Anotācija

Tā kā noteikumi Nr. 1051 sagatavoti vairāk nekā pirms 10 gadiem, to regulējums ir jāaktualizē atbilstoši uzkrātajām atziņām. Tā kā 10 gadu laikā nav bijis intereses izveidot zinātniskās izpētes mežus citu īpašnieku mežos, nepieciešams vienkāršot Ministru kabineta regulējumu, atsakoties no vienotas kārtības noteikšanas citu īpašnieku mežos.

Ievērojot grozījumu daudzumu, ir jāizdod jauni noteikumi. Jauno noteikumu projekts veidots labi pārskatāms ar trīs nodaļām. I nodaļā noteiktas prasības zinātniskās izpētes mežu reģistrēšanai un vispārīgās prasības apsaimniekošanai, bet II un III nodaļā noteikta kārtība valsts īpašumā esošo zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanai un uzraudzībai. 
Iespēja izveidot zinātniskās izpētes mežus pārējo īpašnieku mežos nav ietverta noteikumu projekta saturā, bet tā ir iespējama atbilstoši Meža likuma 49. panta pirmajā daļā noteiktajam, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu. Pārējo īpašnieku izveidoto zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošana realizējama saskaņā ar Meža likuma 49. panta pirmajā daļā minētā Ministru kabineta rīkojuma pamatojumā ietverto mežu izveidošanas mērķi un pētījumu metodisko aprakstu. 

Noteikumi Nr. 1051 ir nepārskatāmi un grūti uztverami. Turklāt vienotie nosacījumi zinātnisko mežu apsaimniekošanai nav pārskatāmi un paredz pārmērīgu regulējumu pārējo īpašnieku mežos.

Noteikumu projekta I nodaļā "Vispārīgie nosacījumi", lai nodrošinātu informāciju par konkrētās valsts meža teritorijas statusu, valsts zinātniskās izpētes mežu objektus reģistrē Meža valsts reģistrā. Savukārt attiecībā uz pārējo meža īpašnieku mežos izveidotiem zinātniskās izpētes mežiem, noteikts pienākums Valsts meža dienestam tos reģistrēt pēc Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas pieprasījuma. Šajā nodaļā arī noteiktas vispārīgās prasības, kas ievērojamas, apsaimniekojot zinātniskās izpētes mežus un īstenojot izpēti tajos.

Neskaidrs valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas mērķis un uzdevumi.

Noteikumu projekta II nodaļas 7. punktā precīzi un skaidri norādīts, kuram mērķim apsaimnieko valsts zinātniskās izpētes mežus, tādējādi precīzi nosakot valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas mērķus un uzdevumus un grupējot uzdevumus pa mērķiem un katram mērķim piesaistot konkrētus uzdevumus. Atbalsts noteikumu 7.1., 7.2. un 7.3. apakšpunktā minētajiem mērķiem tiek nodrošināts, kad tiek pildīts kāds vai kādi no uzdevumiem. Meža pētīšanas staciju nodrošina atbalstu meža pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā. Atbalsts meža nozares izglītības jomā tiek nodrošināts atbilstoši akreditēto un licencēto mācību programmu saturam, tostarp arī medniecības priekšmetu nodrošinājumam. Dabas aizsardzības komponente ietverta akreditēto un licencēto mācību programmu saturā integrēti un attiecīgi arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstā.  Tāpat ir noteikts, ka teritorijas ārpus zinātnes un demonstrējuma objektiem apsaimniekojamas atbilstoši vispārējiem meža apsaimniekošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem Meža likumā un tam pakārtotajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Precizēta arī norma par to, ka valsts zinātniskās izpētes mežus Meža pētīšanas stacija apsaimnieko, iekļaujot izdevumus arī par administratīvo un saimniecisko funkciju izpildi – nodarbināto atalgojumu, administratīvo ēku un infrastruktūras uzturēšanas un citus saistītos izdevumus. Ikgadējais budžets valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas plānā tiek apstiprināts Meža pētīšanas stacijai pieejamo resursu ietvaros un izdevumi nevar pārsniegt stacijas rīcībā esošos pašu ieņēmumus.

Neskaidri nosacījumi valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas plāna sagatavošanai un laika un administratīvo resursietilpīga apstiprināšanas kārtība.

Noteikumu projekta II nodaļas 9. un 10. punktā precizēti nosacījumi meža apsaimniekošanas plāna tvērumam, nosakot plāna termiņu, nodaļas un apstiprināšanas kārtību.

Administratīvi resursietilpīga un nepārskatāma kartība, kādā iespējams pieteikties atbalstam zinātniskajai izpētei un izglītībai un saņemt to. Noteikumu Nr. 1051 prasība veidot Konsultatīvo padomi, lai saskaņotu viedokļus meža nozarē un nodrošinātu zinātnisko ekspertīzi par ilglaicīgo zinātniskās izpētes objektu ierīkošanu un to uzturēšanu, mežsaimniecības mācību prakses un tālākizglītības pasākumu norisi, nav attaisnojusies. Konsultatīvās padomes darbība ir bijusi ļoti formāla un nepamatoti tērējusi iesaistīto institūciju, Meža pētīšanas stacijas un Zemkopības ministrijas resursus. Valstij nepieciešamie  pētījumi jau tiek noteikti un izvērtēti Valsts pētījumu programmas, Meža attīstības fonda atbalsta, Eiropas savienības fondu un citu projektu sagatavošanas procesā, tāpēc vēlreizēja ekspertīze nav lietderīga un pamatota. Arī izglītības jomā mācību programmu saskaņošanai un apstiprināšanai ir noteikta kārtība saskaņā ar augstāko un profesionālo izglītību reglamentējošiem normatīviem aktiem, un papildu saskaņošanai nepamatoti tiek tērēti iesaistīto institūciju resursi. Latvijas Universitāte, Daugavpils universitāte un citas pētniecības un izglītības institūcijas var iesaistīties meža pētījumu un izglītības nodrošināšanā un arī attiecīgi pretendēt uz Meža pētīšanas stacijas sniegto atbalstu.

Ņemot vērā kopējo virzību uz valsts pārvaldes un uzraudzības vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu, noteikumu projektā nav paredzēta Konsultatīvā padome kā obligāti veidojams formējums. Noteikumu projekta III nodaļā noteikta jauna uzraudzības forma, atsakoties no Konsultatīvās padomes. II nodaļas 11., 12. un 13. punktā noteikta kārtība, kādā var pretendēt uz noteikumu projekta 7. punktā minēto atbalstu, atbalsttiesīgie saņēmēji un prasības, kuras ievērojot publiskojama informācija par saņemto atbalstu plašākai sabiedrībai.

Tā kā ar valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanu saistīto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu darbība ir beigusies, mežos iegūtā produkcija galvenokārt tiek realizēta izsolēs vai par brīvu cenu. Atbilstoši situācijai nepieciešams precizēt kārtību mežos iegūtās produkcijas realizācijai.

Noteikumu projekta II nodaļas 14.–17. punktā ietverti nosacījumi valsts zinātniskās izpētes mežos iegūtās produkcijas realizācijai, paredzot arī kokmateriālu izmantošanas iespēju izpētes vai demonstrējuma objektu ierīkošanai un uzturēšanai. Lai neradītu papildu administratīvo slogu un operatīvi nodrošinātu bojāto un sauso koku izvākšanu no mežaudzēm, gadījumos, kad pēc pārdošanas līdz cirsmas izstrādes pabeigšanai papildu konstatēti bojāti koki, 15.3. apakšpunkta nosacījumi dod iespēju tos atsavināt konkrētās cirsmas koku ciršanas tiesību ieguvējam bez atsevišķas izsoles organizēšanas. Kārtība koku ciršanai pētījumu, demonstrējumu vai izglītības vajadzībām noteikta ar citas cirtes paņēmienu, tādējādi dodot iespēju koku ciršanas  paņēmienu pielāgot konkrētā pētījuma, demonstrējuma objekta metodiskajiem nosacījumiem vai izglītības atbalsta jeb apmācību vajadzībām.

Nepieciešams noteikt valsts zinātniskās izpētes mežu uzraudzības kārtību.

Noteikumu projekta III nodaļā noteikta uzraudzības padomes izveides kārtība un tās dalībnieki. Noteikumu projekta 20. un 21. punktā noteikti uzraudzības padomes pienākumi un atbildība par valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanu un ieņēmumu iespējami racionālu izmantošanu. 21. punktā dota iespēja padomei lemt par ieņēmumu ieskaitīšanu Meža attīstības fondā.

Nepieciešams noteikt ieņēmumu no valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas plašāku novirzīšanas iespēju, tādējādi nodrošinot publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu. Ieņēmumu no zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas izlietošanas kārtību nosaka Meža likuma 46.panta otrā daļa "Ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem tiek izmantoti šo mežu apsaimniekošanai, ilglaicīgo zinātniskās izpētes objektu infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai, mežsaimniecības mācību prakses, demonstrējuma objektu un tālākizglītības norises atbalstam". Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam ministrija veica normatīvā regulējuma izvērtējumu un konstatēja, ka paplašināt ieņēmumu izmantošanu, saglabājot zinātniskās izpētes mežu mērķi pēc būtības, iespējams mainot Ministru kabineta noteikumus un paredzot iespēju ieņēmumus novirzīt Meža attīstības fondam. Tādējādi saglabājot zinātniskās izpētes mežu izveidošanas jēgu - atbalstīt ar meža pētniecību un izglītību. Jo, savukārt Meža likuma 43.panta trešā daļā paredzēts, ka "Meža nozares atbalsta, attīstības un zinātniskās izpētes, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmu un projektu finansēšanai izveido Meža attīstības fondu. Meža attīstības fonda pārvaldīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets". 
Tā kā ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas prioritāri izmantojami "šo mežu apsaimniekošanai, ilglaicīgo zinātniskās izpētes objektu infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai, mežsaimniecības mācību prakses, demonstrējuma objektu un tālākizglītības norises atbalstam", tad Uzraudzības padomei lēmumu par līdzekļu ieskaitīšanu Meža attīstības fondā jāpieņem vienlaikus ar Meža pētīšanas stacijas (MPS) nākamā gada budžeta apstiprināšanu, t.i. kārtējā gada otrajā pusē par nākamo gadu, ņemot vērā MPS izdevumus, ieņēmumus un finanšu uzkrājumus, ja tādi ir.
Meža attīstības fondā paredzētie Meža pētīšanas stacijas ieņēmumi no valsts zinātniskās izpētes mežiem tiks ieskaitīti Zemkopības ministrijas apakšprogrammā "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē" kā citi pašu ieņēmumi. Zemkopības ministrija plānojot bāzes izdevumus nākamajam gadam, palielinās maksas pakalpojumu ieņēmumu plānu, atbilstoši uzraudzības padomes lēmumam par finansējuma apjomu. 
Lēmums par Meža pētīšanas stacijas ieņēmumu ieskaitīšanu Meža attīstības fondā nākamajam gadam uzraudzības padomei būtu jāpieņem līdz kārtējā gada 31.jūlijam.
Tādējādi iespējamais finansējums būs zināms gatavojot ikgadējos "Grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 265 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai"", ar kuriem tiek noteiktas kārtēja gada meža jomas aktualitātes un prioritātes valsts atbalstam meža nozares attīstībā, tostarp plānojot arī jaunus prioritārās jomas pētījumus. Šis risinājums dos iespēju
Zemkopības ministrijai kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēt meža nozares attīstības tendences un aktualitātes un kārtējā gadā pieejamo finansējumu, un vienoties par meža nozares attīstībai vitāli nepieciešamajiem projektiem. Tas ļaus praktiski realizēt Valsts kontroles ieteikuma mērķa sasniegšanu par ieņēmumu no valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas plašāku novirzīšanas iespēju un publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu.
Līdz ar to pārpalikums no ieņēmumiem no zinātniskās izpētes netiks uzkrāts MPS kontos, bet novirzīts meža nozares attīstības prioritārajiem risinājumiem - Meža attīstības fonda finansētu projektu realizācijai.  Šāda pieeja ļaus koncentrēt finanšu līdzekļus Meža attīstības fonda mērķu sasniegšanai, kā arī radīs elastīgāka risinājuma iespēju meža nozarei būtisku projektu finanšu nodrošinājumam, pilnveidojot meža nozares attīstības, pētniecības un izglītības pasākumu finansēšanu.

Noteikumu projekta III nodaļas 21. punktā noteikta kārtība, kādā ieņēmumus no valsts zinātniskās izpētes mežiem iespējams novirzīt meža nozares atbalsta, attīstības un zinātniskās izpētes, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas projektu atbalstam.