Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 22. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu Sodu reģistra aktuālajā datubāzē glabā ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu un apsūdzēto personu līdz brīdim, kad persona zaudē attiecīgo statusu. Vienlaikus minētā panta otrā daļa nosaka, ka ziņas no Sodu reģistra aktuālās datubāzes pārvieto uz Sodu reģistra arhīva datubāzi, ja ir zudis šā panta pirmās daļas 1. (personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess), 2. (aizturēto personu), 3. (aizdomās turēto personu) un 4. punktā (apsūdzēto personu) noteiktais ziņu glabāšanas pamatojums.
Atbilstoši Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktam Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek glabātas ziņas par attaisnoto personu - gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra ir saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa spriedumā ir norādījusi, ka apstrīdētā tiesību norma (Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkts) paredz, ka dati par attaisnotajām personām tiek glabāti, tos nediferencējot pēc tā, kāds ir bijis sākotnējais noziedzīgais nodarījums. Proti, visos gadījumos attaisnotas personas dati tiek glabāti vienlīdz ilgi, neņemot vērā to, vai noziedzīgajam nodarījumam, kura izdarīšanā persona tikusi attaisnota, jau nav iestājies noilgums, tas ir, to, vai attiecīgie dati vēl ir izmantojami noteiktajām vajadzībām (skatīt sprieduma 18. punktu).
Krimināllikuma 56. panta pirmā un 1.¹ daļa nosaka, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:
1) divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
2) pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
3) desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
4) piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.
Tāpat personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.
Lai gan pret personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu, apsūdzēto personu kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un par attaisnoto personu ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, tomēr tas vēl nenozīmē, ka šī situācija nevarētu mainīties. Proti, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 656. panta pirmo daļu attaisnojoša sprieduma vai lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu jauna izskatīšana atļauta tikai likumā noteiktajā kriminālatbildības noilguma termiņa laikā un ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu konstatēšanas dienas. Tāpat, ievērojot Kriminālprocesa likuma 662. panta pirmo daļu, spēkā stājušos attaisnojošu tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā vai tiesa iepriekš nav atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, atsevišķu likuma normu būtisku pārkāpumu dēļ.
Līdz ar to kriminālprocess var tikt atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu, apsūdzēto personu, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša apamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, būtu glabājamas noteiktu laika posmu pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu vai pēc attaisnojoša tiesas sprieduma spēkā stāšanās.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa spriedumā ir norādījusi, ka sabiedrības drošības aizsardzība kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir saistāma ar demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību un tiek atzīta par pieļaujamu galvenokārt tādos gadījumos, kad tiek skarti jautājumi par valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumiem. Šādā gadījumā jākonstatē objektīvi pastāvoša vai potenciāli iespējama saikne starp konkrēta tiesiskā regulējuma pieņemšanu un sabiedrības drošības stiprināšanu, drošības apdraudējuma novēršanu vai mazināšanu Arī kriminālprocesa efektīva norise ir saistāma ar sabiedrības drošības stiprināšanu. Konkrētāk - kriminālprocesa ietvaros jāatklāj noziedzīgi nodarījumi, ātri un pilnīgi jānoskaidro vainīgie un jānodrošina tiesību normu pareiza piemērošana, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, savukārt neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts (skatīt sprieduma 14.3. apakšpunktu). Tādējādi Sodu reģistra arhīva datubāzē esošās ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu, apsūdzēto personu, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamatu, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, var būt nepieciešamas tam, lai attiecīgajos gadījumos nodrošinātu tālāku kriminālprocesuālo darbību norisi un šāda pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir - citu cilvēku tiesību aizsardzība.
Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumā ietvertās atziņas un Kriminālprocesa likumā noteikto par kriminālprocesa atjaunošanu pamatojoties uz jaunatklātiem apstākļiem, ir attiecīgi precizējams Sodu reģistra likuma 23. pantā attiecīgo ziņu glabāšanas termiņš Sodu reģistra arhīva datubāzē.
 

Likumprojekts paredz, ka ziņu glabāšanas termiņš Sodu reģistra arhīva datubāzē par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu, apsūdzēto personu, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, tiks diferencēts pēc tā, kāds ir bijis sākotnējais noziedzīgais nodarījums, tādējādi šo ziņu glabāšanas termiņu piesaistot kriminālatbildības noilgumam. Proti, minētās ziņas tiks glabātas Sodu reģistra arhīva datubāzē līdz Krimināllikumā noteiktajam kriminālatbildības noilguma termiņa laika beigām. Savukārt, ja kriminālprocess tiks izbeigts uz reabilitējoša pamata vai tiks pieņemts attaisnojošs spriedums, kas būs stājies spēkā, saistībā ar nozieguma, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu, izdarīšanu - Sodu reģistra arhīva datubāzē glabās gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas. 
Minētais 100 gadu glabāšanas termiņš ir izvēlēts, jo vairs netiek saskatīts ziņu glabāšanas pamatojums, jo iespējams persona būs jau mirusi vai arī bīstamības faktors ir ļoti zems.
Savukārt glabāšanas termiņš "gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra ir saņemtas ziņas par personas nāvi" ir noteikts saistībā ar personas tiesībām, kura iestājas par mirušas personas reabilitāciju, pieņemot, ka viens gads ir pietiekami ilgs laika posms, lai minētās tiesības tiktu īstenotas. 
Līdz ar to attiecīgo ziņu glabāšanas termiņš Sodu reģistra arhīva datubāzē ir pielāgots Kriminālprocesa likumā noteiktajiem termiņiem kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot, ka ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu, apsūdzēto personu, apsūdzēto personu, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, netiks apstrādātas Sodu reģistra arhīva datubāzē ilgāk, kā tas ir nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai - citu cilvēku tiesību aizsardzībai.

 

Ievērojot Latvijas Republikas Satversmes tiesas lietā Nr. 2022-09-01 "Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam" pieaicināto personu izteiktos viedokļus par datu minimizēšanu, vienlaikus ir arī pāskatāms Sodu reģistra likumā ietvertais regulējums attiecībā par to, kam ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu reģistra arhīva datubāzes par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto, apsūdzēto personu, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums.

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15. panta pirmā daļa nosaka datu subjektam tiesības saņemt no pārziņa apstiprinājumu par to, vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati, un, ja tiek, datu subjektam ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem un saņemt attiecīgu informāciju. Līdz ar to privātpersonai ir nosakāmas tiesības nepieciešamības gadījumā piekļūt attiecīgajām Sodu reģistra arhīva datubāzē glabātajām ziņām, lai nodrošinātu pašas personas tiesības un leģitīmās intereses.
Savukārt, ievērojot to, ka ziņu par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu, apsūdzēto personu, apsūdzēto personu, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, glabāšanas termiņš Sodu reģistra arhīva datubāzē ir pielāgots Kriminālprocesa likumā noteiktajiem termiņiem kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot, ka šīs ziņas tiek apstrādātas Sodu reģistra arhīva datubāzē tik ilgi, cik tas ir nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai - citu cilvēku tiesību aizsardzībai, ir nosakāms ierobežots subjektu loks, kas var saņemt attiecīgās ziņas.
Ņemot vērā norādīto, likumprojekts paredz papildināt Sodu reģistra likumu ar jaunu pantu, nosakot, ka tiesības pieprasīt un saņemt ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto, apsūdzēto personu, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, no Sodu reģistra arhīva datubāzes ir tikai privātpersonai un operatīvās darbības subjektam, iestādei vai personai, kura pilnvarota veikt izmeklēšanu, prokuratūras struktūrvienībai un tiesai.