Anotācija (ex-ante)

Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne" ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. 2021. gadā tika apstiprināta eegula 2021/2115, kas paredz intervences pasākumus KLP jauno mērķu sasniegšanai.
Tiešo maksājumu mērķis ir veicināt šādu KLP stratēģisko mērķu sasniegšanu:
1) atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju, lai ilgtermiņā uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku un lauksaimniecības daudzveidību, kā arī nodrošinātu lauksaimniecības produktu ilgtspēju Eiropas Savienībā;
2) piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus un citus jaunus lauksaimniekus, kā arī veicināt ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos;
3) uzlabot lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumu samazināšanu, kā arī dzīvnieku labturības uzlabošanu un pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanu.

2021. gadā tika sagatavota situācijas analīze par KLP specifiskajiem mērķiem, ar nozares stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk – SVID) analīzes palīdzību identificējot vajadzības un nosakot intervences pasākumus identificēto vajadzību apmierināšanai. 2022. gada 11. novembrī Eiropas Komisija apstiprināja (lēmums Nr. C(2022) 7899) Latvijas izstrādāto KLP stratēģisko plānu, kurā ir noteiktas atbalsta prioritātes un atbalsta instrumenti.  KLP stratēģiskais plāns apvieno plašu mērķtiecīgu atbalsta pasākumu klāstu, ņemot vērā Latvijas vajadzības, kas noteiktas, pamatojoties uz savas teritorijas un lauksaimniecības un pārtikas nozares SVID analīzi.

Noteikumu projekts, kas aizstās pašreizējo tiešo maksājumu piešķiršanas regulējumu, ir sagatavots, lai nodrošinātu Kopējās lauksaimniecības politikas reformas nosacījumu piemērošanu tiešo maksājumu jomā, sākot no 2023. gada, atbilstoši regulai (ES) 2021/2115.
Noteikumu projektā noteikti specifiski nosacījumi attiecībā uz tiešo maksājumu administrēšanas un kontroles prasībām, lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kas jāizpilda, lai saņemtu tiešos maksājumus.

Noteikumu projekta 1. nodaļā ietverti vispārīgie jautājumi, tostarp minēti visi tiešie maksājumi un nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu ietekme uz tiešo maksājumu saņemšanu. Noteikuma projektā paredzēti atbrīvojumi no atbilstības nosacījumu neizpildes nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu situācijās, paredzot, ka par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem tiek uzskatīti ne tikai regulas 2021/2116 3. panta 1. punktā noteiktie gadījumi, bet arī tie gadījumi, kas ir radušies neatkarīgi no lauksaimniecības rīcības vai lēmumiem, piemēram, kad nedarbojas tehnika vai iekārta, vai datorprogramma. Nepieciešams paplašināt normas tvērumu, tā dodot iespēju administrējošai iestādei izvērtēt cēloņsakarības ar apstākļiem, kas radušies, un konkrētu nosacījumu izpildi.
Noteikumu projekts paredz piemērot no 2023. gada Latvijā turpmākminētās tiešo maksājumu intervences.
1. Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts (turpmāk arī – ISIP).
Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts paredzēts tam, lai tuvinātu lauku saimniecību ienākumus vidējiem ienākumiem pārējā ekonomikā. Intervences īstenošana nodrošinās ienākumu atbalsta minimumu lauksaimniekiem, tā nodrošinot lauksaimniekiem ienākumu stabilitāti. Lai saņemtu atbalstu, lauksaimniekam ir jābūt minimālai lauksaimnieciskajai darbībai, kas paredz arī regulāru lauksaimniecības zemes sakopšanu un uzturēšanu, tā mazinot platību aizaugšanas risku. Tāpat ir jāievēro virkne prasību nosacījumu sistēmā, tā dodot ieguldījumu zemes auglības un kvalitātes nodrošināšanā, piesārņojuma mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības veicināšanā. Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku, efektīvāku un taisnīgāku tiešo maksājumu sadali, paredzēts diferencēts ISIP, nodrošinot divas dažādas likmes: ISIP pamatlikmi un ISIP novados ar īpašiem apstākļiem. Diferencēts ISIP nodrošinās lielāku atbalstu uz hektāru novados ar īsāku veģetācijas periodu un zemāku augsnes kvalitāti vai novados, kas robežojas ar ES trešajām valstīm. Analizējot neto pievienoto vērtību uz darba vienību dažādos Latvijas reģionos, ir konstatēts, ka reģionos ar zemāku neto pievienoto vērtību caurmērā ir arī īsāks veģetācijas periods un zemāka lauksaimniecības zemes auglība (ballēs). Teritorijas, kas robežojas ar ES trešajām valstīm, atrodas vistālāk no ostām un resursu sagādes punktiem, un tajās pakāpeniski mazinās pieejamais darbaspēks, tāpēc viss minētais apgrūtina lauksaimniecību šajos pierobežas novados. Kritēriji ir aprakstīti Eiropas Komisijas apstiprinātajā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam.

2. Maksājums mazajiem lauksaimniekiem (turpmāk – MLS).
Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku, efektīvāku un taisnīgāku tiešo maksājumu sadali, paredzēts MLS. Piešķirot MLS, paredzēts pārdalīt maksājumu mazākām lauku saimniecībām, lai nodrošinātu atbalstu par hektāru virs vidējā valsts līmeņa. MLS ir vienkāršota atbalsta shēma, kas aizstāj visu citu tiešo maksājumu shēmu atbalstu.
Lai saņemtu MLS minimālā platība, kas saimniecībai ir nepieciešama, ir viens hektārs. 
Noteikumu projektā ir noteikti arī nosacījumi, kad tiek uzskatīts, ka  lauksaimnieks nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocības gūšanai no MLS, nosakot, ka lauksaimnieks nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no MLS, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:
2.1. kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz četri hektāri. 
2.2.kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku maksājumu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, ir vismaz 400 euro;
2.3.saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji ;
2.4.saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;
2.5.saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

3. Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts (turpmāk – PM).
Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku, efektīvāku un taisnīgāku tiešo maksājumu sadali, paredzēts PM. Piešķirot PM, paredzēts pārdalīt maksājumu mazākām lauku saimniecībām, lai nodrošinātu atbalstu par hektāru virs vidējā valsts līmeņa. PM sliekšņi un likmes ir veidotas tā, lai tiešo maksājumu pieaugums (%) uz gada darba vienību (TM/GDV) vislielākais būtu 20–30 hektāru lielām saimniecībām, ar būtisku pieaugumu gan mazākām (5–20 ha), gan lielākām (30–75 ha) saimniecībām atbilstoši identificētajām vajadzībām.

4. Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem.
Lai veicinātu gados jauno lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecībā un paaudžu nomaiņu, tiks sniegts papildu atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem to pirmajos saimniekošanas gados par pirmo nesen dibināto saimniecību, kas ir izveidota ne agrāk kā piecu gadu laikā, pirms lauksaimnieks pirmo reizi piesakās šim atbalstam.

5. Klimatiskās un vidiskās shēmas (turpmāk – ekoshēma.
5.1. Ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzēts, lai veicinātu augsnes kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus veicinot augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, lai samazinātu SEG emisiju no lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas, veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu lauksaimniecībā, lai atbalstītu klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu un lai nodrošinātu tipisko lauksaimniecības zemju ainavu un to elementu aizsardzību, saglabājot daudzveidīgu, vizuāli pievilcīgu un ekoloģiski funkcionālu ainavu struktūru un elementu daudzveidību.
5.2. Ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību paredzēts, lai atbalstītu klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, lai veicinātu augsnes kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus veicinot augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, lai sekmētu augu apputeksnēšanu, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses īstenošanu, tostarp veidojot buferzonas, un bišu izplatību tradicionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā.
5.3. Ekoshēmas maksājums par saudzējošo lauksaimniecības praksi paredzēts, lai veicinātu augsnes kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus veicinot augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu.
5.4. Ekoshēmas maksājums par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošām lauksaimniecības praksēm paredzēts, lai sekmētu amonjaka emisiju samazināšanu, īstenojot amonjaka emisiju samazinošus pasākumus, un lai nodrošinātu ilgtspējīgu augsnes auglības pārvaldību.
5.5. Ekoshēmas atbalsts par zālāju saglabāšanas veicināšanu paredzēts, lai samazinātu SEG emisiju no lopkopības un veicinātu SEG emisiju mazinošu prakšu īstenošanu lopkopībā.
5.6. Ekoshēmas atbalsts par agroekoloģijas praksēm bioloģiskās saimniecībās paredzēts, lai atbalstītu klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu un veicinātu augsnes kvalitātes uzlabošanu, vienlaikus veicinot augsnes struktūras uzlabošanos un ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu, lai palielinātu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm apsaimniekoto platību, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības, integrētās augu audzēšanas un citu vides pasākumu ieguldījumu ekosistēmas pakalpojumu sniegšanā un motivētu lauksaimniekus pāriet uz integrētās augu audzēšanas un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmām, nodrošinot tipisko lauksaimniecības zemes ainavu un to elementu aizsardzību, saglabājot daudzveidīgu, vizuāli pievilcīgu un ekoloģiski funkcionālu ainavu struktūru un elementu daudzveidību.

6. Saistītais ienākumu atbalsts paredzēts, lai pārvarētu grūtības noteiktos sektoros, stiprinātu konkurētspēju, ilgtspēju un kvalitāti un līdzsvarotu ienākumus dažādu specializāciju saimniecībās. Saistītais ienākumu atbalsts tiks ieviests 14 sektoros: slaucamās govis, liellopi, aitas, kazas, dārzeņi, augļi un ogas, cietes kartupeļi, sertificētas sēklas kartupeļi, sertificētas labības sēklas, sertificētas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklas, vasaras rapsis un vasaras ripsis, rudzu populācijas šķirnes un proteīnaugi.

Noteikumu projekta 2. nodaļā noteikti atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumi. Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumi paredz, ka tiešie maksājumi piešķirami par pretendenta īpašumā vai valdījumā esošu lauksaimniecības zemi, kas atbilst aramzemes, ilggadīgo zālāju un ilggadīgo stādījumu definīcijai un īscirtmeta atvasāju nosacījumiem, kas izklāstītas šajā nodaļā. Tā kā Latvijas normatīvie akti pieļauj arī mutisku vienošanos noslēgšanu, tad, lai pārbaudītu, vai atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība atrodas attiecīgās personas tiesiskajā valdījumā (lietošanā), nepieciešams noteikt, ka lauksaimniekam pēc LAD pieprasījuma ir jāiesniedz rakstisks apliecinājums, ja viņš ar zemes īpašnieku ir noslēdzis mutisku vienošanos. Mutiskās vienošanās noslēgšana ir pieļaujama, ciktāl tā nav pretrunā ar citos normatīvajos aktos noteiktām prasībām, piemēram, likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 36. pantu, kas noteic, ka lauksaimniecības zemes nomas līgums slēdzams rakstveidā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
Noteikumu projekta 3. nodaļā noteikti atbalsttiesīgas kaņepju platības nosacījumi.
Noteikumu projekta 4. nodaļā noteikti minimālie tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi. Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi paredz, ka tiešajiem maksājumiem pieteiktajai lauksaimniecības zemes platībai jābūt vismaz viens hektārs un to var veidot atsevišķi lauku bloki ar lielumu 0,3 hektāri, un minimālais lauksaimniecības zemes nogabala lielums, kas iekļauts lauku blokā, ir 0,1 hektārs. Tiešos maksājumus tikai par dzīvniekiem piešķir vienīgi tad, ja piešķiramā summa ir vismaz 100 euro.
Noteikumu projekta 5. nodaļā noteikti kritēriji, pēc kuriem nosakāms, vai maksājumu pretendents ir aktīvs lauksaimnieks. Aktīva lauksaimnieka nosacījums jāpierāda visiem tiešo maksājumu atbalsta pretendentiem. Atbalsta pretendents uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja piešķirtā tiešo maksājumu kopsumma gadā pirms atbalsta samazinājuma piemērošanas nepārsniedza 500 euro vai tas izpilda vismaz vienu no septiņiem kritērijiem:
1)  personas īpašumā esošie lauksaimniecības dzīvnieki ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā datubāzē (vismaz viena liellopu vienība);
2)  personas īpašumā esošā saimniecība ir iekļauta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā;
3)  persona iekļauta kā sēklaudzētājs Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā;
4)  vismaz 1/3 personas īpašumā esošās saimniecības ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, ko uzrauga sertifikācijas institūcija "Vides kvalitāte" un SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs";
5)  personas īpašumā esošā saimniecībā tiek nodarbināts vismaz viens algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā vai ir ne mazāk kā viena lauksaimnieciskā darba vienība uz katriem 100 lauksaimniecībā izmantojamiem zemes hektāriem. 2023. gadā atbalsta pretendents, kura lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz 20 hektāru, uzskatāms par vienu darbaspēka vienību. Tādējādi tiks uzskatīts, ka pretendents ir aktīvs lauksaimnieks, un viņš varēs pretendēt uz tiešajiem maksājumiem;
6)  vidējais standarta izlaides rādītājs par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru, izņemot ilggadīgo zālāju, kas atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un putnu dzīvotni, ir vismaz 400 euro/ha. Ja saimniecībā ir tikai izņēmumā minētā veida platības, tad tiks uzskatīts, ka pretendents ir aktīvs lauksaimnieks, un viņš varēs pretendēt uz tiešajiem maksājumiem;
7)  personas īpašumā esošā saimniecībā lauksaimnieciskās darbības izmaksas veido noteiktu summu uz ha (120 euro), ko noteikusi dalībvalsts, pamatojoties uz minimālajām zemes uzturēšanas izmaksām, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Noteikumu projekta 6. nodaļā izklāstītas tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu sistēmas prasības. Nosacījumu sistēma paredz, ka katrai dalībvalstij saskaņā ar regulas 2021/2115 12. pantu savos KLP stratēģiskajos plānos ir jāiekļauj kritēriji par to, kā tiešo maksājumu saņēmējiem piemērojams atbalsta samazinājums, ja tie neievēro regulas 2021/2115 III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartus šādās jomās:
a) klimats un vide, tostarp ūdens, augsne un ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība;
b) sabiedrības veselība un augu veselība;
c) dzīvnieku labturība.
Noteikumu projekts paredz pienākumu lauksaimniekam ievērot KLP stratēģiskajā plānā iekļautos laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartus, Latvijas normatīvajos aktos pārņemtās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības saskaņā ar regulas 2021/2115 III pielikumu, kā arī administrēšanas, kontroles un maksājuma samazināšanas principus, ja tiek konstatēta attiecīgo prasību vai standartu neievērošana vai pārkāpumi.

Noteikumu projekta 7. nodaļā noteikta ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksājuma maksimuma noteikšana un samazinājums. Ilgtspēju sekmējošā ienākuma pamatatbalsta maksājumu maksimums: tiks piemērots 100 % samazinājums tai ilgtspēju sekmējošā ienākuma pamatatbalsta summas daļai, kas pārsniedz 100 000 euro, no kuras pirms tam atņem ar lauksaimniecisko darbību saistītās algas, tajā skaitā ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas. Saistība ar lauksaimniecisko darbību tiks noteikta gan darbiniekiem, kas saimniecībā veic pamatdarbības funkcijas lauksaimniecībā, gan pārvaldes darbiniekiem, kas pilda saimniecības lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamās atbalsta funkcijas. Saimniecības pamatdarbības un pārvaldes darbiniekiem, kuru pienākumi saistīti tikai ar lauksaimniecību, ar lauksaimniecisko darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas ņem vērā pilnā apmērā. Saimniecības pamatdarbības un pārvaldes darbiniekiem, kuru pienākumi saistīti gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, ar lauksaimniecisko darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, nosaka proporcionāli.
Noteikumu projekta 8. nodaļā noteikti ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta diferencēšanas nosacījumi un indikatīvais apmērs, kas noteikts noteikumu projekta 16. pielikumā.
Noteikumu projekta 9. nodaļā noteikti mazajiem lauksaimniekiem paredzētā maksājuma saņemšanas nosacījumi.
Noteikumu projekta 10. nodaļā noteikti ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta saņemšanas nosacījumi un indikatīvais apmērs, kas izklāstīts noteikumu projekta 16. pielikumā.
Noteikumu projekta 11. nodaļā noteikti gados jauniem lauksaimniekiem paredzētā ienākumu papildatbalsta saņemšanas nosacījumi un veids, kādā Lauku atbalsta dienests pārbaudīs atbilstību tiem, tostarp, kā tiks noteikts gads, kad ir uzskatāms, ka pretendents pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību. Tas tiks noteikts pēc Lauku atbalsta dienestam pieejamajiem datiem par iesniegumiem valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībā, deklarētiem lauksaimnieciskās darbības ieņēmumiem Valsts ieņēmumu dienestā un reģistrētiem lauksaimniecības dzīvniekiem Lauksaimniecības datu centrā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem atbalsta pretendentiem no 2023. gada ir jāatbilst paplašinātai gados jauna lauksaimnieka definīcijai, kas ietver ne tikai prasību par to, ka lauksaimnieks ir saimniecības vadītājs un nav vecāks par 40 gadiem pirmajā gadā, kad tas piesakās uz atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, bet arī ir ieguvis ar lauksaimniecību saistītu izglītību. Izglītības prasības izpildei paredzētas trīs iespējas:
a) ieguvis augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību;
b) apguvis lauksaimniecības priekšmetus 320 stundu apjomā, mācoties augstākās vai vidējās profesionālās lauksaimniecības izglītības programmā;
c) apguvis lauksaimniecības zināšanu pamatkursus vismaz 160 stundu apjomā.
Izglītības prasībai jābūt izpildītai līdz 1. augustam pirmajā gadā, kad lauksaimnieks piesakās uz šo atbalstu.

Noteikumu projekta 12. nodaļā noteikti klimatisko un vidisko shēmu atbalsta saņemšanas nosacījumi.
Noteikumu projekta 13. nodaļā noteikti saistītā ienākumu atbalsta saņemšanas nosacījumi.
Noteikumu projekta 14. nodaļā izklāstīta integrētā administrēšanas un kontroles sistēmas kārtība, tostarp par ģeotelpisko iesniegumu, ko lauksaimnieks iesniedz, piesakoties tiešajiem maksājumiem, par tiešo maksājumu administratīvām pārbaudēm un kontrolpārbaudēm, par platību uzraudzības sistēmu, par pārbaudēm uz vietas saimniecībā, par atbalsta samazinājuma piemērošanu, par atbalsta aprēķina bāzes un samazinājuma aprēķināšanu un par nosacījumu sistēmas prasību izpildes pārbaudi.
Atbalsta samazinājums par nosacījumu sistēmas prasību neievērošanu tiks piemērots izvērtējot neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un tīšumu. Konstatējot neatbilstību atbalsta samazinājums tiks piemērots tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsummai.
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad saimniecība jeb ģeotelpiskais iesniegums tiek pilnībā nodots citai personai, tad atbalsta samazinājums par kuru ir konstatēta neatbilstība nosacījumu sistēmas nosacījumiem, piemērojams personai, kurai ir nodota lauksaimniecības zeme vai saimniecība pilnībā. Tādējādi izvairoties no situācijām, kad saimniecība tiek nodota citai personai, lai izvairītos no maksājuma samazinājuma. Savukārt, gadījumos, ja saimniecība tiek nodota daļēji, tad atbalsta samazinājums ir piemērojams personai, kas  ir atbildīga par neatbilstību, vai, ja attiecīgā persona nav nosakāma, – personai, kurai ir nodota lauksaimniecības zeme, saimniecība vai tās daļa.

Noteikumu projekta 15. nodaļā izklāstīta finanšu disciplīnas piemērošana un avansa maksājumu izmaksa.
Noteikumu projekta 16. nodaļā izklāstīta mākslīgu apstākļu radīšanas izvērtēšana, ko dara Lauku atbalsta dienests.
Noteikumu projekta 17. nodaļā noteikta nepamatotu maksājumu atgūšanas kārtība.
Noteikumu projekta 18. nodaļā izklāstīti nosacījumi atbalsta saņemšanai, kad saimniecība tiek nodota citai personai.
Noteikumu projekta 19. nodaļā noteikta kārtība tiešo maksājumu intervenču vienības summas aprēķināšanai un atbalsta apmēra pārdalīšanai starp intervencēm.

Noteikumu projekta 20. nodaļā izklāstīta nepieciešamā informācijas apmaiņa Lauku atbalsta dienestam ar valsts iestādēm un lauksaimniekiem. Saskaņā ar  esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm, Lauku atbalsta dienests var pieprasīt informāciju, lai nodrošinātu tiešo maksājumu administrēšanu. Informācijas pieprasīšanas periodiskums ir plānots vienu reizi gadā. Informācijas pieprasīšanas forma – pēc pieprasījuma vai starpresoru vienošanās ietvaros. 
Aktīva lauksaimnieka prasības izpildes izvērtējumam Lauku atbalsta dienestam saskaņā ar noteikumu projekta 36.5. apakšpunktu var sniegt pierādījumus, ka saimniecībā ir nodarbināts vismaz viens algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā vai ir ne mazāk kā viena lauksaimniecības darbaspēka vienība uz katriem kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteiktajiem 100 hektāriem.  Lauku atbalsta dienestam par šādiem atbalsta pretendentiem saskaņā ar noteikumu projekta 41. punktu būs nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija par tiešo maksājumu atbalsta pretendentu darba devēja ziņojumā norādīto nostrādāto stundu skaitu. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos par atbalsta pretendentu iesniegto datu ticamību, ka norādīto lauksaimniecībā  nostrādāto stundu skaits nepārsniedz kopējo stundu skaitu atbilstoši darba devēja ziņojumā norādītajām stundām un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādītajām dienām, kas pārrēķinātas uz stundām. Informācijas pieprasīšanas periodiskums ir plānots vienu reizi gadā, sākot ar 2022. taksācijas gadu. Paredzams, ka šāda informācija aktīva lauksaimnieka prasības izpildes novērtējumam būs nepieciešama par aptuveni 300 saimniecībām ik gadu.
Ilgtspēju sekmējošā ienākuma pamatatbalsta maksājumu maksimuma noteikšanai atbalsta pretendents var sniegt Lauku atbalsta dienestam informāciju saskaņā ar noteikumu projekta 7. nodaļu vai 384. punktu. Lai pārliecinātos par atbalsta pretendentu iesniegto datu ticamību, Lauku atbalsta dienests pieprasīs Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju no darba devēja ziņojumiem par darba ienākumiem (darba algu), iedzīvotāju ienākumu nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, ziņoto nostrādāto darba laiku, no ziņām par darba ņēmējiem par aktuālajiem profesiju  kodiem, kā arī no uzņēmuma gada pārskata kopējo un lauksaimniecības neto apgrozījumu vai no gada ienākuma deklarācijas D3 vai D3¹ pielikuma vai individuālo komersantu gada pārskata par kopējiem un lauksaimniecības saimnieciskās darbības ieņēmumiem.  Paredzams, ka šāda informācija ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksājumu maksimuma noteikšanai būs nepieciešama par aptuveni 300 saimniecībām ik gadu, sākot ar 2022. taksācijas gadu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 100. punktu Lauku atbalsta dienestam no Valsts ieņēmumu dienesta būs nepieciešama informāciju par atbalsta pretendenta gada ienākumu deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumā vai uzņēmuma gada pārskatā, vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādītiem kopējiem un lauksaimniecības saimnieciskās darbības ieņēmumiem vai kopējo un lauksaimniecības neto apgrozījumu. Šī informācija nepieciešama, lai Lauku atbalsta dienests varētu pārliecināties, ka lauksaimnieks deklarējis tikai ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības. Valsts ieņēmumu dienestam tiks lūgts sniegt informāciju  arī par katram darbiniekam darba devēja ziņojumā iepriekšējā gadā norādītajām aprēķinātajiem darba ienākumiem (darba algu), iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šī informācija savukārt nepieciešama, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieka sniegtā informācija par izmaksātajiem darba ienākumiem un ar nodarbināšanu saistītajiem nodokļiem un iemaksām ir ticama un nepārsniedz darba devēja ziņojumā un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā sniegto informāciju par aprēķinātajiem darba ienākumiem un ar nodarbināšanu saistītajiem nodokļiem un iemaksām.
Saskaņā ar noteikumu projekta 100., 101., 103. vai 105. punktu Lauku atbalsta dienestam no Valsts ieņēmumu dienesta būs nepieciešama informācija par atbalsta pretendenta katram darbiniekam iepriekšējā gadā darba devēja ziņojumā norādītajiem aprēķinātajiem kopējiem darba ienākumiem (darba algu), iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī no ziņām par darba ņēmējiem par aktuālo profesijas kodu. Informācija no darba devēja ziņojuma nepieciešama, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieka sniegtā informācija par izmaksātajiem darba ienākumiem un ar nodarbināšanu saistītajiem nodokļiem un iemaksām ir ticama un nepārsniedz darba devēja ziņojumā un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ziņojumā sniegto informāciju par aprēķinātajiem darba ienākumiem un ar nodarbināšanu saistītajiem nodokļiem un iemaksām. Informācija par darbinieku aktuālo profesiju nepieciešama, lai pārliecinātos, ka ir ticama lauksaimnieka norādītā informācija par to, kuri darbinieki nodarbināti lauksaimniecības pamatdarbībā, nelauksaimniecības pamatdarbībā un saimniecības pārvaldē.
Saskaņā ar noteikumu projekta 103.2. vai 103.4. apakšpunktu Lauku atbalsta dienests no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīs informāciju par saimniecības gada ienākumu deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumā vai uzņēmuma gada pārskatā, vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādītiem kopējiem un lauksaimniecības saimnieciskās darbības ieņēmumiem vai kopējo un lauksaimniecības neto apgrozījumu. Šī informācija nepieciešama, lai Lauku atbalsta dienests varētu pārliecināties, ka lauksaimnieks pareizi noteicis īpatsvaru lauksaimnieciskās darbības ieņēmumiem no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem vai lauksaimniecības neto apgrozījumam no kopējā neto apgrozījuma.
Saskaņā ar noteikumu projekta 383.punktu Lauku atbalsta dienests no Valsts ieņēmumu dienesta atbilstoši tam, kāda informācija būs nepieciešama katra konkrēta atbalsta pretendenta gadījumā, prasīs informāciju par atbalsta pretendenta gada ienākumu deklarācijas D3 vai D3¹ pielikumā vai uzņēmuma gada pārskatā, vai individuālo komersantu gada pārskatā par 2023. gadu norādītiem kopējiem un lauksaimniecības saimnieciskās darbības ieņēmumiem vai kopējo un lauksaimniecības neto apgrozījumu. Šī informācija nepieciešama, lai LAD varētu pārliecināties, ka lauksaimnieks pareizi noteicis īpatsvaru lauksaimnieciskās darbības ieņēmumiem no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem vai lauksaimniecības neto apgrozījumam no kopējā neto apgrozījuma. Valsts ieņēmumu dienestam tiks lūgts sniegt informāciju arī par katram darbiniekam darba devēja ziņojumā 2023. gadā norādītajiem aprēķinātajiem kopējiem darba ienākumiem (darba algu), iedzīvotāju ienākuma nodokli  un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, no ziņām par darba ņēmējiem par aktuālo profesiju atbilstoši profesiju klasifikatoram. Informācija no darba devēja ziņojuma nepieciešama, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieka sniegtā informācija par izmaksātajiem darba ienākumiem un ar nodarbināšanu saistītajiem nodokļiem un iemaksām ir ticama un nepārsniedz darba devēja ziņojumā un Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas sagatavotajā sezonas laukstrādnieku ziņojumā sniegto informāciju par aprēķinātajiem darba ienākumiem un ar nodarbināšanu saistītajiem nodokļiem un iemaksām. Informācija par darbinieku aktuālo profesiju nepieciešama, lai pārliecinātos, ka ir ticama lauksaimnieka norādītā informācija par to, kuri darbinieki nodarbināti lauksaimniecības pamatdarbībā, nelauksaimniecības pamatdarbībā un saimniecības pārvaldē.
Ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem administrēšanas nolūkā, lai noteiktu, kad fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību, Lauku atbalsta dienests pieprasīs vai iegūs Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par fizisku personu un juridisko personu lauksaimniecības ieņēmumiem (jebkurā NM iesniegtajā pārskatā, deklarācijā), neatkarīgi no nodokļu maksātāja statusa. Atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem jau tiek īstenots kopš 2015. gada un ir plānots turpināt sadarbību, kuras ietvaros Lauku atbalsta dienests informāciju par lauksaimnieciskās darbības ieņēmumu deklarēšanas faktu pieprasīs un Valsts ieņēmumu dienests sniegs par pēdējiem desmit gadiem vai Lauku atbalsta dienestam tiks nodrošināta pieeja Valsts ieņēmumu dienesta datu noliktavas datiem par senāku laika periodu, ja tas nepieciešams atbalsta administrēšanas nolūkiem. Paredzams, ka šāda informācija ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem administrēšanas nolūkā būs nepieciešama par aptuveni 700 saimniecībām ik gadu, sākot ar 2022.taksācijas gadu.
Lai Valsts ieņēmumu dienestam būtu iespēja sniegt nepieciešamo informāciju, Lauku atbalsta dienests informāciju pieprasīs elektroniskā veidā, kas noformēta teksta failā vai CSV (Comma Separated Values) failā.
Lauku atbaksta dienestam nepieciešamo informāciju no Darba devēja ziņojumiem, vai Ziņās par darba ņēmējiem sniegto informāciju, par fizisko un juridisko personu ienākumiem, aprēķinātajiem nodokļiem, nostrādātajām stundām un aktuālo profesijas kodu, Valsts ieņēmumu dienests nodod izmantojot datu noliktavas sistēmas pārskatus (piemēram, pārskats DN_darba_algas; pārskats DDZ_DN_alga_stundas_NM, kuros norādīta par NM nodarbināto personu atalgojumu, aprēķinātajām VSAOI un ieturēto IIN, aktuālo profesijas kodu) vai, ja tāda funkcionalitāte datu noliktavā nav pieejama, izmantojot citus Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošus tehniskus līdzekļus.

Lauku atbalsta dienests apstrādā gan fizisku, gan juridisku personu datus, lai nodrošinātu atbalsta pretendenta identifikāciju un izvērtēšanu atbilstoši regulas 2021/2016 71. pantam. Datu glabāšana un koplietošana notiek saskaņā ar regulas 2021/2116 67. pantu, un datu un dokumentu glabāšanas termiņš ir 10 gadi.

Noteikumu projekta 21. nodaļā izklāstīti noslēguma jautājumi, kas paredz dažas noteikumu atkāpes attiecībā uz prasībām 2023. gadā.

2023. gadā tiks paredzēti vēlāki datumi ģeotelpiskā iesnieguma un saistītās informācijas iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā, tā nodrošinot lauksaimniekiem un administrējošām iestādēm saprātīgus termiņus pārejai uz jaunajiem nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

Jānovērtē lietderīgums, efektivitāte, nozīmīgums, saskaņotībs, Savienības pievienotā vērtība un ietekme attiecībā uz ieguldījumu KLP vispārējo mērķu sasniegšanā.

Ņem vērā saistošos izlaides, rezultātu, ietekmes un konteksta rādītājus, kas noteikti regulas 2021/2115 I pielikumā.