Anotācija (ex-ante)

2021. gada 29. jūnijā  stājās spēkā 2021.gada 15.jūnija likums "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā". Ar minēto likumu  Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk - Kodekss) pārejas noteikumi tika papildināti ar jaunu 38. punktu. Minētā pārejas noteikuma 38.2. apakšpunkts noteikt, ka 2022. gada 1. janvārī tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novērstu atšķirības soda izpildē starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm attiecībā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana. Šis punkts tika iekļauts Kodeksā, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2019.gada 7.novembra sprieduma lietā Nr.2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam" izpildei nepieciešamos nosacījumus. Savukārt likumprojektā "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (Nr.1248/Lp13) (turpmāk - likumprojekts) ir paredzēti nepieciešamie nosacījumi šī pārejas noteikuma izpildes nodrošināšanai.
Vienlaikus minētajā likumprojektā tika ietverti grozījumi, kas paredz pilnveidot Kodeksā ietverto izvērtēšanas komisiju darbību, tai skaitā:
1) vienkopus nosakot, kādus jautājumus izskata brīvības atņemšanas iestāžu izvērtēšanas komisija (turpmāk - izvērtēšanas komisija);
2) paplašināt izvērtēšanas komisijas kompetenci, nosakot, ka izvērtēšanas komisija izskata arī jautājumus par uz mūžu notiesāto pārcelšanu no atsevišķās nodaļas uz slēgto cietumu vai no slēgtā cietuma uz atsevišķo nodaļu;
3) precīzi noteikt, kādus kritērijus ņem vērā izvērtēšanas komisija, visos gadījumos izskatot tās kompetencē ietilpstošos jautājumus. Šobrīd galvenie kritēriji ir noteikti Kodeksā, savukārt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 345 "Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.345) minētos kritērijus detalizē. Līdz ar to, lai uzlabotu normatīvā regulējuma uztveramību, likumprojekts paredz precizēt minēto Ministru kabineta noteikumu deleģējumu, izsakot to jaunā redakcijā. Tādējādi izvērtēšanas komisijas lēmumu pieņemšanas kritēriji tiks noteikti Kodeksā, savukārt Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts izvērtēšanas komisijas sastāvs, darbības kārtība un lēmumu pieņemšanas kritēriju izvērtēšanas kārtība.

Ņemot vērā minēto, tika izstrādāts projekts, kas paredz:
1) ņemot vērā, ka izvērtēšanas komisijas kompetence atbilstoši likumprojektā noteiktajam ir paplašināta, izvērtēšanas komisijas sēdē, kurā tiks skatīts jautājums par uz mūžu notiesātā pārcelšanu soda izpildei no atsevišķās nodaļas uz slēgto cietumu vai no slēgtā cietuma uz atsevišķo nodaļu, ar padomdevēja tiesībām piedalīsies par notiesātā veselības aprūpi atbildīgās brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienības vadītājs un brīvības atņemšanas iestādes psihologs, kurš strādā ar uz mūžu notiesāto;
2) brīvības atņemšanas amatpersona, kuras kompetencē ietilpst notiesāto resocializācija, sagatavos komisijai ziņojumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu atbilstoši kriminālsodu izpildi regulējošajiem normatīvajiem aktiem un priekšlikumu par turpmāko rīcību attiecībā uz notiesāto, kā arī amatpersona definēs savu viedokli par to, vai viņa atbalsta, vai neatbalsta notiesātā soda izciešanas režīma pastiprināšanu. Iepriekš regulējums neparedzēja brīvības atņemšanas amatpersonas viedokļa sniegšanu izvērtēšanas komisijai par to, vai amatpersona atbalsta vai neatbalsta attiecīgā lēmuma pieņemšanu;
3) Projektā tiek precizēta izvērtēšanas komisijas sēdei dokumentu sagatavošanas kārtība, ja izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izskatīts jautājums par notiesātā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, pārvietošanu no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz brīvības atņemšanas iestādi, kurā sodu izcieš pilngadīgie notiesātie vai izskata jautājumu par audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem esošā notiesātā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai, vai notiesātā, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, atstāšanu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;
4) Projekts ir papildināts ar regulējumu, ka izvērtēšanas komisijas sēdes var organizēt klātienē vai videokonferences režīmā. Lēmumu par komisijas norises formu pieņem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks un paziņo to visiem komisijas sēdes locekļiem un pieaicinātajām personām vismaz trīs darba dienas pirms komisijas sēdes.
5) Projekts papildina izvērtēšanas komisijas sēdes darba kārtību un lēmumu pieņemšanas kārtību, konkretizējot izvērtēšanas komisijas sēžu norises kārtību, iesniegto dokumentu izvērtēšanas pienākumu, kā arī paredzot konkrētajos gadījumos uzklausīt par veselības aprūpi atbildīgās brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienības vadītāju un brīvības atņemšanas iestādes psihologu.
6) Projekts konkretizē kritērijus, kurus jāņem vērā lēmuma pieņemšanā. Projekts paredz noteikt, kādi apstākļi ir jāņem vērā, izvērtējot notiesātā uzvedību, proti, izvērtējot notiesātā uzvedību, izvērtēšanas komisija ņems vērā ne tikai izdarītos soda izciešanas režīma prasību pārkāpumus, bet arī piemērotos pamudinājumus, attieksmi pret soda izciešanas režīma prasību ievērošanu, attieksmi pret piedalīšanos resocializācijas pasākumos utt. Savukārt, izvērtējot notiesātā resocializācijas rezultātus, izvērtēšanas komisija ņems vērā notiesātā dalību nodarbinātības, izglītības, psiholoģiskās aprūpes, sociālo problēmu risināšanas, brīvā laika pavadīšanas un citos resocializācijas pasākumos.
Papildus projekts papildināts ar izvērtēšanas komisijas tiesībām komisijas sēdes laikā veikt audio vai video ierakstu un ar veiktā audio vai video ieraksta dzēšanas nosacījumiem.
Tāpat tiek noteikts izvērtēšanas komisijas protokola saturs un forma.