Anotācija

Situācijas analīze par KLP SP horizontālā mērķa "Ar zināšanām, inovācijām un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu" īstenošanu liecina, ka lauksaimniecības, mežsaimniecības, kā arī nelauksaimniecības jomā valstī konsultāciju pakalpojumus Latvijā sniedz vairāku veidu pakalpojumu sniedzēji. Lauksaimniecības konsultāciju jomā ir izveidota saimniecību konsultāciju sistēma un galvenais neatkarīgu konsultāciju sniedzējs ir SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs". Kopumā tirgū konsultāciju pakalpojumi tiek sniegti dažādos veidos: daži pakalpojumu sniedzēji konsultācijas piedāvā pakalpojuma veidā, citi oficiāli neuzskata savu pakalpojumu par konsultāciju pakalpojumu, lai gan būtībā tie tādi ir (piemēram, zinātniskās iestādes, maksājumu un kontroles aģentūras), un vēl daži šos pakalpojumus dēvē par konsultācijām, lai gan būtībā tā ir konkrēta produkta pārdošana, kuras laikā tiek sniegta informācija. Atkarībā no organizācijas vai institūcijas darbības specifikas tiek sniegtas konsultācijas gan par lauksaimniecības, mežsaimniecības, vides un klimata jautājumiem, inovācijām un tehnoloģijām, gan par ekonomiskajiem un konkurētspējas, kā arī sociālo jomu regulējošajiem jautājumiem. Tā kā konsultāciju pakalpojumi ir salīdzinoši dārgi (atkarībā no pakalpojuma sniedzēja), Latvijas lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam (turpmāk – LAP 2014–2020) tika paredzēts atbalsts, lai vismaz noteiktās prioritārās jomās nodrošinātu šo pakalpojumu pieejamību visiem interesentiem. 
Diemžēl SVID (stipro, vājo pušu, iespēju un draudu) analīze joprojām liecina, ka vājā puse ir zināšanu un izpratnes trūkums, īpaši par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazināšanas potenciālu, pielāgošanos un iespējām klimata pārmaiņu mazināšanā, par preventīviem pasākumiem dzīvnieku veselības nodrošināšanai un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību. Tāpat ir minēta nepietiekama izpratne par bioloģiskās daudzveidības nozīmi un nepieciešamību īstenot saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus. Arvien lielākā interese par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un bioloģisko produktu pārstrādi pārtikas mājamatniecībā rada nepieciešamību pēc zināšanām par videi saudzīgām saimniekošanas metodēm un apliecina vajadzību pēc konsultāciju pakalpojumiem. Izvērtējot saistībā ar LAP 2014–2020 sniegto konsultāciju datus, secināms, ka atkārtota konsultāciju pakalpojumu izmantošana norāda arī uz tendenci, ka saimniecību vadītāju vidū palielinās interese par nozares jautājumiem un aktualitātēm.
Saimniecībām ar mazu apgrozījumu, kuras lielākoties ražo produkciju pašpatēriņam, uzsākot uzņēmējdarbību, vairāk piemērots ir atsevišķu individuālu konsultāciju atbalsts. Savukārt uzņēmumi – saimniecības, kas plāno tālāku izaugsmi, – jau ir vairāk orientētas uz tirgu, tāpēc tām ir svarīgs komplekss konsultatīvais atbalsts par saimniecības darbības virzienu, ražošanas efektivizāciju, mārketinga, pārdošanas u. tml. jautājumiem, sadarbībā ar konsultantiem izvirzot konkrētus mērķus un uzdevumus uzņēmuma attīstībai. Zinošu speciālistu atbalsts ir būtisks, lai motivētu turpmākai izaugsmei un ilgtermiņā sekmētu izvirzīto mērķu sasniegšanu, tādēļ tiek paredzēts sniegt konsultatīvu atbalstu, dodot iespēju saņemt kompleksus pakalpojumus izaugsmes un konkurētspējas sekmēšanai ("inkubāciju").
Nepieciešams veicināt zināšanu un konsultatīvā atbalsta pieejamību, īpaši jaunajiem uzņēmējiem, kā arī sīkajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai sekmētu izpratni par lauksaimniecības daudzveidību, ekonomisko ilgtspēju, uzņēmuma izaugsmi, konkurētspējīgu un efektīvu produkcijas ražošanu, tehnoloģiju un inovāciju izmantošanu nozarē un saimniecībā, pievienotās vērtības palielināšanu, digitalizācijas potenciālu nozarē, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu nozīmi, vides aspektiem, lai veicinātu videi saudzīgu saimniekošanu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu izmantošanu, ūdens resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, par gaisa kvalitāti un gaisu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, bioloģisko daudzveidību, resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, lauksaimniecības produktu ražošanas procesu un tehnoloģiju pilnveidošanu un attīstīšanu, dzīvnieku labturību, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību un citiem jautājumiem.

Pamatojoties uz situācijas analīzi par norisēm tautsaimniecībā, īpaši, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku teritorijā, kā arī ņemot vērā ES tiesību aktos noteiktās prasības, KLP SP ir noteiktas atbalsta intervences, kas ļauj nodrošināt Latvijas ieguldījumu kopējos ES mērķos, kā arī dot būtisku ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībā un sekmēt lauku problēmu risināšanu.
SVID analīzē tika noteikta vajadzība veicināt konsultatīvā atbalsta pieejamību.
Regula 2021/2115 paredz visus iespējamos pasākumus, ko var atbalstīt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai starpniecību, un dalībvalstis, ievērojot ekonomisko un sociālo situāciju valstī, izvēlas konkrētus pasākumus. Regula 2021/2115 dalībvalstīm nosaka rīcības brīvību, tomēr, ieviešot regulu, izvēlētajiem nosacījumiem ir jābūt aprakstītiem KLP SP.
Ar noteikumu projektu plānotā personas datu apstrāde un aprite ir izvērtēta un noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgās datu aizsardzības regulas) 5. pantam. 
Regulas 2021/2115 151. panta 1. punkts noteic, ka, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2.  decembra Regulas (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013, 98., 99. un 100. pantu, dalībvalstis un Eiropas Komisija vāc personas datus ar nolūku veikt savus attiecīgos pārvaldības, kontroles, uzraudzības un izvērtēšanas pienākumus saskaņā ar regulu 2021/2115, jo īpaši tos, kas paredzēti VI un VII sadaļā, un neapstrādā šos datus veidā, kas nav saderīgs ar šo nolūku.
Komisijas 2022. gada 6. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2022/1475, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 īsteno attiecībā uz KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu un uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgās informācijas sniegšanu, IV pielikuma 4. pantā noteikti ziņojamie labuma guvēju mainīgie lielumi. Ziņošana par izlaides rādītāju vērtībām attiecībā uz labuma guvējiem noteikta Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2021/2290, ar ko nosaka noteikumus par metodēm, ar kādām aprēķina kopējos izlaides un rezultātu rādītājus, kuri izklāstīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, pielikuma 3. panta "b" punkta "i" apakšpunktā.
Lai nodrošinātu ELFLA finansējuma piešķiršanu intervences īstenošanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi.
Noteikumu projektā saskaņā ar regulas 2021/2115 78. pantu noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un ES atbalstu intervencēs "Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumi" un "Daudzgadu konsultāciju pakalpojumi ("inkubācija")" (turpmāk – intervences).
Noteikumu projekts nosaka atbalsta pretendentus, gala labuma guvējus, atbalsta saņemšanas nosacījumus un kārtību, publiskā finansējuma veidu un apmēru.
Intervences "Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumi" atbalsta mērķis ir nodrošināt konsultatīvā atbalsta pieejamību un veicināt individuālu (atsevišķu) konsultāciju pakalpojumu izmantošanu lauku teritoriju attīstībai, bet intervences "Daudzgadu konsultāciju pakalpojumi ("inkubācija")" atbalsta mērķis ir nodrošināt konsultatīvā atbalsta pieejamību, lai ar konsultācijām veicinātu uzņēmuma izaugsmi un konkurētspēju, slēdzot vairāku gadu sadarbības līgumu par konsultāciju pakalpojuma saņemšanu.

Atbalsts gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām mežsaimniecības nozarē tiks piešķirts saskaņā ar regulu 2022/2472.
Atbalsts gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām pārtikas ražošanas (Līguma par ES darbību I pielikumā neminētu pārtikas produktu (izņemot zivsaimniecības produktu) ražošanas) nozarē un darbībām jebkurā citā nelauksaimniecības nozarē (izņemot mežsaimniecības nozari, jo tādos gadījumos atbalsts piešķirams saskaņā ar regulu 2022/2472) tiks piešķirts saskaņā ar regulu 2023/2831. De minimis atbalsta kopsumma nosakāma trīs gadu laikposmā kā slīdošā periodā: ar trīs gadu periodu saprotams laikposms no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts, līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 18. decembris, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 18. decembrim.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 145. pantu ELFLA atbalstam nepiemēro komercdarbības atbalsta normas, ja atbalsts attiecināms uz darbībām, kas vērstas uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu.
Tiešie atbalsta saņēmēji ir noteikumu projektā minētie gala labuma guvēji, nevis konsultāciju sniedzēji (noteikumu projektā – atbalsta pretendents, finansējuma saņēmējs). Minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus gala labuma guvējiem, un tas tiek nodrošināts ar pasākuma īstenotāju starpniecību.
Tā kā finansējuma saņēmējs (atbalsta pretendents) tiks izvēlēts, organizējot publisko iepirkumu atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas un konkurenci nodrošinošas procedūras veidā, tad attiecībā uz tam piešķirto publisko finansējumu nav dotas nekādas ekonomiskās priekšrocības un uz to nav attiecināmi komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi. 
Lai nodrošinātu to, ka KLP finansētās darbības nepārklājas ar citu ES fondu finansētām darbībām, Lauku atbalsta dienestam ir izveidota tieša sasaiste ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu, kurā iespējams pārbaudīt projektu nepārklāšanos un atbalsta nedublēšanos.