Anotācija

MK noteikumu projekta mērķis ir vērsts uz PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.

01.01.2025.

MK noteikumu projekta normas jāpiemēro no 2025.gada 1.janvāra.

1. Priekšnodokļa atskaitīšana par transporta pakalpojumiem
     Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos PVN rēķinos norādītās PVN summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"" (turpmāk - MK noteikumi Nr.17) 159.punktā ir minēts izņēmums, kad PVN rēķinā norādīto PVN par precēm un pakalpojumiem neatskaita kā priekšnodokli, t.i. ja preces un pakalpojumi paredzēti reģistrēta PVN maksātāja darbinieku atpūtai, personiskajām vajadzībām (tai skaitā transporta pakalpojumi, degvielas iegāde un elektronisko sakaru pakalpojumi), ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem.
     Kā ir atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST), noteiktos apstākļos uzņēmuma prasību dēļ darba devējam var būt nepieciešams nodrošināt darbiniekus ar transportu no mājām līdz darba vietai. Tas, ka tikai darba devējs spēj nodrošināt piemērotu transportu vai ka darba vieta ne vienmēr ir viena un tā pati, bet var mainīties, var nozīmēt, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbinieku transportēšanu līdz darba vietai. Šādos īpašos apstākļos darbinieku transportēšanu organizē darba devējs mērķiem, kas nav citi kā tikai uzņēmuma mērķi. Personīgam labumam, ko darbinieki gūst no transportēšanas, šķiet, ir tikai otršķirīga nozīme salīdzinājumā ar uzņēmuma vajadzībām^[1]. Darba devēja nodrošināta darbinieku transportēšana ar uzņēmuma rīcībā esošo transportlīdzekli no dzīvesvietas uz darba vietu principā ir paredzēta darbinieku privātām vajadzībām un līdz ar to – ar uzņēmumu nesaistītiem mērķiem. Tomēr, ja uzņēmuma vajadzības prasa, lai darbinieku transportēšanu nodrošinātu darba devējs, tad nevar tikt uzskatīts, ka šis pakalpojums tiek sniegts ar uzņēmumu nesaistītiem mērķiem^[2]. EST pastāvīgajā judikatūrā^[3] ir nostiprinātas atziņas, ka PVN maksātājam tiek atzītas tiesības atskaitīt priekšnodokli arī tad, ja, pat nepastāvot tiešai un tūlītējai saiknei starp konkrētu iepriekš veiktu darījumu un vienu vai vairākiem vēlāk veiktiem darījumiem, kas dod atskaitījuma tiesības, attiecīgo pakalpojumu izmaksas veido daļu no šīs sabiedrības vispārējām izmaksām un kā tādas tās veido daļu no sabiedrības pārdodamo preču vai sniegto pakalpojumu cenas [izmaksu komponenti]. Faktiski šādas izmaksas ir tieši un tūlītēji saistītas ar PVN maksātāja saimniecisko darbību kopumā.
     Ņemot vērā minēto, ja darbinieku transporta pakalpojumus izmanto ar uzņēmumu saistītiem mērķiem, kas nav citi kā tikai saimnieciskās darbības mērķi (piemēram, darbiniekus pārvadā uz ražošanas, komplektēšanas cehiem vai noliktavām, kas atrodas attālās vietās, un nokļūšana līdz darba vietai ar sabiedrisko transportu nav iespējama vai nav lietderīga, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas grafika, vai darbiniekus nogādā uz darba vietu lidostā laikā, kad nekursē sabiedriskais transports), reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par minētajiem transporta pakalpojumiem. Šajā gadījumā MK noteikumu Nr.17 159.punktā minēto izņēmumu nepiemēro pēc būtības. Savukārt, ja transporta pakalpojumus izmanto darbinieku nogādāšanai uz biroju, kas atrodas sabiedriskā transporta tuvumā, vai biroja darbinieki izmanto elastīgu darba laiku, un ir iespējams nokļūt darba vietā ar sabiedrisko transportu, tad šajā gadījumā uzskatāms, ka transporta pakalpojumus izmanto darbinieku personiskajām vajadzībām, un reģistrētam PVN maksātājam nerodas tiesības uz priekšnodokli par šiem transporta pakalpojumiem saskaņā ar MK noteikumu Nr.17 159.punktā noteikto.
     Vēršam uzmanību, ka anotācijā minētie piemēri nav vienīgie iespējami. Praksē ir iespējamas arī citas situācijas, kad reģistrētam PVN maksātājam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli par darbinieku transporta pakalpojumiem, ja vērtējot darījuma ekonomisko būtību, ir secināts, ka pakalpojumus izmanto saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai veikšanai, kā arī pakalpojuma izmaksas veido daļu no vispārējām izmaksām un pārdodamo preču vai sniegto pakalpojumu cenas.
     Jāatzīmē, ka saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta piektās daļās 2.punktu par saimnieciskās darbības izdevumiem ir uzskatāmi tādi izdevumi darbinieku nogādāšanai no dzīvesvietas uz darba vietu un no darba vietas uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekiem nav iespējams nokļūt darba vietā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu vai sabiedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas grafika, nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu.
     Līdz ar to ir šobrīd pastāv normatīvā regulējuma PVN jomā interpretācijas iespējas, kā rezultātā ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi par transporta pakalpojumiem dažādi interpretējami no PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas aspekta. Tādēļ ir nepieciešams pilnveidot MK noteikumus Nr.17, nodrošinot vienotu izpratni par transporta pakalpojumiem kā ar saimniecisko darbību saistītajiem izdevumiem nodokļu piemērošanas vajadzībām.

[1] EST 1997.gada 16.oktobra sprieduma lietā C-258/95 34.punkts, EST 2013.gada 18.jūlija sprieduma C-124/12 29.punkts.
[2] EST 2007.gada 8.februāra sprieduma lietā C-435/05 24.punkts.
[3] EST 1997.gada 16.oktobra sprieduma lietā C-258/95 29. un 30.punkts.

2. Iesniegums PVN reģistrācijas perioda pagarināšanai
     Lai pagarinātu reģistrācijas periodu VID PVN maksātāju reģistrā, reģistrētam PVN maksātājam ir jāiesniedz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 66.panta pirmajā daļā minētais reģistrācijas iesniegums^[4].  Savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr.17 124.punktam reģistrētam PVN maksātājam ir piešķirtas tiesības lūgt VID pagarināt reģistrācijas periodu, iesniedzot iesniegumu brīvā formā, kurā paskaidro nepieciešamību pagarināt reģistrācijas laiku. Līdz ar to šobrīd normatīvais regulējums PVN jomā pieļauj dažādu formu iesniegumu iesniegšanu PVN reģistrācijas perioda pagarināšanai.
    Līdz ar to nepieciešams pilnveidot MK noteikumus Nr.17, novēršot interpretācijas iespējas, kādu iesnieguma formu ir jāiesniedz PVN reģistrācijas perioda pagarināšanai.

[4] Iesnieguma forma ir apstiprināta ar MK noteikumu Nr.17 2.pielikumu “Iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā”.

3. Iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā
     Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmajā daļā no 2024.gada 1.janvāra ir paaugstināts PVN reģistrācijas slieksnis VID PVN maksātāju reģistrā no 40 000 līdz 50 000 euro. Savukārt MK noteikumu Nr.17 2.pielikumā, kur ir noteikta forma iesniegumam reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā (turpmāk - reģistrācijas iesniegums), 9.punktā ir minēta ar PVN apliekamo darījumu vērtība 40 000 euro apmērā. 
     Ar 2025.gada 1.janvāri tiks uzsākta jaunas saimniecisko darbību klasifikācijas NACE 2.1 redakcijas lietošana. Savukārt reģistrācijas iesnieguma 20. punktā, kā arī MK noteikumu Nr.17 3.pielikumā (citas dalībvalsts PVN maksātāja un trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā), ir minēta saimniecisko darbību klasifikācija NACE 2.redakcija.  
      Līdz ar to ir aktualizējama reģistrācijas iesnieguma forma.

4.  Par normām attiecībā uz treniņu nodarbībām un bērnu nometnēm
     Ar 2023.gada 7.decembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī, ir noteikts regulējums, kas neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas nodarbojas ar sportu (sporta nodarbību), par kuru maksa netiek aplikta ar PVN. Tāpat  tiek pārņemts MK noteikumu Nr.17 29.2. apakšpunkta regulējums attiecībā uz bērnu nometnēm, kas precizēts, ņemot vērā praksē esošu situāciju. Līdz ar to nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.17 29.punktu un svītrot 33.punktu.

5. Nosacījums par padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu
    2023.gada 8.jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar kuriem no 2024.gada 1.janvāra tika izslēgts 7.¹ pants “Padziļinātās sadarbības programma”. Tādējādi ir nepieciešams MK noteikumos Nr.17 svītrot nosacījumu par reģistrētam PVN maksātājam piešķirto Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu.

6. Par uztura rekomendāciju
    Veselības ministrija informēja, ka Zāļu valsts aģentūra ir apstiprinājusi jaunu medicīnisko tehnoloģiju "Uztura rekomendācija” un to reģistrējusi kopā ar izvērsto metodes aprakstu Ārstniecībā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas datu bāzes jaunizveidotajā medicīnisko pakalpojumu grupā "Ar uzturu saistītie medicīniskie pakalpojumi”. Kā izriet no izvērstā apstiprināmās medicīniskās tehnoloģijas apraksta, uztura rekomendācijas ir ilglaicīgs, neinvazīvs pasākumu komplekss, kas ietver detalizētu pacienta organisma novērtējumu un kopskatu uz pacienta veselību un atbilstošu uztura rekomendāciju pielietošanu pacienta veselības saglabāšanā vai uzlabošanā, kuras mērķis ir nodrošināt pacientu ar veselīgu un sabalansēta uztura uzņemšanu vai uzņemšanas rekomendācijā atbilstoši viņa veselības stāvoklim un vajadzībām.
Medicīniskā tehnoloģija ir izmantojama pacientiem dažādos vecuma posmos, kuri sirgst ar tādām slimībām kā pirmā vai otrā tipa cukura diabēts un citas vielmaiņu slimības, podagra, nieru mazspēja u.c. nieru saslimšanas, anēmijas, audzēji u.c. saslimšanas vai uzturvielu deficīti. Medicīniskā tehnoloģija izmantojama arī praktiski veseliem cilvēkiem, bērniem, grūtniecēm, senioriem, kā arī aktīvā dzīvesveida piekritējiem un sportistiem, kas vēlas uzlabot vai saglabāt veselību, iegūt zināšanas par veselīgu un sabalansētu uzturu, zaudēt lieko svaru u.c. gadījumos.
Tādējādi nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.17 1.pielikumu ar jaunu medicīnas pakalpojumu - uztura rekomendācija, kas nav apliekama ar PVN.
   Finanšu ministrija ierosināja jautājumu par to, ka uztura rekomendāciju neapliek ar PVN, apspriest padomdevēju komitejā PVN jautājumos (PVN komitejā), proti, Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132.panta 1.punkta „b” apakšpunkta interpretāciju. Rezultātā ir sagatavotas PVN komitejas vadlīnijas, kurās atzīmēts, ka PVN komiteja vienbalsīgi piekrīt, ka uztura rekomendāciju kā medicīnisko aprūpi saskaņā ar PVN direktīvas 132. panta 1. punkta „b” un „c” apakšpunktu var neaplikt ar PVN tikai tad, ja tā sniegta ar terapeitisko nolūku, t.i., profilakses, diagnostikas, stāvokļa ārstēšanas vai veselības atjaunošanas nolūkos. Attiecībā uz terapeitisko nolūku PVN komiteja gandrīz vienbalsīgi piekrīt, ka šis nosacījums ir uzskatāms par izpildītu, ja uztura rekomendācija ir sniegta, darbojoties medicīnas vai paramedicīniskās profesijās, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts, kā daļa no pacienta ārstēšanas, kas ietver medicīnisku nepieciešamību informēt pacientu par uzturu un vadīt viņa uzturu, lai aizsargātu pacienta veselību.
PVN komitejas vadlīnijas ir ņemtas vērā, papildinot MK noteikumu Nr.17 1.pielikumu ar jauno medicīnas pakalpojumu - ārstniecības procesā nozīmēta uztura rekomendācija, kas nav apliekams ar PVN. 

7. Par paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu
    Veselības ministrija informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" ar 2024.gada 1.janvāri apstiprināts jauns medicīnas pakalpojums - paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums, kas ietverts minēto noteikumu 3.4.¹ apakšnodaļā. Līdz ar to jāpapildina arī MK noteikumu Nr.17 1.pielikums ar jaunu medicīnas pakalpojumu - paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums, kas nav apliekams ar PVN.

8. Par farmaceitisko aprūpi 
    Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) IX sadaļas 2. nodaļā ir ietverti atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs, proti, dalībvalstis atbrīvo no PVN darījumus, kas norādīti PVN direktīvas 132.pantā. PVN  direktīvas 132.panta 1.punkta “b” apakšpunkts nosaka, ka dalībvalstis atbrīvo no PVN slimnīcas un medicīnisko aprūpi, kā arī ar tām cieši saistītas darbības, ko veic publisko tiesību subjekti vai, sociālos apstākļos, kuras līdzinās apstākļiem, ko piemēro publisko tiesību subjektiem, slimnīcas, medicīniskās aprūpes vai diagnostikas centri, vai arī citas pienācīgi atzītas līdzīgas iestādes. Turklāt PVN direktīvas 132.panta 1.punkta “c” apakšpunkts paredz, ka dalībvalstis atbrīvo no PVN medicīniskās aprūpes sniegšanu, darbojoties medicīniskās vai paramedicīniskās profesijās, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.
    PVN direktīvas regulējums ir pārņemts ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 3., 4., 6.punktu un MK noteikumu Nr.17 21., 22., 22¹. punkta un 1.pielikuma regulējumu.
   Veselības ministrija, izvērtējot farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu, informē, ka farmaceitisko aprūpi personām aptiekās sniedz farmaceits. Saskaņā ar Farmācijas likuma 1.panta pirmās daļas 4.punktu, farmaceitiskā aprūpe ir veselības aprūpes sastāvdaļa, ko savas kompetences ietvaros veic farmaceits, sniedzot farmakoterapeitiskās konsultācijas, informāciju par zālēm un to lietošanu. Šajā aprūpē ietilpst arī uzraudzība par aptiekas pastāvīgo apmeklētāju zāļu lietošanu, zāļu un citu veselības aprūpes, profilakses un veicināšanas produktu izplatīšana, zāļu izgatavošana, veselības veicināšanas un slimību profilakses propagandēšana, balstoties uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un ievērojot apmeklētāju intereses, kā arī apmeklētāju datu aizsardzības nodrošināšana savas kompetences ietvaros. Saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 1.punktu Ministru kabinets nosaka aptieku darbības uzsākšanas un darbības kārtību. Turklāt saskaņā ar Farmācijas likuma 10.panta 16.punktu Zāļu valsts aģentūra izvērtē iesniegumus, lai izsniegtu un pārreģistrētu speciālo atļauju (licenci) vispārēja tipa aptiekas darbībai vai slēgta tipa aptiekas darbībai.
     Tāpat Veselības ministrija atzīmē, ka Ārstniecības likuma 1.panta 36.punkts noteic, ka farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kurš ieguvis likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbojoties ar farmaceita praksi, bet 53.³ panta 2.punkts noteic, ka farmaceitam, kas strādā aptiekā, viens no uzdevumiem ir sadarbībā ar ārstniecības personām veidot multidisciplināru komandu, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, tā īstenošanā un pārraudzībā, lai pacients sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu un uzlabotu veselību, kā arī dzīves kvalitāti. Tā kā aptiekas licencē Zāļu valsts aģentūra un darbību uzrauga Veselības inspekcija, aptieka ir pienācīgi atzīta medicīniskās aprūpes iestāde. Savukārt farmaceitiskā aprūpe ir ar medicīnisko jeb veselības aprūpi cieši saistīta darbība un veselības aprūpes sastāvdaļa.
     Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju jāpapildina MK noteikumu Nr.17 1.pielikums ar jaunu medicīnas pakalpojumu - farmaceitiskā aprūpe, kas ir neapliekams ar PVN.

9. Par terminu “atzītais komersants” 
      Ņemot vērā izmaiņas muitas jomā lietotajā terminoloģijā, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.17 116. un 117.punktā lietoto terminoloģiju, proti, terminu “atzītais komersants” aizstājot  ar terminu "atzītais uzņēmējs" attiecībā uz nosacījumu par reģistrētam PVN maksātājam apliecinājumā norādāmo iespējamā PVN parāda segšanai paredzamo apmēru.

10. Ar PVN apliekamo darījumu kopējas vērtības aprēķināšana reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā, izmantojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136.pantā noteikto  īpašo režīmu
      MK noteikumu Nr.17 122.punkts skaidro ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējas vērtības aprēķināšanu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā PVN maksātājam (tirgotājam), kurš preču piegādēm piemēro PVN saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138.pantā minēto īpašo PVN piemērošanas režīmu. Tādas prasības attiecībā uz ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējas vērtības aprēķināšanu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā jāievēro arī PVN maksātājam, kas izmanto 136. pantā noteikto īpašo PVN piemērošanas režīmu. Tādējādi jāprecizē MK noteikumu Nr.17 122. punkts, tajā ietverot atsauci arī uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 136. pantu.

11. Par pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem ēdināšanas pakalpojumiem
      Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 11.punkta regulējums nosaka, ka pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtos bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumus neapliek ar PVN. Savukārt MK noteikumu Nr.17 30.punkta regulējums, kas nosaka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 12.punkta piemērošanu, paredz, ka valsts atzītu izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar PVN, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem. Praksē veidojas situācija, ka skaidri nav noteiks, ka pirmsskolas izglītības iestādes saviem darbiniekiem sniegtais ēdināšanas pakalpojums, kuru sniedz pati šī iestāde, nav apliekams ar PVN, kā tas ir noteikts MK noteikumu Nr.17 30.punktā attiecībā uz valsts atzītu izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumiem.

Nē

 1) - 3) punktos minētie pakalpojumi netiek aplikti ar PVN

1) Ar MK noteikumu projektu tiek ietekmēti reģistrēti PVN maksātāji, kuri izmanto transporta pakalpojumus darbinieku pārvadāšanai uz darba vietu un no darba vietas, - tieši, jo tiek precizētas reģistrēta PVN maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodokli par darbinieku transporta pakalpojumiem noteiktajos gadījumos;
2)  - 4) punktā minētie pakalpojumi netiek aplikti ar PVN;
5) skaidri atrunāts, kā tiek aprēķināts reģistrācijas slieksnis reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā šiem PVN maksātājiem;
6)  skaidri noteikts, ka pirmsskolas izglītības iestāžu saviem darbiniekiem sniegtais ēdināšanas pakalpojums nav apliekams ar PVN;
7) Ar MK noteikumu projektu tiek ietekmēti PVN maksātāji, kuri reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku un vēlas pagarināt PVN reģistrācijas periodu, - tieši, jo tiek precizēta iesnieguma forma, kuru ir jāiesniedz reģistrācijas perioda pagarināšanai VID PVN maksātāju reģistrā.

Nē

Nē

Nē

-