par esošu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu ir uzskatāma tāda sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2018. gada 20. decembrim un kurai izsniegta atbilstoša atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas apliecinājums, un tās nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 1 MW, bet mazāka par 50 MW. Minētajām sadedzināšanas iekārtām no 2025.gada 1.janvāra (jauda no 5 – 50 MW) un no 2030.gada 1.janvāra (jauda no 1 – 5 MW) tiek izvirzītas būtiski stingrākas putekļu emisiju prasības un izvēlētā jaudas amplitūda atbilst lielākajai daļai centralizēto siltumapgādes sistēmu sadedzināšanas iekārtām. Attiecīgi MK noteikumu projektā paredzēts, ka pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu paredzēts novirzīt tikai esošo, AER izmantojošo  sadedzināšanas iekārtu (nodotas ekspluatācijā pirms 2018.gada 20.decembra) darbības uzlabošanai - putekļu emisiju samazināšanai līdz noteiktajam emisiju slieksnim pēc 2025.gada 1.janvāra.
Vienlaikus projektu atlases kritērijos prioritāri tiek atbalstītas investīcijas sadedzināšanas iekārtās ar jaudu no 5 – 50MW, kam emisiju prasības stājas spēkā jau no 2025.gada 1.janvāra.
Noteikumu projekts paredz pasākuma ietvaros maksimāli pieejamo ERAF finansējumu 2 822 173 euro apmērā, elastības ERAF finansējuma daļu kompensējot ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.2. “Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai” un 2.2.1.1. “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai” pasākumu finansējumu, kas kopā ņemot nodrošina elastības (rezerves) finansējuma daļu ERAF finansējumam visas 2.2. prioritātes “Vides aizsardzība un attīstība” ietvaros.

Pasākuma ietvaros pieejamais finansējums ir 5 644 346 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 2 822 173 euro un privātais līdzfinansējums – vismaz 2 822 173 euro.
Privāto līdzfinansējumu projekta iesniedzējs nodrošina no paša finanšu līdzekļiem vai aizņēmuma līdzekļiem. Nav pieļaujams finanšu aizņēmums (piemēram, līzings), kura rezultātā projekta ietvaros iegādātās iekārtas vai aprīkojums atrodas projekta iesniedzēja turējumā, nevis īpašumā.
Investīciju ietvaros noteikumu projekts paredz visām projekta aktivitātēm piemērot vienādu ERAF finansējuma atbalsta likmi - līdz 50%. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms  izvēlēts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemtu lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju. Plānotā atbalsta likme arī veicinās atbilstību Regulas 2021/1060 112.panta 3.punkta a) apakšpunktam, kas nosaka, ka līdzfinansējuma likme mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katras prioritātes līmenī nepārsniedz 85 % mazāk attīstītiem reģioniem. Minētā prasība 2.2. prioritātes “Vides aizsardzība un attīstība” līmenī ERAF finansējumam tiek nodrošināta ar pasākumu 2.2.3.6. “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas”, kur uzsaukumiem ir paredzētas atšķirīgas atbalsta likmes. Gadījumā, ja 2.2.3.6.pasākuma ietvaros kopumā tomēr tiks pārsniegta 85% atbalsta likme, prioritātes līmeņa atbalsta likmes kompensēšanu nodrošinās 2.2.3.7. “Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē” pasākuma ietvaros piemērotā atbalsta likme, kas noteikta 50% apmērā.
Ņemot vērā, ka putekļu emisijas samazinošo iekārtu uzstādīšanas un iegādes izmaksas tiks noteiktas būvprojektēšanas laikā, noteikumu projekts paredz, ka plānojot projekta kopējās izmaksas ir pieļaujama finanšu rezerves plānošana līdz 10% apmēram, vienlaikus projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.  
Investīcijas paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā vienā projektu atlases kārtā par visu pieejamo finansējuma apjomu. Gadījumā, ja atlases kārtas ietvaros netiek izmantots – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) vienojas par jaunas atlases kārtas organizēšanas nosacījumiem.
Investīcijas paredz šādas atbalstāmās darbības: esošas sadedzināšanas iekārtas kā centralizētās siltumapgādes ražošanas avota pārbūve vai rekonstrukcija, kuras ietvaros paredzēts izveidot un aprīkot sadedzināšanas iekārtu ar putekļu (daļiņu) emisiju attīrīšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem, atjaunot vai pārbūvēt esošās putekļu (daļiņu) emisiju attīrīšanas iekārtas, lai atbilstoši izvirzītajām emisiju prasībām pēc 2025.gada 1.janvāra, un vienlaikus nodrošinot, ka iekārtu emisiju samazināšanas efektivitāte ir ne mazāka par 90%. Investīcijas var tikt papildinātas ar demontāžas izmaksām, kas tieši saistītas ar nepieciešamo iekārtu uzstādīšanu, nepārsniedzot 10% no plānotajām iekārtu izmaksām.
Projekta ietvaros, saskaņā ar noteikumu projektu var plānot tikai attiecināmās izmaksas, kas nosauktas un minētas noteikumu projektā, vienlaikus, jāņem vērā, ka projekta izmaksās nevar tikt iekļautas un atbalstītas izmaksas, kas saistītas ar:
1) centralizētās siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas paplašināšanu, rekonstrukciju un darbības efektivitātes paaugstināšanu;
2) ar putekļu (daļiņu) emisiju attīrīšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem un to izveidi, lai nodrošinātu sadedzināšanas iekārtas darbības atbilstību spēkā esošajām emisiju robežvērtībām;
3) zemes vai būves iegādi;
4) būvēm, kas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir pieņemtas ekspluatācijā, vai precēm, par kurām pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir parakstīti preču nodošanas un pieņemšanas akti;
5) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas (tai skaitā tehniski ekonomiskā pamatojuma un priekšizpētes, emisiju aprēķinu un izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes un ar tām saistītās aktualizācijas), kā arī ar ietekmes uz vidi novērtējumu saistītās dokumentācijas izstrādes izmaksas;
6) lietotu iekārtu iegādi;
7) izmaksas par publicitātes nodrošināšanas darbībām, kas veiktas papildus obligātajām publicitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti par Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;
8) jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
9) tehnoloģisko iekārtu (apkures katlu, sūkņu utt.) atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas;
10) jebkādas būvdarbu, tai skaitā teritorijas labiekārtošanas izmaksas sadedzināšanas iekārtā un ar to saistītajā infrastruktūrā (siltumapgādes ražošanas avotā), kas tiešā veidā nav saistītas ar atbalstāmo darbību ierīkošanu, izbūvi un uzstādīšanu;
11) izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līguma pamatu;
12) nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajam;
12) projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.
Finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas vai citu veidu dokumenti, kas nepieciešami, lai veiktu iekārtas būvniecību vai uzstādīšanu.
Noteikumu projekts nosaka, ka ieguldījumi īstenojami tikai tādā centralizētajā siltumapgādes sistēmā, kas atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES [1] 2.panta 41.punktā minētajam. Minētās prasības plānots pārņemt ar Likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”[2], nodrošinot investīciju atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu [3] 7.panta punkta h) apakšpunkta prasībām. Atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtajai informācijai, pamatojoties uz Atjaunojamo energoresursu direktīvas [4] 24. panta 6. punktu, 24. panta 10. punkta c apakšpunktu, Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķiniem un paziņojumam Eiropas Komisijai, ka Latvija nepiemēro Atjaunojamo energoresursu direktīvas 24. panta 2. – 9. punkta prasības, Latvijas centralizētās siltumapgādes efektivitāte nacionālā līmenī ir atbilstoša Energoefektivitātes direktīvas 2. panta 41. punkta prasībām.   
projekts paredz investīcijas tikai tādās esošajās sadedzināšanas iekārtās, kas iesaistītas sabiedrisko pakalpojumu siltumapgādē sniegšanā un iekārtas operators ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs siltumapgādes jomā un nodrošina vismaz siltuma ražošanas pakalpojumu. Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējam ir īpašuma vai valdījuma tiesības vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas, ievērojot, ka nekustamā īpašuma, tai skaitā zemes, īpašuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē. Vienlaikus zeme, uz kuras atrodas siltumenerģijas pārvades un sadales sistēma, var nebūt projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā.
Attiecīgi noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumu var iesniegt tikai komersants - sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs siltumapgādes jomā, kam ar attiecīgu pašvaldību ir noslēgts līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Noteikumu projektā norādīti kritēriji un nosacījumi, kas iekļaujami līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, lai tas būtu atbilstošs valsts atbalsta piešķiršanai saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES [5]. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sniegtajai informācijai Latvijā siltumapgādē tiek regulēti vidēji 240 komersantu (skaits ir mainīgs) sniegtie siltumapgādes pakalpojumi, un regulētie pakalpojumi veido ap 93% no kopējā siltumapgādes tirgus apjoma, no kā secināms, ka plānotais atbalsts būs pieejams būtiski lielākajai daļai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju siltumapgādes jomā [6].
Pasākuma ietvaros nav ierobežots projektu iesniegumu skaits, kādu var iesniegt viens projekta iesniedzējs, bet vienlaikus par vienu sadedzināšanas iekārtu var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku atbalstīto un pārbūvēto sadedzināšanas iekārtu skaitu un nodrošinātu, ka vienu un to pašu mērķu sasniegšanai atbalsts netiek piešķirts atkārtoti. Katrai iekārtai un attiecīgi projekta pieteikumam rezultāta rādītāji tiek aprēķināti un uzskaitīti atsevišķi, vienlaikus noteikumu projekts paredz nosacījumu, ka kopējais rezultāta rādītājs nevar pārsniegt attiecīgās valstspilsētas vai novada pilsētas kopējo iedzīvotāju skaitu.
Lai sasniegtu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteikto rezultāta rādītāju - iedzīvotāju, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, skaits (RCR 50, 76 552 iedzīvotāju), noteikumu projektā noteikts ierobežojums, ka projekta ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs (pasākuma finansējums – 2 822 173 euro) nepārsniedz 36 euro uz vienu iedzīvotāju sadedzināšanas iekārtas tiešās ietekmes zonā, kas pieņemta kā teritorija 2km rādiusā ap attiecīgo iekārtu.
Rādītāja RCR 50 izpildi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros pilnā apjomā (129 219 iedzīvotāji) paredzēts nodrošināt, īstenojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam pasākumu Nr.2.2.3.5. “Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās” (49 872 iedzīvotāji) un pasākumu Nr. 2.2.3.6. “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” (2 795 iedzīvotāji).  Ar terminu “iedzīvotājs” attiecībā uz noteikumu projekta 5.punktu noteikumu projektā tiek saprasts aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2km rādiusā ap sadedzināšanas iekārtu, reizinot teritorijas laukumu ar attiecīgās apdzīvotās vietas vidējo iedzīvotāju blīvumu (iedz./kvadrātkilometru, atbilstoši CSP uz projekta iesniegšanas dienas pēdējiem publicētajiem datiem [7]). Ņemot vērā, ka sadedzināšanas iekārtas visbiežāk novietotas atstatus no dzīvojamo māju apbūves teritorijas un visbiežāk tuvu apdzīvotās vietas administratīvajai robežai, aprēķina teritorijas laukums samazināts uz pusi. Papildus aprēķinā izvirzīts nosacījums, ka rezultāta rādītāja vērtība valstspilsētā un novada pilsētā nepārsniedz konkrētās valstspilsētas vai novada pilsētas iedzīvotāju skaitu, novēršot rādītāja dubultās uzskaites iespējamību. Tā kā šāda veida piesārņojums ir mobils un lielākā vai mazākā mērā skar visas valstspilsētas un novadu pilsētas iedzīvotājus, ja iekārtas operators iesniegs vairākus projektus par vairākām sadedzināšanas iekārtām, ievērojot minēto nosacījumu, netiks uzskatīts, ka katras nākamās iekārtas uzskaitītais iedzīvotāju skaits ietver cita projekta ietvaros uzskaitīto rezultāta rādītāja iedzīvotāju skaitu. Rādītāju aprēķina pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, bet tā sasniegšanu pārbauda noslēguma maksājuma iesniegšanas dienā, ņemot vērā demogrāfiskās ietekmes aspektus. Netiek samazināts atbalsta finansējuma apjoms, ja demogrāfisko iemeslu dēļ un atbilstoši jaunākajiem CSP datiem apdzīvotajā vietā ir samazinājies iedzīvotāju blīvums projekta noslēguma maksājuma pieprasīšanas dienā un attiecīgi arī sasniegtais projekta rezultāta radītājs. Sasniedzamo rādītāja vērtību aprēķina projektu līmenī.
pēcuzraudzības periodā jānodrošina, ka iekārtas tiek atbilstoši ekspluatētas, un tiek samazinātas putekļu emisijas, atbilstoši gaisa kvalitātes un emisiju robežlielumiem, kas stājas spēkā pēc 2025.gada 1.janvāra,  vienlaikus pēcuzraudzības periodā nav paredzēta rezultāta rādītāja - iedzīvotāju skaita izmaiņu kontrole.
Noteikumos nav noteikts minimālais un maksimālais projektam pieejamais finansējuma apjoms, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku finansējuma pieejamību, dažāda lieluma projektiem un sadedzināšanas iekārtām. Vienlaikus pasākumā netiek piemērotas vienkāršoto izmaksu iespējas, jo arī nelielos projektos to izmaksas var būtiski atšķirties no esošā sadedzināšanas iekārtas stāvokļa, pastāvošās putekļu emisiju tehnoloģijas, tās vecuma un efektivitātes un citiem aspektiem, tai skaitā plānotajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un to kombinācijām. Minētie secinājumi ir atbilstoši Finanšu ministrijas iepirkuma Nr.FM 2021/25 “Izvērtējums “Vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas periodā”” secinātajam, kur pasākuma 2.2.3.7. ietvaros netiek paredzēta augsta iespēja vienkāršoto izmaksu piemērošanai [8]. Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros tiek piešķirts valsts atbalsts un kopējā projekta summa var būt mazāka par 200 000 euro, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  Nr. 2021/1060 53. panta 2. punktam var netikt piemērotas vienkāršoto izmaksu iespējas. Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā iekļautajām investīcijām piemēroti šādi intervences kodi:
1) intervences veidu dimensija - 077, Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi (koeficients, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai – 40%; koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%);
2) kods, kas attiecas uz atbalsta dimensijas veidu – 01,  dotācija;
3) kods, kas attiecas uz teritoriālā īstenošanas mehānisma un teritoriālā aspekta dimensiju – 33, bez teritoriālā mērķa.
projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam katru gadu ziņot un Sadarbības iestādei uzkrāt informāciju par putekļu emisiju apjomu pēc projekta īstenošanas. Datus uzkrāj projektu līmenī. Lai tiktu nodrošināts gaisa piesārņojumu samazinājums, sadarbības iestādei ir tiesības projekta īstenošanas un uzraudzības laikā pārbaudīt projekta līgumā sniegto informāciju t.sk. apsekojot projekta īstenošanas vietu. Projekta līmenī samazināto putekļu emisiju apjomu (t/gadā), ko finansējuma saņēmējs sniegs monitoringa ietvaros, Sadarbības iestāde varēs pārbaudīt SIA  “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” uzturētajā valsts statistikas pārskatu “2-Gaiss” datu bāzē [9] un salīdzinot putekļu emisijas pirms projekta īstenošanas un attiecīgajā monitoringa gadā. Projekta iesniedzēja pienākums ir nodrošināt piekļuvi projekta īstenošanas vietai.
projekts paredz, ka Sadarbības iestāde nodrošina noteikumu projekta 18., 19. punktā un 21.punktā minēto specifiskā atbalsta atbilstības uzraudzību visā projekta pēcuzraudzības periodā, kā arī to, ka Sadarbības iestādei ir tiesības veikt ārpuskārtas pārbaudes, lai nodrošinātu specifiskā atbalsta atbilstības uzraudzību. Projekta pēcuzraudzības periods nav mazāks par izveidotās infrastruktūras dzīves ciklu atbilstoši Regulas ES Nr. 480/2014 I pielikumam. Ņemot vērā, ka minētā infrastruktūra tiek uzstādīta pie enerģētikas nozares infrastruktūras, bet pati projekta ietvaros atbalstāmā un uzstādāmā infrastruktūra un tehnoloģijas ir uzskatāmas par vides nozares infrastruktūru, jo nav lietojama tikai enerģētikas nozarē, noteikumu aspektā pieņemts, ka infrastruktūras dzīves cikls ir vismaz 10 gadi (citas nozares).
Projektu iesnieguma vērtēšanas kritēriji ir izstrādes stadijā vienlaicīgi ar šo noteikumu projektu.
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos paredzētie kvalitātes kritēriji veicinās:
1) projektu īstenošanu valstpilsētās un novadu pilsētās, kurās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas (piešķirot Rīgai, Liepājai un Rēzeknei papildu kvalitātes kritērija vērtēšanas punktus);
2) tādu projektu īstenošanu, kuri ir augstākā tehniskajā sagatavošanas līmenī un gatavības stadijā;
3) projektu īstenošanu lielākās sadedzināšanās iekārtās, kurās putekļu emisiju normatīvās prasības būs spēkā ātrāk;
4) tādu projektu īstenošanu, kas nodrošina augstāku izmaksu efektivitāti uz sasniedzamo rezultāta rādītāju – iedzīvotāju skaitu, kas gūst labumu no projekta īstenošanas un putekļu emisiju samazinājuma.
Noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumu un vērtēšanas kritērijos, ir atbilstošas horizontālajam principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un horizontālajam principam “klimatdrošināšana”, kur tiks izvirzīti šādi ilgtspējību veicinoši un vidi saudzējoši nosacījumi:
1) investīcijas pasākuma ietvaros tiek atbalstītas tādās sadedzināšanās iekārtās, kuras neizmanto fosilos energoresursus un projekta pēcuzraudzības periodā kā kurināmo izmantos mazvērtīgu biomasas kurināmo;
2) projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;
3) azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
4) projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu;
5) projektā tiek nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem.
Attiecībā par iepriekš minētā 1) kritērija atbilstību sadarbības iestāde pārliecināsies, vērtējot sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju datus, savukārt par iepriekš minēto 2) un 3) kritērija atbilstību projekta iesniedzējs iesniegs apliecinājumu par prasību izpildi, kas atbilstoši sadarbības iestādes iekšējās kontroles sistēmās paredzētajam, tiks kontrolēts projekta pēcuzraudzības periodā. 4) un 5) kritērija pārbaudi veiks atbilstoši projekta iesniegumā norādītajai informācijai un skaidrojumiem.
Noteikumu projekts paredz šādu investīciju atbalsta pieprasīšanas, izvērtēšanas un saņemšanas secību:
1) projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu atlases kārtas paredzētajā termiņā, projekta iesniegumā, aprēķinot pasākuma atbalsta apmēru atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai izmaksu-ieguvumu analīzei;
2) sadarbības iestāde izvērtē visus iesniegtos projekta iesniegumus un, balstoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektam izvirzīto nosacījumu izpildi vai neizpildi;
3) atbalstītā projekta finansējuma saņēmējs īsteno visu projektu par privātajiem līdzekļiem noteikumu projektā noteiktajā termiņā (24 mēnešu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim) un pēc projekta aktivitāšu īstenošanas iesniedz pasākuma atbalsta maksājuma pieprasījumu sadarbības iestādē līdz ar projekta īstenošanu apliecinošiem dokumentiem;
4) sadarbības iestāde izvērtē izskata/apstiprina pasākuma atbalsta apmēru vienā vai vairākos maksājumos. Finansējuma saņēmējam ir pieejams avansa maksājums līdz 30% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir komersanti un kopējā ERAF atbalsta likme nepārsniedz 50%. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt apliecinājumu par spēju avansu izlietot deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums;
5) finansējuma saņēmējs atbilstoši īstenotajai darbībai saņem pasākuma atbalsta maksājumus;
6) finansējuma saņēmējs par saviem līdzekļiem nodrošina pasākuma rezultātu/rādītāju ilgtspēju un uzturēšanu, nodrošinot, ka uzstādīto iekārtu apkopes, filtru tīrīšanas, filtru materiāla nomaiņas un citas ar iekārtu darbību saistītās izmaksas tiek iekļautas finansējuma saņēmēja ikgadējā budžetā, nodrošinot iekārtas darbību atbilstoši to uzstādīšanas mērķim visu dzīves ciklu.
Lai nodrošinātu obligātās publicitātes prasības, noteikumu projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar  Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām [10]. Finansējuma saņēmējs nodrošina sabiedrībai skaidri redzamā vietā vismaz vienu plakātu vai plakātam līdzvērtīgu elektronisku paziņojumu juridiskās personas tīmekļa vietnē vai sociālajos tīklos, kur izklāstīta informācija par projekta darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts.
projektā noteikts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas ietvaros nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir sociālo un vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (sociāli atbildīgs publiskais iepirkums un zaļais publiskais iepirkums [11]).

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02012L0027-20210101

[2]  https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40500367

[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02021R1058-20210630

[4] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2018.328.01.0082.01.LAV&toc=OJ%3AL%3A2018%3A328%3ATOC

[5]https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32012D0021&qid=1688679091084

[6] https://www.sprk.gov.lv/content/siltumenergija

[7] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD062/table/tableViewLayout1/

[8] http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Izv%C4%93rt%C4%93juma%20zi%C5%86ojums_vienk%C4%81r%C5%A1otas%20izmaksas.docx
 
[9] http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=home_view

[10] https://m.esfondi.lv/vadlinijas

[11] https://www.iub.gov.lv/lv/strategiskais-iepirkums