Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem 21.02.2024 laikā no plkst. 21:00 līdz plkst. 23:30 var būt traucēta vienotās pieteikšanās moduļa darbība. To laikā portālā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas un parakstīšanās pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
22-TA-2118: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmas" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts ir sagatavots saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" (turpmāk – Likums) 53. panta otrās daļas 1. punktu, kā ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) izstrādāja grozījumus 2017. gada 12. decembra Ministra kabineta (turpmāk – MK) noteikumos Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 737). Ņemot vērā to, ka nepieciešamo grozījumu apjoms ir vairāk nekā 50 % no šo MK noteikumu teksta, pamatojoties uz MK 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu, tika izstrādāts jauns MK noteikumu projekts - "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmas" (turpmāk – noteikumu projekts). Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi, lai pilnveidotu siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2) piesaistes monitoringa un ziņošanas sistēmu Parīzes nolīguma ietvaros, kurš satur datus, kas jāiesniedz par 2021. un tālākajiem gadiem. Noteikumu projekts ir jāpapildina ar noteiktu kārtību ziņošanai par nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu, attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, aptuvenajām SEG inventarizācijām, ikgadējām SEG inventarizācijām, ziņošanu par rīcībpolitikām, pasākumiem un SEG prognozēm.

Vēsturiski SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma tika izveidota ar 2009. gada 17. februāra MK noteikumiem Nr. 157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu", savukārt šie noteikumi ar jaunām prasībām, piemēram, ziņošanu Kioto protokola ietvaros tika papildināti ar 2012. gada 27. marta MK noteikumiem Nr. 217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu".

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot Latvijas SEG emisiju un CO2 piesaistes monitoringa un ziņošanas sistēmu Parīzes nolīguma ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijā šobrīd SEG emisiju un CO2 piesaistes monitoringa un ziņošanas nacionālā sistēma darbojas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 737, kuri pilnībā neietver jaunākās pārraudzības un ziņošanas prasības, kas pieņemtas Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) pieņemtajos lēmumos, Parīzes nolīguma ietvaros pieņemtajos lēmumos un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktos.

Ar noteikumu projektu paredzēts nodrošināt Parīzes nolīguma ietvaros ziņojamās informācijas sagatavošanu, tas ir, SEG inventarizācijas, aptuvenās SEG inventarizācijas, ziņojumu par politiku, pasākumiem un SEG prognozēm un nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem, kā arī attīstības valstīm sniegto finansējuma un tehnoloģisko atbalstu.

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi:
- iekļaut jaunākās pārraudzības un ziņošanas prasības, kas pieņemtas ANO konvencijas, tās Parīzes nolīguma ietvaros, kā arī Eiropas tiesību aktu ietvaros, tas ir:
-) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Lēmums 18/CMA.1 kārtība, procedūras un vadlīnijas ziņošanai Parīzes nolīguma 13. panta ietvaros (Modalities, procedures and guidelines for the transparency framework for action and support referred to in Article 13 of the Paris Agreement) [1],
-) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Lēmums 5/CMA.3 vadlīnijas un procedūras caurskatāmības sistēmai Parīzes nolīguma 13. panta ietvaros (Guidance for operationalizing the modalities, procedures and guidelines for the enhanced transparency framework referred to in Article 13 of the Paris Agreement) [2],
-) 2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – Regula 2018/1999),
-) 2020. gada 7. augusta Komisijas Īstenošanas regula 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (turpmāk – Īstenošanas regula 2020/1208), 
-) 2020. gada 8. maija Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1044, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 (turpmāk - Deleģētā regula 2020/1044),
-) 2020. gada 16. decembra Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (turpmāk – Īstenošanas lēmums 2020/2126).
- paplašināt esošo ikgadējās SEG inventarizācijas nacionālo sistēmu ar iesaistītajām institūcijām, kas iesniedz darbības datus (komersanti, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu) un sagatavo SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķinus, piemēram, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (turpmāk – LVMI Silava) sagatavo aptuveno SEG inventarizāciju par periodu (x-1), tas ir, 2022. gadā par 2021. gadu;
- nodrošināt nacionālo sistēmu ziņošanas un uzraudzības kārtībai ikgadējai SEG inventarizācijai un aptuvenajai SEG inventarizācijai atbilstoši Regulas 2018/1999 37. pantam;
- nodrošināt nacionālo sistēmu ziņošanas un uzraudzības kārtībai par nacionālajām rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm saskaņā ar Regulas 2018/1999 39. pantu;
- noteikt ziņošanas kārtību par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. pantu un Īstenošanas regulas 2020/1208 4. pantu;
- noteikt klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēmas prasības atbilstoši Regulas 2018/1999 19. pantam;
- noteikt ziņošanas kārtību par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu atbilstoši Regulas 2018/1999 19. pantam un Regulas 2020/1208 II pielikumam;
- noteikt ziņošanas kārtību par attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu atbilstoši Regulas 2018/1999 19. panta 3.punktam un VIII pielikuma 2. daļu, un Īstenošanas regulas 2020/1208 6. pantam.


[1] https://ledslac.org/wp-content/uploads/2020/09/e.-Decision-18-cma.1.pdf

[2] https://unfccc.int/documents/310499
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konvencijas un tās Kioto protokola, un Parīzes nolīguma Līgumslēdzējpušu konferencēs katru gadu tiek pieņemti lēmumi, kas Latvijai ir tieši saistoši.

Konvencijas Pušu konferences Lēmums 1/CP.16 nosaka pienākumu izstrādāt nacionālu kārtību, kādā aprēķina SEG emisijas no avotiem un CO2 piesaisti piesaistītājos.

1995. gada 21. jūnija Latvijas Republikas Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais likums par "ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām" 4. panta 1. punkts noteic, ka "visas Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā to kopējo, tomēr diferencēto atbildību un savas raksturīgās valstiskās un reģionālās attīstības vajadzības, uzdevumus un apstākļus: (a) attīstīs, periodiski atjaunos, publicēs un saskaņā ar 12. pantu darīs pieejamus Līgumslēdzēju pušu konferencei valstī izdarītos atklājumus attiecībā uz Monreālas protokolā neiekļauto antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti, lietojot salīdzināmas metodikas, par kuru izmantošanu jāvienojas Līgumslēdzēju pušu konferencē".

Atbilstoši konvencijai, Kioto protokolam, Parīzes nolīgumam un ES tiesību aktiem Latvijai ir jāizveido nacionāla sistēma, lai sagatavotu ikgadējus (SEG inventarizācija par x-2 gadu,  aptuvenā SEG inventarizācija par x-1 gadu un periodiskus ziņojumus (par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm, pielāgošanos klimata pārmaiņām, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu un sniegto finansējuma un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm).

Konvencijas Līgumslēdzēju pušu lēmums 24/CP.19 nosaka Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (turpmāk - KPSP) vadlīniju izmantošanu konvencijas un Kioto protokola ietvaros. Kioto protokola otrais saistību periods (2013. – 2020. gads) noslēgsies 2023. gadā, kad tiks novērtēta valstij noteikto mērķu izpilde.
Regula 2018/1999 pārņem periodā 2013. – 2020. gads spēkā esošo 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (turpmāk - Regula 525/2013) un noteic, ka dalībvalstu nacionālajām inventarizācijas sistēmām ir jāatbilst konvencijas un Parīzes nolīguma noteiktajām prasībām.

Saskaņā ar Regulas 2018/1999 57. un 58. pantu no 2021. gada 1. janvāra atceļ Regulu Nr. 525/2013, izņemot minētās regulas 7. pantu, 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu un 19. pantu, kuri piemērojami ziņojumiem, kas satur datus par 2019. un 2020. gadu.

Parīzes nolīguma pušu sanāksmē ar Lēmumu 18/CMA.1 ir pieņemta pasākumu un atbalsta caurskatāmības satvaram vajadzīgā kārtība, procedūras un vadlīnijas, ar ko cita starpā nosaka ziņošanu par SEG inventarizāciju, rīcībpolitikām un pasākumiem, prognozēm, pielāgošanos un attīstības valstīm sniegto finansējuma un tehnoloģisko atbalstu. ES un tās dalībvalstīm informācija saskaņā ar šo kārtību, procedūrām un vadlīnijām jāsniedz vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar Regulu  525/2013, tāpat arī ar Regulu 2018/1999 ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai ir jāiesniedz EK:
-) divgadu pārskati, kuros sniegta informācija par nacionālajiem plāniem un stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un šie ziņojumi jāsniedz saskaņā ar ziņošanas prasībām, par kurām panākta vienošanās konvencijas un Parīzes nolīguma ietvaros. Ziņojumos sniegtā informācija tiks izmantota, lai novērtētu progresu un rīcību attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī, lai  novērtētu ES progresu virzībā uz Parīzes nolīguma pielāgošanās mērķa sasniegšanu un ļaus dalībvalstīm, tai skaitā, Latvijai un ES apmainīties ar labu praksi un izvērtēt savas vajadzības un sagatavotību klimata pārmaiņu problēmu risināšanā. 
-) kvalitatīva un kvantitatīva informācija par attīstības valstīm piešķirto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu. Informācijai vajadzētu būt pēc iespējas detalizētai, tas ir, programmu un darbību līmenī, kas tiek apkopota vienotā ziņošanas tabulas formātā, kas atrunāts Īstenošanas Regulas Nr. 2020/1208 6. pantā un tās III, IV, V pielikumos.
-) aptuvenās SEG inventarizācijas (x-1 gads), kuras sektoru tvērums reprezentē kopsavilkumu par kopējām SEG emisijām. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka emisiju un piesaistes aprēķini ir saskanīgi ar ikgadējiem SEG inventarizācijas aprēķiniem, kas ziņoti par x-2 gadu. Ikgadējā SEG inventarizācijā tiek iekļauti aprēķini par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk - ZIZIMM) sektoru, un ES savām dalībvalstīm ir iekļāvusi obligātu prasību savās aptuvenajās SEG inventarizācijās iekļaut aprēķinus par SEG emisijām un piesaisti arī no ZIZIMM sektora.
-) ikgadējās SEG inventarizācijas (x-2 gads), kurās lai saglabātu tikpat augstu nacionālo SEG inventarizācijas sistēmu kvalitāti kā 2013. – 2020.gada periodā, Parīzes nolīguma ziņošanas periodā ir noteikts, ka jāturpina piemērot tos pašus SEG inventarizācijas plānošanas, sagatavošanas un pārvaldības standartus, kas noteikti Regulas 2020/1208 27. – 29. pantos.
-) ziņojumi par rīcībpolitiku, pasākumu un SEG prognozēm un to sagatavošanas  nacionālām sistēmām, kurām ir jābūt saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem konvencijas un Parīzes nolīguma ietvaros.
Informācija, kas iekļauta šajos ziņojumos, ir nepieciešama, lai noteiktu progresu, virzoties uz nacionāli noteikto devumu (turpmāk – NDC) izpildi. Saskaņā ar Parīzes nolīguma 4. pantu, dalībvalstīm, tai skaitā, Latvijai būs jāsniedz saistošā informācija par institucionālo, administratīvo un nepieciešamo procedūru  kārtību, kādā tā iekšēji īsteno ES NDC.
-) informācija par gaisa piesārņotājiem saskaņā ar 2016. gada 14. decembra Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (turpmāk – Direktīva 2016/2284).

Noteikumu projektā minētās KPSP vadlīnijas netiek noteiktas kā saistošas privātpersonām, bet ir saistošas pēc būtības tikai nozaru ministrijām un to padotībā esošām institūcijām. Tās ir saistošas, sagatavojot ziņojumus valsts mērogā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir astoņas nodaļas:
I nodaļa – Vispārīgie jautājumi
II nodaļa – Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas nacionālā sistēma
III nodaļa – Siltumnīcefekta gāzu prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma
IV nodaļa – Inventarizācijas un siltumnīcefekta gāzu prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības
V nodaļa – Nacionālā sistēma ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām
VI nodaļa – Ziņošanas kārtība
VII nodaļa – Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzība
VIII nodaļa – Noslēguma jautājumi.
1. pielikums – Informācija par nepieciešamajiem datiem un indikatoriem.
2. pielikums – Komersantu iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu.
3. pielikums – Zāļu valsts aģentūras iesniedzamie dati par iepriekšējo kalendāra gadu.
4. pielikums – Formāts, kādā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC) un Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – CSP) sagatavo informāciju par enerģētikas sektora datu saskaņu.
5. pielikums – Plānotie rādītāji 2025., 2030., 2035., 2040., 2050. gadam un turpmākajiem gadiem prognožu sagatavošanai.
6. pielikums – Piešķirtais un plānotais finansiālais un tehnoloģiskais atbalsts  attīstības valstīm.
7. pielikums – Plānotie rādītāji ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai un klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas uzturēšanai un aktualizēšanai. 7. pielikuma 1. tabulā uzskatīti klimata pārmaiņu monitoringa rādītāji saskaņā ar augstāk minētajām ziņošanas prasībām. Klimata pārmaiņu monitoringa dati ir publiski pieejami klimata pārmaiņu analīzes rīkā un citos avotos.
7. pielikuma 2. tabulā uzskaitīti klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa rādītāji, balstoties uz 2019. gadā Ministru kabinetā apstiprinātā Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņā plāna laika posmam līdz 2030. gadam 2. pielikumā noteiktajiem Klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas indikatoriem, kuri tika izstrādāti balstoties uz pētījumiem par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu sešās jomās: ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kas tika izstrādāti Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas "Nacionālā klimata politika" iepriekš noteiktā projekta "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu" ietvaros [3].

I nodaļā ir ietverti noteikumu projekta darbības jomas un lietotie termini. Salīdzinot ar iepriekšējiem MK noteikumiem Nr.737, šajā nodaļā ir veiktas nelielas izmaiņas, paskaidrojot terminu "nozaru eksperti".

1. punkts nosaka kārtību, kādā tiek uzturēta SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procedūras, ziņošanas un uzraudzības kārtība, kā arī kārtība ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
2. punktā ir ietverti noteikumu projektā lietotie termini.

II nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek organizēta SEG inventarizācijas sagatavošana.

Šajā nodaļā no jauna pienākumi noteikti:
- komersantiem, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu;
- LVĢMC apkopot biogāzes ražotāju komersantu iesniegtos datus;
- LVMI "Silava" sagatavot aptuveno SEG inventarizāciju par x-1 gadu.

3. punktā VARAM ir noteikta kā koordinējošā institūcija.
4. punktā uzskaitītas visas nacionālajā sistēmā iesaistītās ministrijas.
5. – 21. punktā noteikti pienākumi SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītajām institūcijām, tas ir, datu sniedzējas un SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķinātāji, ziņojuma apkopotāji (piemēram, LVĢMC, valsts zinātniskais institūts,   “Fizikālās enerģētikas institūts” (turpmāk – FEI), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk – LBTU), LVMI "Silava", komersanti, CSP, u.c.).
22. punktā noteiktas VARAM atbildībā esošas darbības. 
23. punkts nosaka VARAM pienākumus, izstrādājot SEG inventarizācijas ziņojumus.

III nodaļa nosaka SEG prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu, tai skaitā, atbildīgās iestādes, kuras iesniedz datus, politiku un SEG samazinošo pasākumu aprakstus, kā arī SEG aprēķinu veicējas.
 
24. punktā VARAM ir noteikta kā koordinējošā institūcija.
25. punktā tiek noteiktas iesaistītās ministrijas prognožu sagatavošanas nacionālajā sistēmā un prognožu sagatavošanas institūcijas, kā arī ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēma.
26., 27.,30., 31. un 32. - 39. nosaka pienākumus SEG prognožu sagatavošanā iesaistītajām ministrijām (EM, SM, ZM) un iestādēm (LVĢMC, FEI, LBTU, LVMI Silava, VVD) atbilstoši Regulā Nr. 2018/1999 un Īstenošanas regulā 2020/1208 noteiktajām prasībām.
28. un 29.  punkts nosaka, ka EM sadarbībā ar FEI  izstrādā un uztur enerģētikas - klimata modelēšanas sistēmu, lai aprēķinātu emisiju prognozes, novērtētu politiku un pasākumu ietekmes, kā arī novērtētu Nacionālā enerģētikas klimata plānā 2021. – 2030. gadam (turpmāk - NEKP) noteikto mērķu sasniegšanu enerģētikas sektoram. Izstrādātai modelēšanas sistēmai jānodrošina SEG emisiju prognožu aprēķināšana un pasākumu ietekmes novērtēšana atbilstoši Regulas 2018/1999 18. panta un VII pielikuma prasībām.
Lai īstenotu šos uzdevumus, ir nepieciešama pastāvīga sadarbība ar zinātnisko institūciju, kas, ņemot vērā citus deleģētos uzdevumus un līdzšinējo pieredzi, ir FEI.
EM sadarbībā ar Latvijas Universitāti (turpmāk - LU) izveido ekonomikas modelēšanas sistēmu, lai noteiktu identificēto ekonomikas un klimata mērķu sasniegšanas pasākumu ekonomiskās ietekmes. Klimata un enerģētikas politikas jomā ir būtiski analizēt politikas ietekmi uz ekonomikas nozarēm, arī sociālās ietekmes. Enerģētikas un klimata modelis to nevar veikt, tāpēc nepieciešams izmantot citas metodes, piemēram, vispārējā līdzsvara modeli vai ievadizvades matricu. Šajā jomā labākā pieejamā ekspertīze ir LU, tādēļ paredzēta ilgtermiņa sadarbība ar LU speciālistiem.
FEI un LU Augstskolu likumā noteiktās funkcijas ietvaros nodarbojas ar zinātni un pētniecību, tai skaitā, vāc, analizē datus, kā arī, balstoties uz datu analīzi, modelē situācijas, novērtē dažādu ārējo faktoru ietekmi uz analizētajiem datiem. Zinātniski pētnieciskā darbība notiek arī enerģētikas – klimata un ekonomikas sistēmas analīzes jomā, tai skaitā, lai novērtētu enerģētikas klimata pasākumu (nodokļu, subsīdiju, investīciju atbalsta u.c.) ietekmi uz tautsaimniecības sektoriem un sociālās ietekmes.
Lai nodrošinātu Regulas Nr. 2018/1999 prasību izpildi, FEI un LU Augstskolu likumā noteiktās funkcijas ietvaros jāizstrādā attiecīgi enerģētikas klimata modelēšanas sistēma (TIMES enerģijas klimata modelis)  un ekonomikas sistēmas modelis (vispārējā līdzsvara modelis), un tie jāuztur, tai skaitā, aprēķinot šo noteikumu 27. punktā minētās prognozes, analizētu un novērtētu politiku un pasākumu ietekmi. Lai gan datu analīzi un modelēšanu FEI veic, izpildot savas likumā noteiktās funkcijas, tomēr, lai izpildītu ar Regulu Nr. 2018/1999 noteiktos pienākumus, ir specifiskas prasības saistībā ar analizējamo un sniedzamo datu kvalitāti un kvantitāti. Nepieciešamo analīzi nevar veikt valsts pārvaldes iestādes pašas, to var veikt tikai zinātniskās institūcijas ar atbilstošu kvalifikāciju.
32.punkts noteic, ka LBTU izveido un uztur Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM), kas tiek izmantots Latvijas lauksaimniecības nozares modelēšanai, kas ļauj novērtēt lauksaimniecības politikas izmaiņu ietekmi uz atsevišķiem lauksaimniecības sektoriem, kā arī prognozes par lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu  un SEG emisiju prognozēm lauksaimniecībā, preču izlaidi, pievienoto vērtību un darbaspēka pieprasījumu nozarē.
33. punkts noteic, ka LVMI "Silava" izveido un uztur saimnieciskās darbības, tajā skaitā, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmes uz SEG emisijām prognozēšanai modelēšanas sistēmu, kurā nodrošināta sasaiste ar SEG inventarizācijas sistēmu, izmantojot Meža resursu monitoringa datus un citas SEG inventarizācijas darbību datu kopas.
40.  un 41. punkts nosaka  kārtību NEKP noteikto mērķu sasniegšanai un scenāriju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam un turpmākiem gadiem izstrādāšanai, atjaunošanai un novērtēšanai atbilstoši konvencijas, tās Parīzes nolīguma un Regulas 2018/1999 17. un 18. panta prasībām.
Modelēšanas rezultāti tiks izmantoti saskaņā ar Regulā (ES) 2018/1999 noteiktajām ziņošanas prasībām, kā arī NEKP pārskatīšanai 2023. gadā. Papildus tam, modelēšanas rezultāti tiks izmantoti, lai izvērtētu nepieciešamos politikas pasākumus (piemēram, nodokļu likmes, investīciju subsīdiju programmas, pienākumu shēmas enerģijas ražotājiem vai tirgotājiem), kas visefektīvākajā veidā, ņemot vērā pasākumu ekonomiskās un sociālās ietekmes.
Progresa novērtējums tiek izmantots analīzei par Latvijai noteikto mērķu izpildi līdz 2030. un 2050. gadam un turpmākajiem gadiem. Par pamatu progresa novērtējumā tiek izmantoti izstrādātie scenāriji atbilstoši noteiktajām politikām un pasākumiem.
43. punktā un 44.5. apakšpunktā tiek iekļauta jauna ziņošanas kārtība, kas saistās ar kvalitatīvas un kvantitatīvas ikgadējās informācijas sniegšanu par finansiālā un tehnoloģiskā atbalsta sniegšanu attīstības valstīm, kas tiek piešķirts no valsts finansējuma avotiem. Par attīstības valstīm tiek uzskatītas tās valstis, kas neietilpst konvencijas 1.pielikuma valstu sarakstā.
44. punkts nosaka pienākumus VARAM saistībā ar dažādo ziņojumu sagatavošanas koordinēšanu (piemēram, ziņojumu nosūtīšana iesaistītām institūcijām komentēšanai noteiktos laikos).

IV nodaļā atspoguļota kārtība SEG inventarizācijas un SEG prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru veikšanai, tai skaitā, atbildīgās institūcijas.
45. punkts nosaka kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru (turpmāk - kvalitātes procedūras) programmas (turpmāk - kvalitātes programma) deleģējumu.
46. pants nosaka atbildīgās institūcijas kvalitātes programmas izstrādāšanai.
47., 48. un 49. pants nosaka, kādu informāciju ir jāiekļauj kvalitātes programmā un kvalitātes plānā.
50. punkts nosaka SEG inventarizācijas uzlabojumu plāna sagatavošanas kārtību un sagatavošanā iesaistītās institūcijas.   
51. punkts noteic, ka VARAM uzrauga un koordinē inventarizācijas un SEG prognožu kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu.

V nodaļā iekļauta kārtība ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar spēkā esošo ES (Regulā 2018/1999 un Īstenošanas regulā 2020/1208 noteikto) un starptautisko (saskaņā ar konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām) regulējumu.

Šī nodaļa noteikumu projektā ir iekļauta no jauna.
Nodaļā noteikta kārtība, kādā tiek veikts klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitorings, kā arī kādā veidā tiek sniegta informācija par īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem, izstrādātajām pielāgošanās stratēģijām un/vai plāniem, lai tālāk izmantotu informāciju ziņošanai par pielāgošanos EK saskaņā ar Regulā 2018/1999 un Īstenošanas regulā 2020/1208 noteikto un ANO konvencijas un Parīzes nolīguma prasībām.
52. punkts nosaka kārtību ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai.
53.- 54. punkts nosaka LVĢMC uzdevumus saistībā ar klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringu.
55. punkts nosaka institūcijas, kurām katru gadu ir jāiesniedz šo noteikumu projekta 7. pielikuma 2. tabulā ietvertā informācija.
56. punkts nosaka kartību, kādā ministrijām jāiesniedz informācija par pielāgošanos klimata pārmaiņām pasākumiem, izstrādātajām stratēģijām un plāniem, kā arī piešķirto finansējumu.
57. punkts nosaka kārtību, kādā pašvaldības iesniedz VARAM informāciju par izstrādātajām pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām un plāniem un īstenotajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem.

VI nodaļā noteikta ziņošanas kārtība, institūcijas un termiņi iesniedzamajiem ziņojumiem konvencijai un EK.
58. punktā ietverta kārtība, kādā VARAM iesniedz ziņojumus noteiktos termiņos.
59. – 63. punktā noteikta ziņojumu saskaņošanas kārtība.
64. punkts nosaka nacionālo kārtību ikgadējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma, SEG datu, ziņojumu par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm un ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām  publicēšanai.

VII nodaļā noteikta kārtība SEG inventarizācijas un prognožu sagatavošanas uzraudzībai.
65. punkts nosaka uzraudzības komitejas izveidi un iesaistītās institūcijas.
66.; 68. punkts nosaka kārtību un termiņus ekspertu darba grupu organizēšanai.
67. punkts nosaka kārtību, kādā VARAM nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā, nacionālā inventarizācijas ziņojuma un SEG datu (kas apkopoti vienotā ziņošanas tabulas formātā) kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar kvalitātes programmu.

VIII nodaļa iekļauj noslēguma jautājumu.

[3] Risku un ievainojamības pētījumi pieejami tiešsaistē: https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-par-risku-un-ievainojamibas-novertesanu-un-pielagosanas-pasakumu-identificesanu
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums ietekmē vai var ietekmēt:
- ikgadējās SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- aptuvenās SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- SEG prognožu sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņojumu sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- institūcijas, kuras sniedz informāciju par finansiālo un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm, kas ir saistīts ar klimata pārmaiņu jomu;
- komersantus, kuriem jāiesniedz informācija par saražotā cementa klinkera sastāvu, oglekļa saturu izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā; oglekļa elektrodu patēriņu elektrokrāsnīs, biogāzi, dabasgāzes importēšanu, transportēšanu un uzglabāšanu, notekūdeņu dūņu gāzi.

Šīm juridiskajām personām, ņemot vērā, ka noteikumu projektā lielākoties iekļautas normas no jau spēkā esošā regulējuma, ir saredzamas izmaiņas tiesiskā regulējuma ietekmē. Juridiskajām personām ir noteikti datu monitoringa pienākumi.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu  projekta tiesiskais regulējums ietekmē vai var ietekmēt:
- ikgadējās SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- aptuvenās SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- SEG prognožu sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņojuma sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- komersantus, kuriem jāiesniedz informācija par saražotā cementa klinkera sastāvu, oglekļa saturu izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā; oglekļa elektrodu patēriņu elektrokrāsnīs, biogāzi, dabasgāzes importēšanu, transportēšanu un uzglabāšanu, notekūdeņu dūņu gāzi.
Noteikumu projekta tiesiskā regulējuma papildus ietekme uz administratīvo slogu netiek plānota, jo pēc būtības šāda kārtība šobrīd jau tiek īstenota. Noteikumu projekta īstenošana būtu jānodrošina iesaistīto institūciju budžetā esošo finanšu līdzekļu ietvaros.
Lielākā daļa no visas informācijas, kas nepieciešama ikgadējās SEG inventarizācijas sagatavošanai, noteikumu projekta noteiktajās institūcijās tiek apkopota jau šobrīd, līdz ar to papildus finanšu līdzekļi nebūs vajadzīgi. Darbību dati, kas nepieciešami SEG prognožu sagatavošanai, ir nozaru ministriju kompetencē, jo tās ir atbildīgas par savas nozares politikas izstrādi arī ilgtermiņā.
SEG inventarizācijas uzlabojumi tiek veikti, galvenokārt galvenajām kategorijām, tos prioritizējot pēc nozīmīguma pakāpes, kā arī balstoties uz starptautisko un vietējo auditoru pārbaudes ziņojumu rekomendācijām. Uzlabojumu veikšanai līdz šim izmantoti gan dažādu projektu (piemēram, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Norvēģijas finanšu instruments) finansējums, gan Latvijas Republikas valsts budžeta programmas (Klimata pārmaiņu finanšu instruments, Emisijas kvotu izsolīšanas instruments u.c.) finansējums. Ja tiks secināts, ka nepieciešami uzlabojumi, finansējuma avoti tiks norādīti ikgadējās SEG inventarizācijas izstrādes laikā, tos iestrādājot SEG inventarizācijas uzlabojumu plānā.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
980 627
0
1 580 627
0
1 580 627
0
1 580 627
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
980 627
0
1 580 627
0
1 580 627
0
1 580 627
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
980 627
0
1 580 627
0
1 580 627
0
1 580 627
2.1. valsts pamatbudžets
980 627
0
1 580 627
0
1 580 627
0
1 580 627
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
33.01.00. apakšprogrammas "Emisijas kvotu finanšu instrumenta administrācija" apstiprinātais budžets.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības nozares, kas ir dažādu ministriju kompetencē. Nepieciešamības gadījumā katrai nozaru ministrijai, to padotības iestādēm vai kapitālsabiedrībām ir jāparedz nepieciešamie papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta (ja nepieciešams, plānojot prioritāros pasākumus) vai citiem finansējuma avotiem.
Pamatojoties uz VARAM noslēgtajiem Deleģējuma līgumiem, kuriem finansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", lai nodrošinātu deleģētos pārvaldes uzdevumus, 2022. gadā nepieciešamais finansējums ir 339 371 euro. 2023. un 2024. gadam plānots, ka finansējums indikatīvi palielināsies par 79 200 euro katrā gadā.

Lai nodrošinātu biogāzes ražotāju komersantu iesniedzamo datu apkopošanu saskaņā ar Noteikumu projekta 2.pielikuma 8.tabulu, LVĢMC nepieciešams papildu finansējums 50 000 euro apmērā ievades moduļa izveidei Vienotajā Vides informācijas sistēmā. Nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts no budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".

CSP nepieciešams finansējums 5 500 euro apmērā, lai nodrošinātu ETS (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma) un ne-ETS energobilances sagatavošanu teradžoulos (TJ) ar sekojošiem papildu sadalījumiem:
- sadalot attiecīgos energobilances sektorus pa likuma "Par piesārņojumu" 2. un 4. pielikumā minētajām darbībām, t. i., sadalot ETS un ne-ETS, izdalot energoresursu patēriņu pašražotājiem, norādot pašu vajadzībām izmantoto enerģiju un saražoto pārdoto enerģiju (elektroenerģiju un siltumenerģiju) pēc energoresursa veida attiecīgajos sektoros;
- veicot ETS un ne-ETS patērētā kurināmā sadalījumu kurināmā koksne tiek sadalīta sīkāk atbilstoši energobilances dalījumam (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas);
- izdalot no energobilances sektora – pārējie patērētāji – komerciālais un sabiedriskais sektors (33, 36–39, 45–47, 52, 53, 55, 56, 58–66, 68–75, 77–82, 84–88, 90–96, 99) – energoresursu patēriņu, kuru izmanto Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes kopējā atskaitīšanās formāta sektora 1.A.5. Cita (norādīt, kāda, piemēram, militārā aviācija) emisiju aprēķiniem;
- norādot ETS katlumāju un koģenerācijas staciju sadalījumu pēc patērētā kurināmā veida, parādot skaitu, uzstādīto siltumenerģijas un elektrisko jaudu.

Lai nodrošinātu ETS (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma) un ne-ETS energobilances sagatavošanu teradžoulos (TJ) iepriekš uzskaitītos uzdevumus, finansējums tiks nodrošināts no budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".

Lai nodrošinātu Noteikumu projekta 25. - 29. punkta ieviešanu, Ekonomikas ministrija  finansējumu Fizikālās enerģētikas institūtam enerģētikas – klimata modelēšanas sistēmas izveidei un uzturēšanai un Latvijas Universitātei ekonomikas modelēšanas sistēmas izveidei un uzturēšanai  nodrošinās atbilstoši  Ministru kabineta 2020. gada 12. oktobra rīkojumam Nr. 595 Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai" 2.5. apakšpunktā atbalstītā un likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" paredzētā finansējuma 2021. gadā 1 403 014 euro, 2022. un 2023.gadā ik gadu 2 000 000 euro apmērā ietvaros.

Noteikumu projekta 32. punkta pasākuma īstenošanai 2022. gadā 80 000 euro Zemkopības ministrija  finansējumu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei  - Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modelēšanas sistēmas izveides un uzturēšanas nodrošināšanai, ir ieplānojusi budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai". Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu pasākuma īstenošanai 2023. gadam 80 000 euro un turpmākajiem gadiem ik gadu 80 000 euro apmērā, tiks skatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesa ietvaros, kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem.

Saskaņā ar Likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta (32). punktu valsts pamatbudžetā kārtējam gadam un ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem finansējumu šā panta 4.4 daļā minētajiem mērķiem paredz kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atsevišķā VARAM programmā (apakšprogrammā) atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un neizlietoto izsoļu ieņēmumu apmēram.

Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu monitoringu saskaņā ar Noteikumu projekta 7. pielikuma 1. tabulu tiek plānots finansējums 40 517 euro apmērā ik gadu, no kuriem daļa jau tiek īstenota pamatojoties uz VARAM noslēgtajiem Deleģējuma līgumiem, kuriem finansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", lai nodrošinātu deleģētos pārvaldes uzdevumus, bet atsevišķas pozīcijas līdz šim klimata pārmaiņu monitoringā netika iekļautas. Klimata pārmaiņu monitoringa finansējumā (40 517 euro) saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ieteikumiem iekļautas arī tādas pozīcijas kā Augsnes mitrums, Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības, Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības, Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības, Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības, Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra, Gaisa temperatūras vidējā amplitūda, Gaisa temperatūras sadalījums pa stundām, Sausuma periodu ilgums, Diennakts maksimālais atmosfēras nokrišņu daudzumus, varbūtības, Vēja slodžu analīze, Jūras sasalums, Jūras ūdens temperatūra, Krasta erozija, Vidējais jūras līmenis, Plūdi upēs, Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā, Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums, Gaisa relatīvā mitruma amplitūda, Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām, Grunts sasaluma analīze (grunts sasaluma dziļums, varbūtības u.c.), kas līdz šim klimata pārmaiņu monitoringā nebija iekļautas.

Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa administrēšanu saskaņā ar Noteikumu projekta 7. pielikuma 2. tabulu, LVĢMC nepieciešams papildus finansējums 23 700 euro apmērā ik gadu (summa atkarīga no sistēmā iekļaujamo indikatoru sarežģītības un kopējā apjoma).

Ziņošana par finansiālo un tehnoloģisko atbalstu attīstības valstīm tiek paredzēta esošā finansējuma ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1999
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK
Apraksts
Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai, iekļaujošai, izmaksefektīvai, pārredzamai un paredzamai enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldībai, kas nodrošinās enerģētikas savienības 2030. gada un ilgtermiņa mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu atbilstīgi Parīzes nolīgumam ar papildinošiem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus ierobežojot administratīvo sarežģītību.
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R1208
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2020. gada 7. augusta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208, par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014
Apraksts
Ar SEG emisiju monitoringa un ziņošanas mehānismu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 525/2013, izveido pamatsatvaru SEG emisiju monitoringam un ziņošanai klimata rīcībpolitikas ietvaros. Minētā mehānisma noteikumi ir pilnībā integrēti Regulā 2018/1999, ar kuru Regulu (ES) Nr. 525/2013 no 2021. gada 1. janvāra ir atcelta. Lai pieņemtu minētā mehānisma ietvaros noteikumu par ziņošanu par nacionālajiem adaptācijas pasākumiem, izsoļu ieņēmumu izmantošanu, attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, aptuvenajiem SEG inventarizācijas pārskatiem, SEG inventarizācijas pārskatiem un uzskaitītajām SEG emisijām un piesaistījumiem un noteikumi par nacionālajām inventarizācijas sistēmām, visaptverošu pārbaudi, ziņošanu par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm ir izstrādāta Komisijas Īstenošanas regula 2020/1208.
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R1044
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2020. gada 8. maija Komisijas Deleģētā regula 2020/1044, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014
Apraksts
Nosaka globālās sasilšanas potenciāla vērtības un norāda inventarizācijas sagatavošanā izmantojamās vadlīnijas ziņojumiem, kuros ietverti dati, kas vajadzīgi par 2021. gadu un turpmākajiem gadiem.
ES tiesību akta CELEX numurs
32020D2126
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2020. gada 16. decembra Komisijas īstenošanas lēmums 2020/2126 par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842
Apraksts
Nosaka katras dalībvalsts 2005. gada SEG emisiju vērtības saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu un katras dalībvalsts ikgadējo emisiju sadales apjomu katram 2021.–2030. gada perioda gadam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO 1992.gada 9.maija Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām
Apraksts
Konvencijas 4. panta 1. punkts noteic ziņojumu sagatavošanu un publicēšanu atbilstoši 12. pantā noteiktajam.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
2015. gada Parīzes nolīgums
Apraksts
Parīzes nolīguma 7.pants nosaka saistības pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā, 9. pants nosaka saistības par finansiālo resursu nodrošināšanu attīstītām valstīm, savukārt 13. pants nosaka dažādo ziņojumu sagatavošanu (piemēram, nacionālās SEG inventarizācijas, divgadējie pārskati) un iesniegšanu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam.

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konference, kas pēc Pušu konferences 21. sesijas vienlaikus kļuvusi par 2015. gada 12. decembrī noslēgtā Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām pušu sanāksmi, ar Lēmumu 18/CMA.1 ir pieņēmusi  caurskatāmības satvaru, kārtību un vadlīnijas, ar ko cita starpā nosaka ziņošanu par SEG inventarizāciju, rīcībpolitikām un pasākumiem, prognozēm, ietekmi, adaptāciju un jaunattīstības valstīm sniegto atbalstu.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Lēmums 18/CMA.1 kārtība, procedūras un vadlīnijas ziņošanai Parīzes nolīguma 13. panta ietvaros (turpmāk – Lēmums 18/CMA.1)
Apraksts
18/CMA.1 lēmums nosaka caurskatāmības satvara (transparency framework) nepieciešamo kārtību, procedūras un vadlīnijas, ar ko cita starpā nosaka ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijām, rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm, ietekmi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un attīstības valstīm sniegto atbalstu, kas Latvijai ir tieši saistošs kā Klimata konvencijas un Parīzes nolīguma līgumslēdzējpusei. ES un tās dalībvalstīm informācija saskaņā ar šo kārtību, procedūrām un vadlīnijām jāsniedz, vēlākais, līdz 2024. gada 31. decembrim. No Eiropas Savienības tiesību aktiem šī panta ietvaros attiecās Regula 2018/1999 un tai saistošās ziņošanas prasības.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Lēmums 5/CMA.3 vadlīnijas un procedūras caurskatāmības sistēmai Parīzes nolīguma 13. panta ietvaros (turpmāk - Lēmums 5/CMA.3)
Apraksts
Vadlīnijas nosaka kopējās ziņošanas tabulas, kas minētas 18/CMA.1 lēmuma pielikuma II nodaļā valsts inventarizācijas ziņojumos esošās informācijas elektroniskai ziņošanai par
siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos,  kopējos tabulu formātus, kas minēti 18/CMA.1  lēmuma pielikuma III nodaļā par tās informācijas elektronisku ziņošanu, kas nepieciešama, lai izsekotu sasniegtajam progresam īstenojot un sasniedzot valsts noteiktos ieguldījumus saskaņā ar Parīzes nolīguma 4. pantu, kas ietverts II pielikumā, kopējos tabulu formātus, kas minēti lēmuma 18/CMA.1 pielikuma V–VI nodaļā par finanšu, tehnoloģiju informācijas elektronisku ziņošanu, sniegts un mobilizēts attīstības un nodošanas un kapacitātes stiprināšanas atbalsts, kā arī vajadzīgais un saņemtais atbalsts saskaņā ar Parīzes nolīguma 9.–11. pantu, kā tas ir ietverts III pielikumā, divgadu pārredzamības ziņojuma, valsts inventarizācijas dokumenta saturi un tehniskās pārbaudes ziņojumu saskaņā ar lēmuma 18/CMA.1 pielikumu, kā tas ir ietverts attiecīgi IV, V un VI pielikumā, apmācību programmu starptautiskajiem auditoriem, kas piedalās tehniskajā ekspertu pārskata pārbaudē par divgadu pārredzamības ziņojumiem, kā norādīts VII pielikumā.

5.3. Cita informācija

Apraksts
Ar likumprojektu tiks īstenotas:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013)  un Komisijas 2020. gada 7. augusta īstenošanas regula (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 prasības, kas attiecas uz ziņošanu par pielāgošanos klimata pārmaiņām,  izsoļu ieņēmumu izmantojumu un attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, aptuvenajām siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijām, ikgadējām SEG inventarizācijām, kā arī prasības par nacionālo inventarizācijas sistēmu izveidi, izmantošanu, darbību un nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēmām;
- 2020. gada 7. augusta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208, par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014.
- Komisijas 2020. gada 8. maija Deleģētā regula (ES) 2020/1044, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014 prasības, kuras nosaka Globālās sasilšanas potenciālu vērtības (kuras jāizmanto nosakot un paziņojot siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3., 4. un 5. punktu) un siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu sagatavošanas vadlīnijas.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. pants
Noteikumu projekta III nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
9. pants
Noteikumu projekta III nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
14. pants
Noteikumu projekta III nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
18. pants
Noteikumu projekta III nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
19. panta 1. punkts
Noteikuma projekta V nodaļas 50. - 55. punkts un VI nodaļas 56.1.9. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
19. panta 3. punkts
Noteikuma projekta III nodaļa 
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
26. pants
Noteikumu projekta VI nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
28. pants
Noteikumu projekta I, II, IV, VI nodaļas
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
37. pants
Noteikumu projekta I, IV, VI nodaļas
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
39. pants
Noteikumu projekta III, IV, VI nodaļas
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2020. gada 7. augusta Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208, par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
II nodaļas 4. pants
Noteikumu projekta V nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
II nodaļas 5. pants.
Noteikumu projekta III nodaļa, 43.4. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
II nodaļas 6. pants
Noteikumu projekta III nodaļa, 43.5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
III – V nodaļa
Noteikumu projekta II, IV, VI, VII nodaļas
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
VI nodaļa
Noteikumu projekta III, IV, VI, VII nodaļas
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2020. gada 8. maija Komisijas Deleģētā regula 2020/1044, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 papildina attiecībā uz globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un inventarizācijas vadlīnijām un attiecībā uz Savienības inventarizācijas sistēmu un atceļ Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
Noteikumu projekta II un III nodaļas
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
2. pants
Noteikumu projekta II un III nodaļas
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
3. pants
Noteikumu projekta II nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
4. pants
Noteikumu projekta IV nodaļa
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
6. pants
Noteikumu projekta VI nodaļas 58. pants
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2020. gada 16. decembra Komisijas īstenošanas lēmums 2020/2126 par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. - 3. pants.
Noteikumu projekta II un III nodaļa.
Pārņemtas pilnībā
Netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO 1992.gada 9.maija Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
4. pants
Noteikumu projekta II, III, IV, V nodaļas
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
2015. gada Parīzes nolīgums
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
7. pants
Tiek pildīts ar  noteikumu projekta V nodaļā ietvertajiem pantiem.
Pārņemtas pilnībā
9. pants
Tiek pildīts ar noteikumu projekta III nodaļā ietvertajiem pantiem.
Pārņemtas pilnībā
13. pants
Tiek pildīts ar  noteikumu projekta II, III, IV, V, VI, VII nodaļā ietvertajiem pantiem.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Lēmums 18/CMA.1 kārtība, procedūras un vadlīnijas ziņošanai Parīzes nolīguma 13. panta ietvaros (turpmāk – Lēmums 18/CMA.1)
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
II nodaļa
Tiek pildīts ar  noteikumu projekta II nodaļā ietvertajiem pantiem.
Pārņemtas pilnībā
III nodaļa
Tiek pildīts ar  noteikumu projekta III nodaļā ietvertajiem pantiem.
Pārņemtas pilnībā
IV nodaļa
Tiek pildīts ar  noteikumu projekta V nodaļā ietvertajiem pantiem.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Lēmums 5/CMA.3 vadlīnijas un procedūras caurskatāmības sistēmai Parīzes nolīguma 13. panta ietvaros (turpmāk - Lēmums 5/CMA.3)
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
I, V pielikums
Tiek pildīts ar  noteikumu projekta II, IV nodaļās ietvertajiem pantiem.
Pārņemtas pilnībā
II, III pielikums
Tiek pildīts ar  noteikumu projekta III nodaļā ietvertajiem pantiem.
Pārņemtas pilnībā
IV pielikums
Tiek pildīts ar  noteikumu projekta VI nodaļā ietvertajiem pantiem.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas valsts mežzinātnes institūts "SILAVA", Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Zemkopības ministrija, Fizikālās Enerģētikas institūts, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • Zemkopības ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
  • Satiksmes ministrija
  • Ārlietu ministrija
  • Latvijas valsts mežzinātnes institūts "SILAVA"
  • VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
  • Centrālā statistikas pārvalde
  • Zāļu valsts aģentūra
  • Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Fizikālās Enerģētikas institūts, Latvijas Universitāte

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Jauni darba uzdevumi:
- LVMI “Silava” aprēķināt aptuveno SEG inventarizāciju par x-1 gadu ZIZIMM sektoram;
- LVĢMC apkopot Komersantu, kas nodarbojas ar biogāzes ražošanu, izņemot atkritumu poligona gāzes ražošanu, iesniegto informāciju (MK noteikumu projekta 9. punkts).
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiešā veidā nacionālā attīstības plāna (turpmāk – NAP) rādītājus neietekmē, bet netieši SEG inventarizācija palīdzēs novērtēt NAP rādītāju (SEG emisiju intensitāte, CO2 piesaiste un SEG emisiju attiecība noteiktās ZIZIMM sektora zemes uzskaites kategorijās) izpildīšanu un novērtēt virzību uz izvirzīto NAP rādītāju sasniegšanu.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks pilnveidota nacionālā sistēma ikgadējo un prognozēto SEG aprēķinu sagatavošanai, tādejādi varēs novērtēt progresu Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi