Anotācija (ex-ante)

[1] Pamatojoties uz Noteikumu projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 1.3. apakšpunkta sadaļā “Pašreizējā situācija” norādīto informāciju, spēkā esošajos Noteikumos Nr. 450 ietvertā valsts nodevas sistēma ir aizvietojama ar jauno naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli, nosakot kārtību par drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību.

Ar Rīkojuma Nr. 458 4. punktu Ekonomikas ministrijai ir dots uzdevums līdz 2023. gada 30. novembrim sagatavot un ekonomikas ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus jaunā pārvaldības modeļa ieviešanai.

[1] Noteikumu projektā ietvertie deleģējumi un atsauces uz Enerģētikas likumu ir veidotas atbilstoši likumprojektam “Grozījumi Enerģētikas likumā” (394/Lp14). 

Noteikumu projekts, cita starpā, ir izdots pamatojoties uz Enerģētikas likuma 72. panta trešo daļu. Noteikumu projektā ir iekļauti Enerģētikas likuma 72. panta trešajā daļā ietvertie jautājumi attiecībā uz drošības rezervju apmēru, savukārt pārējie Enerģētikas likuma 72. panta trešajā daļā ietvertie jautājumi tiks iekļauti citos Ministru kabineta noteikumos. 


[2] Noteikumu projektā ir noteikts drošības rezervēs nepieciešamais pastāvīgi uzturamais naftas krājumu apjoms, kas paredz, ka drošības rezervēs pastāvīgi uztur naftas krājumu apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks. 

Minētā kārtība paredz minimālo drošības rezervju apjomu, no kā izriet CKUS tiesības veidot un uzturēt drošības rezerves arī lielākā apjomā. 

Šāds nosacījums Noteikumu projektā ir ietverts, ievērojot Eiropas Padomes 2009. gada 14. septembra direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves (turpmāk – Direktīva 2009/119/EK) dalībvalstīm noteiktās prasības. Tostarp, direktīvas 2009/119/EK 1. pants nosaka, ka dalībvalstij Eiropas Savienības teritorijā ir jānodrošina naftas krājumu apjoms, kurš ir lielāks no diviem piedāvātajiem Eiropas Komisijas aprēķinu variantiem vai nu 90 dienām tīrā importa dienas vidējam daudzumam, vai 61 dienai dienas vidējam iekšzemes patēriņam.

Tāpat Noteikumu projekta I nodaļā tiek noteikta drošības rezervju aprēķināšanas kārtība, kas ir noteikta ņemot vērā atbilstoši Direktīvas 2009/119/EK 3. pantā noteiktajiem aprēķināšanas principiem, tostarp, ievērojot to, ka:
1) dienas vidējā tīrā importa daudzumus, kas jāņem vērā, aprēķina, pamatojoties uz jēlnaftas ekvivalenta importēto daudzumu iepriekšējā kalendārajā gadā, kuru nosaka saskaņā ar Noteikumu projekta 1. pielikumā izklāstīto metodi;
2) dienas vidējo iekšzemes patēriņu, kas jāņem vērā, aprēķina, pamatojoties uz iekšzemes patēriņa jēlnaftas ekvivalentu iepriekšējā kalendārajā gadā, kuru nosaka un aprēķina saskaņā ar Noteikumu projekta 2. punktā izklāstīto kārtību un metodi;
3) attiecībā uz laika posmu no katra kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. martam dienas vidējā tīrā importa daudzumus un iekšzemes patēriņu nosaka, pamatojoties uz daudzumiem, kas importēti un patērēti priekšpēdējā gadā pirms attiecīgā kalendārā gada.

Vienlaikus Noteikumu projektā noteikts šāds Latvijas Republikā teritorijā uzglabājamais drošības apjoms:
1) sākot ar 2024. gada 1.janvāri, ir ne mazāks kā 85% no kopējā drošības rezervju apjoma; 
2) sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir 100% apmērā no kopējā drošības rezervju apjoma.

 Šāds drošības rezervju veidošanas modelis ir noteikts, pamatojoties uz ar Ministru kabineta 2021. gada 8. jūnija rīkojumu Nr. 399 “Par konceptuālo ziņojumu “Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu”” (turpmāk – Rīkojums Nr. 399)  atbalstītajā konceptuālajā ziņojumā “Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu” un ar Rīkojumu Nr. 458 atbalstītajā konceptuālajā ziņojumā “Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību”  veiktajiem apsvērumiem.

Tostarp, ievērojot to, ka pašreizējais Latvijas drošības rezervju modelis paredz izsludināt iepirkumus un pirkt tikai uzglabāšanas pakalpojumu bez naftas produktu pirkšanas, pašlaik Latvijā drošības rezerves tiek uzturētas, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem par naftas produktu atliktajām piegādēm. Komersanti uzglabā sev piederošus naftas produktus kā nolīgtas drošības rezerves atbilstīgajā apjomā un noteiktajā termiņā.

Tomēr, ņemot vērā pēdējo gadu dinamisko pārmaiņu spektru un ārējos ietekmes faktorus globālajā enerģētikas tirgū (no COVID-19 politikas līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā), ir būtiski Latvijā veidot pašpietiekamu drošības rezervju pārvaldības modeli, ciktāl jānodrošina fiziski pieejami krājumi krīzes un valsts apdraudējuma gadījumiem, neskatoties uz pārrobežu situācijām un citiem ārējiem faktoriem.

Tādējādi, veidojot pašpietiekamu drošības rezervju pārvaldības modeli, viens no sasniedzamajiem rezultātiem ir 100% drošības rezervju glabāšana Latvijas teritorijā.


[3] Noteikumu projekta III. nodaļā ir ietverta pakalpojumu maksas aprēķināšanas,  maksāšanas un administrēšanas kārtība.

[3.1] Saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta otro daļu pakalpojumu maksa ir maksājama par Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto I, II un III kategorijas naftas produktu tonnu.

Vienlaikus pakalpojuma maksu maksā šādi komersanti:
1) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai;
2) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) reģistrēta saņēmēja darbībai;
3) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai;
4) komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai;
5) komersanti, kas naftas produktus no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai trešajām valstīm ieved Latvijas Republikā savam patēriņam.

Tādējādi pakalpojumu maksa ir maksājama tiem pašiem jomas komersantiem, kas līdz šim ir maksājuši valsts nodevu.

[3.2] Pakalpojuma maksas likmi Enerģētikas likuma 72.¹ panta otrajā daļā minētie komersanti pakalpojuma maksas apmēru aprēķina saskaņā ar Noteikumu projekta 8. punktā norādīto pakalpojuma maksas aprēķināšanas formulu un veic pakalpojuma maksas apmaksu ne vēlāk kā līdz katra mēneša divdesmit piektajam datumam.


 
Atbilstoši Enerģētikas likuma 72. panta pirmajai daļai CKUS uzdevumus turpmāk pildīs Possessor. Attiecīgi pakalpojuma maksas apmaksa turpmāk būs veicāma Possessor.

Lai nodrošinātu, ka komersantiem ir pieejami rekvizīti pakalpojuma maksas apmaksai, Possessor nodrošina, ka tās oficiālajā tīmekļa vietnē www.possessor.gov.lv tiek izvietoti norēķinu rekvizīti pakalpojumu maksas veikšanai.

[3.3] Saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta trešo daļu likumdevējs ir paredzējis par drošības rezervju pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersantiem maksāt nokavējuma naudu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas.

Nokavējuma naudas aprēķināšanas pamatojums ir saistīts ar šādiem apsvērumiem:
1) Atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā izveidotajai drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņai, komersantu veikto pakalpojuma maksu ir paredzēts izmantot, lai finansētu faktisko pakalpojumu – valstij piederošo drošības rezervju iegādi, uzturēšanu, rotāciju un citus ar pārvaldību saistītus izdevumus.
Saskaņā ar Noteikumu projekta 4. punktu Latvijai kā naftas produktu importētājvalstij ir pienākums nodrošināt drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienu laikā, vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.
Ievērojot minēto, savlaicīga un pilnīga komersantu pakalpojuma maksas apmaksa ir vitāli būtiska veiksmīgai Latvijai uzlikto pienākumu izpildei un funkcionējošas valsts naftas produktu drošības rezervju izveides un uzturēšanas nodrošināšanai.

2) Lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, viens no būtiskākajiem elementiem ir valstij izveidot veiksmīgu un funkcionējošu sadarbību ar komersantiem, kā arī izveidot tiesisku mehānismu gadījumā, ja komersanti kādu iemeslu dēļ neveic pilnīgu un savlaicīgu pakalpojuma maksas apmaksu. Proti, valstij ir nepieciešams preventīvi samazināt pakalpojumu samaksas neveikšanas risku, lai novērstu visus eventuālos šķēršļus un apgrūtinājumus, kas iespējami varētu kavēt valsts naftas drošības rezervju nodrošināšanu krīzes gadījumā, civilās un militārās aizsardzības ilgtspēju, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.

Jau ilgstoši Augstākās tiesas judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka likumdevējs administratīvajās tiesībās par sodoša rakstura maksājumiem ir atzinis soda naudu, savukārt nokavējuma nauda ir saistīta ar pienākumu savlaicīgi veikt noteiktos maksājumus. Apgalvojuma pamatotību, ka nokavējuma naudai nav sodošs raksturs, apstiprina Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas pirmajā punktā noteiktais attiecībā uz sodoša rakstura maksājumiem, kas sevī ietver naudas sodus un soda naudas.

Ņemot vērā to, ka izveidotā naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeļa viens no primārajiem mērķiem ir nodrošināt, lai komersanti savlaicīgi un pilnā apmērā veiktu pakalpojuma maksas apmaksu, nevis sodīt komersantus par noteikto prasību neizpildi, par piemērotu papildus motivējošu savlaicīgas un pilnīgas pakalpojuma samaksas pienākuma izpildi būtu nosakāms komersanta pienākums veikt nokavējuma naudas samaksu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas.

[3.4] Lai konstatētu, vai komersanti pilnā apmērā ir veikuši pakalpojuma maksas samaksu, Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka CKUS līdz nākošā mēneša desmitajam datumam pārbauda komersantu veiktos maksājumus un gadījumā, ja komersants līdz noteiktajam termiņam nav veicis maksājumu pilnā apmērā, CKUS nosūta komersantam Paziņojumu par pakalpojuma maksas apmaksu.

Pamatparāda rašanās diena ir sestā diena no šo noteikumu 21. punktā noteiktā maksāšanas termiņa dienas, proti, sākot no attiecīgā mēneša 26.datuma.

Tādējādi ar Noteikumu projektu komersantiem tiek paredzēts desmit darba dienu labprātīgas samaksas laiks no Paziņojuma par pakalpojuma maksas saņemšanas, tomēr vienlaikus komersantiem ir maksājama nokavējuma nauda no laikā nenomaksātā pamatparāda daļas 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto dienu.

Savukārt gadījumā, ja desmit darba dienu laikā komersants neveic pakalpojuma apmaksu, CKUS uzsāk īstenot ar piespiedu izpildi saistītās darbības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

[3.5] Ar Noteikumu projekta III nodaļu tiek paredzēta informācijas apkopošana par naftas produktu apriti, kas tiks īstenota Energoresursu informācijas sistēmā (ERIS) un kuru veiks Possessor. Vienlaikus ERIS aizvien paliek BVKB pārziņā esoša sistēma.  

Lai īstenotu minēto funkciju, ERIS tiek paredzēts papildināt ar jaunu funkcionalitāti attiecībā uz drošības rezervju uzturēšanu un kontroli, kas ļauj identificēt katru drošības rezervju pakalpojuma sniedzēju, tā noliktavu, naftas pārstrādes rūpnīcu vai glabātavu atrašanās vietu, drošības rezervju daudzumu pa naftas produktu veidiem.