24-TA-1465: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.594).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķi ir:
1) svītrot atbalstam pieejamā finansējuma ierobežojumus, tādējādi nodrošinot, ka finansējums ir pieejams vadoties no pieprasījuma, paredzot vienu kopīgu finansējumu visām atbalstāmām aktivitātēm (energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde) attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu;
2) veikt tehniskas izmaiņas, lai nodrošinātu skaidrāku normatīvo regulējumu.
1) svītrot atbalstam pieejamā finansējuma ierobežojumus, tādējādi nodrošinot, ka finansējums ir pieejams vadoties no pieprasījuma, paredzot vienu kopīgu finansējumu visām atbalstāmām aktivitātēm (energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde) attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu;
2) veikt tehniskas izmaiņas, lai nodrošinātu skaidrāku normatīvo regulējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši MK noteikumiem Nr.594 akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – Altum) pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei (turpmāk - programma) veidā ir 75.75 milj. EUR, to sadalot šādās komponentēs:
- energoefektivitātes paaugstināšanai – līdz 25.75 milj. EUR;
- atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai – līdz 45 milj. EUR;
- bezemisiju transporta iegādei – līdz 5 milj. EUR.
Līdz šim brīdim Altum ir organizējusi 6 projektu atlases, kuru ietvaros ir sasniegti šādi rezultāti:
- energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalsta sniegšanai ir noslēgti 133 aizdevuma līgumi. No 133 aizdevuma līgumiem 99 līgumi ir īstenošanas stadijā, šo līgumu kopējā rezervētā kapitāla atlaide ir 11.7 milj. EUR. Savukārt 34 aizdevumi līgumu ir pabeiguši projektā paredzētās darbības, šajos pabeigtajos projektos kapitāla atlaide kopā ir 2.4 milj. EUR apmērā;
- bezemisiju transporta iegādei ir izsniegtas 6 garantiju vēstules par kapitāla atlaidēm 32.39 tūkst. EUR apmērā.
Ar noslēgtajiem aizdevumu līgumiem un izsniegtajām garantijām ir nodrošināts aprēķinātais plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums 5 698 CO2 ekvivalenta tonnas gadā (97% no MK noteikumos Nr.594 noteiktā uz 31.12.2024 sasniedzamā uzraudzības rādītāja), kā arī apstiprināto projektu kopsumma 56 013 570 EUR apmērā (77% no MK noteikumos Nr.594 noteiktā uz 31.12.2024 sasniedzamā uzraudzības rādītāja).
Vēl 90 pieteikumi ar rezervētām kapitāla atlaidēm 10.6 milj. EUR apmērā, kas apstiprināti atlasē gatavo aizdevuma, garantijas pieteikumus, 57 aizdevuma pieteikumi ar kopējo kapitāla atlaidi 6.2 milj. EUR apmērā ir vērtēšanā, savukārt par 7 aizdevuma pieteikumiem un 1 garantijas pieteikumu (kopējā kapitāla atlaide 437 tūkst. EUR) ir pieņemts pozitīvs lēmums, bet vēl nav noslēgts līgums.
Kopumā programmā šobrīd ja ir rezervēti 44 milj. EUR. no pieejamā finansējuma.
- energoefektivitātes paaugstināšanai – līdz 25.75 milj. EUR;
- atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai – līdz 45 milj. EUR;
- bezemisiju transporta iegādei – līdz 5 milj. EUR.
Līdz šim brīdim Altum ir organizējusi 6 projektu atlases, kuru ietvaros ir sasniegti šādi rezultāti:
- energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalsta sniegšanai ir noslēgti 133 aizdevuma līgumi. No 133 aizdevuma līgumiem 99 līgumi ir īstenošanas stadijā, šo līgumu kopējā rezervētā kapitāla atlaide ir 11.7 milj. EUR. Savukārt 34 aizdevumi līgumu ir pabeiguši projektā paredzētās darbības, šajos pabeigtajos projektos kapitāla atlaide kopā ir 2.4 milj. EUR apmērā;
- bezemisiju transporta iegādei ir izsniegtas 6 garantiju vēstules par kapitāla atlaidēm 32.39 tūkst. EUR apmērā.
Ar noslēgtajiem aizdevumu līgumiem un izsniegtajām garantijām ir nodrošināts aprēķinātais plānotais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums 5 698 CO2 ekvivalenta tonnas gadā (97% no MK noteikumos Nr.594 noteiktā uz 31.12.2024 sasniedzamā uzraudzības rādītāja), kā arī apstiprināto projektu kopsumma 56 013 570 EUR apmērā (77% no MK noteikumos Nr.594 noteiktā uz 31.12.2024 sasniedzamā uzraudzības rādītāja).
Vēl 90 pieteikumi ar rezervētām kapitāla atlaidēm 10.6 milj. EUR apmērā, kas apstiprināti atlasē gatavo aizdevuma, garantijas pieteikumus, 57 aizdevuma pieteikumi ar kopējo kapitāla atlaidi 6.2 milj. EUR apmērā ir vērtēšanā, savukārt par 7 aizdevuma pieteikumiem un 1 garantijas pieteikumu (kopējā kapitāla atlaide 437 tūkst. EUR) ir pieņemts pozitīvs lēmums, bet vēl nav noslēgts līgums.
Kopumā programmā šobrīd ja ir rezervēti 44 milj. EUR. no pieejamā finansējuma.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Altum programmas ietvaros ir organizējusi 6 atlases, 7.atlasē atvērta pieteikumu pieņemšana līdz 09.07.2024. Vislielākais finansējums 84% apmērā ir rezervēts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai rezervēts finansējums 48% apmērā, savukārt bezemisiju auto iegādei rezervēts finansējums vien 10% apmērā.
Programmas 4., 5. un 6.atlasēs, kas tika organizētas pēc pēdējiem MK noteikumu Nr.594 grozījumiem, ar kuriem tika atcelti būtiski nozaru ierobežojumi, pieprasījums pēc atbalsta atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalstam būtiski kritās, pieprasījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem nedaudz samazinājies, tomēr ir ar stabilu pieprasījumu. Savukārt bezemisiju auto iegādei pieprasījums nedaudz pieaudzis, tomēr saglabājies kritiski zems.
saglabājies kritiski zems.
Ņemot vērā, ka šobrīd energoefektivitātes paaugstināšanai rezervēts finansējums 22.12 milj. EUR apmērā, Altum aplēš, ka ar 7.atlasi viss energoefektivitātes paaugstināšanai pieejamais finansējums tiks rezervēts. Neskatoties uz mēreno, bet stabilo pieprasījumu, finansējuma nepietiekamības dēļ atlases šajā komponentē būs jāpārtrauc. Vidējais pieprasītais atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalsta apmērs vienā atlasē ir 1.6 milj. EUR. Ņemot vērā, ka šobrīd šim atbalstam neizmantots finansējums 23.57 milj. EUR apmērā, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu šādā apmērā, Altum būtu jāorganizē vēl vismaz vairāk kā 10 atlases. Atlašu skaits pat varētu būt lielāks, jo pieprasītais finansējums 5. un 6.atlasē ir vēl zemāks. Ņemot vērā, ka pieprasījums tik būtiski samazinājies elektroenerģijas cenu krituma dēļ, šobrīd nav indikāciju, ka tuvākajā laikā vajadzība pēc atbalsta atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalsta varētu pieaugt.
Vidējais pieprasītais bezemisiju transportam atbalsta apmērs vienā atlasē ir 168 tūkst. EUR. Ņemot vērā, ka šobrīd šim atbalstam neizmantots finansējums 4.49 milj. EUR apmērā, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu šādā apmērā, Altum būtu jāorganizē vēl vismaz vairāk kā 20 atlases. Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrija drīzumā apstiprinās savu atbalsta programmu bezemisiju auto iegādei, kur atbalsts tiks sniegts granta veidā, prognozējams, ka Altum īstenotajā programmā pieprasījums tikai kritīsies vai nebūs vispār.
Zemā pieprasījuma atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un bezemisiju transporta atbalstam dēļ pastāv risks par Atveseļošanas fonda finansējuma ieguldīšanu pietiekami tuvā laika periodā, kā arī piešķirtā finansējuma neizmantošanu tiem instrumentiem, kur ir pieprasījums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija rosina svītrot izmantojamā finansējuma ierobežojumus pasākumu (energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde) ietvaros, nosakot, ka kopumā Altum jānodrošina atbalsta sniegšana 75.75 milj. EUR apmērā. Šāda pieeja:
- nodrošinās iespēju turpināt atbalsta sniegšanu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem;
- nodrošināt raitāku Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma ieguldīšanu;
- sniegs lielāku ieguldījumu programmas uzraudzības rādītāju sasniegšanā, jo energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu kopējās projektu izmaksas ir augstākas nekā atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un bezemisiju transporta pasākumos. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu vidējās projekta izmaksas ir virs 700 tūkst. EUR, tad atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju gadījumā kopējās projekta izmaksas ir virs 300 tūkst. EUR, savukārt bezemsiju auto gadījumā tie ir 48 tūkst. EUR.
MK noteikumos Nr.594 noteiktais, tūkst. EUR | Pieejamais finansējums, tūkst. EUR | Rezervētais finansējums, tūkst. EUR | |
Energoefektivitātes pasākumu atbalsts | 25.75 | 3.62 | 22.12 |
Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalsts | 45.00 | 23.57 | 21.42 |
Bezemisiju auto iegāde | 5.00 | 4.49 | 0.50 |
Kopā | 75.75 | 31.70 | 44.06. |
Programmas 4., 5. un 6.atlasēs, kas tika organizētas pēc pēdējiem MK noteikumu Nr.594 grozījumiem, ar kuriem tika atcelti būtiski nozaru ierobežojumi, pieprasījums pēc atbalsta atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalstam būtiski kritās, pieprasījums pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem nedaudz samazinājies, tomēr ir ar stabilu pieprasījumu. Savukārt bezemisiju auto iegādei pieprasījums nedaudz pieaudzis, tomēr saglabājies kritiski zems.
saglabājies kritiski zems.
Ņemot vērā, ka šobrīd energoefektivitātes paaugstināšanai rezervēts finansējums 22.12 milj. EUR apmērā, Altum aplēš, ka ar 7.atlasi viss energoefektivitātes paaugstināšanai pieejamais finansējums tiks rezervēts. Neskatoties uz mēreno, bet stabilo pieprasījumu, finansējuma nepietiekamības dēļ atlases šajā komponentē būs jāpārtrauc. Vidējais pieprasītais atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalsta apmērs vienā atlasē ir 1.6 milj. EUR. Ņemot vērā, ka šobrīd šim atbalstam neizmantots finansējums 23.57 milj. EUR apmērā, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu šādā apmērā, Altum būtu jāorganizē vēl vismaz vairāk kā 10 atlases. Atlašu skaits pat varētu būt lielāks, jo pieprasītais finansējums 5. un 6.atlasē ir vēl zemāks. Ņemot vērā, ka pieprasījums tik būtiski samazinājies elektroenerģijas cenu krituma dēļ, šobrīd nav indikāciju, ka tuvākajā laikā vajadzība pēc atbalsta atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju atbalsta varētu pieaugt.
Vidējais pieprasītais bezemisiju transportam atbalsta apmērs vienā atlasē ir 168 tūkst. EUR. Ņemot vērā, ka šobrīd šim atbalstam neizmantots finansējums 4.49 milj. EUR apmērā, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu šādā apmērā, Altum būtu jāorganizē vēl vismaz vairāk kā 20 atlases. Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrija drīzumā apstiprinās savu atbalsta programmu bezemisiju auto iegādei, kur atbalsts tiks sniegts granta veidā, prognozējams, ka Altum īstenotajā programmā pieprasījums tikai kritīsies vai nebūs vispār.
Zemā pieprasījuma atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un bezemisiju transporta atbalstam dēļ pastāv risks par Atveseļošanas fonda finansējuma ieguldīšanu pietiekami tuvā laika periodā, kā arī piešķirtā finansējuma neizmantošanu tiem instrumentiem, kur ir pieprasījums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija rosina svītrot izmantojamā finansējuma ierobežojumus pasākumu (energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde) ietvaros, nosakot, ka kopumā Altum jānodrošina atbalsta sniegšana 75.75 milj. EUR apmērā. Šāda pieeja:
- nodrošinās iespēju turpināt atbalsta sniegšanu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem;
- nodrošināt raitāku Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma ieguldīšanu;
- sniegs lielāku ieguldījumu programmas uzraudzības rādītāju sasniegšanā, jo energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu kopējās projektu izmaksas ir augstākas nekā atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un bezemisiju transporta pasākumos. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu vidējās projekta izmaksas ir virs 700 tūkst. EUR, tad atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju gadījumā kopējās projekta izmaksas ir virs 300 tūkst. EUR, savukārt bezemsiju auto gadījumā tie ir 48 tūkst. EUR.
Risinājuma apraksts
Papildus Ekonomikas ministrija ir konstatējusi tehniskas neprecizitātes MK noteikumos, kuras būtu nepieciešams ar attiecīgajiem grozījumiem precizēt, lai nodrošinātu viennozīmīgu tiesību normu interpretāciju.
Ar Ministru kabineta 2024.gada 20.februāra noteikumiem Nr. 117 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi"” MK noteikumos Nr.594 tika iestrādātas prasības no:
- jaunās Komisijas regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu prasības (turpmāk – Komisijas regula Nr.651/2014). Piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ar šiem grozījumiem tika sadalīti 2 nodaļās atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 38. (ēku energoefektivitāte) un 38.a (energoefektivitāte, kas nav ēkās) pantam. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka veicot šo sadalījumu arī MK noteikumos Nr.594 radušās neprecizitātes attiecināmo izmaksu uzskaitījumā un citās normās;
- Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula 2023/2831) prasības, precizējot nosacījumus bezemisiju transporta atbalstam, ņemot vērā, ka Komisijas regulā 2023/2831 nav ierobežojumu kravas transporta iegādei. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka ar šiem grozījumiem netika izņemta MK noteikumu Nr.594 82.4.apakšpunktā noteiktā norma, kas bija aktuāla atbalstam, kas sniegts saskaņā ar iepriekšējo de minimis regulējumu.
MK noteikumos Nr.594 ir noteikts, ka atbalsts sniedzams ražošanas iekārtām un ražošanas procesa nodrošinošam blakusprocesam. Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.594 izpratnē ražošanas iekārta un ražošanas procesus nodrošinošās blakusprocesa iekārta ir tāda iekārta, kas nodrošina konkrētā atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību, tai skaitā, bet ne tikai preču un/vai pakalpojumu produkciju, vadoties no iekārtas funkcionalitātes, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumus Nr.594, lai nodrošinātu skaidrāku tiesisko regulējumu un attiecīgi gramatiski interpretājot tiesību normas nebūtu iespējams secināt, ka attiecīgais atbalsts plānots tikai ražošanas uzņēmumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams veikt Ministru kabineta noteikumos Nr.594 šādus labojumus:
- precizēt, ka ražošanas teritorijas inženiersistēmas nav pieskaitāmas pie ēku energoefektivitātes, bet gan pie citiem pasākumiem, kas nav saistīti ar ēku energoefektivitāti;
- precizēt III.1 nodaļas nosaukumu, nosakot, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir atbalstāmi ne tikai iekārtās un sekundārā atgūšanā, bet arī citos gadījumos. Piemēram, atjaunojot ražošanas teritorijas inženiersistēmas;
- precizēt attiecināmās izmaksas, nosakot, ka attiecināmās izmaksas ir ieguldījumi iekārtās, kas nodrošina konkrētā atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību, tai skaitā, bet ne tikai preču un/vai pakalpojumu produkciju, vadoties no iekārtas funkcionalitātes.
- svītrot 82.4.apakšpunktu.
Vienlaikus Altum un Ekonomikas ministrija, analizējot projekta iesniedzēju atsauksmes saistībā ar normatīvā regulējuma pilnveidi, secina, ka šī brīža MK noteikumu 78.punkta redakcija kopsakarībās ar MK noteikumu anotācijā rakstīto ir ne tikai neviennozīmīga, bet arī pretrunā citiem normatīviem aktiem. Proti, vadoties no Altum līdzšinējās prakses secināms, ka Altum neatbalsta tādu elektroauto iegādi, kas iepriekš ir tikuši reģistrēti Latvijas Republikā, neskatoties uz faktu, ka minētais nosacījums neizriet no Minstru kabineta noteikumu teksta, attiecīgi kā jauna elektroauto pazīmi definējot tieši reģistrāciju Latvijas Republikā. Ekonomikas ministrijas ieskatā šāda interpretācija nav efektīvākais veids kādā sasniegt izvirzīto mērķi - atbalstīt jaunus elektroauto un attiecīgi reģistrācijas valsts noteikšana pēc būtības neatrisina situāciju, kurā auto iepriekš ticis reģistrēts un iespējams arī lietots citā valstī. Papildus, šī brīža elektroauto atbalsta nosacījumi no atbalsta izslēdz tādus elektroauto ar kuriem ir tikuši veikti testa braucieni. Proti, pie jauna elektroauto iegādes klients mēdz veikt attiecīgā elektroauto testa braucienus, lai pārliecinātos par attiecīgā elektroauto atbilstību klienta vēlmēm. Pēc šī brīža noteikumu redakcijas šādu elektroauto atbalstīšana nav iespējama, jo tiek pārsniegti paredzēti nobraukuma km. Papildus, lai vienādotu esošo redakciju ar citiem normatīviem aktiem, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir lietderīgi attiecīgo MK noteikumu 78.punkta redakciju salāgot ar piemēram līdzvērtīgu praksi definējot jaunu auto pievienotā vērtības nodokļa normatīvā regulējumā ietvaros un uzsvaru liekot tieši uz elektroauto nobraukumu un odometra rādītājiem, ne reģistrācijas faktu. Norādām, ka minētā tiesību normas redakcija būs piemērojama pēc tās spēkā stāšanās un ietekmēs tikai jaunus projekta pieteikumus un potenciālos atbalsta saņēmējus. Attiecīgi grozījumi nekādā veidā neietekmēs tos atbalsta saņēmējus, kuri jau ir saņēmuši Altum atbalstu elektroauto iegādei Altum atlases kārtu ietvaros. Attiecīgi Ekonomikas ministrijas ieskatā grozījumos piedāvātā redakcija, kopsakarībā ar anotācijā sniegto skaidrojumu nodrošinās viennozīmīgu tiesību normas interpretāciju.
Papildus skaidrojam, ka šobrīd grozījumi piedāvā redakcionālas izmaiņas arī projekta vērtēšanas kritērijos. Minētās izmaiņas saistītas ar kritēriju saskaņotību ar MK noteikumu pamattekstu. Norādām, ka pēc būtības rādītāji netiek mainīti. Vienlaikus skaidrojam, ka kritēriju redakcionālās izmaiņas būs attiecināmas tikai uz tiem projektiem, kas iesniegti pēc attiecīgo MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās, attiecīgi minētās izmaiņas neskar projekta īstenošanā esošos un vērtēšanā esošos projektus.
Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Altum sniegtai informācijai, ņemot vērā faktu, ka programmā pieejamais finansējums netiek mainīts, programmas risku novērtējums paliek nemainīgs, attiecīgi līdz ar MK noteikumu grozījumiem netiek iesniegts atjaunots Programmas ietekmi, riskus un sagaidāmos zaudējumus, finansiālos rezultātus un programmas īstenošanas izmaksu aprēķins.
Tā pat grozījumi piedāvā arī papildināt Ministru kabineta noteikumus, precizējot 27.4. un 27.5. apakšpunktus, norādot, ka Komisijas regulas Nr.651/2014 1.panta 4.punkta un 2.panta 18.punkta nosacījumi ir jāvērtē/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī. Attiecīgais nosacījums attiecināms uz atbalstu, kas piešķirts pamatojoties uz Komisijas regulu Nr.651/2014.
Papildus Ekonomikas ministrija vēlas sniegt skaidrojumu, ka citi pasākumi, kas nepieciešami energoefektivitātes pasākumu ietvaros, bet nav tieši definēti MK noteikumu ietvaros, bet ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai ir jāsaprot tādi pasākumi, kā piemēram - nepieciešamie demontāžas darbi; drenāžas tīklu izbūve, atjaunošana; siltumtrases izbūve, ja tas nepieciešams inženiersistēmās veicamo pasākumu vai iekārtas nomaiņas dēļ u.c. pasākumi. Vienlaikus norādām, ka Altum ir izstrādājis un savā tīmekļa vietnē publicējis arī palīgmateriālus potenciāliem projekta iesniedzējiem attiecīgo pasākumu un izmaksu definēšanai.
Ar Ministru kabineta 2024.gada 20.februāra noteikumiem Nr. 117 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi"” MK noteikumos Nr.594 tika iestrādātas prasības no:
- jaunās Komisijas regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu prasības (turpmāk – Komisijas regula Nr.651/2014). Piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ar šiem grozījumiem tika sadalīti 2 nodaļās atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 38. (ēku energoefektivitāte) un 38.a (energoefektivitāte, kas nav ēkās) pantam. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka veicot šo sadalījumu arī MK noteikumos Nr.594 radušās neprecizitātes attiecināmo izmaksu uzskaitījumā un citās normās;
- Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula 2023/2831) prasības, precizējot nosacījumus bezemisiju transporta atbalstam, ņemot vērā, ka Komisijas regulā 2023/2831 nav ierobežojumu kravas transporta iegādei. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka ar šiem grozījumiem netika izņemta MK noteikumu Nr.594 82.4.apakšpunktā noteiktā norma, kas bija aktuāla atbalstam, kas sniegts saskaņā ar iepriekšējo de minimis regulējumu.
MK noteikumos Nr.594 ir noteikts, ka atbalsts sniedzams ražošanas iekārtām un ražošanas procesa nodrošinošam blakusprocesam. Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr.594 izpratnē ražošanas iekārta un ražošanas procesus nodrošinošās blakusprocesa iekārta ir tāda iekārta, kas nodrošina konkrētā atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību, tai skaitā, bet ne tikai preču un/vai pakalpojumu produkciju, vadoties no iekārtas funkcionalitātes, nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumus Nr.594, lai nodrošinātu skaidrāku tiesisko regulējumu un attiecīgi gramatiski interpretājot tiesību normas nebūtu iespējams secināt, ka attiecīgais atbalsts plānots tikai ražošanas uzņēmumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams veikt Ministru kabineta noteikumos Nr.594 šādus labojumus:
- precizēt, ka ražošanas teritorijas inženiersistēmas nav pieskaitāmas pie ēku energoefektivitātes, bet gan pie citiem pasākumiem, kas nav saistīti ar ēku energoefektivitāti;
- precizēt III.1 nodaļas nosaukumu, nosakot, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir atbalstāmi ne tikai iekārtās un sekundārā atgūšanā, bet arī citos gadījumos. Piemēram, atjaunojot ražošanas teritorijas inženiersistēmas;
- precizēt attiecināmās izmaksas, nosakot, ka attiecināmās izmaksas ir ieguldījumi iekārtās, kas nodrošina konkrētā atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību, tai skaitā, bet ne tikai preču un/vai pakalpojumu produkciju, vadoties no iekārtas funkcionalitātes.
- svītrot 82.4.apakšpunktu.
Vienlaikus Altum un Ekonomikas ministrija, analizējot projekta iesniedzēju atsauksmes saistībā ar normatīvā regulējuma pilnveidi, secina, ka šī brīža MK noteikumu 78.punkta redakcija kopsakarībās ar MK noteikumu anotācijā rakstīto ir ne tikai neviennozīmīga, bet arī pretrunā citiem normatīviem aktiem. Proti, vadoties no Altum līdzšinējās prakses secināms, ka Altum neatbalsta tādu elektroauto iegādi, kas iepriekš ir tikuši reģistrēti Latvijas Republikā, neskatoties uz faktu, ka minētais nosacījums neizriet no Minstru kabineta noteikumu teksta, attiecīgi kā jauna elektroauto pazīmi definējot tieši reģistrāciju Latvijas Republikā. Ekonomikas ministrijas ieskatā šāda interpretācija nav efektīvākais veids kādā sasniegt izvirzīto mērķi - atbalstīt jaunus elektroauto un attiecīgi reģistrācijas valsts noteikšana pēc būtības neatrisina situāciju, kurā auto iepriekš ticis reģistrēts un iespējams arī lietots citā valstī. Papildus, šī brīža elektroauto atbalsta nosacījumi no atbalsta izslēdz tādus elektroauto ar kuriem ir tikuši veikti testa braucieni. Proti, pie jauna elektroauto iegādes klients mēdz veikt attiecīgā elektroauto testa braucienus, lai pārliecinātos par attiecīgā elektroauto atbilstību klienta vēlmēm. Pēc šī brīža noteikumu redakcijas šādu elektroauto atbalstīšana nav iespējama, jo tiek pārsniegti paredzēti nobraukuma km. Papildus, lai vienādotu esošo redakciju ar citiem normatīviem aktiem, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir lietderīgi attiecīgo MK noteikumu 78.punkta redakciju salāgot ar piemēram līdzvērtīgu praksi definējot jaunu auto pievienotā vērtības nodokļa normatīvā regulējumā ietvaros un uzsvaru liekot tieši uz elektroauto nobraukumu un odometra rādītājiem, ne reģistrācijas faktu. Norādām, ka minētā tiesību normas redakcija būs piemērojama pēc tās spēkā stāšanās un ietekmēs tikai jaunus projekta pieteikumus un potenciālos atbalsta saņēmējus. Attiecīgi grozījumi nekādā veidā neietekmēs tos atbalsta saņēmējus, kuri jau ir saņēmuši Altum atbalstu elektroauto iegādei Altum atlases kārtu ietvaros. Attiecīgi Ekonomikas ministrijas ieskatā grozījumos piedāvātā redakcija, kopsakarībā ar anotācijā sniegto skaidrojumu nodrošinās viennozīmīgu tiesību normas interpretāciju.
Papildus skaidrojam, ka šobrīd grozījumi piedāvā redakcionālas izmaiņas arī projekta vērtēšanas kritērijos. Minētās izmaiņas saistītas ar kritēriju saskaņotību ar MK noteikumu pamattekstu. Norādām, ka pēc būtības rādītāji netiek mainīti. Vienlaikus skaidrojam, ka kritēriju redakcionālās izmaiņas būs attiecināmas tikai uz tiem projektiem, kas iesniegti pēc attiecīgo MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās, attiecīgi minētās izmaiņas neskar projekta īstenošanā esošos un vērtēšanā esošos projektus.
Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Altum sniegtai informācijai, ņemot vērā faktu, ka programmā pieejamais finansējums netiek mainīts, programmas risku novērtējums paliek nemainīgs, attiecīgi līdz ar MK noteikumu grozījumiem netiek iesniegts atjaunots Programmas ietekmi, riskus un sagaidāmos zaudējumus, finansiālos rezultātus un programmas īstenošanas izmaksu aprēķins.
Tā pat grozījumi piedāvā arī papildināt Ministru kabineta noteikumus, precizējot 27.4. un 27.5. apakšpunktus, norādot, ka Komisijas regulas Nr.651/2014 1.panta 4.punkta un 2.panta 18.punkta nosacījumi ir jāvērtē/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī. Attiecīgais nosacījums attiecināms uz atbalstu, kas piešķirts pamatojoties uz Komisijas regulu Nr.651/2014.
Papildus Ekonomikas ministrija vēlas sniegt skaidrojumu, ka citi pasākumi, kas nepieciešami energoefektivitātes pasākumu ietvaros, bet nav tieši definēti MK noteikumu ietvaros, bet ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai ir jāsaprot tādi pasākumi, kā piemēram - nepieciešamie demontāžas darbi; drenāžas tīklu izbūve, atjaunošana; siltumtrases izbūve, ja tas nepieciešams inženiersistēmās veicamo pasākumu vai iekārtas nomaiņas dēļ u.c. pasākumi. Vienlaikus norādām, ka Altum ir izstrādājis un savā tīmekļa vietnē publicējis arī palīgmateriālus potenciāliem projekta iesniedzējiem attiecīgo pasākumu un izmaksu definēšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēts alternatīvs risinājums neveikt attiecīgos grozījumus, taču minētais risinājums rezultēsies pilnīgā Atveseļošanas un noturības finansējuma neizmantošanā, kā arī netiks finansētas tādas energoefektivitātes darbības, kurām ir pieprasījums no komersantu puses.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Komersantiem/privātpersonām attiecīgie grozījumi nerada papildus prasības.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta noteikumu ietvaros tiek piešķirts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā. Uzņēmumi var saņemt 30% kapitāla atlaidi par veiktajiem ieguldījumiem. Veicot ieguldījumu energoefektivitātē uzņēmumi samazina savas izmaksas par energoresursiem (elektrība, apkure, u.c.). Indikatīvie ieguvumi - izmaksu samazinājums. Papildus, komersantiem būs pieejams atbalsts tajās energoefektivitātes komponentēs, kurās no komersantu puses saskatāms vislielākais pieprasījums.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 4.punkts un 2.panta 18.punkts
27.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.panta 4.punkts
27.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, sabiedrības līdzdalības kārtība noteikumu projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
1.2.1.2.i.1.pasākuma ietvaros līdz 2026. gada 31. augustam tiks panākts siltumnīcefekta gāzu samazinājums - 11 498 CO2 ekvivalenta tonnas gadā.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi