Anotācija (ex-ante)

Noteikumu 9. un 10. punktā ir atrunāti mācību kupona metodes izmantošanas nosacījumi bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām. Atbilstoši 2023. gada 5. decembra grozījumiem Noteikumos bezdarbnieki un darba meklētāji var individuāli izvēlēties izglītības iestādi, kura nav iekļauta Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – Aģentūra) piedāvājuma sarakstā vienīgi gadījumā, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā nav attiecīga piedāvājuma. Vienlaikus šobrīd minētais nav attiecināms uz bezdarba riskam pakļautajām personām.

Ievērojot, ka pamatā bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācība tiek īstenota vienādā kārtībā, nepieciešams saskaņot izglītības iestāžu izvēles prasības, nosakot tās Noteikumu 10. punktā un attiecīgi svītrojot Noteikumu 9. punktu.

Ar 2022. gada 3. marta grozījumiem Profesionālās izglītības likumā ir izslēgts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, tādējādi izglītības iestāžu ar šādu statusu vairs nav un Noteikumos nepieciešams svītrot atsauces uz izglītības iestādēm, kurām ir piešķirts profesionālās izglītības iestādes kompetences centra statuss. Turklāt ar 2016. gada 29. marta grozījumiem Noteikumos tika prioritizētas tās valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes, kuru infrastruktūra uzlabota no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, tomēr praksē minētais nosacījums netika piemērots un ir uzskatāms par aktualitāti zaudējušu.  

Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 10.² un 10.⁷ punktu.

Noteikumu 15. punktā ir noteiktas prasības aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotājiem, to skaitā Noteikumu 15.2. apakšpunktā ir atrunātas prasības, kuras izglītības iestādēm ir noteiktas attiecīgajos izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos. Vienlaikus minētājos normatīvajos aktos noteiktās prasības regulāri tiek pārskatītas un, neskatoties, ka šiem normatīvajiem aktiem ir augstāks spēks, jo tie ir speciālie normatīvie akti, pakārtoti nepieciešams regulāri veikt izmaiņas arī Noteikumos.

Mazinot tiesību normu dublēšanu normatīvajos aktos, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 15.2. apakšpunktu, ietverot vispārīgu atsauci uz izglītību jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Noteikumu 15.9. apakšpunkts nosaka prasības autoskolām transportlīdzekļu vadītāju apmācības īstenošanai – pretendentu iekļauj Aģentūra izglītības piedāvājumu sarakstā, ja pēdējā gada laikā vismaz 60 % apmācīto sekmīgi nokārto kvalifikācijas eksāmenu, un pretendents ir realizējis šīs mācību programmas vismaz vienu gadu. Tomēr minēto prasību nav iespējams īstenot praksē, jo Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) nespēj sniegt Aģentūrai datus par to, cik liels apmācīto personu īpatsvars transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas eksāmenu gada laikā sekmīgi nokārtojis. Vienlaikus Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumi Nr. 358 “Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām” 14.3. apakšpunkts paredz kvalitātes kontroli un mācību kartes anulēšanu gadījumā, ja sešu mēnešu laikā mazāk nekā 50 % pirmreizējo eksāmena kārtotāju sekmīgi nokārto vadīšanas eksāmenu. Tāpat no 2021. gada mācību kuponu sistēmā autoskola saņem finansējumu tikai par tiem izglītojamajiem, kuri sekmīgi nokārto gala pārbaudījumu vai eksāmenu, tādējādi pašregulācija, balstoties uz rezultātiem, notiek automātiski – autoskolai ar zemāku sekmības līmeni ekonomiski nav izdevīgi turpināt programmas īstenošanu. Savukārt traktortehnikas vadītāju mācībās prasības par eksāmena nokārtošanas procentuālo īpatsvaru nav noteiktas, tādējādi veidojas nevienlīdzīga pieeja dažādiem mācību pakalpojumu sniedzējiem.

Lai nodrošinātu normatīvo prasību piemērojamību un samazinātu administratīvo slogu, kā arī radot taisnīgu un vienlīdzīgu sistēmu, Noteikumu projekts paredz atcelt prasību par sekmīgi nokārtojušo eksāmena īpatsvaru, precizējot Noteikumu 15.9. apakšpunktu. Vienlaikus paredzēts saglabāt prasību, ka pretendents transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas apmācības īstenošanā ir guvis vismaz gada pieredzi. Šāda pieeja novērš dublēšanos ar CSDD noteiktajiem kvalitātes uzraudzības mehānismiem un nokārtoto rezultātu ietekmēto pašregulāciju, saglabājot būtisku kvalitātes garantiju – pietiekamu pieredzi programmas īstenošanā.

Saskaņā ar Noteikumu 21.7. apakšpunktu viens no Aģentūras klientiem pieejamajiem mācību veidiem ir mācības atvērto tiešsaistes kursu platformās (turpmāk – platformas). Lai nodrošinātu piedāvātā mācību satura kvalitāti, Noteikumu
15.³ punkts paredz, ka platformās piedāvātajām mācību programmām jābūt pieejamām vismaz divās Eiropas Savienības valodās, kā arī vismaz 10 augstākās izglītības iestādēm (vai visām, ja to skaits ir mazāks nekā 10) jābūt iekļautām pasaules labāko augstākās izglītības iestāžu “Times Higher Education” apkopotajā pasaules universitāšu reitingā “World University Ranking” (publicēts https://www.timeshighereducation.com) – vienā no pasaules atzītākajiem universitāšu reitingiem, kas vērtē vairākus kritērijus piecos darbības virzienos: studijas (studiju vide), zinātne (apjoms, ienākumi, reputācija), citējamība (zinātnes ietekme), starptautiskais profils (mācībspēki, studenti, pētījumi) un ienākumi no nozares (zināšanu pārnese), kas ir minēts arī Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Ministru kabineta 2020.gada 4.marta konceptuālajā ziņojumā "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu".
Pamatā Aģentūras klienti papildina savas zināšanas tādās starptautiski atzītajās platformās kā EdX, Coursera, Google un Future Learn, vienlaikus praksē ir novērots, ka klientiem trūkst platformu mācību piedāvājuma latviešu valodā, savukārt Latvijas platformas neatbilst prasībām, jo tās ir orientētas pamatā uz ārvalstīs plaši atzītajām platformām, kuras piedāvā daudzveidīgu mācību saturu.

Lai nodrošinātu plašāku platformu piedāvājumu Aģentūras klientiem, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu 15.³ punktu, nosakot atsevišķas prasības Latvijas izglītības iestāžu platformām, paredzot, ka augstākās izglītības iestādei jābūt akreditētai un iekļautai pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education”, savukārt izglītības programmām jābūt pieejamām latviešu valodā.

Saskaņā ar Noteikumu 20.² punktu Aģentūra ir tiesīga neiesaistīt aktīvajos nodarbinātības pasākumos tos bezdarbniekus un darba meklētājus, kuriem ir neizpildītas finanšu saistības pret Aģentūru, piemēram, neatmaksātā stipendija, mobilitātes atbalsts vai atbalsts  komercdarbības uzsākšanai. Ņemot vērā, ka bezdarba riskam pakļautajām personām tiek piedāvāts arvien plašāks mācību pasākumu klāsts, nepieciešams paredzēt, ka minētie ierobežojumi attiecās arī šo personu grupu, proti, ja, saņemot Aģentūras atbalstu, persona nav atlīdzinājusi Aģentūrai nepamatoti radušos izdevumus, tai var tikt liegta dalība arī bezdarba riskam pakļautajām personām paredzētajos pasākumos. 

Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 20.² punkta ievaddaļu, attiecinot
20.² punktā minētos ierobežojumus dalībai aktīvajos nodarbinātības pasākumos arī uz bezdarba riskam pakļautajām personām.

Noteikumu 20.⁷ punkts paredz, ka surdotulka pakalpojumu izmaksas ir ne vairāk kā 15,16 eiro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu. Atbilstoši Invaliditātes likuma 13. panta trešajā daļā noteiktajam surdotulka pakalpojumi izglītības programmas apguvei un saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām tiek nodrošināti atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem. No 2025. gada 1. janvāra vienas pakalpojuma sniegšanas stundas izmaksas ir noteiktas 16,97 eiro.

Lai pielīdzinātu surdotulka pakalpojumu izmaksas nodarbinātības pasākumu ietvaros citiem valstī nodrošinātiem surdotulka pakalpojumiem, nepieciešams pārskatīt surdotulka pakalpojumu izmaksas, vienlaikus, ievērojot, ka pēdējo gadu laikā surdotulka pakalpojuma izmaksas tiek regulāri pārskatītas, Noteikumu projekts paredz turpmāk Noteikumos nenoteikt konkrētu pakalpojuma stundas cenu.

Noteikumu 33.³ punkts paredz, ka bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu divu gadu laikā var iesaistīt tiešsaistes platformu mācību programmu apguvē, par mācību programmu apguvi kopā nepārsniedzot 500 eiro. Savukārt Noteikumu 34.⁷ 5. apakšpunktā ir atrunāta mācību intensitāte tiešsaistes platformās – līdz 6 mēnešiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, līdz 9 mēnešiem bezdarba riskam pakļautajām personām.

Tiesiskās noteiktības veicināšanai Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu 33.³ punktu, nosakot, ka par dalību tiešsaistes platformu mācībās klientam var tikt izmaksāta kompensācija, kas divu gadu laikā nepārsniedz 500 eiro, kā arī precizēt Noteikumu 34.⁷ 5. apakšpunktu, nostiprinot, ka mācību programmas apgūšanas intensitāte tiešsaistes platformās tiek piemērota gada ietvaros.

Noteikumu 34.⁷ 1. un 34.⁷ 2. apakšpunktā ir noteikts, ka profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības programmas, neformālās izglītības programmas  un augstākās izglītības iestāžu piedāvātus studiju moduļus vai studiju kursus (izņemot, ja mācības tiek organizētas pēc darba devēja pieprasījuma) īsteno darbadienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00. Vienlaikus, ievērojot, ka pēdējā laikā Aģentūra piedāvā arvien vairāk mācību programmu arī nodarbinātajiem, kuri mācībās iesaistās galvenokārt vakara stundās, lai nodrošinātu iespēju iesaistīt vienās mācību grupās gan bezdarbniekus, gan nodarbinātos, kuriem ir vēlme apgūt mācību programmu augstākā intensitātē, nepieciešams noteikt elastīgāku mācību īstenošanas laiku.

Noteikumu projekts paredz precizēt  34.⁷ 1. un 34.⁷ 2. apakšpunktu, nosakot, ka mācības tiek īstenotas darbdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 22.00.

Mācību ilgums Noteikumos tiek izteikts mācību stundās. Vienlaikus Noteikumu 34.⁷ 6. apakšpunktā mācību ilgums ir noteikts astoņas stundas dienā.

Noteikumu projekts paredz veikt tehniska rakstura precizējumu Noteikumu 34.⁷ 6. apakšpunktā, lai saskaņotu mācību ilguma izteikšanu ar citiem Noteikumu punktiem.

Noteikumu 34.⁹ punktā ir atrunāti gan mācību stipendijas izmaksas nosacījumi, gan gadījumi, kad mācību kavēšana ir uzskatāma par attaisnotu. Tomēr jāņem vērā, ka par dalību mācību pasākumos stipendija tiek izmaksāta bezdarbniekiem, savukārt mācību kavēšanu attaisnojošie iemesli ir attiecināmi arī uz darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, kā arī Noteikumu 34.⁹ punktā uzskaitītie iemesli ir attiecināmi arī uz gadījumiem, kad personai jākārto noslēguma pārbaudījums vai eksāmens.
Saskaņā Noteikumu 34.⁹ punktu stipendiju izmaksā arī par laiku, kad mācības ir kavētas attaisnojoša iemesla dēļ. Savukārt stipendijas mērķis ir kompensēt bezdarbniekam personīgus izdevumus, kas ir saistīti ar dalību mācībās un gadījumā, ja persona kavē mācības. Kavējot mācības minētie izdevumi nerodas neatkarīgi no kavējuma iemesla.

Noteikumu projekts paredz precizēt 34.⁹ punkta ievaddaļu, attiecinot kavējumu attaisnojošos iemeslus uz visiem Aģentūras klientiem (bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām), kā arī uz mācību pārtraukšanas un eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu nekārtošanas gadījumiem. Turklāt, lai veicinātu mērķtiecīgu finansējuma izlietojumu, turpmāk mācību stipendija netiks izmaksāta par mācību kavējumu laiku, arī, ja mācības kavētas attaisnojoša iemesla dēļ, un attiecīgi tiek precizēts 34.⁹ un 34.¹⁰ punkts.

Noteikumu 43.1. apakšpunkts paredz, ka bezdarbnieku un darba meklētāju mācību ietvaros īstenoto izglītības programmu izmaksu segšanai (mācību vai studiju maksa), tiek piemērota Labklājības ministrijas izstrādātā metodika "Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika profesionālās un neformālās izglītības mācību programmas apguves un stipendijas izmaksām". Pārskatot minēto metodiku tika secināts, ka tās nosaukums neatspoguļo visus Noteikumos noteiktos mācību veidus, jo transportlīdzekļu un traktortehnikas mācības netiek uzskatītas par profesionālajām vai neformālajām mācībām.

Noteikumu projekts paredz veikt grozījumu Noteikumu 43.1. apakšpunktā, precizējot Labklājības ministrijas izstrādātās metodikas nosaukumu uz “Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika mācību un stipendijas izmaksām”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 22. februāra noteikumos Nr. 110 “Noteikumi par valsts profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības standartu” 1. pielikumā noteikto minimālais īstenošanas apjoms trešā līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ir 640 stundas un attiecīgi Noteikumu 45.2. apakšpunkts nosaka kupona bāzes vērtību trešā līmeņa profesionālās tālākizglītības programmai, kas atbilst minētajam standartam, 880 eiro. Vienlaikus atsevišķām reglamentētajām profesijām ir noteikts lielāks programmas īstenošanas apjoms, tā, piemēram, Aģentūras klientiem piedāvāto programmu “Māsas palīgs” paredzēts īstenot 960 stundu apjomā.

Lai nodrošinātu programmai paredzētajam stundu apjomam atbilstošu kupona bāzes vērtību, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 45.2. apakšpunktu, nosakot, ka gadījumā, ja saskaņā ar attiecīgu profesiju reglamentējošo normatīvo aktu prasībām izglītības programmu paredzēts īstenot 960 stundu apjomā, kas ir lielāks nekā to paredz izglītības standarts, kupona vērtība trešā kvalifikācijas līmeņa programmas īstenošanai būs 1340 eiro.
Vienlaikus ievērojot, ka Izglītības un zinātnes ministrija pilotprojekta veidā ievieš jaunu pieeju profesionālās pilnveides izglītības programmu finansēšanā, kas paredz stundas likmes (1,39 eiro) piemērošanu atbilstoši profesionālās pilnveides izglītības programmas apjomam stundā, izvērtējot pilotprojekta rezultātus, tiks izskatīta pieejas pārņemšanas iespēja un nepieciešamība Aģentūras īstenotajām profesionālās pilnveides mācību programmām. 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumu Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” 28.¹ un 28.³ punktu personai, kura nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, par valsts valodas pārbaudi jāmaksā valsts nodeva 52 eiro, savukārt Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, kā arī Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem valsts nodeva nav piemērojama. Attiecīgi atsevišķai Aģentūras klientu grupai rodas papildu izdevumi valsts valodas apguves procesā.

Nodrošinot vienlīdzīgu pieeju Aģentūras klientiem, Noteikumu projekts paredz papildināt 43.8. apakšpunktu ar attiecīgu izmaksu pozīciju, kā arī papildināt Noteikumus ar 45.² punktu, nosakot, ka iesniegums nodevas kompensēšanai personai jāiesniedz Aģentūrā viena mēneša laikā no valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas dienas, proti, ja persona ir piedalījusies pārbaudē. Savukārt Aģentūra kompensēs minētos izdevumus viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un tajā norādīto ziņu patiesuma pārbaudes, kas tiks veikta, ievērojot Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumus Nr. 172 "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi" un saskaņā ar minēto noteikumu 7.5. apakšpunktu par datiem par personas izglītību.

Noteikumu 46.² punkts paredz, ka gadījumā, ja persona apgūst mācību programmu atvērto kursu tiešsaistes platformā, Aģentūra izmaksā kompensāciju par mācību programmas apguvi 15 dienu laikā no programmas apguvi apliecinoša dokumenta un maksājumu apliecinoša dokumenta saņemšanas. Noteikumu 34.⁷ 5. apakšpunktā ir noteikts, ka programmu apgūst, ievērojot individuālajā darba meklēšanas plānā noteikto termiņu, savukārt dokumentu iesniegšanas termiņš nav noteikts, kas atsevišķos dokumentu nesavlaicīgas iesniegšanas gadījumos apgrūtina Aģentūrai minētā pasākuma administrēšanu. 

Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 46.² punkta pirmo teikumu, nosakot, ka programmas apguvi un maksājumu apliecinoši dokumenti jāiesniedz Aģentūrā viena mēneša laikā pēc individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktā termiņa beigām.

Saskaņā ar Noteikumu 80.3. apakšpunktu viena no subsidētās nodarbinātības pasākuma mērķgrupām ir jaunieši vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ir absolvējuši speciālo izglītības programmu. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 50. pantā ir noteikts, ka izglītojamie ar speciālām vajadzībām pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas speciālās izglītības iestādē viena līdz triju gadu laikā var apgūt arī profesionālās pamatizglītības programmas. No minētās normas izriet, ka faktiski profesionālās pamatizglītības programmu speciālās izglītības iestādē apgūst pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas speciālās izglītības iestādē, proti, speciālās izglītības programmas absolvēšanas. Tomēr, lai novērstu situācijas, ka praksē varētu tikt konstatēts, ka izņēmuma gadījumā jaunietis tika iesaistīts profesionālās pamatizglītības programmas apguvē, iepriekš neapgūstot pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu speciālās izglītības iestādē, nepieciešams papildināt Noteikumu 80.3. apakšpunktu.

Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu 80.3. apakšpunktu, nosakot, ka subsidētās nodarbinātības pasākumā tiek iesaistīti arī jaunieši līdz 29 gadu vecumam, kuri ir absolvējuši profesionālās pamatizglītības programmas.

Saskaņā ar Noteikumu 82.  un 109.¹ punktu izglītības iestādes nav iekļautas subsidētās nodarbinātības pasākuma un pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenotāju lokā, vienlaikus Aģentūrā saņemts pirmsskolas izglītības iestādes ierosinājums nodrošināt iespēju arī izglītības iestādēm veidot subsidētās darba vietas Aģentūras mērķgrupas klientiem. 

Lai paplašinātu subsidētās nodarbinātības pasākuma īstenotāju loku, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 82. un 109.¹  punktu.

2025. gada maijā un jūnijā Aģentūra organizēja personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumiem veltītu domnīcu ciklu, kurā piedalījās personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju un darba devēju pārstāvji. Diskusiju rezultātā tika secināts, ka bieži vien personas ar invaliditāti, jo īpaši personas ar garīga rakstura traucējumiem, nevar objektīvi izvērtēt sava veselības stāvokļa un spēju atbilstību piedāvātajam darbam. Tāpat daudzos gadījumos to nevar izdarīt arī Aģentūras nodarbinātības speciālists, līdz ar to visefektīvākais veids, kādā var izveidot potenciālā darba (profesijas) atbilstību personas ar invaliditāti spējām, ir izmēģināt to praksē. Vienlaikus atbilstoši darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasībām pirms darba uzsākšanas obligāti jānoslēdz darba līgums un darba alga jāmaksā no pirmās nodarbinātības dienas. Lai darba devējiem nerastos papildu izdevumi gadījumā, ja pēc neilga pārbaudes termiņa tiek secināts, ka jaunpieņemtais darbinieks nav spējīgs izpildīt amata pienākumus, nepieciešams pēc iespējas vienkāršs mehānisms, kas nodrošinātu Aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti iespēju īslaicīgi izmēģināt amata pienākumus, nedibinot darba tiesiskās attiecības. Neskatoties uz informatīvajiem pasākumiem, kas regulāri tiek organizēti personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai, darba devēju vidū joprojām pastāv atturīga attieksme personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumā. Tādējādi, ļaujot darba devējam pārbaudīt potenciāla darbinieka spējas, darba devējam būs iespēja pārliecināties par tā atbilstību vakantai amata vietai un veiksmīga darba izmēģinājuma gadījumā piedāvāt algota darba iespējas.       

Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu 3.4.3. nodaļu un izveidot jaunu aktīvo nodarbinātības pasākumu personām ar invaliditāti - darba izmēģinājumu pasākumu. Pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka bezdarbniekam ar invaliditāti tiks nodrošināta iespēja pārliecināties par savu zināšanu, spēju un veselības stāvokļa iespējamu atbilstību darbam izvēlētajā profesijā, nedibinot darba tiesiskās attiecības, bet saņemot stipendiju 2,50 eiro apmērā par katru dalības stundu. Paredzēts, ka viens darba izmēģinājums ilgst līdz vienam mēnesim un līdz trīs šādiem izmēģinājumiem viena gada laikā. Darba devējam ir paredzēts pienākumus nodrošināt darba vadītāju un, ievērojot sinerģiju ar citiem nodarbinātības atbalsta pasākumiem, kuros ir paredzēts darba vadītājs, darba devējam būs iespēja pieteikties dotācijas saņemšanai darba vadītājam 10 eiro apmērā par katru darba vadīšanas dienu. Lai nodrošinātu efektīvu pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes un pārskatīšanas procesu, darba izmēģinājumu īstenošanas kārtību, prasības darba devējiem un citus ar darba izmēģinājumu īstenošanu saistītos nosacījumus noteiks Aģentūra un saskaņos ar Labklājības ministriju, savukārt pušu attiecības tiks atrunātas līgumā.
Dalība darba izmēģinājumu pasākumā sniegs personai ar invaliditāti vairākus ieguvumus - nodrošinās iespēju gūt praktisku darba pieredzi un iepazīt darba vidi reālos apstākļos bez emocionālā spiediena neizturēt pārbaudi un būt atlaistam, sniegs labākas iespējas turpmākai nodarbinātībai, izvēloties piemērotāko profesiju, kā arī paaugstinās pašapziņu un motivāciju iesaistīties darba tirgū, bet visveiksmīgākajā gadījumā nodrošinās iespēju uzsākt pastāvīgu darbu pie darba izmēģinājumu pasākumā iesaistītā darba devēja.   
Plānots, ka sākotnēji pasākums tiks īstenots pilotprojekta veidā, 2026. gadā iesaistot darba izmēģinājumos līdz 70 personām ar invaliditāti, un tā īstenošana tiks finansēta no nodarbinātības speciālā budžeta Aģentūrai piešķirtā finansējuma ietvaros. Pilotprojektā noslēgumā NVA veiks pasākuma rezultātu analīzi un tiks lemts par nepieciešamajiem pilnveidojumiem. 
Ievērojot, ka darba devējam paredzētā dotācija darba vadītāja atlīdzībai ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, papildus Noteikumu projekts paredz attiecīgi papildināt Noteikumu 192.⁶, 192.⁷, 192.⁹, 192.¹⁰ un 192.¹¹ punktu.

Noteikumu 141.⁶ punkts paredz pašvaldībām, kuras īsteno aktīvo nodarbinātības pasākumu “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”, iespēju izstrādāt pašvaldības saistošos noteikumus, atrunājot prioritāro bezdarbnieku iesaistes kārtību, vai iesaistīt bezdarbniekus minētajā pasākumā rindas kārtībā. Izstrādājot saistošos noteikumus, parasti par prioritāri iesaistāmajām mērķgrupām tika atzītas pimspensijas vecuma personas, maznodrošinātās personas un citas sociāli mazāk aizsargātas grupas.  Vienlaikus 2023. gada 5. decembrī pieņemti grozījumi Noteikumos, kas cita starpā paredzēja precīzi noteikt minētā pasākuma mērķgrupu – persona ar invaliditāti; persona, kurai līdz vecuma sasniegšanai, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; persona, kura bez darba bijusi vismaz 36 mēnešus; persona pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietā vai probācijas klients; persona, kura pieder pie etniskās minoritātes – romiem. Ievērojot, ka pasākuma mēŗkgrupa ir noteikta Ministru kabineta līmenī, nepieciešamība nodrošināt iespēju noteikt to pašvaldību līmenī šobrīd ir zudusi.

Saskaņā ar Aģentūras apkopoto informāciju 2025. gadā vien trīs pašvaldībām ir spēkā esoši saistoši noteikumi par kritērijiem bezdarbnieku prioritārajai iesaistei nodarbinātības pasākumā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” un lielākoties tie dublē Noteikumu 141.² 3. apakšpunktā nostiprinātās mērķgrupas. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu vienlīdzīgu bezdarbnieku iesaistes kārtību un vienotus kritērijus visās pašvaldībās, Noteikumu projekts paredz veikt izmaiņas Noteikumu 141.⁶ punktā, nosakot, ka turpmāk visi Aģentūras norīkotie bezdarbnieki tiks iesaistīti pasākumā tikai rindas kārtībā.

Noteikumu 163.⁸ 1. apakšpunktā atkarību ārstēšanas pasākumā pacienta iemaksa par vienu ārstēšanas dienu noteikta 7,11 eiro apmērā, savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 555) 13. pielikuma “Pacienta līdzmaksājuma apmērs” 4.1. punktu pacienta iemaksa par katru dienu, saņemot narkoloģisku vai psihiatrisku saslimšanu ārstēšanu dienas stacionārā, ir 7,00 eiro.

Lai nodrošinātu Noteikumu atbilstību Noteikumu Nr. 555 prasībām, nepieciešams precizēt Noteikumu 163.⁸ 1. apakšpunktu. Vienlaikus, ievērojot, ka Noteikumi Nr. 555 ir speciālais normatīvas akts veselības aprūpes jomā, Noteikumu projekts paredz ietvert vispārīgu atsauci uz minētajā normatīvajā aktā noteikto pacienta iemaksas apmēru.

Atbilstoši Noteikumu regulējumam narkologa pakalpojums Aģentūras klientiem tiek nodrošināts, kompensējot klientam izdevumus par pakalpojuma saņemšanu vai piesaistot pakalpojuma sniedzēju iepirkuma procedūras rezultātā. Praksē pēdējos gados narkologu piesaiste ar Aģentūras starpniecību nav efektīva, kā arī Aģentūras klienti dod priekšroku narkologa pakalpojumu izdevumu kompensācijas mehānismam.

Ievērojot alternatīvo narkologa pakalpojuma nodrošināšanas mehānismu, Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu 163.¹¹ punktu.

Reģionālās mobilitātes veicināšanai bezdarbniekiem, kas nodibina darba vai dienesta attiecības, kā arī aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, ir iespēja pieteikties reģionālās mobilitātes finanšu atbalstam, ja tie atbilst Noteikumos izvirzītajām prasībām atbalsta saņemšanai. 

Mazinot slogu uz tiesību aktu sistēmu, Noteikumu projekts paredz  precizēt arī 174.⁵ punktu, apvienojot prasības reģionālās mobilitātes atbalsta saņemšanai aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kā arī veikt tehniska rakstura precizējumu Noteikumu 164. punktā.

Valsts kontrole, pamatojoties uz lietderības revīzijas Nr. 2.4.1–28/2022 “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?” secinājumiem un atbildīgo institūciju jau uzsāktajām reformām, 2023. gada 1. novembrī sniedza Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Labklājības ministrijai deviņus ieteikumus, aicinot pilnveidot pieaugušo izglītības plānošanu, īstenošanu un uzraudzību. Valsts kontroles revīzijas ieteikumā Nr. 8 norādīts uz nepieciešamību konsolidēt pieaugušo izglītības pārvaldības modeli. Valsts kontrole jau iepriekš ir norādījusi uz funkciju dublēšanos, ievērojot, ka mācības pieaugušajiem nodrošina gan Aģentūra, gan Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA). Tāpat Valsts kontrole iepriekš secināja, ka nepastāv objektīvi šķēršļi mācības pieaugušajiem nodrošināt vienai iestādei, lai novērstu pieaugušo izglītībai ierobežoto līdzekļu neproduktīvu izmantošanu, tai skaitā VIAA projektā algojot starpniekus (koordinatorus) pašvaldībās.
Tāpat  2025. gadā par vienotas pieaugušo izglītības pārvaldības jautājumu notika diskusijas vairākos formātos, piemēram, 2025. gada 11. jūnija Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdē, 2025. gada 12. jūnija Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kā arī 2025. gada 30. aprīļa un iepriekšējās Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdēs.

Saskaņā ar Noteikumu 175. punktu Aģentūra jau šobrīd nodrošina vairākas mācību programmas bezdarba riskam pakļautām (nodarbinātām) personām, vienlaikus, lai pilnvērtīgi nodrošinātu bezdarba riskam pakļautām personām mācību organizēšanas procesu, Aģentūrai jānosaka tiesiskais ietvars šo personu iesaistei arī profesionālās tālākizglītības programmās. Attiecīgi Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 175., 178. un 180. punktu, nosakot prasības iesaistei mācību pasākumos, ievērojot bezdarbniekiem noteiktās prasības.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz papildināt 178. punktu, nosakot, ka papildus tiek piemērota arī Aģentūras izstrādātā bezdarba riskam pakļauto personu iesaistes kārtība mācību pasākumos, paredzot, ka no astoņām Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām bezdarba riskam pakļauto personu mērķgrupām, prioritāri atbalsts tiks nodrošināts trīs mērķgrupām - personām, kurām noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, kuras sasniegušas 50 gadu vecumu, vai kurām ir darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes, kā arī ietverot citus papildu prioritātes kritērijus, piemēram, sociālos kritērijus par ienākumu līmeni vai maznodrošinātas personas statusu, kā arī situācijas, kad faktiskās darba pienākumu prasības ir zemākas par iegūto izglītības līmeni, jo īpaši personām ar iepriekš iegūto augstāko izglītību.
Turklāt, lai nepārprotami noteiktu, ka mācību organizēšanas un īstenošanas nosacījumi attiecas ne tikai uz bezdarbniekiem un darba meklētājiem, bet arī uz bezdarba riskam pakļautajām (nodarbinātām) personām, Noteikumu projekts paredz attiecīgi papildināt Noteikumu 15.4. un 19.¹ 1. apakšpunktu, kā arī 21., 33.¹, 34.¹, 40., 43. un 183. punktu.

Noteikumu 192.⁶ punktā ir noteikts, ka finanšu atbalstu par Noteikumu 3.4.7. apakšnodaļā minētā pasākuma īstenošanu valsts vai pašvaldības iestādei, ja tas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, kā arī komersantam un individuālajam uzņēmumam, piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831. No minētās normas izriet, ka gadījumā, ja valsts vai pašvaldības iestāde neatbilst komercdarbības atbalstu raksturojošiem kritērijiem, Komisijas regulā Nr. 2023/2831 izvirzītās prasības netiek piemērotas.

Praksē ir konstatēta neskaidrība par šādu valsts un pašvaldības iestāžu nošķiršanu un izvērtēšanas nepieciešamību, līdz ar to Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 192.⁶ punktu, nosakot, ka turpmāk Aģentūra apstiprinās sarakstu ar tām valsts un pašvaldības iestādēm, kurām komercdarbības atbalsta nosacījumi netiek piemēroti, jo tām nav konstatētas komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes.

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) ir sadarbības tīkls, ko patlaban veido Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības dienesti, un Latvijā Aģentūra ir EURES tīkla dalībnieks. EURES nodrošina padomdevēju tīklu, kas var sniegt informāciju un palīdzību darba meklētājiem un darba devējiem, sazinoties personīgi. EURES padomdevēji – konsultanti ir apmācīti speciālisti, kas sniedz informācijas, ieteikumu un darbā pieņemšanas pamatpakalpojumus darba meklētājiem un darba devējiem, kas ieinteresēti Eiropas darba tirgū. 2018.gada 13.maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.2016/589 par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), darba ņēmēju piekļuvi mobilitātes pakalpojumiem un turpmāku darba tirgu integrāciju un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 492/2011 un (ES) Nr. 1296/2013 (turpmāk – Padomes regula Nr. 2016/589), kas paredz paplašināt EURES tīklu, iesaistot tajā arī privātos partnerus. Padomes regulas Nr.2016/589 11.panta 1.punkts nosaka dalībvalstīm pienākumu izveidot sistēmu, lai uzņemtu organizācijas par EURES dalībniekiem un partneriem, pārraudzītu to darbību un to, kā tie ievēro piemērojamos tiesību aktus un vajadzības gadījumā, lai atsauktu to uzņemšanu. Atbilstoši šim nosacījumam ar 2018. gada 18. decembra grozījumiem Noteikumos tika noteikta kārtība, kādā organizācijas tiek uzņemtas par EURES partneriem, tiek uzraudzīta to darbība, kā arī atsaukta to uzņemšana, ietverot nosacījumu, ka tikai biedrības vai nodibinājumi, kas var pamatot, ka spēj pildīt ne vairāk kā divus vai vismaz vienu no Padomes regulā Nr.2016/589 noteiktajiem trīs pamatpakalpojumiem (ieguldījums brīvo darbvietu portfelī, nosūtot datus uz EURES portālu; ieguldījums darba meklētāju profilu/CV apkopojumā, nosūtot datus EURES portālam; tiešs atbalsts darba meklētājiem un darba devējiem – informācija, konsultācijas, atbalsts pirms un pēc pieņemšanas darbā), var tikt uzņemti par EURES partneriem.
Savukārt kārtība, kādā organizācijas tiek uzņemtas par EURES dalībniekiem, ir noteikta Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumos Nr. 458 “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība”.

Pašreizējā EURES partneru uzņemšanas kārtība  izslēdz iespēju citām organizācijām, kurām ir cita saimnieciskās vai komercdarbības forma vai juridiskais statuss, piemēram, atvasinātas publiskas personas (augstskolas, pašvaldības un to iestādes utml.), bet atbilstoši EURES dalībnieku uzņemšanas kārtībai par EURES dalībnieku var kļūt tikai komersanti, kuriem ir izsniegta licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Pēc būtības saskaņā ar spēkā esošiem nosacījumiem tiek izslēgts plašs organizāciju loks, kuras, ievērojot to darbības būtību vai juridisko statusu, kaut arī varētu nodrošināt atsevišķus pakalpojumus, nevar tikt uzņemtas par EURES dalībniekiem vai EURES partneriem. Tādas organizācijas kā, piemēram, augstskolas un personāla atlases pakalpojumu sniedzēji (personāla atlasei Latvijā licence nav nepieciešama) var būt iesaistīti konsultāciju sniegšanā par darba apstākļu un karjeras jautājumiem vai cilvēkresursu plānošanas jautājumiem, kā arī atbalsta konsultāciju sniegšanā darba devējiem un darba ņēmējiem pirms un pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas.
Turklāt arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs EURES partnera statuss ir pieejams plašam organizāciju lokam un arī Latvija tiek aicināta veicināt EURES tīkla attīstību.  Piemēram, Igaunijā, Lietuvā, kā arī virknē citu EURES dalībvalstu ir noteikts pašdeklarēšanās princips, ka organizācija ar parakstu apliecina, ka tai ir pierādāma spēja sniegt ne vairāk kā divus starpniecības un atbalsta pakalpojumus, norādot iemeslus, tostarp organizācijas lielums, ierobežoti finanšu līdzekļi, sniegto pakalpojumu raksturs vai citi.  Ievērojot minēto, arī citas organizācijas, kurām ir juridiskās personas statuss, ne tikai biedrības un nodibinājumi, var sniegt būtisku ieguldījumu EURES tīkla attīstībā, kā arī Aģentūras un EURES pakalpojumu atpazīstamībā. Savukārt, lai nodrošinātu uzņemšanu par EURES partneri atbilstoši Padomes regulas Nr. 2016/589 prasībām,  saņemot pretendenta pieteikumu, tiks vērtēta tā atbilstība Padomes regulā Nr. 2016/589 noteiktajiem kritērijiem, t.sk. pretendenta darbības organizācija un būtība, kas liedz pildīt visus regulā paredzētos uzdevumus.  Lai paplašinātu potenciālu EURES partneru pretendentu loku, Noteikumu projekts paredz attiecīgi precizēt Noteikumu 6.³ sadaļu.