Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 1022 7. punkts noteic, ka apģērba un apavu normas vienam notiesātajam nosaka saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu. Pēc noteiktas sanitārās apstrādes notiesātajiem var izsniegt lietotu apģērbu un apavus. No iepriekš minētās normas izriet, ka brīvības atņemšanas administrācijai ir pienākums izsniegt notiesātajam apģērbu un apavus atbilstoši Noteikumu Nr. 1022 4. pielikumam, nevērtējot nekādus apstākļus.
Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši Kodeksa 41. panta otrajai daļai notiesātie valkā personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, savukārt Kodeksa 47. panta otrā daļa noteic, ka slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem notiesātiem, kuriem ir atļauts valkāt personisko apģērbu, var to saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" 8. pielikuma 18. punktu notiesātie var iegādāties apģērbu komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13. panta pirmās daļas 9. punktu apcietinātajam ir tiesības valkāt personisko veļu, apģērbu un apavus. Apcietinātais var saņemt apģērbu un apavus pienesumā atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 800) 42. punktam, kā arī iegādāties apģērbu izmeklēšanas cietuma veikalā atbilstoši Noteikumu Nr. 800 5. pielikuma 18. punktam. Tātad notiesātajiem brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā un apcietinātajam, atrodoties ieslodzījuma vietā, ir iespēja gan iegādāties apģērbu, gan saņemt to sūtījumos un pienesumos. Praksē ir konstatēts, ka, neskatoties uz to, ka ieslodzītais ir saņēmis apģērbu pienesumā vai sūtījumā, viņš ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un pieprasa ieslodzījuma vietas administrācijai izsniegt tam apģērbu, kuru pēc tam nevalkā, un ieslodzījuma vietas administrācijai nav tiesiska pamata neizsniegt ieslodzītājam pieprasīto apģērbu un apavus, tādējādi nevajadzīgi tērējot Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) resursus. Tāpat praksē konstatēts, ka ieslodzītie nesaudzīgi izturas pret viņiem izsniegto apģērbu un apaviem, maina to savā starpā, nodod citam ieslodzītajam, apzināti saplēš to un tml.

Ievērojot minēto, noteikumu projektā paredzēts turpmāk nenoteikt izsniedzamā apģērba un apavu daudzumu, līdz ar to apģērbs un apavi ieslodzītajam tiks izsniegti pēc nepieciešamības. Ieslodzījuma vietas administrācija Noteikumu Nr. 1022 4. pielikumā minēto apģērbu un apavus izsniegs, pamatojoties uz ieslodzītā iesniegumu. Ja ieslodzītajam būs nepieciešams apģērbs un apavi, ieslodzītajam jāvēršas ar rakstveida iesniegumu pie ieslodzījuma vietas administrācijas. Ieslodzījuma vietas administrācija, izvērtējot ieslodzītā īpašumā esošo apģērbu un apavus, nolems izsniegt vai neizsniegt ieslodzītājam apģērbu un apavus. Izsniegtais apģērbs var būt lietots, taču tas ir sezonai atbilstošs un valkāšanai derīgs, kā arī atbilstoši ieslodzījuma vietā esošajiem apģērba un apavu krājumiem ieslodzītajam tiks izsniegts tam piemērotākais apģērbs un apavi. Lai atturētu ieslodzītos no nesaudzīgas izturēšanās pret viņiem izsniegto apģērbu un apaviem, Noteikumu Nr. 1022 7. punktu nepieciešams papildināt, norādot, ka izsniegtie apģērbi un apavi ir ieslodzījuma vietas īpašums, bet, lai ieslodzītais izsniegto apģērbu un apavus atbrīvošanas dienā varētu ņemt līdzi ārpus ieslodzījuma vietas teritorijas, noteikumu projektā papildus jāparedz, ka ieslodzītājam Noteikumu Nr. 1022 7. punktā noteiktajā kārtībā izsniegtais apģērbs un apavi pāriet ieslodzītā īpašumā ieslodzītā atbrīvošanas dienā.

Saskaņā ar Kodeksa 118. panta pirmo daļu personai, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai. Personu, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, nodrošina ar sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apaviem, ja personai nav šāda apģērba. Savukārt Kodeksa 118. panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās materiālās palīdzības apmēru un kārtību, kādā personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, sniedz palīdzību.
Ministru kabineta 1999. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 351 "Noteikumi par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm" noteica apmēru un kārtību, kādā personām tiek sniegta materiālā palīdzība – segta braukšanas maksa līdz dzīvesvietai vai darbavietai –, kā arī kārtību, kādā personas tiek nodrošinātas ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem.
Noteikumi Nr. 351 zaudēja spēku 2021. gada 29. jūnijā, līdz ar to šobrīd nav neviena normatīvā akta, kas noteiktu apmēru un kārtību, kādā personām tiek sniegta materiālā palīdzība, atbrīvojoties no ieslodzījuma vietas. Lai gan Noteikumi Nr. 351 paredzēja ieslodzījuma vietas administrācijas pienākumu sniegt materiālo palīdzību tikai notiesātām personām, tomēr ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 40. panta ceturto daļu apcietinātajam, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, apmaksā minimālos sabiedriskā transporta izdevumus biļetes iegādei, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar sezonai atbilstošu apģērbu. Tātad atbilstoši Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 40. panta ceturtajai daļai kontekstā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 19. panta pirmo daļu Ministru kabinetam ir dots deleģējums izdot noteikumus, kas noteiktu apmēru un kārtību, kādā apcietinātajam tiek sniegta materiālā palīdzība, atbrīvojoties no izmeklēšanas cietuma.

Ievērojot minēto, kā arī, lai novērstu "normatīvo aktu plūdus" un atvieglotu normatīvā regulējuma uztveramību, Kodeksa 118. pantā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 40. panta ceturtajā daļā noteikto regulējumu nepieciešams ietvert Noteikumos Nr. 1022. Tādējādi tiks nodrošināts, ka viss regulējums, kas skar ieslodzīto uzturu un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas, tiks ietverts vienā normatīvajā aktā. Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 1022 ar 7. ² punktu, nosakot, ka ieslodzītajam atbrīvošanas dienā izsniedz sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apavus, ja ieslodzītajam nav šāda apģērba un apavu. Ja ieslodzītais atbrīvošanas dienā vēlas saņemt sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apavus, tam jāvēršas ar iesniegumu pie ieslodzījuma vietas administrācijas, norādot tajā izsniegšanai nepieciešamo apģērbu un apavus (sezonai atbilstošu) no noteikumu projekta 4. pielikumā minētajiem apģērbiem un apaviem. Ievērojot iepriekš minēto, proti, to, ka ieslodzītajam, atrodoties ieslodzījuma vietā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iespēja gan iegādāties apģērbu, gan saņemt to sūtījumos un pienesumos, gan saņemt to no ieslodzījuma vietas administrācijas, noteikumu projekts noteic, ka ieslodzījuma vietas administrācija izsniedz ieslodzītajam tā atbrīvošanas dienā sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apavus, ja ieslodzītajam nav šāda apģērba un apavu.
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 1022 ar 7. ³ punktu, nosakot, ka ieslodzītajam, kuru atbrīvo no ieslodzījuma vietas, sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai.
Ja ieslodzītais tā atbrīvošanas dienā vēlas saņemt naudu braukšanas biļetes iegādei uz dzīvesvietu vai darbavietu, viņam jāvēršas ar iesniegumu pie ieslodzījuma vietas administrācijas. Iesniegumā ieslodzītajam jānorāda izvēlētā dzīvesvieta vai darbavieta Latvijas Republikas teritorijā, uz kuru ieslodzītais dosies pēc atbrīvošanās. Ja ieslodzītā dzīvesvieta vai darbavieta ir ārpus Latvijas Republikas teritorijas, ieslodzītais iesniegumā norāda jebkuru vietu Latvijas Republikas teritorijā, līdz kurai ieslodzījuma vietas administrācija sedz ceļa izdevumus, proti, izmaksā naudu braukšanas biļetes iegādei. Ieslodzījuma vietas administrācija, saņemot ieslodzītā iesniegumu ar konkrēti norādīto dzīvesvietas vai darbavietas adresi vai jebkuru norādīto vietu Latvijas Republikas teritorijā, izvērtē transporta iespējas un biļešu cenas uz norādīto vietu Latvijas Republikas teritorijā un izmaksā naudu braukšanas biļetes iegādei atbilstoši minimālajai braukšanas maksai, proti, ieslodzījuma vietas administrācija izmaksā naudu atbilstoši lētākās biļetes cenai. Ieslodzījuma vietas administrācija minimālo braukšanas maksu nosaka atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēja oficiālajā mājaslapā publicētiem tarifiem bez braukšanas maksas atvieglojumiem.

Noteikumi Nr. 1022 neparedz ieslodzīto tiesības atteikties no uztura un sadzīves vajadzību materiālām nodrošinājuma normām vai no atsevišķās uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas pozīcijas vai pozīcijām, lai gan daudzos gadījumos ieslodzītajam, piemēram, nav nepieciešami mazgāšanas līdzekļi un personīgās higiēnas līdzekļi vai arī atsevišķas to pozīcijas, ņemot vērā, ka tos var iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā ieslodzījuma vietas teritorijā, kā arī saņemt sūtījumos un pienesumos. Ieslodzītajiem bieži nav nepieciešami arī atsevišķi pārtikas produkti, piemēram, maize. Neļaujot ieslodzītājam atteikties no uztura vai materiālā nodrošinājuma normas, tiek nevajadzīgi izšķērdētas materiālās vērtības un uzturs.

Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 1022 ar 8. ¹ punktu, nosakot, ka ieslodzītajam, izņemot nepilngadīgajam ieslodzītajam, ir tiesības atteikties no Noteikumu Nr. 1022 1., 2. un 3. pielikumā noteiktās uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas vai no atsevišķas uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas pozīcijas vai pozīcijām, iesniedzot attiecīgu rakstveida iesniegumu ieslodzījuma vietas priekšniekam. Nepilngadīgajam ieslodzītājam noteikumu projektā nav paredzētas tiesības atteikties no uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas (pilnībā vai daļēji), ņemot vērā, ka nepilngadīgais ieslodzītais nevar pats sevi apgādāt ar uztura un sadzīves vajadzību materiālajām normām, nevar pilnvērtīgi izprast sekas, kas varētu rasties, atsakoties no uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 1022 prasībām ieslodzītajiem ir noteiktas šādas mazgāšanas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu mēneša normas:
– zobu suka 1 gab. uz 12 mēnešiem;
– zobu pasta 50 g;
– tualetes papīrs 30 m rullis;
– saimniecības ziepes 100 g;
– tualetes ziepes 50 g;
– sievietēm higiēnas paketes 10 gab.
Iepriekš minētās normas nav mainītas kopš Noteikumu Nr. 1022 spēkā stāšanās laika un neatbilst vairs esošajai situācijai un mūsdienu higiēnas prasībām.

Ievērojot minēto, radusies nepieciešamība mainīt mazgāšanas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu normas vienam ieslodzītajam. Veicot izmaiņas minētajās normās, tika apzināta reālā situācija ieslodzījuma vietās, ņemot vērā ieslodzījuma vietu administrāciju sniegtos priekšlikumus par mazgāšanas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu reālo izlietojumu ieslodzīto vidū, kā arī par nepieciešamību iekļaut jaunas normu pozīcijas Noteikumu Nr. 1022 3. pielikumā.
Noteikumu projektā ir izstrādātas šādas jaunas mazgāšanas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu normas:
– zobu suka 1 gab. uz 3 mēnešiem. Minētā norma noteikta, ņemot vērā stomatologu rekomendācijas, kas noteic, ka, lai varētu pilnvērtīgi ievērot mutes dobuma higiēnu, zobu suka būtu jāmaina reizi ceturksnī, līdz ar to ieslodzītajam ir paredzētas četras zobu sukas gadā;
– zobu pasta 50 mililitri (pati norma nav mainīta, ir mainītas mērvienības no gramiem uz mililitriem atbilstoši Elektroniskajā iepirkuma sistēmā esošajām mērvienībām);
– tualetes papīrs, rullis, 2 gab. mēnesī (ne mazāks par 30 m). Minētā norma noteikta, lai pilnvērtīgāk varētu nodrošināt ieslodzītajiem higiēnas prasību ievērošanu, ņemot vērā arī ieslodzīto sūdzības par to, ka noteiktā norma ir nepietiekama. Minēto tualetes papīra izsniegšanas normu palielināt rekomendēja arī ieslodzījuma vietu administrācijas. Noteikumu projektā vairs nav noteikts konkrēts tualetes papīra ruļļa garums, bet ir norādīts, ka viena tualetes papīra ruļļa garums nav mazāks par 30 metriem, tādējādi atstājot ieslodzījuma vietu administrācijām rīcības brīvību, izvēloties tualetes papīra ruļļa garumu, nosakot tikai minimālo garumu.
– saimniecības ziepes 200 g uz 6 mēnešiem. Iepriekš noteiktā norma ir samazināta, ņemot vērā reālo situāciju – saimniecības ziepju izlietojumu ieslodzījuma vietās. Ieslodzījuma vietu administrācijas norāda, ka ne vienmēr saimniecības ziepes, izsniedzot tās 100 g katru mēnesi, tiek pilnvērtīgi izlietotas, proti, veidojas saimniecības ziepju uzkrājumi, kurus ieslodzītie neizlieto. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka ieslodzīto personu virsdrēbju mazgāšana ieslodzījuma vietās tiek nodrošināta centralizēti un šim nolūkam ieslodzītajiem nav jāpatērē saimniecības ziepes. Ņemot vērā to, ka tiek samazināts izsniegto saimniecības ziepju daudzums, vienlaicīgi ir palielināts izsniedzamo tualetes ziepju daudzums;
– tualetes ziepes 100 g mēnesī. Palielinot izsniedzamo tualetes ziepju daudzumu, tiek ņemtas vērā ieslodzījuma vietu administrāciju rekomendācijas, kā arī tas, ka kopš 2018. gada 1. decembra ieslodzītajiem tiek nodrošināta iespēja mazgāties pirtī vai dušā vismaz divas reizes nedēļā. Vairāk par divām reizēm nedēļā tiek dota iespēja papildus nomazgāties pirtī vai dušā tiem ieslodzītajiem, kuri ir nodarbināti netīros darbos, kā arī pēc sporta nodarbībām. Lai varētu nodrošināt ieslodzītajiem minēto iespēju izmantošanu, nepieciešams palielināt tualetes ziepju izsniegšanas normu līdz 100 g mēnesī;
– sievietēm higiēnas paketes 16 gab. Noteikumu projektā norma ir palielināta, ņemot vērā reālas higiēnas prasības.
Papildus noteikumu projekta 3. pielikumā ir iekļauta vēl viena jauna pozīcija:
– trauku mazgāšanas līdzeklis 500 ml uz 6 mēnešiem. Minētā pozīcija ir iekļauta noteikumu projekta 3. pielikumā, ņemot vērā to, ka ieslodzījuma vietās netiek centralizēti organizēta trauku mazgāšana, kā arī to, ka tikai dažās ieslodzījuma vietās ir regulāri pieejams karstais ūdens un no ieslodzītajiem tiek saņemtas pamatotas sūdzības, ka nav iespējams nomazgāt traukus aukstā ūdenī bez trauku mazgāšanas līdzekļa. Tā kā trauku mazgāšanas līdzekli, lai nomazgātu traukus, ir nepieciešams lietot pavisam nelielā daudzumā, un ieslodzītajam ir jānomazgā tikai tie trauki, kurus lieto viņš personīgi, pietiekams trauku mazgāšanas līdzekļa daudzums būtu 500 ml uz 6 mēnešiem. Papildus noteikumu projektā ir noteikts, ka trauku mazgāšanas līdzekli izsniedz tikai tad, ja ēdināšana tiek nodrošināta kamerā.
Mazgāšanas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu normas vienam ieslodzītajam ir optimāli izstrādātas, lai nepieļautu, lai kāda no higiēnas precēm tiktu izlietota pirms paredzētā termiņa.

Noteikumu Nr. 1022 4. pielikums noteic apģērba un apavu normas vienam notiesātajam (apģērba un apavu nosaukums un daudzums), atsevišķi izdalot vīriešiem un zēniem izsniedzamo apģērbu un apavus, kā arī sievietēm un meitenēm izsniedzamo apģērbu un apavus. Noteikumu projekta 7. punkts noteic, ka ieslodzījuma vietas administrācija tikai nepieciešamības gadījumā izsniedz ieslodzītajam apģērbu un apavus, saņemot iesniegumu (1. problēmas un risinājuma apraksts), līdz ar to nav nepieciešams turpmāk norādīt izsniedzamā apģērba un apavu skaitlisko daudzumu, jo apģērbs un apavi tiks izsniegti pēc nepieciešamības. Neskatoties uz to, ka Noteikumu Nr. 1022 4. pielikuma nosaukumā ir norāde, ka apģērbu un apavus izsniedz tikai notiesātajiem, ieslodzījuma vietas administrācija nepieciešamības gadījumā apģērbu un apavus izsniedz arī apcietinātajiem.
Izsniedzamā apģērba un apavu normas nav mainītas kopš 2014. gada 18. februāra. Praksē daudzas apģērba pozīcijas nav vairs aktuālas, tās netiek lietotas un pasūtītas, turklāt laika gaitā ir mainījušies apģērbu veidu nosaukumi, kā arī ieviesti jauni apģērba veidi. Tāpat laika gaitā ir izzudusi dažādība izsniedzamo apģērbu un apavu veidos starp vīriešiem un zēniem, sievietēm un meitenēm.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, noteikumu projektā netiek ietverts izsniedzamā apģērba un apavu skaitliskais daudzums, Noteikumu Nr. 1022 4. pielikuma nosaukums ir mainīts, proti, "Ieslodzītajam izsniedzamais apģērbs un apavi". Noteikumu projekts paredz, ka vairs netiks izdalīts atsevišķi vīriešiem un zēniem izsniedzamais apģērbs un apavi, kā arī sievietēm un meitenēm izsniedzamais apģērbs un apavi, jo tie faktiski neatšķiras. No Noteikumu Nr. 1022 4. pielikuma paredzēts svītrot gan vīriešu, gan sieviešu vasaras cepuri (galvassegu), vīriešiem – uzvalku, gan vīriešu, gan sieviešu silto apakšveļu, sievietēm – svārkus, blūzi un zeķubikses. Ņemot vērā Latvijas Republikas ģeogrāfisko izvietojumu, proti, Latvijas Republikas teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, kā arī gada vidējo gaisa temperatūras klimatisko standarta normu (1991.-2022. gads) Latvijas Republikā +6,8⁰C, nav nepieciešams noteikumu projekta 4. pielikumā atsevišķi izdalīt "silto apakšveļu". Jēdziens "apakšveļa" ietvert gan vasaras perioda, gan ziemas perioda apakšveļu. Ja ieslodzītais ir nodarbināts ārpus telpām un ilgstoši atrodas saules staru ietekmē, ieslodzītajam tiek izsniegta vasaras cepure kā darba apģērba priekšmets, lai ievērotu darba aizsardzības prasības. Turklāt ieslodzījuma vietu pastaigas laukumi ir aprīkotu ar nojumēm, kas vasaras karstajā laikā pastaigu laikā pasargā ieslodzīto no tiešo saules staru ietekmes, līdz ar to no Noteikumu Nr. 1022 4. pielikuma paredzēts svītrot gan vīriešu, gan sieviešu vasaras cepuri.  Tāpat noteikumu projektā precizēti atsevišķi apģērba veidi – nevis ziemas jaka, bet ziemas virsjaka, vīriešiem krekla vietā ir paredzēts T-krekls, sievietēm blūzes vietā – T-krekls, uzvalka vietā vīriešiem paredzēta jaka un bikses, sievietēm bikšu vietā arī paredzēta jaka un bikses. Veiktas attiecīgas korekcijas, precizējot, ka sievietēm izsniedzama nevis apakšveļa, bet gan krūšturis un apakšbikses. Tā kā ieslodzīto sieviešu vidū svārki nav pieprasīti, svītrotas arī zeķubikses, nosakot, ka izsniedzamas īsās un pusgarās zeķes. Noteikumu Nr. 1022 4. pielikumā paredzēts svītrot vārdu "sporta", tādējādi paredzot iespēju ieslodzītajam izsniegt jebkāda veida jaku un bikses, nevis tikai sportam paredzētu jaku un bikses. Tāpat paredzēts papildināt Noteikumu Nr. 1022 4. pielikumu ar jaunu pozīciju "ziemas cimdi". 

Olaines cietuma (Latvijas Cietumu slimnīcas) Atkarīgo centrā (turpmāk – Atkarīgo centrs) tiek īstenota resocializācijas programma atkarību mazināšanai (turpmāk – atkarību mazināšanas programma), kuras ietvaros notiesātajiem ir paredzēts obligāts sporta nodarbību apmeklējums. Sporta nodarbības tiek īstenotas ar mērķi notiesātajiem attīstīt veselīga dzīvesveida ieradumus, kā arī veidot emociju kontroles un sadarbības prasmes. Sporta nodarbībās tiek apgūti arī komandu sporta veidi, piemēram, florbols, volejbols, frisbijs u.c. Šobrīd notiesātie nevar pilnā apjomā iesaistīties sporta nodarbībās sporta apavu trūkuma dēļ, tādējādi arī nevar pilnvērtīgi sasniegt atkarību mazināšanas programmas mērķi. Turklāt notiesātajiem, kas apgūst atkarību mazināšanas programmu Atkarīgo centrā, nav noteiktas tiesības saņemt jebkāda veida sūtījumus un pienesumus (izņemot izglītības materiālus).
Savukārt daļa ieslodzīto ir iesaistīti tādu izglītības programmu apguvē, kurās arī ir paredzētas sporta nodarbības stundas, līdz ar to arī šiem ieslodzītajiem nepieciešams nodrošināt sporta apavus, lai tie varētu piedalīties sporta nodarbībās, tādējādi pilnvērtīgi apgūt attiecīgo izglītības programmu. Tāpat jāņem vērā, ka neatbilstošu apavu lietošana sporta nodarbībās palielina traumatisma risku.

Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta 4. pielikumā papildus ir iekļauti sporta apavi, kas paredzēti ieslodzītajiem, kas atrodas Atkarīgo centrā, kā arī tiem ieslodzītajiem, kas ir iesaistīti tādu izglītības programmu apguvē, kurās ir iekļautas sporta nodarbības.

Noteikumu Nr. 1022 5. pielikumā ir iekļautas gultas piederumu normas vienam ieslodzītajam, tajā skaitā sega (pusvilnas) 1 gab. un dvielis (0,5x1,0m) 2 gab. Šīs normas nav mainītas kopš 2014. gada 18. februāra, lai gan mūsdienās ir pieejams plašāks gultas piederumu – segu un dvieļu – klāsts (izmērs, materiāls, materiāla biezums utt.). Nosakot vienu segas veidu (pusvilna) un konkrēta izmēra dvieli (0,5x1,0m), tiek nepamatoti ierobežota ieslodzījuma vietas administrācijas izvēles iespēja, izvēloties gultas piederumu normas ieslodzītajiem, pie tik liela gultas piederumu klāsta.

Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 1022 5. pielikumā segas veidu – pusvilna, kā arī svītrot Noteikumu Nr. 1022 5. pielikumā dvieļa izmēru.